Court convicts defendant of intentional property destruction and imposes 120 hours of compulsory labor with compensation.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court convicted the defendant of intentionally destroying another person's property and sentenced him to 120 hours of compulsory labor. The defendant fully admitted guilt, leading the court to skip evidence examination under Criminal Procedure Law Article 499. The court also ordered full compensation of 57.64 euros to the victim based on Civil Law principles.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, and the conviction stands with a sentence calibrated to the specific circumstances and victim compensation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā Lietas Nr. 11221040314
Lietas arhīva Nr. K15-0444-14/2
Jelgavā 2014.gada 22.septembrī
Jelgavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Salaka,
ar sekretāri A.Grīnbergu,
piedaloties prokurorei A.Kurpniecei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods:/personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un
k o n s t a t ē j a
apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2014.gada 11.martā ap plkst.23.45 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties pie „/Nosaukums/” /adrese/, ar līdz paņemtu metāla
bumbu- lodi, tīši metot, iznīcināja ēkas istabas dubultā paketloga stiklu 22,02 euro vērtībā.
Tīšas mantas iznīcināšanas rezultātā cietušajai /Nosaukums/tika nodarīts materiālais kaitējums 22,02 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā
vainu, apsūdzētais izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, uzklausot prokurores un cietušā viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, t.i. ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa
pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Krimināllikuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati:
/pers. A/ dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/, LR pilsonis, ar vidējo izglītību, neprecējies, apgādājamo nav, nestrādā, dzīvo
/adrese/. Agrāk netiesāts, administratīvi sodīts. Narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv, psihiski traucējumi nav reģistrēti.
Pēc paša apsūdzētā /pers. A/ vārdiem izdarīto nožēlo un vēlas atlīdzināt cietušajam nodarīto kaitējumu. Ir iesaistīts citā kriminālprocesā, taču
turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs. Strādā gadījuma darbus.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā
soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī
pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas atzīšana un izdarītā
nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka
noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā /pers. A/ personību, attieksmi pret izdarīto un
izdarītā nožēlošanu, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,
apsūdzētajam /pers. A/ nav nosakāms likumā paredzētais bargākais sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu un iespējams sodu noteikt piespiedu darba
veidā. Tiesas ieskatā, šāds sods ir adekvāts noziedzīgajam nodarījumam, tas būtu audzinošāks par citiem panta sankcijā paredzētajiem sodiem un citu
soda veidu noteikt nav lietderīgi. Izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā konstatēts ne tikai atbildību mīkstinošs, bet arī
pastiprinošs apstāklis, līdz ar ko sodu nav iespējams noteikt tuvāk Krimināllikuma 40.pantā noteiktajai piespiedu darba minimālajai robežai.
Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums ņemot vērā
morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas
kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Kriminālprocesa likuma 351.pants nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā
kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.
Krimināllietā ir pieteikta materiālā kaitējuma kompensācija no cietušā - /Nosaukums/ 57,64 euro apmērā, ko tiesas sēdē cietušā pilnvarotā
pārstāve uzturēja.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē pilnībā atzina kaitējuma kompensāciju.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušā materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un
apmierināma pilnā apmērā un zaudējumi piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, jo tieši viņa prettiesisko darbību rezultātā tikuši nodarīti un saskaņā ar
Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību nodarījis.
Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.-524., 527.panta trešo daļu, 528.-529.pantu,
tiesa
no s pri e da
atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu
uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.
Piedzīt no /pers. A//Nosaukums/labā kaitējuma kompensāciju EUR 57,64 (piecdesmit septiņi euro 64 centi).
Lietisko pierādījumu metāla bumbu- lodi, kas izņemta ar 2014.gada 12.marta apskates protokolu un gabājas VP Zemgales reģiona pārvaldes
Jelgavas iecirknī- iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese I.Salaka