Court dismisses administrative penalty case due to lack of legal basis for police detention and refusal to enter vehicle.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative penalty case against the defendant for refusing to enter a police vehicle while intoxicated. The defendant did not appear in court, but the court proceeded to evaluate the police officer's report and the initial violation protocol. The court found that the police lacked a legal basis to detain the defendant because the protocol did not specify any underlying criminal or administrative offense justifying the arrest, rendering the request to enter the vehicle unlawful.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.pants; LAPK 239.pants 1.punkts: Administrative liability for refusing to obey a police officer's lawful order requires proof that the officer was performing duties and the order was objectively lawful, which is impossible if the detention lacks a specified underlying offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 124025714
Lietas arhīva Nr. 1-0257-14/3
LĒMUMS
Ogrē, 2014.gada 10.novembrī
Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Z.Kupce
ar tiesas sēdes sekretāri Valsts amatpersona
atklātā tiesas sēdē izskatīja Ogres rajona tiesā 2014.gada 2.septembrī saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/,
personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto
pārkāpumu un
konstatēja
Ogres novada pašvaldības policijas jaunākais inspektors /valsts amatpersona/ 2014.gada 1.septembrī plkst.23:51 sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr./numurs A/ /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošam /adrese A/par to, ka viņš 2014.gada 1.septembrī
plkst.23:30, /adrese B/, būdams reibuma stāvokli, ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku prasībām – atteicās iekāpt dienesta
automašīnā, tādējādi izdarot pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.pantā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tās vietu un laiku viņam paziņots, 2014.gada
17.oktobrī ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti.
Atzīstot /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu, uzskata par iespējamu izskatīt
lietu bez viņa klātbūtnes.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajās /pers. A/ darbībās nav konstatējams
LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs, tāpēc tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.
LAPK 175.pantā ir noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra
likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lai izvērtētu, vai /pers. A/ ir vainojams LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: vai policijas darbinieki pildīja
dienesta pienākumus; vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība un vai persona ļaunprātīgi nav tam pakļāvusies.
Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam
rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja
administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu
departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs
rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr
nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (skat. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).
Saskaņā ar LAPK 246. panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona sastāda protokolu.
LAPK 248. panta pirmajā daļā noteikts administratīvā pārkāpuma protokola saturs, tajā skaitā - ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir
norādāma pārkāpuma būtība.
Tieši administratīvā pārkāpuma protokols kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Vadoties no
protokolā minētā, tiesa izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie
administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas
savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu.
Tiesa nav tiesīga iziet ārpus administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto faktu vērtējuma.
No administratīvā pārkāpuma protokola Nr. /numurs A/ (lietas 2.lapa), izriet, ka /pers. A/, būdams alkohola reibumā, atteicās iekāpt policijas
dienesta automašīnā.
Likuma par policiju 12.panta 7.punkts noteic, ka policijas darbiniekiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas,
kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.
Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādu likumpārkāpumu /pers. A/ tika izdarījis, lai policijas darbiniekam būtu
pamats viņu aizturēt un pieprasīt lai viņš iekāpj dienesta automašīnā. Administratīvās aizturēšanas protokola lietā nav, bet no policijas kārtībnieka /valsts
amatpersona/ dienesta ziņojuma (lietas 6.lapa) izriet, ka /pers. A/ aizturēts par LAPK 175.panta pārkāpumu. Līdz ar minēto nav iespējams konstatēt, ka
policijas darbinieku prasības /pers. A/ iekāpt dienesta automašīnā bija likumīgas.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā /pers. A/ rīcībā nav saskatāms LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punkta noteikumiem lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz,
ja nav bijis notikuma, vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, 275.panta pirmās daļas 2.punktu un trešās daļas 3.punktu, 289.6, 289.16 pantu,
289. panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu un 290.pantu, tiesa
nosprieda
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta (protokols Nr./numurs A/) administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu
Ogres rajona tiesā.
Tiesnese Z. Kupce