Court imposes five-day administrative detention for repeated failure to comply with police control restrictions.

Lietas Nr.133083416

Lietas arhīva Nr.1-0834-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 28.septembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

tiesnese I.Gaile

ar tiesas sēžu sekretāri I.Lipsku

izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177.panta, un

konstatēja

2016.gada 7.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore K.Vilciena sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC242258 par to, ka 2016.gada 5.septembrī, plkst.10.00 /pers. A/ pārkāpa papildsoda – policijas kontrole- noteiktos

ierobežojumus, neierodoties pēc pavēstes policijas iecirknī, kā arī pārkāpa lēmuma “Par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu” 1.1.punktu, proti, 2016.gada

24.augustā, plkst.23.25 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Kā arī pārkāpa minētā lēmuma 1.4.punktu, proti, nav ieradies uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī kopš 2016.gada 29.aprīļa. Līdz ar ko ir pārkāpis papildsoda – policijas kontrole noteikumus (lietas 3.lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2007.gada 2.maija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā un noteikts sods brīvības atņemšana uz 9 gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 3 gadiem (lietas 6.-14.lapa).

Ar 2016.gada 28.janvāra lēmumu iekārtota pārkāpēja policijas kontroles lieta (lietas 15.lapa).

Ar 2016.gada 3.februāra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, pārkāpējam tika noteikti ierobežojumi:

1) aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00;

2) aizliegts uzturēties sabiedriskā vietā alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Pēc plkst.20.00 aizliegts apmeklēt spēļu zāles, kafejnīcas, bārus un t.l.

izklaides vietas;

3) aizliegts bez policijas atļaujas izbraukt no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas;

4) uzlikt par pienākumu četras reizes mēnesī katras nedēļas piektdienās ierasties reģistrēties VP RRP Jūrmalas iecirknī Jūrmalā, Dubultu prospektā 17. Ja

reģistrācijas diena sakrīt ar svētku dienu, reģistrēties jāierodas pirmajā dienā pēc svētkiem (lietas 16.lapa).

Ar minētiem ierobežojumiem pārkāpējs iepazīstināts 2016.gada 3.februārī un viņam izskaidrotas ierobežojumu neievērošanas sekas (lietas 16.lapa).

Uz tiesas sēdi pārkāpējs neieradās.

No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpējam deklarētā dzīves vietas adrese kopš 2016.gada 5.aprīļa ir /adrese/ (lietas 21.lapa). Lēmumā par policijas

kontroles ierobežojumu piemērošanu norādīts, ka pārkāpēja dzīves vietas adrese ir /adrese/ (lietas 15.lapa).

Latvijas APK 238. 1panta astotā daļa noteic, ka dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja personai nav deklarētās

dzīvesvietas, — tās norādītā adrese.

Latvijas APK 268. 1 panta pirmā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam paziņojumu par administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās

personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi.

Pārkāpējam pavēste par 2016.gada 28.septembra tiesas sēdi nosūtīta uz deklarēto un norādīto dzīves vietu 2016.gada 9.septembrī, līdz ar to pārkāpējam ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradies pārkāpējs. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK

271.panta ceturto daļu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

No amatpersonas 2016.gada 7.septembra ziņojuma (lietas 4.lapa) un no policijas kontroles reģistrācijas lapas (lietas 19.lapa) izriet, ka pārkāpējs uz

reģistrāciju policijā nav ieradies kopš 2016.gada 29.aprīļa. Līdz ar to, ar savām darbībām pārkāpējs tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no amatpersonas ziņojumiem, 2016.gada 7.septembra administratīvā pārkāpuma protokola PC242258, un pārējiem administratīvās

lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka pārkāpējs ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma

izdarīšanā ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) - policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai

uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un vai pārkāpējam ir bijis nodoms

pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.

Saskaņā ar Latvijas APK 10.pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības pret tiesisko raksturu,

paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests,

un policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.

Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 25.punkts paredz, ka par policijas

kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas

kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Tiesa atzīst, ka objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs,

proti, pārkāpējs ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus, neierodoties uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī noteiktajā dienā.

LAPK 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, - uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie

apstākļi.

Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu netika konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu atbildību par

administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi, (..) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

Saskaņā ar Izdruku no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas “Personas identifikācijas risinājums” (lietas 22.lapa) pārkāpējs ir administratīvi sodīts,

2016.gada 21.jūnijā ar naudas sodu 20 euro apmērā, par Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, atbildību pastiprinošos apstākļus, tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā

gadījumā var panākt piemērojot administratīvo arestu uz 5 (piecas) diennaktīm.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kuru dēļ pārkāpējam nebūtu iespējams piemērot administratīvo arestu vai tā izpilde būtu atliekama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 177., 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un

piemērot administratīvo arestu uz 5 (piecas) diennaktīm.

Sprieduma izpildi par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese I.Gaile