Court dismisses appeal against administrative fine for building maintenance violations, upholding the lower body's decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0072-17

ECLI:LV:RIRT:2017:1010.1A33007217.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.oktobrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ pilnvarotā aizstāvja /pers. B/ sūdzību par Ventspils pilsētas

domes Administratīvās komisijas 2017.gada 14.marta lēmumu Nr.D55-233/17.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 10.aprīlī Rīgas rajona tiesā no Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - Iestāde) saņemta /pers. A/

pilnvarotā aizstāvja /pers. B/ (turpmāk sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 14.marta lēmumu

Nr.D55-233/17 (turpmāk - Iestādes lēmums) un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

[2] No lietas materiāliem konstatējams, ka Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa 2017.gada

19.janvārī plkst.9:30 sastādījis Administratīvā pārkāpuma porotokolu Nr.CA 004120 par to, ka netiek uzturēta kārtībā ēka /adrese/, (kadastra

Nr./numurs A/). Ēkas skurstenis ir sabrucis, nogāzies uz Sinagogas ielas Venstpilī braucamās daļas un ietves, jumta segums un dēļu klājs ir bojāts,

atsevišķas šīfera loksnes vai to daļas var atdalīties no ēkas. Ēkas krāsojums ir nolupis, fasādes apšuvuma dēļi ir sapuvuši un vietām iztrūkst. Jumta vēja

kastes dēļi var atdalīties un vietām jau ir atdalījušies, ēkai nav saglabājusies lietusūdens novadsistēma, logu un durvju ailes nav aizdarītas, ieturot vienotu

stilu. Teritoriju norobežojošais žogs ir bojāts, tam izstūkst vairāki dēļi un vairāki dēļi ir bojāti. Detalizēts konstatēto pārkāpumu apraksts pielikumā

pievienotajā 2017.gada 19.janvāra Atzinumā par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-462 (27). Pārkāpti Ventspils pilsētas domes Saistošo

noteikumu Nr.7 21.2.punkts un izdarīts Ventspils pilsētas domes Saistošo noteikumu Nr.7 38.punktā paredzētais administratīvais pārkāpums. Protokols

sastādīts /pers. A/ (lietas 17.lapa).

[3] Ar 2017.gada 14.marta Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu Nr.D55-233/17 /pers. A/ uzlikts naudas

sods 170 euro apmērā. Lēmumā norādīts, ka /pers. A/ prombūtnē izskatīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CA 004120, ko 2017.gada

19.janvārī sastādījis Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas (turpmāk - BAI) vadītājs Jurģis Rasa par to, ka netiek uzturēta

kārtībā /pers. A/ piederošā ēka /adrese/ (kad.apz. 2700 002 0207 001). Pārkāpums fiksēts lietas materiāliem pievienotajās fotogrāfijās.

[4] Lietas materiāliem pievienots BAI atzinums Nr. BIS-BV-19.9-2017-462 (27), kur norādītas ziņas par būvi: būvobjekts - ēkas

neuzturēšana /adrese/. Būvinspektora atzinums par būvi, pārkāpumu un faktu konstatācija: apsekojot ēku, kura atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības

pieminekļa – Ventspils pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un robežojas ar gājēju ietvi, konstatēts, ka: 1) Ēkas skurstenis ir sabrucis, nogāzies uz

Sinagogas ielas Venstpilī braucamās daļas un ietves; 2) Ēkai ir bojāts jumta segums un koka dēļu klājs, atsevišķas šīfera loksnes vai to daļas var atdalīties

no Ēkas; 3) Ēkas krāsojums ir nolupis; 4) Ēkas fasādes apšuvuma dēļi ir sapuvuši un vietām iztrūkst; 5) Ēkas jumta vēja kastes dēļi var atdalīties un

vietām tie jau ir atdalījušies,skārda detaļas ir sarūsējušas; 6) Ēkai nav saglabājusies lietusūdens novadsistēma, tādējādi ēkas konstrukcijas ir pakļautas

pastiprinātai atmosfēras iedarbībai; 7) Ēkas logu un durvju ailes nav aizdarītas, ieturot vienotu stilu; 8) Teritoriju norobežojošais žogs ir bojāts - tam

iztrūkst vairāki dēļi un vairākidēļi ir bojāti.

Ēkas šī brīža stāvoklis rada draudus apkārtējo personu dzīvībai, veselībai un mantai, draudus sabiedriskai drošībai kopumā, kā arī vizuāli bojā

Ventspils pilsētvides ainavu. Ēkas īpašnieki nav izpildījuši 2016.gada 22.augusta BAI atzinumā par būves pārbaudi Nr. BIS/BV-19.9-2016-5152 (333)

norādītās darbības uzdotajā termiņā. [..]

Būvinspektora norādījumi: 1) Nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 207.gada 31.janvārim saņemt atļauju par tiesībām veikt darbus pilsētas teritorijā

skursteņa krišanas rezultātā ēkai radīto bojājumu novēršanai, Ēkas attiecīgās daļas iekonservēšanai, novēršot apdraudējumu sabiedriskai drošībai. Šos

darbus veikt līdz 2017.gada 6.februārim. 2) Nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 19.februārim izstrādāt un iesniegt saskaņošanai Ventspils

pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā (turpmāk - APN) 2014.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 "Ēku

būvnoteikumi" minētos dokumentus Ēkas savešanai kārtībā. 3) Ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad APN ir saskaņojusi ieceres dokumentāciju,

iesniegt BAI dokumentus atzīmes saņemšanai par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. 4) Ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad BAI ir veikusi

atzīmi ieceres dokumentācijā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, veikt saskaņotajā ieceres dokumentācijā paredzētos būvdarbus.

BAI atzinumā par būves pārbaudi Nr. BIS-BV-19.9-2017-462 (27) norādīts, ka gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt minētos

darbus minētajos termiņos, tad par to informēt BAI, norādot konkrētus iemeslus un iesniedzot konkrētu darbu izpildes grafiku.

Lietas materiāliem pievienota Universālā pilnvara, iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. 3644, izdota 2007.gada 28.martā, uz kuras

pamata /pers. A/ pilnvaro /pers. B/ jebkurā jautājumā pārstāvēt viņas intereses visās tiesu, administratīvās un citās iestādēs. Lietas materiāliem pievienots

arī /pers. B/ iesniegums "Iesniegums par protokoliem Nr.CA004119 un CA 004120", kas reģistrēts Administratīvajā komisijā 2017. gada 9.martā un

kurā /pers. B/ norāda, ka ēkas stāvokļa pasliktināšanās ir 3 personu prettiesisko darbību rezultātā. Kopš nedzīvo Latvijā, Ēku nav iespējams pilnvērtīgi

pieskatīt, kā arī nav līdzekļu Ēkas savešanai kārtībā. Iespējamais skursteņa sabrukšanas iemesls ir ķieģeļu zādzība. Par minēto faktu informēta policija,

bet 2017.gada 14.februārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu.

Īpašnieki ilgstoši centušies Ēku pārdot, 2017. gada 3. martā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar izpirkuma tiesībām. Ņemot vērā noslēgto

līgumu, īrnieks apņēmies uzsākt Ēkas sakopšanu.

Par norādītajiem pārkāpumiem /pers. B/ pārkāpējas /pers. A/ vārdā pauž nožēlu un atzīst, ka nevar pilnvērtīgi apsaimniekot Ēku. Lūdz nepiemērot

lielu sodu, jo audzina 3 nepilngadīgus bērnus, un /pers. B/ kopš 2015.gada decembra ārstē traumu, līdz ar to nespēj pilnvērtīgi veikt darba pienākumus.

BAI vadītājs J.Rasa paskaidro, ka pagaidām Ēka nav sakārtota atbilstoši BAI atzinumam par būves pārbaudi Nr. BIS-BV-19.9-2017-462 (27).

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ pēdējā gada laikā ir administratīvi sodīta pēc Saistošajiem noteikumiem Nr.7. Tā kā Saistošie

noteikumi Nr. 7 nosaka vienīgi kārtību, kādā kopjama Ventspils pilsētas administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas, un būves, nodrošinot

sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību, līdz ar to šie pārkāpumi komisijas ieskatā uzskatāmi par līdzīgiem. Savukārt Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums vērtējams kā atbildību pastiprinošs

apstāklis.

No lietas materiāliem redzams, ka prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt, kas atbilstoši Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 1. punktam ir atbildību pastiprinošs apstāklis.

Saskaņā ar pilnvarotās personas /pers. B/ iesniegumā pausto, viņš un /pers. A/ savu rīcību nožēlo, kas atbilstoši Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktam ir atbildību mīkstinošs apstāklis.

Izskatot lietu, komisija secinājusi: 1) Lietā konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi - pārkāpēja nožēlo izdarīto. 2) Ir konstatēts atbildību pastiprinošs

apstāklis - gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. 3) Ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis -

prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt. 4) Par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots savlaikus. Lūgums par

lietas izskatīšanas atlikšanu nav saņemts. 5) Pārkāpējas vaina ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. CA 004120 un citiem lietas

materiāliem par izdarīto administratīvo pārkāpumu, kas atbilst Saistošo noteikumu Nr. 7 21.2.punktam.

Lemjot par soda mēru, komisija ņēmusi vērā tādus apstākļus, kā Ēkas stāvokļa radītā bīstamība sabiedrībai, to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti

gada laikā, kā arī prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt. Šo iemeslu dēļ nav piemērojams minimālais sods.

Taču komisija ņem vērā apstākli, ka pārkāpēja izdarīto nožēlo, kas ir atbildību mīkstinošs apstāklis, kā arī iesniegumā norādītos apstākļus - ģimenes un

materiālo stāvokli. Līdz ar to komisija uzskata, ka nav piemērojams maksimālais sods, neraugoties uz Ēkas stāvokli, kas rada draudus apkārtējo personu

dzīvībai, veselībai un mantai, draudus sabiedriskai drošībai kopumā, kā arī vizuāli bojā Ventspils pilsētvides ainavu.

Lēmums pamatots ar Civillikuma 1084.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu, 34.panta pirmās daļas

1.punktu, 34.panta pirmās daļas 2.punktu, 210.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, Saistošo noteikumu Nr. 7 21.2.punktu, 38.punktu (lietas 15.-

16.lapa).

[5] 2017.gada 10.aprīlī tiesā saņemta /pers. A/ pilnvarotā aizstāvja /pers. B/ sūdzība par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas

2017.gada 14.marta lēmumu Nr.D55-233/17. Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada 21.martā elektroniski saņēma Ventspils domes Administratīvās komisijas

lēmumus Nr.D55-232/17 un D55-233/17. Ar lēmumiem /pers. B/ un /pers. A/ ir piemērots sods 170 euro apmērā katram. Minētajam lēmumam

nepiekrīt, jo minētais sods ir piemērots, kā norādīts par ēkas neuzturēšanu. Par minēto vēlas paskaidrot sekojošo:

Kā jau vairākkārtīgi norādīja, ēkas stāvokļa pasliktināšanās ir 3 personu prettiesisko darbību rezultātā. Kopš brīža, kad vairs nedzīvo Latvijā, nav

iespēju ēku pilnvērtīgi pieskatīt. Kā arī nav līdzekļi ēkas savešanai kārtībā. Pēc skursteņa sabrukšanas, kolēģis apsekoja ēku, un konstatēja, ka

iespējamais ēkas skursteņa sabrukšanas iemesls ir veco ķieģeļu zādzība, par ko liecināja, kārtējo reizi uzlauztās sētas durvis un izsistais logs, kā arī

vairāku ķieģeļu sakrautās kaudzītes. Par minēto informēja policiju, bet 2017.gada 14.februārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde pieņēma

lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu. Telefoniski policija informēja, ka pat neapsekos īpašumu, jo ēkai ir piešķirts grausta statuss. Līdz ar to nonāca

pilnīgā bezizejā, jo līdzekļu nav, trešās personas bojā īpašumu, varas iestādes nereaģē, bet Ventspils pašavaldība nemitīgi piemēro sodus. Attiecīgi arī

apdrošinātājs atteicās segt izdevumus, jo ēkai ir grausta statuss.

[..] Šajā situācijā, no pašvaldības puses un policijas puses viņa tiesības netiek ne aizsargātas ne ievērotas.

[..] Minētajā gadījumā sods ir piemērots par sekām nevis par veikto pārkāpumu bojājot īpašumu, kā arī policija atsakās pat konstatēt apstākļus,

kas ir acīmredzami. Daļēji piekrīt, ka nav īpašumu sakopis, bet tas ir absurdi, ka īpašums, pirms ģimene izceļoja no Latvijas bija normālā stāvoklī, bet 3

personu bojājumu radīšanas rezultātā ir kļuvis par graustu. Uz attiecīgajām darbībām no valsts un pašvaldības puses nav nekādas reakcijas, bet sodu

piemērošana ir tikai par sekām. Kā arī jau minēja, ka nav līdzekļu, lai visu laiku atjaunotu postījumus.

Ilgstoši ir centušies ēku pārdot. Un šobrīd, lai atbrīvotos no ēkas un ar to visu saistīto 2017.gada 3.martā tika noslēgts Dzīvojamās telpas īres

līgums ar izpirkuma tiesībām ar /pers. C/ [..]. Uzskata, ka administratīvā komisija nav ņēmusi vērā apstākli, ka no savas puses dara visu, lai pilsētas vide

tiktu sakopta un līdz ar to noslēdza ne visai izdevīgu līgumu. Līgumā ir vienojies, ka, īrnieks ir apņēmies uzsākt ēkas sakopšanu. [..].

Par minētā līguma noslēgšanu informēja Ventspils pilsētas būvniecības administratīvo inspekciju. Patiesi, cer, ka šādi izdosies atrisināt ēkas

sakopšanu. Ņemot vērā, ka ģimenei nebija līdzekļi par ko sakopt ēku, atsavināja bez jebkādas peļņas, par atlikušo kredīta summu.

Par lēmumā norādītajiem pārkāpumiem, atzīst, ka nespēj pilnvērtīgi apsaimniekot ēku, lai novērstu pārkāpumus, un pauž nožēlu un cer, ka

turpmākā nākotnē, ēkas ieguvējam izdosies ēku savest kārtībā, kas uzlabotu pilsētas vidi.

Lūdz Tiesu, izprast un ņemt vērā radušos apstākļus, kā arī samazināt soda apmērus, diemžēl, ir situācija, ka līdzekļi sodu samaksai nepietiek, un ir

jau saņēmuši pietiekami sodus, ģimenē aug 3 nepilngadīgi bērni, un kopš 2015.gada decembra veic ārstniecību sakarā ar radušos traumu un nespēju

pilnvērtīgi veikt darba pienākumus, kas arī atspoguļojas uz viņa ienākumiem (lietas 2. – 4.lapa).

[6] 2017.gada 15.maijā tiesā saņemti Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka /pers. A/

pilnvarotās personas /pers. B/ (turpmāk-pārstāvis) sūdzību par Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas (turpmāk-komisija)

14.03.2017. lēmumu Nr. D55-233/17, ar kuru /pers. A/ sodīta ar administratīvo naudas sodu 170 euro apmērā, ar lūgumu samazināt uzliktā

naudas soda apmēru uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo /pers. A/ pārkāpusi spēkā esošos, likumā noteiktā kārtībā publicētos

(laikrakstos „Ventas Balss" un „Latvijas Vēstnesis", kā arī mājaslapā www.likumi.lv) ar Ventspils pilsētas domes 03.02.2012. lēmumu Nr.

25 apstiprināto Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.7 „Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

noteikumi" (turpmāk-noteikumi Nr. 7) punktu 21.2., par ko saskaņā ar minēto noteikumu punktu 38 fiziskām personām paredzēta

administratīvā atbildība brīdinājuma vai administratīvā naudas soda veidā līdz 350,00 euro.

Uzsver, ka noteikumu Nr. 7 šo pašu punktu 21.2. /pers. A/ pēdējā gada laikā pārkāpusi jau trīs reizes. Tas redzams no izdrukas no

APUS (administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēma).

Noteikumi Nr.7 izdoti pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām" 43. pantu, tie ir spēkā, līdz ar to nekustamā īpašuma īpašniekam ir

pienākums uzturēt kārtībā savu nekustamo īpašumu /adrese A/, kura viena no kopīpašniekiem viņa ir, atbilstoši šo noteikumu Nr. 7

prasībām.

Komisija administratīvo lietu izskatīja /pers. A/ un viņas pārstāvja /pers. B/ prombūtnē.

Par komisijas sēdes norises laiku 14.03.2017. pl. 15.00 un vietu Ventspilī, Andreja ielā 3 /pers. A/ un viņas pārstāvim bija zināms

(paziņots savlaicīgi). Tas redzams no administratīvās lietas materiāliem.

Komisija šo administratīvo lietu izskatīja tikai uz to materiālu pamata, kas bija lietā: 19.01.2017. administratīvā pārkāpuma protokols

CA 004120; Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas (turpmāk-BAI) 19.01.2017. Atzinums par būves pārbaudi

Nr. BIS/BV-19.9-2017-462 (27) ar tam pievienotajām septiņām fotofiksācijām. Atzinuma 1.punkta "Ziņas par būvēm" tabulas 4.punktā

norādīti īpašnieki: /pers. A/ un /pers. B/; Izdruka no Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļas par nekustamo īpašumu /adrese /; Izdruka no

APUS (administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēma) par /pers. A/. Citiem lietā esošajiem materiāliem.

Pretēji Latvijas APK 280.p a npirmās t a daļas 4.p u n kprasībām t a /pers. A/ pārstāvis nav nekādi motivējis, kā izpaužas lēmuma

nepareizība un vai vispār lēmums ir nepareizs vai nepamatots, tikai lūdzis samazināt uzliktā naudas soda apmēru.

No sūdzības teksta izriet, ka pārstāvis atzīst /pers. A/ vainu viņai inkriminētajā administratīvajā pārkāpumā (sūdzības pirmās lapas

otrā rindkopa, otrās lapas otrā rindkopa, trešās lapas pirmā rindkopa).

Uzsver, ka 19.01.2017. protokols CA 004120 un tam pievienotie materiāli sastādīts tikai par namīpašuma Sinagogas ielās 6

neuzturēšanu kārtībā atbilstoši noteikumu Nr. 7 prasībām.

Pārstāvis atzīst /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, taču absurds un ne ar ko pamatots ir viņa apgalvojums, ka

/pers. A/ neatrašanās Latvijā, līdzekļu neesamība dotu tiesības neuzturēt savu īpašumu (sūdzības pirmās lapas otrā rindkopa).

Lietā nav, kā arī sūdzībai nav pievienots neviens pierādījums par atrašanos ārpus Latvijas.

Sūdzība ir nepamatota arī citu zemāk minēto komisijas argumentu dēļ: 1. No izdrukas no Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Ventspils pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 383 redzams, ka nekustamo īpašumu /adrese / līdzīgās domājamās daļās /pers. A/ kopā ar

pārstāvi ieguvuši 14.11.2005., t.i., vairāk kā 12 gadus atpakaļ. 2. Lietā nav iesniegts neviens pierādījums par it kā trešo personu

prettiesisku darbību pret īpašumu /adrese/. 3. Nav pašvaldības uzdevums sakārtot un uzmanīt tai nepiederošu īpašumu. Tikai un vienīgi uz

īpašnieku gulstas šāds pienākums. To nosaka arī Civillikuma 863.; 864. un 1084. pants. 4. Nav ņemams vērā pārstāvja arguments, ka

03.03.2017. esot noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar izpirkuma tiesībām. Uzsver, ka protokols 004120 par īpašuma neuzturēšanu

/pers. A/ tika sastādīts 19.01.2017., t.i. vairāk kā pusotru mēnesi pēc protokola sastādīšanas. Šāda līguma slēgšana nepadara par nebijušu

19.01.2017. fiksēto noteikumu Nr.7 pārkāpumu. 5. No APUS par /pers. A/ redzams, ka pēdējā gada laikā par noteikumu Nr.7 analoga

punkta pārkāpšanu viņai sastādīti trīs administratīvie protokoli un komisija viņai piemērojusi naudas sodu attiecīgi pieaugošā secībā euro

100; 120; 150 apmērā. 6. No APUS (administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēma) redzams, ka administratīvās sankcijas pret /pers. A/ par

īpašuma /adrese/ neuzturēšanu atbilstoši noteikumiem Nr.7 un iepriekšējiem analoga satura šobrīd jau spēku zaudējušiem saistošajiem

noteikumiem pieņemtas jau no 2007.gada. Īpašuma sakārtošanas nozīmē reakcija no pieteicēja puses ne agrāk, ne tagad nav bijusi. 7.

Atruna par finanšu līdzekļu neesamību nav pamats, lai neievērotu un nepildītu noteikumos Nr.7 paredzētās likumīgās prasības. 8. No

izdrukas no Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļas pa nekustamo īpašumu /adrese / redzams, ka /pers. A/ kopā ar otru līdzīpašnieku

/pers. B/ šo īpašumu iegādājās par LVL 21000. No minētās izdrukas no Zemesgrāmatas IV daļas 1., 2. Iedaļas "Ķīlas tiesības un tās

pamats" redzams, ka 14.11.2005. nostiprināta hipotēka par 40538,00 uz aizdevuma summu 28955,52 LVL. No tā visa secināms, ka

īpašuma sakārtošanai /pers. A/ kopā ar otru kopīpašnieku bija laiks vismaz 12 gadu garumā, kā arī viņu rīcībā bija pietiekami finanšu

līdzekļi. 9. Noteikumu Nr.7 38.p u n paredzēts k t ā naudas sods līdz euro 350.

Pie spēkā esošiem trim analoģiskiem pēc satura pārkāpumiem /pers. A/ uzlikts naudas sods euro 170 apmērā, kas ir 2,06 reizes

mazāks par maksimālo sodu euro 350, vai 48,57 % no maksimālā soda euro 350.

Pamatojoties uz augšminēto, pārstāvja /pers. B/ sūdzību par /pers. A/ ar Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas

14.03.2017. lēmumu Nr. D55-233/17 uzliktā administratīvā naudas soda euro 170 apmērā samazināšanu lūdz noraidīt kā nepamatotu.

Noraidījuma tiesas sastāvam nav (lietas 88. - 90.lapa).

[7] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 289.6 panta pirmo daļu sūdzības iesniedzējam un iestādei

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 10.oktobrī, vienlaicīgi izskaidrojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturtajā daļā

noteikto, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu

saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2017.gada 15.maijam (lietas 84., 86.lapa).

Tiesai nav pieteikti ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi, kā arī nav lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, Ventspils pilsētas

domes Administratīvās komisijas paskaidrojumus par sūdzību, tiesa uzskata, ka Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 14.marta

lēmums Nr. D55-233/17 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ pilnvarotā aizstāvja /pers. B/ sūdzība ir noraidāma.

[9] Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

[10] Izvērtējot Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2017.gada 14.marta lēmuma Nr.D55-233/17

pamatojumu, tiesa secina, ka pamatojums ir pilnībā pietiekams, līdz ar to izmanto Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas

Iestādes lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem.

[11] Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīva atbildība.

[12] Latvijas APK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīgā tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu administratīvi sodītu,

jākonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums.

[13] /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības par 2012.gada 3.februāra Ventspils pilsētas saistošo noteikumu Nr.7 „Ventspils pilsētas

teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 21.2.punkta pārkāpumu.

[14] Atbilstoši Saistošo noteikumu 21.2.punktam šo Noteikumu 19.punktā minētajām personām, ievērojot Ventspils pilsētas saistošo teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto, ir pienākums savlaicīgi veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā

logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus.

[15] Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1 pants noteic, ka ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem.

Savukārt Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[16] Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ ir nekustamā īpašuma, sastāvoša no zemes gabala 784 kv.m. un uz tā atrodošā namīpašuma, kas

atrodas /adrese/, ½ domājamās daļas īpašniece, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

B/izdruka (lietas 24.lapa).

No minētās Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka otras ½ domājamās daļas minētā nekustamā

īpašuma īpašnieks ir /pers. B/.

[17] No lietas materiālos esošā administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka 2017.gada 19.janvārī Ventspils pilsētas domes Būvniecības

administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CA 004120 par to, ka 2017.gada 18.janvārī

plkst.15:30 konstatēts, ka netiek uzturēta kārtībā ēka /adrese/. Ēkas skurstenis ir sabrucis, nogāzies uz Sinagogas ielas Venstpilī braucamās daļas un

ietves, jumta segums un dēļu klājs ir bojāts, atsevišķas šīfera loksnes vai to daļas var atdalīties no ēkas. Ēkas krāsojums ir nolupis, fasādes apšuvuma dēļi

ir sapuvuši un vietām iztrūkst. Jumta vēja kastes dēļi var atdalīties un vietām jau ir atdalījušies, ēkai nav saglabājusies lietusūdens novadsistēma, logu un

durvju ailes nav aizdarītas, ieturot vienotu stilu. Teritoriju norobežojošais žogs ir bojāts, tam izstūkst vairāki dēļi un vairāki dēļi ir bojāti. Tādējādi ir

pārkāptas Ventspils pilsētas domes Saistošo noteikumu Nr.7 21.2. punkts (lietas 17.lapa).

No atzīmēm protokolā redzams, ka protokola kopija sūdzības iesniedzējam nosūtīta ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Protokolā

norādīts, ka protokolam pievienoti 7 foto uz 3 lapām, Zemesgrāmatas izdruka uz 1 lapas, 22.08.16. atzinuma par būves pārbaudi Nr.BIS/BV-19.9-

2016-5152(333) kopija uz 6 lapām, 19.01.17.atzinums par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-462 (27) uz 6 lapām.

Protokolā norādīta informācija par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku 2017.gada 14.februārī plkst.15:00 Andreja ielā 3,

Ventspilī.

[17.1] Tiesa secina, ka Iestāde ir ievērojusi Latvijas APK 249.panta nosacījumus.

[18] No lietas materiāliem pievienotā Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas 2016.gada 22.augusta /pers. A/ un /pers.

B/ izsniegtā Atzinuma par būves pārbaudi Nr.BIS/BV-19.9-2016-5152 (333) par ēkas neuzturēšanu /adrese/, izriet, ka /pers. A/ un /pers. B/ aicināti

veikt sekojošus pasākumus:

1.Nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 23.septembrim izstrādāt un iesniegt saskaņošanai Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un

pilsētbūvniecības nodaļā (turpmāk-APN) 2014.gada2.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” minētos dokumentus ēkas

savešanai kārtībā;

2. Ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad APN ir saskaņojusi ieceres dokumentāciju, iesniegt BAI dokumentu atzīmes par būvdarbu

uzsākšanas nosacījumu izpildi, saņemšanai;

3. Ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad BAI ir veikusi atzīmi ieceres dokumentācijā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, veikt

saskaņotajā ieceres dokumentācijā paredzētos būvdarbus.

Minētajā atzinumā norādīts, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt minētos darbus, minētajos termiņos, tad par to informēt BAI, norādot

konkrētus iemeslus un iesniedzot konkrētu darbu izpildes grafiku (lietas 25., 26.lapa).

[19] Tāpat no lietas materiāliem pievienotā Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas 2017.gada 19.janvāra /pers. A/ un

/pers. B/ izsniegtā Atzinuma par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-462 (27) par ēkas neuzturēšanu /adrese/, izriet, ka /pers. A/ un /pers. B/

aicināti veikt sekojošus pasākumus:

1. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.janvārim, saņemt atļauju par tiesībām veikt darbus pilsētas teritorijā, skursteņa krišanas

rezultātā Ēkai radīto bojājumu novēršanai, Ēkas attiecīgās daļas iekonservēšanai, novēršot apdraudējumu sabiedriskai drošībai. Šos darbus veikt līdz

2017.gada 6.februārim;

2. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 19.februārim, izstrādāt un iesniegt saskaņošanai Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un

pilsētbūvniecības nodaļā (turpmāk – APN) 2014.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” minētos dokumentus ēkas

savešanai kārtībā;

3. Ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad APN ir saskaņojusi ieceres dokumentāciju, iesniegt BAI dokumentus atzīmes saņemšanai par

būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

4. Ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad BAI ir veikusi atzīmi ieceres dokumentācijā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, veikt

saskaņotajā ieceres dokumentācijā paredzētos būvdarbus.

Arī šajā atzinumā norādīts, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt minētos darbus, minētajos termiņos, tad par to informēt BAI, norādot

konkrētus iemeslus un iesniedzot konkrētu darbu izpildes grafiku (lietas 18., 19., 20.lapa).

[20] Lietas materiāliem pievienots /pers. B/ Ventspils pilsētas domes būvniecības administratīvajai komisijai adresēts 2017.gada 27.janvāra

parakstīts Iesniegums būvniecības administratīvajai inspekcijai par ēkas uzturēšanu Sinagogas ielā 6.

[..] Minētajā iesniegumā norādīts, ka uz minēto administratīvās komisijas sēdi nav iespēja ierasties, jo atrodas Spānijā, viņam ir nozīmēta ārstu

komisija, sakarā ar negadījumā lauzto kāju un iespējamo invaliditāti [..].

Lūdz Ventspils pilsētas domes būvniecības administratīvajai inspekcijai pagarināt atzinumā par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2017-462 (27)

noteikto termiņu līdz 1.martam, kā arī pārcelt administratīvā protokola izskatīšau pēc 1.marta, sakarā ar policijas un apdrošināšanas paredzēto, kas

apsekošanu. [..] no apdrošināšanas speciālista slēdziena, ir atkarīgas viņa iespējas ēkas sakopšanai (lietas 34.lapa).

[21] No lietas materiāliem pievienotajiem 7 fotoattēliem tiesa secina, ka tās apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto (lietas

21.-23.lapa).

[22] Tādējādi, tiesa uzskata, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis

Saistošo noteikumu 21.2.punkta noteikumus.

[23] Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja kā nekustamā īpašuma /adrese /, īpašnieka pienākums ir uzturēt savu nekustamo īpašumu atbilstoši

Ventspils pilsētas domes Saistošo noteikumu Nr.7 “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” prasībām.

[24] Iestāde pamatoti savos paskaidrojumos norādījusi, ka lietā nav iesniegts neviens pierādījums par trešo personu prettiesisku darbību pret

īpašumu /adrese/.

[25] Turklāt īpašnieka pienākums uzturēt savu īpašumu izriet arī no Civillikuma, kā to savos paskaidrojumos pamatoti norādījusi Iestāde.

Civillikuma 1084.panta pirmā daļa noteic, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka

no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Savukārt Civillikuma 863.pants noteic, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī

trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.

Tādējādi nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir uzturēt savu nekustamo īpašumu, ja arī īpašnieks tajā nedzīvo, un īpašnieka pienākums ir veikt

visas nepieciešamās darbības sava īpašuma aizsardzībai no trešo personu pretlikumīgas rīcības.

[26] Tiesa norāda, ka apstāklis, ka 2017.gada 3.martā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar izpirkuma tiesībām, nav ņemams vērā, jo

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CA 004120 par namīpašuma neuzturēšanu /pers. A/ sastādīts 2017.gada 19.janvārī. Iepriekš minētā līguma

slēgšana nevar padarīt par nebijušu 2017.gada 18.janvārī fiksēto pārkāpumu.

[27] Tāpat Iestāde pamatoti savos paskaidrojumos norādījusi, ko apliecina arī sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā, ka pēdējā gada laikā par

noteikumu Nr.7 analoga punkta pārkāpšanu /pers. A/ sastādīti trīs administratīvie protokoli un komisija viņai piemērojusi naudas sodu.

[28] Bez tam, pamatoti paskaidrojumos norādīts, ka atruna par finanšu līdzekļu neesamību nav pamats, lai neievērotu un nepildītu noteikumos

Nr.7 paredzētās prasības.

[29] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, lemjot par soda mēru, komisija vērtējusi mīkstinošu apstākli – pārkāpēja nožēlo izdarīto.

[30] Saskaņā ar Saistošo noteikumu 38.punktu par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām

personām – līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

/pers. A/ uzlikts naudas sods 170 euro apmērā.

[31] Ne Iestādei, ne arī tiesai sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus savam apgalvojumam, ka viņš nedzīvo Latvijā un viņam nav arī

finansiālu līdzekļu.

[32] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, lemjot par soda mēru, komisija vērtējusi tādus apstākļus kā pārkāpēja personību – /pers. A/ par

īpašuma neuzturēšanu un nekopšanu saukta pie administratīvās atbildības vairākkārt, tai skaitā, gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru

persona jau ir administratīvi sodīta, un kas ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvbaroto personu prasību

izbeigt. Līdz ar to nav piemērojams minimālais sods.

[33] Tiesa, konstatē, ka Iestāde savā 2017.gada 14.marta lēmumā ir pārbaudījusi un atsaukusies uz lietā esošajiem pierādījumiem, un objektīvi

tos izvērtējusi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka administratīvā pakāpuma protokolā Nr.CA 004120 fiksētais administratīvais pārkāpums, kas kvalificējams pēc Ventspils

pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 7 ,,Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (apstiprināti ar Ventspils pilsētas domes

2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.25 (prot. Nr.8; 3.§)) 21.2.punktā paredzētais pārkāpums ir guvis apstiprinājumu ar administratīvā pārkāpuma lietā

iegūtiem pierādījumiem, kuri vērtēti pārsūdzētajā lēmumā un tiem kopumā ir dots pareizs juridiskais vērtējums.

[34] Tiesa, izskatot sūdzību, nekonstatē citus vai jaunus sūdzības iesniedzēja norādītus argumentus vai apstākļus, kas izslēgtu atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

[35] Tiesa, pārbaudot Administratīvas komisijas lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Administratīvā komisija,

izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja bezdarbībā ir konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs.

[36] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2008

22.punktā norādījis, ka Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2004.gada 23.novembra

spriedums lietā Nr.SKA-216/2004 8.punkts; 2005.gada 22.novembra spriedums lietā Nr. SKA-378/2005 12.punkts).

[37] Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes 2017.gada 14.marta

lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt. Tiesa atsevišķi izvērtēja tikai tos

argumentus, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

[38] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 14.marta lēmums Nr.D55-233/17, ar

kuru /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības, ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.17

un 289.18 pantu, tiesa

no s pri e da

Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2017.gada 14.marta lēmumu Nr.D55-233/17, bet /pers. A/ pilnvarotā aizstāvja

/pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 10.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa