Court allows daughter's appeal to remove her from housing assistance register while dismissing mother's separate claim.

NORAKSTS Lieta Nr.A42842009 A03619-10/23

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 14.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla ar tulci N.K.,

piedaloties pieteicējām V.R., I.G. un viņu pilnvarotajam pārstāvim I.P., un atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta pilnvarotai pārstāvei zvērinātai advokātei Evijai Hmeļevskai-Lagzdiņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.R. un I.G. pieteikuma par Rīga domes Komunālā departamenta 2009.gada 12.jūnija lēmuma Nr.DK-09-12713-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija 2009.gada 27.aprīlī no I.G. reģistra lietas izslēdza viņas meitu V.R., pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ka persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai – tika konstatēts, ka V.R. dzīvesvieta no 2005.gada 25.oktobra līdz 2009.gada 5.martam un no 2009.gada 30.marta līdz 2009.gada 25.maijam deklarēta viņas tēvam N.G. piederošajā dzīvojamā telpā /adrese/. Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar Rīga domes Komunālā departamenta (turpmāk – atbildētājs) 2009.gada 12.jūnija lēmumu Nr.DK-09-12713-ap (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] 2009.gada 25.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts V.R. un I.G. (turpmāk arī – pieteicējas) pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kurš pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] V.R. un I.G. 7.reģistrā tika reģistrētas kā personas, kuras dzīvo denacionalizētā namīpašumā un lieto dzīvokli pēc adreses /adrese/, līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ģimenes ienākumi materiālais stāvoklis atbilda maznodrošinātās ģimenes statusam. Visu šo laiku minētās personas ir lietojušas dzīvojamo telpu pēc adreses /adrese/. [2.2] Sakarā ar dzīvoklī uzsākto kapitālo remontu V.R. un I.G. uz laiku pārvākušās dzīvot pie tēva N.G. /adrese/, un tur kā savā otrā dzīves vietā uz laiku veikušas papildus deklarāciju un to veikušas tikai ar mērķi, lai jebkurā laikā viņas būtu sasniedzamas valsts un pašvaldības iestādēm tiesiskajās attiecībās, kā arī uz laiku mitinoties citā dzīves vietā netiktu administratīvi sodītas par dzīvošanu bez deklarēšanās. Uz laiku deklarējoties citā dzīves vietā dzīves vietas tiesiskais pamats iepriekšējā dzīves vietā – /adrese/, netika zaudēts, dzīvokļa īres līgums ar izīrētāju netika atcelts, atgriežoties 2009.gada maijā tas tika turpināts. [2.3] Kā tiešs pierādījums tam, ka ne uz brīdi ne V.R. un I.G. netika pārtraukušas tiesiskās attiecības par dzīvojamās telpas pēc adreses /adrese/, lietošanu, kalpo fakts, ka ne uz mirkli nav pārtraukta maksājumu veikšana par nama pārvaldīšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kas apstiprinās ar mājas īpašnieka A.D. parakstiem uz izrakstītajām kvītīm par saņemtajām naudas summām.

[3] 2009.gada 18.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā pieteikums netiek atzīts, pamatojoties uz turpmāk minēto. [3.1] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to, deklarējot savu dzīvesvietu /adrese/, V.R. ir norādījusi, ka minētā adresē viņai dzīvot ir tiesisks pamats. Turklāt, pārbaudot informāciju Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, redzams, ka dzīvesvietu /adrese/, V.R. nav norādījusi kā papildus adresi, līdz ar to nevar uzskatīt par dzīvesvietu, kas deklarēta uz laiku. [3.2] Ņemot vērā iepriekš minēto, Lēmums ir tiesisks un pamatots un līdz ar to nav atceļams.

[4] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā minētajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem.

[5] Tiesas sēdē tika nopratinātas liecinieces O.G. un E.U.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms, pamatojoties uz turpmāk norādīto.

[7] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītā daļa noteic, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai (..). Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos. Rīgas Domes 2007.gada 13.novembra saistošo noteikumu Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.94) 41.4.apakšpunktā noteikts, ka palīdzības saņemšanai 7.reģistrā reģistrē personas ar noteiktiem ienākumiem. Saskaņā ar minēto Noteikumu Nr.94 1.punktu personas ar noteiktiem ienākumiem ir denacionalizētās mājas īrnieks, kura ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam. Lietā nav strīda, ka I.G. divu cilvēku ģimene (I.G. un meita V.R.) 2004.gada 8.decembrī reģistrēta palīdzības saņemšanai 7.reģistrā, jo viņu dzīvesvieta no 1988.gada 24.aprīļa deklarēta dzīvojamā telpā privātīpašnieka mājā /adrese/. Pamatojoties uz Rīgas domes 1999.gada 15.jūnija lēmumu Nr.7481, namīpašums /adrese/, denacionalizēts. Saskaņā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta 2009.gada 1.februāra izziņu Nr.09-02208 I.G. atzīta par trūcīgu personu.

[8] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Ar Lēmumu no I.G. reģistra lietas tika izslēgta viņas meita V.R., jo atbildētājs konstatēja, ka V.R. dzīvesvieta no 2005.gada 25.oktobra līdz 2009.gada 5.martam un no 2009.gada 30.marta līdz 2009.gada 25.maijam deklarēta nevis /adrese/, bet viņas tēvam N.G. piederošajā dzīvojamā telpā /adrese/. Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai V.R. bija zuduši apstākļi, kas varēja būt par pamatu šīs personas izslēgšanai no dzīvokļa palīdzības reģistra.

[9] Lai apliecinātu faktu, ka V.R. visu laiku ir dzīvojusi /adrese/, pieteicējas ir iesniegušas nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldnieka A.D. apliecinājumu, ka pieteicējām līdz šim brīdim dzīvoklis /adrese/, ir bijusi vienīgā dzīvesvieta. Turklāt dzīvoklī dzīvo arī mazgadīgais Ņ.R. (lietas 48.lapa). Tiesa norāda, ka privātpersonu paskaidrojumi, kas sniegti pēc pieteicējas lūguma, nav vērtējami lietā kā pierādījumi, jo Administratīvā procesa likums šādu pierādīšanas līdzekli neparedz (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.novembra spriedumu lietā SKA-354 10.punktu). Līdz ar to A.D. apliecinājums lietā netiek atzīts par pierādījumu.

[10] Pēc pieteicēju lūguma tika nopratinātas liecinieces O.G. un E.U., kuras apliecināja, ka V.R. ar dēliņu visu laiku ir dzīvojošas /adrese/. E.U. pazīst pieteicēju ģimeni vairāk kā desmit gadus, regulāri ģimeni apciemojusi, tāpēc var liecināt, ka V.R. ir dzīvojusi minētajā adresē. Savukārt O.G. ir iepazinusies ar V.R., pastaigājoties ar bērnu, kurš ir viena vecuma ar Ņ.R. Tā kā dzīvo blakus, gājusi ciemos pie V.R. Tiesa O.G. un E.U. liecības vērtē kritiski, jo liecinieces ir pazīstamas ar pieteicējām. Turklāt liecinieces neminēja tādus faktus, kas nepārprotami apliecinātu, ka V.R. tiešām visu laiku ir dzīvojusi /adrese/.

[11] Tiesas sēdē V.R. sniedza paskaidrojumu, ka viņas vīrs bija ārzemnieks, baltkrievs. Lai viņš saņemtu uzturēšanās atļauju, viņiem vajadzēja būt deklarētiem kopā vienā adresē. Nama īpašnieks tam nav piekritis, tāpēc viņa lūgusi tēva palīdzību, lai piedeklarē savā dzīvoklī. Vecāki ir šķīrušies. Pirms tam interesējušies par šo jautājumu pie jurista, kurš teicis, ka var būt divas deklarētās dzīvesvietas. Faktiski V.R. ar ģimeni ir dzīvojusi /adrese/, bet bijusi deklarēta tēva dzīvoklī /adrese/. Pirms gada ar vīru ir izšķīrusies.

Lai dabūtu uzturēšanās atļauju, bērnam vajadzēja būt deklarētam kopā ar viņiem, tāpēc arī bērns tika deklarēts /adrese/, lai gan faktiski viņi dzīvojuši /adrese/. Pārbaudot Personu Datu pārlūku, tiesa konstatē, ka V.R. (dzimtais uzvārds G.) 2005.gada 25.jūnijā Vitebskas apgabala Dokšicu rajona dzimtsarakstu nodaļā ir noslēgusi laulību ar A.R. (lietas 109.lapa). Minētais fakts sakrīt ar V.R. teikto par nepieciešamību vīram iegūt deklarēto dzīvesvietu un uzturēšanās atļauju Latvijā. Turklāt šobrīd pēc laulības šķiršanas Baltkrievijas pilsonim A.R. uzturēšanās atļauja Latvijā ir anulēta (lietas 110.lapa).

Tiesa arī konstatē, ka atbildētājs nav apšaubījis I.G. uz nenoteiktu laiku 2004.gada 1.aprīlī noslēgto dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu (lietas 23.-26.lapa). Saskaņā ar minētā līguma 7.1.punktu īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā īrniekam ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti šajā dzīvojamās telpas īres līgumā. Par strīdus periodu no 2005.gada 25.oktobra līdz 2009.gada 25.maijam nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldnieks I.G. ir izrakstījis maksājumu par nama pārvaldīšanu, uzturēšanu, pasaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem kvītis, norādot, ka dzīvoklī Nr.4 ir 2 īrnieki (lietas 51.-99.lapa).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.punktā noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumi, ka ar I.G. un viņas ģimenes locekļiem būtu lauzts īres līgums, kas liegtu viņām dzīvot /adrese/. Savukārt V.R. deklarēšanās dzīvesvietā /adrese/, ir bijusi ģimenes apstākļu spiesta, kas neizslēdz to, ka faktiski viņa visu laiku ir dzīvojusi /adrese/. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka būtu zuduši apstākļi, kas bija par pamatu V.R. reģistrēšanai dzīvokļa palīdzības saņemšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir prettiesisks un atceļams.

[12] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu no I.G. reģistra lietas ir izslēgta tikai viņas meita – V.R. I.G. joprojām ir reģistrēta palīdzības reģistrā. Tātad Lēmums nav ietekmējis I.G. tiesības. Līdz ar to I.G. nav subjektīvo tiesību lūgt atcelt Lēmumu, kas skar citu personu – V.R.

Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. Līdz ar to tiesvedība lietā, kas attiecas uz I.G. pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 284.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Lietas materiāliem ir pievienota kvīts par to, ka V.R. 2009.gada 25.jūnijā samaksājusi valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 6.lapa). Tā kā V.R. pieteikums apmierināms, atbildētājam uzliekams par pienākumu atlīdzināt samaksāto valsts nodevu. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 282.panta 2.punktu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt V.R. pieteikumu. Atcelt Rīgas Domes Komunālā departamenta direktora 2009.gada 12.jūnija lēmumu Nr.DK-09-12713-ap. Uzlikt par pienākumu atbildētājam – Rīgas pilsētas pašvaldībai – atlīdzināt V.R. viņas samaksāto valsts nodevu Ls 20 apmērā. Izbeigt tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc I.G. pieteikuma par Rīga domes Komunālā departamenta 2009.gada 12.jūnija lēmuma Nr.DK-09-12713-ap atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese R.Migla Rīgā, 2010.gada 14.decembrī