Court dismisses fine for missing insurance but issues warning for missing license due to vehicle registration change.

Lietas Nr. 133089315

Lietas arhīva Nr. 1-0088-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2016.gada 26.aprīlī

Rīgas rajona tiesas tiesnese M. Dreimane rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils

iecirkņa priekšnieka 2015.gada 26.novembra lēmumu Nr.20/16/20-64469 un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, un

k o ns t a t ē ja

2015.gada 14.decembrī Rīgas rajona tiesā no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa saņemta /pers. A/ ( turpmāk

sūdzības iesniedzējs) SIA “/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja sūdzība par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa

priekšnieka 2015.gada 26.novembra lēmumu Nr.20/16/20-64469 ( turpmāk Iestādes lēmums) atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2015.gada 24.oktobrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) kārtības

policijas biroja Patruļdienesta rotas jaunākais inspektors Raivis Safronovs sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu PF575721, kurā

konstatēts, ka viņš 2015.gada 24.oktobrī plkst.12.24 Krustpils novadā, ceļa A6 “Rīga-Daugavpils” 143 km virzienā no Spunģēniem uz Jēkabpili vadīja

automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana,

kā arī transportlīdzekļa vadītājs nevarēja uzrādīt transporta reģistrācijas apliecību.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 4.pants, 35.2 pants un Ceļu satiksmes likuma 18.pants, līdz ar ko atbildība par

pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 149.24.panta otrajā daļā, 149.4 panta pirmās daļas otrajā punktā.

Ar protokolu-paziņojumu sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 85.00 euro apmērā.

Nepiekrītot šim lēmumam, sūdzības iesniedzējs likumā noteiktā kārtībā to pārsūdzēja, iesniedzot sūdzību Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldē, lūdzot to atcelt un norādot, ka transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ ir civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Sakarā ar to, ka ir mainīta reģistrācijas Nr./TL numurs/ uz /TL numurs/, bet transportlīdzekļa īpašnieks nav mainījies un automašīnas šasijas numurs nav

mainīts.

Ar Iestādes lēmumu atstāts negrozīts jaunākā inspektora R.Safronova 2015.gada 29.oktobra protokolā- paziņojumā uzliktais sods, bet sūdzības

iesniedzēja iesniegtā sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmumā norādīti sekojoši argumenti.

Saskaņā ar CSN 4.punktā noteikto, Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu

satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSL 18.panta (Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē) otrajā apakšpunktā ir noteikts, ka ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī

iebraukt Latvijā, ja nav saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, arī, ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana.

Atbildība par minēto prasību neievērošanu ir paredzēta LAPK 149.24panta otrajā daļā, saskaņā ar kuru par tāda transportlīdzekļa izmantošanu

ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, — uzliek naudas sodu mopēda vadītājam no

trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no astoņdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

Atbildība par minēto prasību neievērošanu ir paredzēta LAPK 149.4panta pirmās daļas otrajā punktā, saskaņā ar kuru par transportlīdzekļa

vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem: transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, - izsaka

bildinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīs euro apmērā.

Iestāde lietā konstatējusi sekojošus pierādījumus un no tiem izrietošus faktus.

2015.gada 29.oktobrī /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF575721 par to, ka viņš 2015.gada 29.oktobrī, pīkst. 12:24,

Krustpils novadā, ceļa A6 “Rīga-Daugavpils” 143.km, virzienā no Spunģēniem uz Jēkabpili, vadīja automašīnu /TL marka/, valsts numurs /TL numurs/,

attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un pie dokumentu pārbaudes nevarēja uzrādīt transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecību.

Par minētiem pārkāpumiem /pers. A/ ar jaunākā inspektora R.Safronova lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF575721 piemērots

administratīvais naudas sods 85 euro apmērā.

Par šo lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību, sūdzībā norādot, ka transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir civiltiesiskās

atbildības obligātā apdrošināšana.

Sūdzībā norādīts, ka transportlīdzeklim ir mainīts reģistrācijas numurs /TL numurs/ uz /TL numurs/, bet īpašnieks nav mainījies, kā arī automašīnas

šasijas Nr./šasijas numurs/ nav mainīts.

Sūdzībai pievienota AAS ??? ???? apdrošināšanas polises Nr.SDA493152 kopija, kas apliecina, ka transportlīdzeklim ar reģistrācijas numuru /TL

numurs/, šasijas Nr./šasijas numurs/, 06.01.2015. noslēgts apdrošināšanas līgums, pamatojoties uz rēķinu-uzziņu. Līgums ir derīgs līdz 06.01.2016.

Sūdzībai pievienota ari transportlīdzekļa ar reģistrācijas Nr./TL numurs/, šasijas Nr./šasijas numurs/, reģistrācijas apliecība /numurs/.

Kā transportlīdzekļa īpašnieks reģistrācijas apliecībā norādīts SIA “/Nosaukums A/”.

Pēc CSDD Informatīvās sistēmas datiem transportlīdzekļa ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ īpašnieks ir juridiska persona SIA

“/Nosaukums A/”. Iepriekšējais īpašnieks ir /pers. B/, personas kods /pers. kods/.

Minētā transportlīdzekļa īpašnieka maiņa notikusi 13.02.2015., kad arī izsniegta reģistrācijas apliecība /numurs/.

Iestāde secinājusi, ka lietā nav strīda, ka /pers. A/ protokolā Nr.PF575721 norādītajā laikā un vietā, vadījis automašīnu /TL marka/, reģistrācijas

numurs /TL numurs/, un pie dokumentu pārbaudes nav varējis uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Lietā ir strīds par to, vai minētajam transportlīdzeklim bija izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Līdz ar to lietā ir

strīds par to, vai /pers. A/ darbībās pamatoti konstatēts LAPK 149.24panta otrajā daļā paredzētais pārkāpums. LAPK 149.4 panta pirmās daļas otrā

punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanas faktu /pers. A/ neapstrīd.

/pers. A/ uzskata, ka nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sodīts pēc LAPK 149.24panta otrās daļas, sūdzībā norādot, ka

transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Tāpat sūdzībā norādīts, ka transportlīdzeklim ir mainīts reģistrācijas numurs /TL numurs/ uz /TL numurs/, bet īpašnieks nav mainījies, kā arī

automašīnas šasijas Nr. /šasijas numurs/ nav mainīts.

Iestāde, pārbaudot lietā esošos pierādījumus konstatē, ka pretēji sūdzībā norādītajam, /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa īpašnieka maiņa notikusi

13.02.2015., pamatojoties uz rēķinu-uzziņu, ko apstiprina lietā esošās izdrukas no CSDD Informatīvās sistēmas.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.panta (Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms

termiņa) sestajā daļā ir noteikts, ka, ja transportlīdzeklim mainās īpašnieks, pamatojoties uz transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta

komersanta izsniegtu rēķinu-uzzinu vai uz citiem dokumentiem, kuri nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, vai

transportlīdzekli pārreģistrē sakarā ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vai transportlīdzekļa identifikācijas numura maiņu, vai

transportlīdzeklim tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais

transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu ar brīdi,

kad transportlīdzeklim, pamatojoties uz īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem, mainās īpašnieks vai transportlīdzeklis tiek

pārreģistrēts, vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu.(..)

Kā jau iepriekš tika norādīts, tad /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa īpašnieka maiņa notikusi 13.02.2015. Līdz ar ko uzskatāms, ka apdrošināšanas

līgums SDA493152, kas pievienots sūdzībai un kas noslēgts 06.01.2015., savu darbību izbeidzis ar brīdi, kad transportlīdzeklim mainījies īpašnieks,

proti, ar 2015.gada 13.februāri.

Līdz ar ko secināms, ka uz protokola sastādīšanas brīdi 2015.gada 29.oktobri /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim nebija spēkā esošas

apdrošināšanas polises(līguma).

Tādējādi Iestāde uzskata, ka /pers. A/ darbībās pamatoti konstatēts LAPK 149.24panta otrajā daļā paredzētais pārkāpums.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem(panta 1.daļa).

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus(panta 2.daļa).

Ja persona ir izdalījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona),

administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu(LAPK 35.panta 2.daļa).

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ ir izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija

(amatpersona). Līdz ar to administratīvais sods /pers. A/ ir nosakāms tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Ņemot vērā sankciju apmērus, secināms, ka par smagāko pārkāpumu likumdevējs atzinis LAPK 149.24panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Par šādu pārkāpumu paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

Ar pārsūdzēto lēmumu /pers. A/ uzlikts minētā panta sankcijā paredzētais minimālā soda apmērs, kas ir 85 euro. Līdz ar to tas uzskatāms par

atbilstošu un samērīgu ( lietas 7.-9.lapa)

Nepiekrītot Iestādes lēmumam sūdzības iesniedzējs par to iesniedzis sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Iesniedzējs sūdzībā norādījis sekojošo.

Sakarā ar to, ka transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ ir civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, Sūdzības iesniedzējs pārsūdz

Jēkabpilī pieņemto lēmumu NR. 20/16/20-64469.

Sakarā ar to, kā Sūdzības iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts numurs /TL numurs/, attiecībā uz kura ir izdarīta tā īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Sūdzības iesniedzējs, norādījis, ka Iestāde savā lēmumā atsaukusies uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 10 panta sesto daļu un to citējis.

Tāpat sūdzības iesniedzējs citējis minētā likuma 10. panta septīto daļu, kas noteic, ka šā panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz: līzinga gadījumiem, ja

transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku vai

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks kļūst par transportlīdzekļa turētāju; standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz šā

likuma 9.1.. panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā minētajiem datiem.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka šī likuma 9.1 panta 2. punkta 2) apakšpunkts noteic, ka šā punkta “a”, “b”, “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minētie dati

par transportlīdzekli: a) transportlīdzekļa reģistrācijas dati, ja izsniegta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība; b) dati, kas norādīti transportlīdzekļu

mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā-uzziņā vai citos dokumentos, kuri apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, ja

transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā vai ja tas atsavināts vai noņemts no uzskaites citā valstī, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas

Republikā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pēc CSDD datiem, viņa, /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts numurs /TL numurs/ uz protokola

sastādīšanas brīdī (29.10.2015) bija izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana .

Ar 2015.gada 18.decembra Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 26.aprīlī. Lietas dalībniekiem paziņots par

laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu,

lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2016.gada 18.janvārim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā minētos argumentus, tiesa uzskata, ka sūdzība ir

pamatota.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Izvērtējot Iestādes lēmumu, tiesa secina, ka lēmuma pamatojums nav pareizs un neatbilst lietā noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa konstatē, ka ar lēmumu Iestāde atstājusi negrozītu sākotnējo lēmumu, ar kuru sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 85.00 euro apmērā

par LAPK 149.4 panta otrajā daļā un 149.4.panta pirmās daļas otrā punktā minēto administratīvo pārkāpumu.

LAPK 149.24 panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību pat tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā

īpašnieka civiltiesiskās apdrošināšanas obligātā apdrošināšana.

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis SIA “/Nosaukums A/” piederošu automašīnu /TL

marka/ ar reģistrācijas Nr. /TL numurs/.

Lietā nav strīda par to, ka protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējs ceļu policijas inspektoram nevarēja uzrādīt transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecību, par ko viņš saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4. pirmās daļas otrā punktā minēto administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs šajā daļā Iestādes lēmumu un protokolu- lēmumu nav pārsūdzējis un par to lietā strīds nepastāv.

Lietā ir strīds par to vai protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzēja vadītājam transportlīdzeklim bija veikta tā īpašnieka civiltiesiskās

apdrošināšanas obligātā apdrošināšana, un vai Iestāde ir pamatoti izdarījusi secinājumu, ka ir notikusi transportlīdzekļa īpašnieka maiņa 2015.gada

13.februārī, un vai Iestāde konkrētajā gadījumā ir pamatoti atsaukusies uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 10.pantu.

Sūdzības iesniedzējs norādījis savā sūdzībā, ka nav notikusi transportlīdzekļa īpašnieku maiņa, bet ir notikusi automašīnas numuru maiņa uz izvēles

numuru, un līdz ar to jaunas transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības izsniegšana. Protokola sastādīšanas brīdī automašīnai bija spēkā esoša polise.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar minētā panta astoto daļu pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija ( amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem kalpo administratīvā pārkāpuma lietā esošie materiāli:

Administratīvā pārkāpuma protokols no kura redzams, ka 2015.gada 24.oktobrī VP ZRP kārtības policijas biroja Patruļdienesta rotas jaunākais

inspektors Raivis Safronovs sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu PF575721, kurā konstatējis, ka /pers. A/ 2015.gada 24.oktobrī

plkst.12.24 Krustpils novadā, ceļa A6 “Rīga-Daugavpils” 143 km virzienā no Spunģēniem uz Jēkabpili vadījis automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, kā arī transportlīdzekļa vadītājs nevarēja

uzrādīt transporta reģistrācijas apliecību.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 4.pants, 35.2 pants un Ceļu satiksmes likuma 18.pants, līdz ar ko atbildība par

pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 149.24.panta otrajā daļā, 149.4 panta pirmās daļas otrajā punktā

( administratīvā pārkāpuma lietas oriģināli lietas 10.lapa).

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, tad administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un soda uzlikšanas brīdī, citi

pierādījumi protokolam nav pievienoti.

No lietā esošās 2015.gada 25.novembra CSDD izdrukas par transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ informāciju redzams,

ka transportlīdzekļa šasijas Nr./šasijas numurs/ un tā īpašnieks ir SIA “/Nosaukums A/” reģistrācijas Nr./reģ. numurs/.

No minētās izdrukas redzams, ka 2015.gada 13.februārī transportlīdzeklim ir izsniegta jauna reģistrācijas apliecība Nr. /numurs/

2015.gada 13.februārī, sakarā ar transportlīdzekļa reģistrācijas numuru maiņu uz izvēles numuru ( lietas 18.lapa).

Kā izriet no minētās izdrukas datiem, secināms, ka saskaņā ar Rēķinu-uzziņu /numurs/transportlīdzekļa īpašnieku maiņa ir notikusi 2015.gada

5.janvārī un ar 2015.gada 5.janvāri ir anulēta apdrošināšanas polise SSD287257 derīga no 2014.gada 15.decembra līdz 2015.gada 15.martam (

lietas 19.lapa).

No minētās izdrukas redzams, ka uz 2014.gada 5.decembri transportlīdzekļa /TL marka/ iepriekšējā valsts numura zīme ir /TL numurs/ (

transportlīdzekļa šasijas Nr./šasijas numurs/ iepriekšējais īpašnieks /pers. B/) ( lietas 20.lapa).

No lietā esošās transportlīdzekļa /TL marka/ reģistrācijas apliecības Nr. /numurs/gaismas kopijas redzams, ka reģistrācijas apliecība ir izdota

2015.gada 13.februārī un transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ šasijas Nr./šasijas numurs/, īpašnieks SIA “/Nosaukums A/”

reģistrācijas Nr./reģ. numurs/ ( lietas14.lapa, administratīvā pārkāpuma lietas oriģināli lietas 8.lapa).

Savukārt no lietā esošās BTA OCTA apdrošināšanas polises SDA 493152 gaismas kopijas redzams, ka 2015.gada 6.janvārī

transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ šasijas Nr./šasijas numurs/ reģistrācijas apliecības Nr. /numurs/ īpašnieks SIA

“/Nosaukums A/” ir noslēdzis Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu ar darbības termiņu no

2015.gada 6.janvāra līdz 2016.gada 6.janvārim ( lietas 13.lapa).

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iepriekš norādītos pierādījumus, tiesa secina, ka nepārprotami ir pierādīts, ka protokolā

norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim bija veikta tā īpašnieka civiltiesiskās apdrošināšanas obligātā apdrošināšana.

No lietā esošajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka transportlīdzekļa īpašnieka maiņa ir notikusi 2015.gada 5.janvārī, kad arī anulēta

iepriekšējā apdrošināšanas polise, bet jau 2015.gada 6.janvārī jaunā transportlīdzekļa īpašniece SIA “/Nosaukums A/” noslēgusi Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu ar darbības termiņu no 2015.gada 6.janvāra līdz 2016.gada

6.janvārim.

No lietā esošās 2015.gada 1.decembra AAS “BTA Baltic Insuarance Company” vēstules redzams, ka AAS “BTA Baltic Insuarance

Company” apliecina, ka 2015.gada 6.janvārī BTA izsniedza OCTA apdrošināšanas līgumu polisi Nr.SDA493152 par automašīnas /TL marka/ šasijas

Nr./šasijas numurs/ īpašnieka/tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, kuras spēkā esamības termiņš ir no 2015.gada 6.janvāra

līdz 2016.gada 6.janvārim. Apliecina arī faktu, ka pēc transportlīdzekļa uzlikšanas uzskaitē 2015.gada 13.februārī, polise nav zaudējusi savu spēku (

lietas 6. lapa).

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3.panta pirmo daļu obligātās

apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk — īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu

satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem nepārprotami konstatēts, ka 2015.gada 13.februārī ir notikusi nevis transportlīdzekļa īpašnieku maiņa, kā

to savā lēmumā apgalvojusi Iestāde, bet transportlīdzekļa valsts numuru zīmes maiņa no /TL numurs/ uz /TL numurs/ un sakarā ar to arī transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecības maiņa no /numurs/ uz /numurs/. Transportlīdzekļa īpašnieks ir veicis tā civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Ievērojot minēto, tiesa nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Iestādes lēmumu ar kuru atstāts spēkā protokols- lēmums daļā ar kuru sūdzības

iesniedzēja darbībās konstatētas CSL 18.punkta pārkāpums par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc LAPK 149.24.panta otrās daļas un uzlikts

naudas sods 85.00 euro apmērā.

Iestāde savā lēmumā izdarījusi secinājumus, ka pretēji sūdzībā norādītajam, /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa īpašnieka maiņa notikusi

13.02.2015., pamatojoties uz rēķinu-uzziņu, ko apstiprina lietā esošās izdrukas no CSDD Informatīvās sistēmas, un atsaukusies uz Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.panta (Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa) sesto

daļu.

Tiesa uzskata, ka uz konkrētajiem lietā noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem nav attiecināma minētā likuma panta norma.

OCTA polise uz konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku un transportlīdzekli, protokola sastādīšanas brīdī bija spēkā esoša. Mainot transportlīdzekļa

numura zīmi uz izvēles numuru, likums neuzliek par pienākumu iegādāties jaunu OCTA polisi, jo likums nosaka, ka tajā uzrādītajam transportlīdzeklim

jābūt identificējamam, bet katram automobilim galvenā pazīšanās zīme ir VIN numurs, jeb šasijas numurs, kas ir ierakstīts apdrošināšanas polisē.

Kā jau iepriekš tiesa norādījusi, transportlīdzekļa īpašnieku maiņa nav notikusi, ir mainīta numura zīme, nemainoties ne transportlīdzekļa

īpašniecei SIA “ /Nosaukums A/”, ne arī transportlīdzekļa VIN numuram, kas ir uzskatāms par transportlīdzekļa identifikācijas nummuru.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja saukšana pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.24. panta otrās

daļas nav pieļaujama un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Savukārt Iestādes lēmums daļā par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4. panta pirmās daļas

2.punkta ir atstājams negrozīts, jo lietā nepastāv strīds par to, ka protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējs pie dokumentu pārbaudes

nevarēja uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Iestāde saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu sūdzības iesniedzējam uzlikusi administratīvo sodu tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta

par smagāko pārkāpumu, tas ir, pēc LAPK 149.24.panta otrās daļas 85.00 euro apmērā. Tiesa ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja saukšana pie

administratīvās atbildības pēc minētā panta nav pieļaujama un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, sods sūdzības iesniedzējam ir

nosakāms pēc LAPK 149.4. panta pirmās daļas 2.punkta, grozot noteikto administratīvo sodu.

LAPK 149.4. panta pirmās daļas 2.punktā paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 3 euro apmērā.

Ievērojot to, ka sūdzības iesniedzējs agrāk nav saukts pie administratīvās atbildības, to, ka izdarītais pārkāpums nav radījis apdraudējumu

satiksmes drošībai, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc LAPK LAPK 149.4. panta pirmās daļas 2.punkta

uzliekams sods- brīdinājums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, 243., 244., 288., 289.12 , 289.13 , 289.17., 289.18. pantu, tiesa

nosprieda:

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z.Januševska 2015.gada 26.novembra lēmumu Nr.20/16/20-

64469 un 2015.gada 24.oktobra Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora Raivja

Safronova protokolu –lēmumu Nr. PF 575721 atcelt daļā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

LAPK 149.24.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un šajā daļā administratīvo lietvedību izbeigt.

Grozīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z.Januševska 2015.gada 26.novembra lēmumu

Nr.20/16/20-64469 un 2015.gada 24.oktobra Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja Patruļdienesta rotas jaunākā

inspektora Raivja Safronova protokolu –lēmumu Nr. PF 575721 daļā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, noteikto administratīvo sodu un

sodīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par LAPK 149.4.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, izsakot

brīdinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 26.aprīlī.

Tiesnese M. Dreimane