Court dismisses bank's debt collection claim due to statute of limitations and failure to file in bankruptcy proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court fully dismissed SEB Bank's claim for debt collection against a defendant who did not appear in court. The court ruled that the claim was time-barred under commercial law and that the defendant could not benefit from debt discharge in bankruptcy proceedings if the creditor had not filed the claim. Consequently, the court found no obligation for the defendant to pay the debt or cover litigation costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Process Law Art. 156; Commercial Law Art. 406: A creditor must file claims in bankruptcy proceedings to preserve rights; failure to do so results in loss of claim, and commercial claims expire after three years unless interrupted.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C15121714
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2015.gada 14.janvārī
Jelgavas tiesa šādā sastāvā tiesnese K.Konderko,
tiesas sēdes sekretāre S.Titova,
izskatīja atklātā tiesas sēdē akciju sabiedrības „SEB banka”, vienotais reģ.40003151743, prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt par labu prasītājam parādu 3404,52EUR, kas izriet no
2006.gada 10.aprīļa līguma par aktīvās kartes izsniegšanu un izmantošanu, sakarā ar ko atbildētājam izsniegts kredīta limits 2700LVL ar atjaunojamo
robežu 810LVL, pielīgta procentu likme 16% gadā un ikmēneša atmaksas summa 135LVL, ar procentu un/ vai pamatsummas atmaksas datumu-
katra mēneša 10.datumā. Norāda, ka noteikumi paredz atbildētāja pienākumu veikt minimālās bilances atjaunošanu līdz autoatmaksas dienai. Norāda,
ka komisija par kavētu norēķinu un/vai ienākumu konta nepietiekamu atlikumu automātisko kredīta maksājumu veikšanai noteikta 60% gadā.
Norāda, ka noteikumi paredz prasītāja tiesības debetēt atbildētāja ienākumu kontu, arī gadījumos, kad ienākumu kontā nav pietiekamu naudas
līdzekļu, tādējādi veidojot ienākumu konta pārtēriņu, lai veiktu autoatmaksu. Atbildētājs saistības neveica un 25.05.2010. prasītājs vienpusēji atkāpās
no līguma un noteica parāda atmaksas datumu 04.06.2010. Norāda, ka parāds sastāv no aktīvās kartes konta parāda 3140,92EUR, procentiem par
lietošanu 197,21EUR, soda procentiem par laiku no 10.03.2010. līdz 24.05.2010. 66,39EUR. Lūdz piedzīt tiesas izdevumus, kā arī noteikt tiesības
saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 1720., 1753., 1756., 1943.,1946.pantu.
Prasītājam pieprasīta informācija par apstākļiem sakarā ar kreditora prasījuma pieteikšanu atbildētāja fiziskās personas maksātnespējas
procesā.
Lietā saņemta prasītāja atbilde, kurā prasītājs norādījis, ka nav iesniedzis kreditora prasījumu /pers. A/ maksātnespējas procesā.
Lietas dalībnieki uz lietas izskatīšanu neieradās.
Prasītājs lūdzis lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās, ka prasību uztur, lūdz izskatīt lietu uz norādītiem motīviem un uz lietā esošo rakstveida
pierādījumu pamata.
Atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgi, dokumenti, pavēste nosūtīti uz norādīto adresi, kas ir arī deklarētā dzīvesvietas
adrese. Lūgumi, iesniegumi nav saņemti, neierašanās iemesli nav zināmi.
Tiesa nolēma, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai, lietu izskatīt bez lietas dalībnieku piedalīšanās, jo nesaskatīja lietas
atlikšanas pamatus.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa
uzskata, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma pilnīgi.
Lai arī atbildētājs lietā nav atsaucies, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav taisāms aizmugurisks spriedums, jo lietā strīda
izšķiršanai nav pamata vadīties tikai no prasītāja paskaidrojumiem un pierādījumiem.
10.04.06. puses noslēgušas līgumu par aktīvās kartes izdošanu un izmantošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam
izsniegts pieejams kredīts 2700LVL, ar kredīta atjaunojamo robežu 810LVL, ikmēneša atmaksas summu 135LVL, procentu
likmi gadā 16%, ar procentu un pamatsummas atmaksu katra mēneša 10.datumā (lietas lapa 8). Kredīta limits ieskaitīts
atbildētāja kontā, atbildētājs to izmantojis (lietas lapa 14-16). Prasītājs ar 25.05.2010. paziņojumu atbildētājam, vienpusēji
atkāpies no aizdevuma saistības (lietas lapa 18-19).
Tiesa atzīst, ka saistība un prasījuma tiesības izbeigušās ar noilgumu, sakarā ar to, ka prasītājs līdz atbildētāja fiziskās
personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras pabeigšanai nav pieteicies kreditora prasījumu.
Ar publiski pieejamām maksātnespējas procesa reģistra ziņām apstiprinās, ka atbildētājam ar 20.03.2014. Jelgavas
tiesas spriedumu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ka par administratoru iecelts Jānis Bērziņš, ka ar
19.09.2014. Jelgavas tiesas lēmumu pasludināta saistību dzēšanas procedūra.
Prasītājs lietā apliecinājis, ka savu kreditora prasījumu atbildētāja fiziskās personas maksātnespējas procesā nav
pieteicis.
Lai pārbaudītu prasījuma pamatotību, tiesa uzskata, ka strīda izšķiršanai piemērojami Maksātnespējas likuma noteikumi, kā speciālie
attiecībā uz prasītāju, kā atbildētāja kreditoru un atbildētāju kā prasītāja (kreditora) parādnieku, jo atbildētājam ir pasludināts fiziskās personas
maksātnespējas process, kurā apstiprināta saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process nav izbeigts, jo kreditoru prasījumu
apmierināšanas kārtību parādnieka maksātnespējas procesa gadījumā regulē Maksātnespējas likums, lai arī maksātnespējas process apsludināts pēc
prasības iesniegšanas tiesā.
Attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu kreditoru prasījumu pieteikšanās kārtība noteikta Maksātnespējas likuma (spēkā
esošā likuma redakcija maksātnespējas procesa pasludināšanas laikā) 141.panta pirmajā daļā, kurā ir atsauce uz Maksātnespējas likuma XIII nodaļā
noteikto kārtību, ka kreditora prasījumi piesakāmi mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka
maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Ievērojot Maksātnespējas likuma 128.panta pirmā daļas noteikumus, kas nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek
piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ja nav noteikts savādāk, tad saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73.panta pirmo,
otro daļu kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par
parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja termiņš nokavēts, tad kreditora prasījumu var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem
mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai,
kad Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un
savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Fiziskās personas maksātnespējas procesā atšķirībā no juridisko personu maksātnespējas procesa ir galīgo
bankrota procedūras izmaksu saraksts, kur noteikta kreditoru prasījumu segšanas kārtība, kā arī pārskats par saņemtajiem un izlietotajiem naudas
līdzekļiem (Maksātnespējas likuma 147.pants), kā arī pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas administrators nosūta kreditoriem
paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu, kur norādīta apmierināto kreditoru prasījumu un neapmierināto kreditoru prasījumu summa
(Maksātnespējas likuma 149.pants).
Lietā nav apstrīdams fakts, ka atbildētājam pasludināta saistību dzēšanas procedūra (Maksātnespējas likuma 157.,158.pants), ka prasītājs
nav pieteicies savu kreditora prasījumu atbildētāja maksātnespējas procesā. Kā arī Maksātnespējas likums neparedz parādnieka saistību dzēšanas
plāna grozījumus sakarā ar tādu kreditora prasījumu, kas nav pieteikts maksātnespējas procesā (Maksātnespējas likuma 162.pants). Fiziskās
personas saistību dzēšanas procedūras mērķis ir parādniekam dot iespēju atbrīvoties no neizpildītām saistībām un atjaunot maksātspēju, kas arī
ietverts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķī, jo saistību dzēšanas plānā noteikto darbību izpildes sekas ir saistību dzēšanas plānā norādīto
fiziskās personas saistību dzēšana un apturēto izpildu lietvedību par dzēsto saistību piedziņu izbeigšana (Maksātnespējas procesa likuma 164.pants,
5.pants). Tādējādi, lai arī fiziskās personas maksātnespējas procesā nav noteikta stadija kreditora prasījuma iekļaušanai maksātnespējas procesā,
tomēr Maksātnespējas likuma noteikumi neparedz, ka kreditoram būtu tiesības iestāties maksātnespējas procesā pēc parādnieka saistību dzēšanas
plāna apstiprināšanas.
Tiesa uzskata, ka, ievērojot Maksātnespējas likuma 73.pantā noteikto, ka pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa kreditors zaudē
kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku, prasītājs zaudējis savas prasījuma tiesības dēļ noilguma, tātad izbeidzoties saistībai, kas
noteikts ar materiāltiesisku speciālā likuma normu, kas nav atjaunojams, tādējādi prasība noraidāma, kā nepamatota, jo likums ir noteicies sekas, ja
kreditors savas tiesības nepiesaka noteiktā laikā. Tiesa uzskata, ka šāds noteiktais noilgums kreditora saistībām ir pamatojams ar tiesisko noteiktību
maksātnespējīga parādnieka un viņa kreditoru attiecībās, jo ar maksātnespējas procesu parādnieks ieguvis tiesisku risinājumu atbrīvoties no saistībām,
kuras nav iespējas atmaksāt pilnībā un savas maksātspējas atjaunošanai un kreditoram ar to jārēķinās, jo Maksātnespējas likums attiecībā pret
parādnieku ir speciālā norma un tāpēc likumdevējs noteicis termiņu kreditoru loka apzināšanai. Tiesa uzskata, ka šāds noilgums kreditora saistībām
atbilst likumā noteiktajam maksātnespējas mērķim un arī likumā nostiprinātajam kreditoru vienlīdzības principam (Maksātnespējas likuma 6.panta 1.,
2.punkts), jo kreditoriem maksātnespējas procesā tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījuma apmierinājumu, bet, ja
viņš šīs tiesības nav izmantojis, tad parādniekam no tā nebūtu jācieš, jo tās nav iekļautas saistību dzēšanas plānā, tātad parādnieks nevar pretendēt uz
šādu atlikušo saistību dzēšanu, jo saistību dzēšanas plāna izpildes rezultātā tiek dzēstas atlikušās plānā norādītās saistības un parādnieku tiesa atbrīvo
no saistībām, kuras norādītas saistību dzēšanas plānā (Maksātnespējas likuma 164.panta pirmā daļa, 165.panta piektā daļa). Tāpēc situācija, kad pēc
saistību plāna izpildes un atbrīvošanas no saistībām parādniekam būs kreditors ar spēkā esošu spriedumu par saistībām, kuras bija jāpiesaka
maksātnespējas procesā un uz kuru izpildi un dzēšanu Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā varēja pretendēt parādnieks, nav atbilstoša likumā
noteiktajam maksātnespējas mērķim un likumdevēja gribai.
Augstāk norādītos secinājumus par prasītāja prasījuma tiesību zaudēšanu, izbeidzoties saistībai, tiesa izdarījusi sistēmiski iztulkojot
Maksātnespējas likuma normās noteikto kopumā, kā arī ņemot vērā Mg.jur. Gaida Bērziņa pausto skaidrojumu, viedokli rakstā Saistību izbeigšanās
un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā, kas publicēts Jurista vārds Nr.13 (764) 2013.gada 2.aprīlis. Tiesa uzskata, ka kreditors pats
atbildīgs par savu tiesību pieteikšanu.
Bez tam tiesa atzīst, ka saistība un prasījuma tiesības izbeigušās arī uz 01.01.2010. spēkā stājušos Komerclikuma D daļas
noteikumu pamata, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma
termiņš, jo ar 25.05.2010. paziņojumu atbildētājam, prasītājs vienpusēji atkāpies no aizdevuma saistības, nosakot saistības
izpildi līdz 04.06.2010. Tātad saistības izpildes termiņš bija 04.06.2010. Līdz ar to, atbilstoši Komerclikuma 389.pantā ietvertās
tiesību normas jēgai un saturam, tā kā viena no līgumslēdzējpusēm ir komersants (prasītājs), tad pušu darījums ir atzīstams
par komercdarījumu attiecībā uz prasītāju, un attiecībā uz prasītāju kā komercdarījuma dalībnieku konkrētajā gadījumā ir
piemērojami Komerclikuma D daļas nosacījumi, tajā skaitā Komerclikuma 406.pants, kurā noteikts noilguma termiņš no
komercdarījumu izrietošiem prasījumiem. Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie
prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Noilguma pārtraukums nav konstatēts.
Ņemot vērā to, ka prasība noraidāma, tad atbildētājam nerodas pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.,8.,9.,10.,12., 15., 93., 97., 156., 187.-193.pantu,
Nosprieda
Akciju sabiedrības „SEB banka”, vienotais reģ.40003151743, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda
3404,52EUR izrietošu no 10.04.06. līguma par aktīvās kartes izdošanu un izmantošanu piedziņu noraidīt pilnībā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā, termiņu sprieduma pārsūdzēšanai
skaitot no pilna sprieduma sastādīšanas datuma- 2015.gada 16.janvāra.
Tiesnese K.Konderko