Court partially allowed debt collection claim, reducing lawyer fees due to lack of case complexity.

ECLI:LV:RIRT:2018:0803.C33629517.3.S

Lieta Nr.C33629517

Lietas arhīva Nr.C-2994-18/30

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2018.gada 3.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas siltums” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 21.novembrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Jūrmalas siltums” vienkāršotās procedūras prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju

/pers. A/. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp SIA “Jūrmalas namsaimnieks” un atbildētāju 2013.gada 31.maijā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

Nr.175, ar ko atbildētājam nodotas dzīvokļa Nr./adrese/lietošanas tiesības. Saskaņā ar īres līgumu, atbildētājam noteikts pienākums par siltumenerģiju

dzīvojamās telpas apkurei, karstā ūdens cirkulāciju un siltumenerģiju koplietošanas telpās norēķināties ar prasītāju. Saskaņā ar 2004.gada 1.oktobra

siltumenerģijas piegādes līgumu, kas noslēgts starp SIA “Jūrmalas namsaimnieks” un prasītāju, prasītāja piegādā siltumenerģiju līdz SIA “Jūrmalas

namsaimnieks” apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju, tai skaitā dzīvojamās mājas /adrese A/, piederības robežai. Prasītāja savas saistības ir pildījusi

godprātīgi un ir sniegusi atbildētājam siltumenerģijas pakalpojumus, taču atbildētājs laika posmā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.augustam

maksājumus prasītājai nav veicis. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas sagatavotos rēķinus, tādējādi apliecinot, ka neiebilst rēķinos norādītajām maksām.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja pamatparāds prasītājai sastāda 520,59 euro. Papildus pamatparādam prasītāja ir aprēķinājusi

likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.augustam 74,16 euro apmērā. 2015.gada 30.janvārī, 2016.gada

27.maijā, 2017.gada 16.martā prasītāja ir izsniegusi atbildētājam brīdinājumu par parāda samaksu, taču līdz prasības pieteikuma sagatavošanai

atbildētājs parādu nav samaksājis. Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2017.gada 13.jūlija lēmumu prasītājas pieteikums pret

atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atstāts bez izskatīšanas. Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1428., 1512.,

1587., 1652., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1760., 1765.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantu, Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75.,

127., 128., 129., 130., 195., 406.6pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 594,75 euro, kas sastāv no pamatparāda 520,59 euro un likumiskajiem

procentiem 74,16 euro, piedzīt samaksāto valsts nodevu 89,21 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, izdevumus advokāta palīdzības

samaksai 178,43 euro, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus. Prasībā norādīts, ka pirms

prasības celšanas prasītāja nav izmantojusi mediāciju strīda risināšanai, kā arī turpmāk nevēlas to izmantot, kā arī prasītāja norāda, ka nevēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.1panta pirmo daļu, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai

atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas

adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1panta

pirmo daļu norādīto adresi (..).

Ievērojot minēto, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi

tiesa 2017.gada 28.novembrī nosūtījusi prasības pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida

paskaidrojumus, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus un iebildumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Civilprocesa likuma 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1pantu, vai kuram

dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1panta pirmo daļu (..), aicina uz tiesu ar publikāciju

oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ņemot vērā, ka atbildētājs prasības pieteikumā norādītajā dzīvesvietā nebija sastopams un viņam nav deklarētās dzīvesvietas, 2018.gada 22.maijā

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.99 publicēts sludinājums, ar kuru atbildētājs informēts par izskatāmo civillietu un tās izskatīšanu

rakstveida procesā 2018.gada 3.augustā.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs uz sludinājumu nav atsaucies, rakstveida paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis, kas saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.21panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2018.gada 8.maijā pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots arī ar 2018.gada 2018.gada 22.maija publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. No

uzaicinājuma publikācijas dienas ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu, ir priekšnosacījums lietas

izskatīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu, vienkāršotās procedūras lietas (..) tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Ar lietā esošo 2013.gada 31.maija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.175 un tā pielikumu Nr.1, ir pierādīts, ka atbildētājam lietošanā nodota

dzīvojamā telpa /adrese/ (lietas 12.-18.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietā esošā 2004.gada 1.oktobra Siltumenerģijas piegādes līguma Nr.321 un 2013.gada 12.marta vienošanās pie minētā līguma izriet, ka

siltumenerģiju līdz objektam /adrese A/, piegādā prasītāja (lietas 25.-30.lapa).

2013.gada 31.maija dzīvojamās telpas īres līguma 2.5.1.2. un 2.5.3.2.punktā pielīgts, ka atbildētājam par siltumenerģiju dzīvojamās telpas apkurei,

karstā ūdens cirkulāciju, siltumenerģiju koplietošanas telpu apkurei un ūdens uzsildīšanu (karsto ūdeni) jānorēķinās ar prasītāju saskaņā ar savstarpēji

noslēgta līguma nosacījumiem.

Neskatoties uz pielīgto nosacījumu, no lietas materiāliem izriet, ka līgumu par siltumenerģijas piegādi ar prasītāju atbildētājs nav noslēdzis. Tai pat

laikā no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir nodrošinājusi siltumenerģijas pakalpojumus atbildētāja mājoklim.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta otro daļu, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Minētā likuma 11. 3 panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka izīrētājs ir tiesīgs būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot

normatīvajos aktos noteikto kārtību. Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta trešās daļas 1.punktu, īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar

pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, nosaka kārtību, kādā īrnieks norēķinās ar izīrētāju par siltumenerģiju.

Lietā nepastāv strīds un tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja nodrošinājusi siltumenerģijas pakalpojumus dzīvojamajai mājai /adrese A/, tai

skaitā atbildētāja lietošanā nodotajam dzīvoklim Nr./adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Ar lietas materiāliem ir nodibināts, ka prasītāja ir sniegusi atbildētājam siltumenerģijas pakalpojumus. Kā norādījusi prasītāja, atbildētājs laika

posmā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.augustam maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem nav veicis. Minēto apstiprina lietā esošie

norēķinu pārskati (lietas 38.-39.lapa), no kuriem redzams, ka norādītajā laika periodā, atbildētājam neveicot maksājumus, ir izveidojies parāds 520,59

euro apmērā.

Lietā konstatēts, ka prasītāja vairākkārt rakstveidā brīdinājusi atbildētāju par parāda esamību, lūdzot to apmaksāt. Pēdējais brīdinājums

atbildētājam nosūtīts 2017.gada 16.martā, lūdzot to samaksāt 14 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas (lietas 19.-21.lapa).

Tāpat prasītāja pirms vēršanās tiesā sagatavojusi un nosūtījusi atbildētājam 2017.gada 31.augusta rēķinu, kurā iekļauts parāds un kavējuma nauda

(lietas 22.lapa).

No prasības pieteikuma izriet, ka arī pēc brīdinājuma un rēķina nosūtīšanas parāds nav samaksāts. Pierādījumi par pretējo lietā nav iesniegti.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlis iebildumus pret prasību vai apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, tajā skaitā nav apstrīdējis arī parāda apmēru, no kā secināms, ka

viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tāpat arī atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus parāda samaksai, taču saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda

tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams

pamatparāds par laiku no 2013.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.augustam 520,59 euro apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laiku no 2013.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.augustam 74,16 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis samaksu par saņemto siltumenerģiju pilnā apmērā, kā arī ievērojot to, ka

pienākumu maksāt procentus un prasītājas norādīto procentu apmēru atbildētājs nav apstrīdējis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt

nokavējuma procentus prasītājas norādītajā apmērā.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no galvenā parāda summas 520,59 euro, līdz sprieduma izpildes dienai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 89,21 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,30 euro un izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 17,36 euro.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus, proti izdevumus advokāta palīdzības

samaksai 178,43 euro apmērā. Pamatojot minēto lūgumu, tiesā ir iesniegts zvērinātas advokātes Lindas Zaušas orderis, kas apliecina uzdevumu

advokātei sniegt juridisko palīdzību prasītājai, kā arī 2017.gada 8.septembra rēķins Nr.38 ar pielikumu un maksājuma apstiprinājums (lietas 40.-

43.lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmais punkts noteic apmēru, kādā atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības

samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un

apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir nosakāms mazāks apmērs atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, jo civillieta nav sarežģīta,

tajā lūgts piedzīt parādu, lieta nav apjomīga, tā izskatīta rakstveida procesā pirmās instances tiesā, atbildētājs iebildumus par prasību nav cēlis, kā arī nav

cēlis pretprasību.

Tiesas ieskatā, prasītājas pārstāves pieprasītie atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību 178,43 euro apmērā nav taisnīgi un samērīgi, ņemot

vērā lietas sarežģītību un apjomīgumu, tādējādi rīcība, lūdzot piedzīt izdevumus norādītajā apmērā, neatbilst Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas

ticības principam, saskaņā ar kuru, ne tikai pienākumi pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, ir samazināmi,

atzīstot, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt atlīdzināmos izdevumus par advokāta palīdzību 50,00 euro apmērā. Šādā apmērā prasījums par ar lietas

vešanu saistīto izdevumu piedziņu ir apmierināms, bet pārējā daļā, proti 128,43 euro apmērā, tas ir noraidāms kā netaisnīgs un nesamērīgs.

Tiesa uzskata, ka tādējādi lietā tiek atrasts patiess un taisnīgs lietas risinājums. Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā.

Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr.2002-06-01 ir norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas

risinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,

250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģ. Nr.42803008058 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: AS “SEB banka”, SWIFT kods UNLALV2X, konta Nr.LV59UNLA0010000206401), pamatparādu 520,59 euro par laika periodu no

2013.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.augustam, likumiskos procentus 74,16 euro par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

31.augustam, kā arī tiesas izdevumus lietā – valsts nodevu 89,21 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, izdevumus, kas saistīti ar

sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 17,36 euro un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 50,00 euro, kopā – 754,62

euro (septiņi simti piecdesmit četri euro, 62 centi).

Atzīt SIA “Jūrmalas siltums” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 520,59 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 128,43 euro apmērā.

Noteikt atbildētājam tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa