Court orders defendant to pay plaintiff's damages and court costs for unauthorized possession of property.

Lieyas Nr.C29471817

Lietas arhīva Nr. C-1426-18/27

ECLI:LV:RLPT:2018:0309.C29471817.2.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 9.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnesis U.Apsītis,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Krūmiņu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2018.gada 23.februārī izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Hiponia” prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 25.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Hiponia” (turpmāk arī - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk arī -

atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 26.jūlija lēmumu civillietā

Nr.C04364111, kas stājies spēkā 2011.gada 19.oktobrī, zemesgrāmatā 2012.gada 12.martā nostiprinātas SIA „Hiponia” (iepriekšējais nosaukums -

SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs/ (turpmāk arī – Īpašums).

Pēc īpašumtiesību iegūšanas prasītājs konstatēja, ka to aizņem un lieto īrnieks /pers. C/, pamatojoties uz 2009.gada 1.augustā starp SIA

“/nosaukums/” kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku noslēgtu īpašuma īres līgumu.

Prasītāja ieskatā īres līgums nebija tiesisks, tas tika noslēgts neatļautā kārtībā, ar mērķi, kurš ir pretējs likumam un ir vērsts uz likuma apiešanu,

tāpēc 2013.gada 28.janvārī prasītājs cēla prasību tiesā pret SIA “/nosaukums/” un atbildētāju par minētā īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un

izlikšanu no telpām.

2014.gada 13.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija izskatīja civillietu prasītāja prasībā pret SIA “/nosaukums/” un atbildētāju par īres

līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu no telpām, sakarā ar atbildētāja apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada

8.maija spriedumu. Rīgas apgabaltiesa nosprieda prasītāja prasību pret SIA “/nosaukums/” un atbildētāju par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un

izlikšanu no telpām apmierināt pilnībā; atzīt pat spēkā neesošu starp SIA “/nosaukums/” un atbildētāju 2009.gada l.augustā noslēgto dzīvojamo

telpu īres līgumu par īpašuma īri; izlikt atbildētāju no īpašuma ar visām viņam piederošām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

2016.gada 15.februārī Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.oktobra

spriedumu civillietā Nr.C32231813, izlika no Īpašuma atbildētāju ar visām viņam piederošām mantām.

Atbildētāja īpašuma lietošana saskaņā ar īres līguma noteikumiem prasītājam nenesa no Īpašuma tādu labumu, kāds būtu gūts, ja īpašuma īres

līgums būtu noslēgts tiesiskā kārtā - ar prasītāja atļauju un līdz ar to arī ekonomiski pamatoti. Līdz ar to atbildētājs, lietojot īpašumu laika posmā no

2012.gada 12.marta līdz 2016.gada 15.februārim uz apstrīdētā īres līguma pamata, nodarīja prasītājam zaudējumus.

Turklāt, ņemot vērā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta un 11. 3 panta noteikumus maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma

lietošanu, īrniekam jāveic papildus īres maksai atbilstoši likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajai kārtībai. Atbildētājs, pretēji likumā noteiktajam,

maksājumus neveica un prasītājs maksājumus par īpašumu veica pats. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka no atbildētāja piedzenami zaudējumi, kas

prasītājam radušies, atbildētājam lietojot īpašumu un neveicot maksājumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu, atbilstoši likumā

noteiktajai kārtībai papildus īres maksai.

Lai pamatoti konstatētu un pierādītu prasītājam nodarītā zaudējuma apmēru nesaņemtajai īpašuma īres maksai, prasītājs pasūtījis SIA “Arco Real

Estate” vērtējumu. Saskaņā ar vērtējumu Nr.2016-73/VER, tirgus īres maksa par Īpašumu ir:

- 2012.gada 1 .martā - 680,00 EUR mēnesī apmērā;

- 2013.gada 1.martā - 700,00 EUR mēnesī apmērā;

- 2014.gada 1.martā - 710,00 EUR mēnesī apmērā;

- 2015.gada 1.martā - 720,00 EUR mēnesī apmērā.

Papildus noteiktajai tirgus īres maksai īrniekam atbilstoši tirgus praksei jāveic visi komunālie maksājumi par dzīvokli, kā arī jākompensē

apsaimniekošanas maksa.

Prasītāja ieskatā, nesaņemot no atbildētāja īpašuma īres maksu tirgus cenas apmērā un papildus dzīvokļa īres maksai komunālos un obligātos

maksājumus, prasītājam ir pamats prasīt no atbildētāja zaudējumu atlīdzību - negūto peļņu no dzīvokļa īres, kāda tā būtu, ja dzīvoklis būtu tiesiskā kārtā

izīrēts un par to tiktu saņemti arī komunālie un obligātie maksājumi.

Papildus prasītājs norāda, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2015.gada 27.februārī iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību

pret prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda 6667,65 EUR apmērā piedziņu. SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” norādījis, ka prasītājs nav veicis maksājumus par savā īpašumā esošā īpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, prasītāja parāds sācis veidoties no 2011.gada novembra un, pastāvīgi pieaugot, uz 2015.gada 18.februāri sastādījis

6667,65 EUR.

Ņemot vērā, ka prasītājs 2015.gada 1.aprīlī samaksājis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasījumā norādīto pamatparāda summu pilnā apmērā,

2015.gada 2.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību civillietā Nr.C30330615 SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” prasībā pret SIA “Hiponia” par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda

piedziņu.

Ar 2017.gada 13.aprīļa brīdinājumu Nr.3/4-363 prasītājs informēja atbildētāju, ka atbildētājam lietojot īpašumu laika posmā no 2012.gada

12.marta līdz 2016.gada 15.februārim, prasītājam nodarīti zaudējumi 33107,10 EUR apmērā, kas parādniekam ir jākompensē papildus rēķinos

Nr.00404/2017 un Nr.00405/2017 norādītajiem komunāliem maksājumiem par dzīvokli un apsaimniekošanas maksai. Atbildētājs uz minēto brīdinājumu

nav reaģējis.

Prasītāja ieskatā, pievienojot prasībai vērtējumu un pakalpojumu sniedzēju izrakstītos rēķinus par dzīvokli, prasītājam nodarīto zaudējumu apmērs

ir pierādīts līdz ticamības pakāpei.

Ņemot vērā augstākminēto un pamatojoties uz Civillikuma 1., 927., 1765., pirmo un ceturto daļu, 1770., 1772., 1775., 1779., 1786., 1787.pantu,

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11.3 pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā zaudējumus 44489,50 EUR apmērā, kā arī

samaksātos tiesas izdevumus.

Vienlaikus lūgts atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda summas par laiku līdz tiesas nolēmuma pilnīgai

izpildei.

[2] Tiesa atbildētājam paziņojumu par civillietas ierosināšanu un lūgumu sniegt paskaidrojumus nosūtīja 2017.gada 1.augustā. Līdz lietas izskatīšanai

atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem. Lūdza apmierināt prasību pilnā

apmērā.

Paskaidroja, ka prasības summu 44489,50 EUR sastāda: zaudējumi 33107,10 EUR apmērā, kas prasītājam radušies, atbildētājam lietojot

īpašumu laika posmā no 2012.gada 12.marta līdz 2016.gada 15.februārim un neveicot īres maksājumus atbilstoši tirgus vērtībai; zaudējumi 6667,65

EUR apmērā, kas radušies, prasītājam samaksājot atbildētāja vietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvokļa apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada novembra līdz 2015.gada februārim; apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu

parāds par laika periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2016.gada 15.februārim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par laika periodu no

2011.gada 1.novembra līdz 2016.gada 15.februārim kopsummā 4714,75 EUR atbilstoši 2017.gada 10.aprīļa rēķinam Nr.00405/2017.

Papildus paskaidroja, ka atbildētājs par dzīvokļa lietošanu īres maksu nav maksājis. Atbildētājs nav maksājis par īri arī, pamatojoties uz 2009.gada

1.augustā starp SIA “/nosaukums/” kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku noslēgto īpašuma īres līgumu, kurš ar Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.oktobra

spriedumu atzīts par spēkā neesošu, jo uz minētā līguma pamata atbildētājs lietojis dzīvokli bez maksas. Norādīja, ka atbildētājs prasītāja nosūtītos

rēķinus atstāja bez ievērības, nekontaktējās ar prasītāju, lai izrādītu interesi par rēķiniem un to apmaksas iespējām.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā, 56.panta piektajā daļā

noteiktajā kārtībā, 2018.gada 5.janvārī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai

ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Ievērojot minēto, par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un

210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par celto prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslus, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums. Tiesa nekonstatē

Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumus.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma pilnībā.

[6] Atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajai izdrukai no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/

prasītājam, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 26.jūlija lēmuma civillietā Nr.C04364111, kas stājies spēkā

2011.gada 19.oktobrī, un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 19.oktobra lēmuma lietā Nr.PAC-2406, pieder

nekustamais īpašums - dzīvokļa īpašums Nr.13, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs/ (lietas 15.-17. lapa). Kā redzams no minētās izdrukas,

prasītāja īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2012.gada 12.martā.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.

Civilprocesa likuma 96.panta otrajā daļā noteikts, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 13.oktobra spriedumu (lietas 18.-21.lapa) apmierināta SIA “Hiponia” prasība pret SIA

“/nosaukums/” un /pers. C/ un atzīts par spēkā neesošu starp SIA “/nosaukums/” un /pers. C/ 2009.gada 1.augustā noslēgto īres līgumu par dzīvokļa

Nr.13, kas atrodas /adrese/, kā arī /pers. C/ izlikts no minētā dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[7] Lietas materiāliem pievienots Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.50 zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša 2016.gada 15.februāra

akts Nr.0079/050/2016-AKT (lietas 23.lapa), kas sastādīts piedaloties pieaicinātām personām atbildētājam /pers. C/ un piedzinēja pārstāvim /pers. I/.

No akta redzams, ka dzīvokļa /adrese

/ telpas nodotas piedzinēja pārstāvim, uz tiesas nolēmuma izpildi ieradies /pers. C/ informējis, ka telpas atbrīvojis labprātīgi.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs ir persona, kas guva tiešu labumu no Īpašuma - lietoja Īpašumu uz prettiesiski noslēgtā īres līguma pamata

un neveica maksājumus par tā lietošanu.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs nav iesniedzis lietā pierādījumus, ka būtu veicis īres maksājumus nedz tai personai, ar kuru slēdzis līgumu, nedz prasītājam. Bez tam,

atbildētājs nav iesniedzis nevienu komunālo pakalpojumu apmaksas apliecinājumu. Tāpat nav iesniegts apliecinājums par nekustamā īpašuma nodokļa

samaksu. Līdz ar to secināms, ka atbildētājs guvis tiešu labumu no prasītāja īpašuma, lietojot to bez tiesiska pamata un bez atlīdzības, tādējādi radot

prasītājam zaudējumus.

Minētie zaudējumi Civillikuma izpratnē uzskatāmi par zaudējumiem, kuri ir nevis vēl tikai priekšā stāvoši, bet ir jau cēlušies.

Saskaņā ar Civillikuma 1772. pantu jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Civillikuma 1773.pantā noteikts, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1784.pantu ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad zaudējuma

nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772.un 1773.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1786. pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro arī atrautā peļņa, savukārt atbilstoši Civillikuma 1787.pantam, aprēķinot

atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka

šāds pametums cēlies, tieši vai netieši, no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts.

Tiesas ieskatā atbildētājam ir un bija pamats saprātīgi paredzēt, ka, atbildētājam lietojot Īpašumu bez tiesiska pamata un bez atlīdzības, prasītājam

būs pamats lūgt piedzīt no atbildētāja zaudējumus, kas radušies no Īpašuma prettiesiskas lietošanas un kas līdzvērtīgi negūtajai peļņai no Īpašuma

izīrēšanas - atbilstoši Īpašuma īres maksas tirgus cenai.

Saskaņā ar judikatūrā paustajām atziņām, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības

pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi priekšnosacījumi.

Tiesa konstatē atbildētāja prettiesisku vainojamu darbību – īres līguma noslēgšanu pretēji aizliegumam slēgt līgumu bez kreditora piekrišanas,

neparedzot par to īres maksu, kas varētu tikt atzīta par patiesu atlīdzību.

Tiesa konstatē arī zaudējumu esamību - prasītājs nav guvis īres maksu tirgus cenas apmērā un šādu savu viedokli pamatojis ar pierādījumiem,

kuriem pamatoti piedodama ticamība.

Lietas materiāliem pievienots ARCO REAL ESTATE nekustamā īpašumu biroja 2016.gada 15.marta slēdziens Nr.2016-73/VER (lietas 24.-

36.lapa) dzīvokļa ar adresi /adrese/ īres maksas noteikšanai, ko tiesai nav pamata apšaubīt. Slēdzienā norādīts, ka aprēķinu rezultātā noteikta šāda

iespējamā tirgus īres maksa dzīvoklim: 2012.gada 1.martā - 680 EUR mēnesī, 2013.gada martā – 700 EUR mēnesī, 2014.gada 1.martā – 710 EUR

mēnesī, 2015.gada 1.martā – 720 EUR mēnesī.

Minētais pierādījums tiesas ieskatā ir pietiekami, lai izslēgtu šaubas par prasītāja aprēķinātajiem zaudējumiem, kas radušies, atbildētājam

nemaksājot īres maksu par Īpašuma lietošanu.

Tiesa piekrīt prasītāja veiktajam īres maksas aprēķinam (lietas 54.lapa), ko nav apstrīdējis arī atbildētājs, ka prasītājam īres maksā laika periodā no

2012.gada 12.marta līdz 2016.gada 15.februārim bija tiesības saņemt īres maksājumus 33107,10 EUR apmērā, ko prasītājs nav saņēmis.

Tiesa konstatē, ka pastāv cēloniskā sakarība starp zaudējumiem un neatļauto darbību - prasītājs nav guvis īres maksu par īpašuma īri tirgus cenas

apmērā, kamēr atbildētājs lietoja Īpašumu. Prasītājs ar Īpašumu nevarēja rīkoties - prasītājs nebija tiesīgs izlikt atbildētāju no Īpašuma patvarīgi.

Tā kā atbildētājs ir persona, kas guva labumu no Īpašuma - lietoja Īpašumu uz prettiesiski noslēgtā Īres līguma pamata un neveica maksājumus par

tā lietošanu, atbilstoši Civillikuma 1.pantam, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, tiesas ieskatā zaudējumi

33107,10 EUR apmērā piedzenami no atbildētāja - tieši viņam būtu jāveic maksājumi par dzīvokļa īri, ja viņš būtu uzskatāms par tiesisku īpašuma

lietotāju.

[8] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu, papildus īres maksai īrniekam jāveic arī apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

apmaksa un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi. Iepriekš norādītie maksājumi atbildētājam bija jāveic par visu periodu līdz Īpašuma atbrīvošanai.

Kā norāda prasītājs un kā redzams arī no lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija lēmuma civillietā

Nr.C30330615 (lietas 37.-39.lapa) kopijas, 2015.gada 27.februārī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā prasību pret prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda 6667,65 EUR apmērā un

likumisko procentu 641,24 EUR apmērā piedziņu. Prasība celta par apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo maksājumu piedziņu par

dzīvokļa īpašumu Nr.13, /adrese/. Prasītāja parāds sācis veidoties no 2011.gada novembra un, pastāvīgi pieaugot, uz 2015.gada 18.februāri sastādīja

6667,65 EUR. Parāds radies par periodu, kad Īpašumu lietoja atbildētājs /pers. C/.

Ņemot vērā, ka prasītājs 2015.gada 1.aprīlī samaksājis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasījumā norādīto pamatparāda summu pilnā apmērā,

2015.gada 2.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību civillietā Nr.C30330615 SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” prasībā pret SIA “Hiponia” par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda

un likumisko procentu piedziņu.

Tādējādi ar lietas materiāliem apstiprinās, ka, tā kā atbildētājs neveica maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem, par laika posmu no 2011.gada novembra līdz 2015.gada 18.februārim izveidojās parāds 6667,65 EUR.

Minētos maksājumus pēc SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasības veica prasītājs atbildētāja vietā, kas vērtējami kā tiešie zaudējumi, ko

atbildētājs ar savu vainojamu rīcību nodarījis prasītājam.

Bez tam, kā konstatējams no lietas materiālos esošā 2017.gada 10.aprīļa rēķina Nr.00405/2017, atbildētājam par Īpašuma lietošanu laika posmā

no 2015.gada 1.februāra līdz 2016.gada 15.februārim izveidojies apsaimniekošanas maksas, maksas par koplietošanas enerģiju parāds, kas kopā ar

ūdens patēriņa korekciju par minēto laika posmu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz

2016.gada 15.februārim un aprēķināto PVN kopsummā sastāda 4714,75 EUR (lietas 56.lapa).

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Ar 2017.gada 13.aprīļa brīdinājumu Nr.3/4-363 (lietas 40.lapa), prasītājs brīdinājis atbildētāju par parāda kopsummā 44489,50 EUR, kas atbilst

prasības pieteikumā norādītajai prasības summai, tostarp, minētā apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa

parāda par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz 2016.gada 15.februārim - parāda kopsummā (ieskaitot PVN) 4714,75 EUR apmērā, samaksas

nepieciešamību.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījis savas saistības vai cēlis iebildumus par to apmēru. Tāpat atbildētājs nav

izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības - nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu, iebildumus pret prasību nav

izteicis, tāpat nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus, kā arī prasītāja parāda aprēķinu. Pie minētajiem apstākļiem secināms, ka

atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja piedzenami zaudējumi 33107,10 EUR apmērā, kas prasītājam

nodarīti, atbildētājam lietojot Īpašumu laika posmā no 2012.gada 12.marta līdz 2016.gada 15.februārim bez īres maksājumu veikšanas atbilstoši tirgus

vērtībai, kā arī zaudējumi 6667,65 EUR apmērā, kas radušies, prasītājam samaksājot atbildētāja vietā SIA “Rīgas namu pārvaldniekam” parādu par

dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada novembra līdz 2015.gada februārim. Tāpat no atbildētāja

prasītāja labā piedzenams apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāds par laika periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2016.gada

15.februārim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz 2016.gada 15.februārim – parāds

kopsummā 4714,75 EUR (ieskaitot PVN) atbilstoši 2017.gada 10.aprīļa rēķinam Nr.00405/2017.

Tādējādi no atbildētāja piedzenama prasības summa 44489,50 EUR apmērā.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā, tas ir, seši procenti no simta gadā. Savukārt Civillikuma 1763.panta 1.punkts paredz,

ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no

parāda summas (44489,50 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma

1763.pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Pie prasības celšanas tiesā prasītājs nomaksājis valsts nodevu 1458,80 EUR par prasības celšanu, kā arī nomaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka, apmierinot prasību par naudas summas kopējā apmērā 44489,50 EUR piedziņu, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama

tā samaksātā valsts nodeva 1458,80 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR apmērā. Tādējādi no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami tiesas izdevumi kopā 1462,00 EUR apmērā.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4,63 EUR (lietas 3.lapa), ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājam un atbildētājam,

tiesas pavēstes nosūtīšana prasītājam un atbildētājam. Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 3,20 EUR apmērā,

tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistīto izdevumu starpība 1,43 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no

atbildētāja par labu valstij.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 208.2 un 208.4 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Hiponia”, reģistrācijas Nr. 40003426895, zaudējumus 44489,50

EUR (četrdesmit četri tūkstoši četri simti astoņdesmit deviņi euro un 50 centi) un tiesas izdevumus 1462,00 EUR (viens tūkstotis četri simti sešdesmit divi

euro un 00 centi), kopā piedzenot 45951,50 EUR (četrdesmit pieci tūkstoši deviņi simti piecdesmit viens euro un 50 centi).

Piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz SIA “Hiponia”, reģistrācijas Nr. 40003426895, norādīto norēķinu kontu: AS “DNB banka”,

LV66RIKO0002013264375.

Atzīt prasītājam SIA “Hiponia”, reģistrācijas Nr. 40003426895, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no pamatparāda summas (44489,50 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,43 EUR (viens euro un 43 centi),

kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: Nr.C29471817.

Noteikt atbildētājam /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu, maksājumu dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu nomaksu valsts ienākumos, iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāmi tiesai pa pastu, lai netiktu

uzsākta piespiedu izpilde.

Prasītājs SIA “Hiponia”, reģistrācijas Nr. 40003426895, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā

20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs /pers. C/, personas kods /personas kods/, nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu

laikā no aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis U.Apsītis