C29315321 / C-02303-23 · Rīgas pilsētas tiesa

Lieta Nr.C 29 3153 21

Lietvedības Nr.C 02303 -23/86

2023.gads

ECLI:LV:RPT:2023:0306.C29315321.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 6.martā

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese I.Ušakova,

ar sekretārēm O.Circāni, V.Visocku,

tulku /pers. A/,

piedaloties prasītāja /pers. B/ pārstāvim zv.advokātam U.Šneibaham,

atbildētājas /pers. C/ pārstāvei zv.advokātei G.Vilmanei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietā /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ (/pers. C/) par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību

nodošanu uz kapitāla daļām.

Aprakstošā daļa

[1] 07.04.2021., precizējot 20.04.2021., prasītājs /pers. B/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (pēc reorganizācijas – Rīgas pilsētas

tiesa) prasību pret atbildētāju /pers. C/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību nodošanu uz kapitāla daļām.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

[1.1] 16.05.1994. Komercreģistrā reģistrēta SIA /nosaukums/ (sabiedrība).

Sabiedrības dibinātāji un dalībnieki bija prasītājs un /pers. F/.

Prasītājs un /pers. F/ ir brāļi, savukārt atbildētāja ir viņu māte.

03.05.1995. prasītājam piederēja 40% sabiedrības kapitāla daļas, bet /pers. F/ piederēja 40% sabiedrības kapitāla daļas. Līdzīgs daļu skaits un

sadalījums abiem dalībniekiem bija arī 28.06.2012.

Faktiski abi brāļi izveidoja sabiedrību un abi bija līdzvērtīgi dalībnieki un labuma guvēji šajā sabiedrībā.

[1.2] 28.06.2012. starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgta Vienošanās (strīdus darījums) par prasītājam piederošo 40 sabiedrības kapitāldaļu

(arī daļu) nodošanu atbildētājai.

28.06.2012. darījums noslēgts rakstiski. Prasītāja rīcībā nav saglabājies darījuma dokuments. Strīdus darījums tika noslēgts, lai uz laiku

nodrošinātos, ka pret prasītāja kapitāldaļām vai uz ienākumu, kuru avots ir kapitāldaļas, netiek vērsti trešās personas, prasītāja bijušās laulātās prasījumi.

Tiesvedības process laulības šķiršanas lietā ilga no 23.10.2013. līdz 09.07.2015. Ņemot vērā, ka kapitāldaļu nodošana tika veikta ģimenes

ietvaros, netika slēgtas nekādas vienošanās, kas nodrošinātu daļu nodošanu atpakaļ.

[1.3] Prasītājs lūdz strīdus darījumu atzīt par spēkā neesošu, jo šīs darījums par kapitāldaļu nodošanu atbildētājai bija fiktīvs.

Līdzēju patiesais nodoms nekad nav bijis patiesi un neatgriezeniski nodot atbildētājai īpašuma tiesības uz kapitāldaļām. Darījuma iemesls bija

kapitāldaļu aizsardzība no prasītāja bijušās laulātās prasījumiem. Prasītājs ar brāli un māti vienojās, ka prasītājam piederošās kapitāldaļas uz laiku tiks

nodotas mātei, taču pušu noruna un vienošanās paredzēja, ka šāda nodošana tiek veikta tikai “skata pēc”, lai bijusī laulātā nevarētu pretendēt uz otra

laulātā līdzekļiem, kuru izcelsmes avots ir prasītāja kapitāldaļas sabiedrībā, kā arī lai samazinātu risku, ka bijusī laulātā var pretendēt uz sabiedrības

nesadalītās peļņas daļu. Šāds “likuma apiešanas” plāns arī izdevās, laulība tika izšķirta un prasītāja kapitāldaļas vēl joprojām ir reģistrētas uz atbildētājas

vārda.

Lai arī ne brālis, ne māte nekad nav apšaubījuši faktu, ka prasītājs ir patiesais kapitāldaļu īpašnieks, tomēr prasītājam līdz šī prasības pieteikuma

iesniegšanas dienai nav izdevies panākt, ka kapitāldaļas tiek nodotas atpakaļ prasītājam.

Atsaucoties uz Civillikuma 80., 89.panta otro daļu, 1415., prasītājs norāda, ka likuma apiešana izpaudusies vistiešākajā veidā, paslēpjot mantu un

ienākuma gūšanas avotu (kapitāldaļas) no potenciālā kreditora – prasītāja bijušās laulātās.

[1.4] Prasītājs, lai arī pieļauj, ka atbildētāja nenoliegs, ka viņš ir patiesais kapitāldaļu īpašnieks, tomēr iesniedz tiesai pierādījumus, kas apliecina, ka

darījums par kapitāldaļu nodošanu bija fiktīvs.

Prasītājs paskaidro, ka strīdus darījums slēgts laikā, kad izira prasītāja laulība. Darījums noslēgts ar prasītāja tuvāko radinieku – māti. Šie apstākļi,

lai arī paši par sevi nepierāda darījuma fiktīvo raksturu, tomēr kopsakarībā ar citiem pierādījumiem norāda uz to, ka darījums nav patiesi gribēts un

darījuma patiesais mērķis bija “paslēpt” prasītāja aktīvu no citām personām.

Atbildētāja veica regulārus maksājumus prasītājam, pārskaitot prasītājam kā patiesajam kapitāldaļu īpašniekam naudas līdzekļus, kuru izcelsmes

avots ir sabiedrības kapitāldaļas, kas šķietama darījuma rezultātā tika nodotas atbildētājai. Atbildētāja laika posmā no 28.01.2016. līdz 09.01.2020. ir

samaksājusi prasītājam 448 048 euro. Maksājumu mērķi “dāvana”, “konta papildināšana” vai “dāvinājums dēlam.

Ņemot vērā, ka atbildētājai nebija cits tiesisks pienākums veikt šādus maksājumus, tad kopsakarībā ar citiem lietas apstākļiem, šis fakts norāda uz

to, ka tieši prasītājs bija patiesais kapitāldaļu īpašnieks, jo atbildētāja pārskaitīja prasītājam summas, kuru izcelsmes avots bija sabiedrības kapitāla daļas.

Atbilstoši norunai starp prasītāju, atbildētāju un prasītāja brāli, prasītājs sāka saņemt maksājumus no atbildētājas tikai 2016.gada sākumā. Tas

izskaidrojams ar faktu, ka pirmās instances spriedums tiesvedībā laulības šķiršanas lietā stājās spēkā 2015.gada nogalē. Līdz ar to laulības šķiršanas

process 2015.gada beigās bija pilnīgi pabeigts un 2016.gada sākumā atbildētāja pārskaitīja prasītājam naudas summas, kuru izcelsmes avots ir

sabiedrības kapitāla daļas un kuras bija uzkrājušās par periodu, kad prasītāja kapitāla daļas bija nodotas atbildētājai.

Kā papildus pierādījums faktam, ka šie prasītāja ienākumi saistīti ar viņam piederošajām daļām, kas nodotas atbildētājai, kalpo paša prasītāja

26.07.2018. paskaidrojums AS “Swedbank”, kuros norādīts, ka 2012.gadā sabiedrības kapitāla daļas ģimenes apstākļu dēļ tika pārrakstītas uz

atbildētāju un šī iemesla dēļ prasītājs turpināja saņemt dividendes.

Sabiedrības lielākā daļa no pamatkapitāla visu pastāvēšanas laiku (jau gandrīz 26 gadus) vienmēr ir piederējusi vienas ģimenes locekļiem, t.i. abiem

brāļiem. Vēsturiskie notikumi norāda uz darījumiem ar kapitāla daļām ģimenes locekļu starpā un atspoguļo to, ka šādi darījumi ir bijuši ierasta prakse

ģimenes locekļu starpā. Dzīvē gūtie novērojumi liecina, ka šādi uzticības darījumi starp ģimenes locekļiem nereti notiek.

[1.5] Atsaucoties uz Civillikuma 1415.pantu, prasītājs norāda, ka kapitāldaļu šķietama nodošana, lai apietu citas personas tiesības, uzskatāma par

darījumu, kas vērsts uz to, lai apietu likumu, atsaucoties uz Civillikuma 1438.pantu, norāda, ka gribai, kas izteikta izskata pēc, nav nekādu tiesisku seku,

atsaucoties uz Civillikuma 1592.pantu, norāda, ka neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nesaista.

Lietā nav konstatējams viltus, jo abas darījuma puses ir apzinājušās darījuma šķietamo raksturu un vēlējušās noslēgt tieši šādu darījumu.

Darījumi, kas vērsts uz likuma apiešanu, atzīstams par fiktīvu vai šķietamu, līdz ar to spēkā neesošu no to noslēgšanas dienas. Pierādot, ka šāds

darījums ir bijis vērsts uz likuma apiešanu, darījums kļūst absolūti spēkā neesošs un iestājas restitūcijas pienākums, t.i. pienākums atgriezt kapitāldaļas

prasītājam.

[1.6] Prasītājs lūdz:

1.atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas darījumu, kura rezultātā atbildētāja 28.06.2012. ieguva no prasītāja 40 SIA /nosaukums/

kapitāldaļas;

2. dzēst ierakstus Uzņēmuma reģistrā SIA /nosaukums/ dokumentos, kas apliecina, ka SIA /nosaukums/ 40 kapitāldaļu īpašniece ir atbildētāja un

veikt ierakstus, kas apliecina, ka prasītājs ir SIA /nosaukums/ 40 kapitāldaļu īpašnieks;

3. piedzīt no visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota Civillikuma 1415., 1438., 1592.pantu.

[2] 24.05.2021. atbildētāja iesniedza paskaidrojumus, norādot, ka prasība ir nepamatota. Prasītājs nav pierādījis savu apgalvojumu pamatotību.

Atbildētājai nav saprotama prasības celšanas mērķis, jo jau 2016.gadā puses vienojās par kapitāldaļu pārdošanu prasītājam. Apstāklis, ka prasītājs

neveic normatīvajos aktos noteiktās darbības kapitāldaļu reģistrācijai uz sava vārda, nedod viņam tiesības celt šādu prasību.

[3] 03.08.2021. atbildētāja iesniedza papildus paskaidrojumus. Uzskata prasību par nepamatotu. Prasība balstīta tikai uz prasītāja apgalvojumiem,

kas nav pamatoti ar pierādījumiem. Pretēji prasītāja norādītajam, darījums, kura rezultātā atbildētāja ieguva SIA /nosaukums/ kapitāla daļas, bija patiesi

gribēts gan no prasītāja, gan no atbildētājas puses. Tajā nav nekādi trūkumi, kā to apgalvo prasītājs. Pat, ja, atsavinot kapitāldaļas atbildētājai, prasītājam

bija vēl kādi citi slēpti iemesli, tad tie atbildētājai nav zināmi un tas neatņem darījuma spēku. Atkārtoti paskaidro, ka jau 2016.gadā ar prasītāju vienojās

par kapitāldaļu pārdošanu viņam. Minētajam dokumentam ir jābūt prasītāja rīcībā. Prasītājs šo dokumentu neiesniedza SIA /nosaukums/ darījuma

reģistrēšanai dalībnieku reģistrā. Gadījumā, ja nepieciešams parakstīt, kādus papildus dokumentus 2016.gada kapitāldaļu pirkuma reģistrēšanai,

atbildētāja to ir gatava izdarīt.

[4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 16.09.2021. lēmumu prasība nodrošināta, ierakstot Uzņēmuma reģistrā aizlieguma atzīmi,

aizliedzot atbildētājai veikt jebkādas darbības ar SIA /nosaukums/ 40 kapitāldaļām, tajā skaitā aizliegt jebkuru no šādām darbībām - atsavināt, dāvināt,

apgrūtināt, samazināt kapitāla daļu vērtību, nodot trešajai personai, nosakot, ka aizliegums neattiecas uz darbībām, kuru rezultātā kapitāldaļas iegūst

prasītājs /pers. B/.

[5] Prasītāja atsauksme norādīti tālāk minētie argumenti.

Sagatavošanas tiesas sēdes laikā atbildētāja personīgi vairakkārt atzina, ka prasītājs ir patiesais strīdus kapitāla daļu īpašnieks. No atbildētājas

paskaidrojumiem secināms, ka prasība daļā par daļu atdošanu prasītājam tiek atzīta, bet daļā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu netiek atzīta

sakarā ar personas nepietiekošu izpratni par šo prasījumu un bažām par citiem iespējamajiem prasījumiem šajā sakarā.

Atbildētājas pārstāves iepriekšējā tiesas sēdē paustais, ka prasība netiek atzīta un tiek apšaubīti pilnvaras devēja izteikumi, nemazina atbildētājas

paskaidrojumu ticamību un spēkā esamību. Daļu piederības jautājums no atbildētājas puses netiek apstrīdēts. Atbildētāja tikai formāli reģistrēta kā daļu

īpašniece. Kapitāla daļu piederības jautājums lietā ir pierādīts. Darījuma apstākļi paši par sevi liecina par darījuma fiktīvo raksturu.

Tā kā atbildētāja piekrita atdot kapitāla daļas prasītājam, tad prasība šajā daļā apmierināma, savukārt jautājums, vai darījums atzīstams par spēkā

neesošu, ir tiesas kompetences jautājums izskatot lietu pēc būtības. Prasībā norādīto apsvērumu dēļ 2012.gada darījums ir atzīstams par spēkā neesošu.

[6] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem argumentiem un pamata. Lūdza apmierināt.

28.04.2022. tiesas sēdē paskaidroja, ka 28.06.2012. kapitāla daļu nodošana atbildētājai notika, nenoformējot darījumu rakstveidā. Bija notikusi

sabiedrības dalībnieku mutvārdu vienošanās, uz kā pamata tapa pieteikums izmaiņu reģistrācijai Komercreģistrā. Šo vienošanos pierāda dalībnieku

reģistrs. Civillikums atļauj apstrīdēt arī mutvārdos noslēgtu darījumu. Savukārt 29.09.2022. tiesas sēdē tika paskaidrots, ka, iespējams, 28.06.2012. bija

sagatavots kaut kāds pirkuma līgums, kurā bija ietverta simboliska pirkuma maksa, taču prasītāja rīcībā nav darījuma dokumenta.

Papildus paskaidrots, ka sabiedrību dibinājuši divi brāļi /pers. B/ un /pers. F/. Atbildētāja ir /pers. B/ un /pers. F/ māte. Ik pa laikam daļu piederība

sabiedrības dalībnieku starpā mainījās.

2012.gadā prasītājs šķīrās, un pastāvēja riski, ka prasītāja laulātā pretendēs uz mantu. Prasītājs, atbildētāja un /pers. F/ nolēma, ka /pers. B/ daļas

uz laiku, kamēr beigsies riski, tiks pārrakstītas uz /pers. C/ vārda, lai radītu trešajām personām priekšstatu, ka šīs daļas nav /pers. B/ īpašums.

Pārreģistrācija uz /pers. C/ bija tāds “pasākums uz laiku”. Bija mērķis radīt ticamību, kas šo daļu īpašnieks ir /pers. C/, lai gan puses zināja, ka tā nav.

Bija vienošanās, ka tad, kad riski beigsies, tad notiks daļu atdošana atpakaļ.

2015.gada nogalē noslēdzās prasītāja laulības šķiršanas process.

2016.gadā starp pusēm norisinājās sarunas un tika parakstīti kaut kādi dokumenti, ka strīdus daļas tiks atgrieztas /pers. B/ atpakaļ. Daļu nodošana

atpakaļ /pers. B/ līdz galam neīstenojās, jo izcēlās domstarpības starp brāļiem. /pers. F/ pateicis, ka /pers. B/ šīs daļas nepienākas. 2016.gadā parakstītie

dokumenti nav prasītāja rīcībā. Vairākus gadus jautājumu nav izdevies sakārtot, tāpēc celta prasība tiesā. Ja šis 2016.gada darījums tiktu īstenots, /pers.

F/, iespējams, izmantotu pirmpirkuma tiesības, un /pers. B/ šīs daļas nedabūtu.

28.06.2012. darījums ir atzīstams par spēkā neesošu un strīdus daļas atgriežamas prasītājam, jo darījums bija fiktīvs. Darījums noslēgts izskata

pēc. Bijusi vēlme apiet citu personu prasījumus, griba nav bijusi izteikta patiesi, bet tikai izskata pēc. Fiktīvs darījums nevar radīt juridiskas sekas.

Strīdus daļas ir vienmēr bijušas /pers. B/ īpašums, ko pierāda pašas /pers. C/ paskaidrojumi sagatavošanas tiesas sēdē, kā arī pierādījumi par to,

ka kopš 2016.gada atbildētāja pārskaitījusi prasītājam ievērojamas naudas summas. Maksājumu veikšana nozīmē, ka atbildētāja novirzījusi naudas

līdzekļus prasītājam, kuru izcelsmes avots bija sabiedrības daļas, kas šķietama darījuma rezultātā tika nodotas atbildētājai. Kamēr norisinājās prasītāja

laulības šķiršanas process nekādas naudas summas pārskaitītas netika, tiklīdz pazuda riski, uzkrātās naudas summas pārskatīja prasītājam.

Strīds ir par to, kādas procedūras ceļā daļas nonāks atpakaļ pie to īpašnieka. Prasītājs uzskata, ka daļām jānonāk pie viņa atpakaļ vai nu atceļot

šo 2012.gada darījumu, vai atzīstot šo darījumu par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu. 2012.gada darījums ir atceļams, jo uz fiktīva darījuma pamata,

nevar slēgt nākamos darījumus.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzina, lūdza noraidīt. Pozīcija lietā, kā arī iesniegtie paskaidrojumi ir saskaņota ar klienti.

28.04.2022. tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētāja neatceras, vai 28.06.2012. parakstīja kādu dokumentu. Vienošanās starp prasītāju un

atbildētāju par daļu nodošanu bija, jo tika iesniegts pieteikums reģistram izmaiņu reģistrācijai. Arī dalībnieku reģistrs to apliecina. Nekādi papildus

nosacījumi par daļu atdošanu atpakaļ ietverti netika. 29.09.2022. tiesas sēdē tika paskaidrots, ka, iespējams, šis 28.06.2012. darījums nemaz nebija

noslēgts rakstveidā. Atbildētāja neatceras, kādā veidā notika šis darījums. Pieļauj, ka tas bija bezatlīdzības darījums, nekādi papildus nosacījumu atrunāti

un paredzēti netika.

Paskaidro, ka 28.06.2012. Vienošanās starp prasītāju un atbildētāju par daļu nodošanu atbildētājai bija nopietni gribēts un tiesiski noslēgts

darījums. Tas, ka šobrīd prasītājs norāda, ka viņam bijuši slēpti nodomi neietekmē darījuma spēku. Nekas neliecina par to, ka Vienošanās noslēgšanas

brīdī prasītājs nav patiesi gribējis šo darījumu. Atbildētājai nebija nemazāko šaubu, ka šis darījums ir patiesi gribēts. Darījums nevar būt šķietams jeb

fiktīvs darījums, kura gadījumā ir obligāti nepieciešamas vienots nodoms civiltiesiski nesaistīties, radot darījuma slēgšanas fikciju. Tas, ka darījums

noslēgts laikā, kad prasītājs šķīrās, un tas, ka darījums noslēgts ar prasītāja māti, nenozīmē, ka darījums ir fiktīvs.

Par atbildētājas paskaidrojumiem sagatavošanas tiesas sēdē ka /pers. B/ ir patiesais daļu īpašnieks, pārstāve paskaidroja, ka atbildētājas izteikums

ir izdarīts neizprotot tā nozīmi. Atbildētāja vienmēr ir gribējusi, ka sabiedrība pieder dēliem. Vienmēr ir gribējusi sev piederošās daļas nodot prasītājam.

Sagatavošanas tiesas sēdē teiktais ir jāsaprot tādējādi, ka atbildētājai piederošās daļas pienākas prasītājam.

Atbildētāja nepiekrīt 2012.gada darījuma atzīšana par spēkā neesošu, jo šis darījums noslēgts tiesiski. Nebija nekādas prasītāja interešu

apdraudēšanas 2012.gadā, jo sabiedrības daļas bija prasītāja pirmslaulības manta. Daļas bija /pers. B/ atsevišķa manta. /pers. B/ laulātā nevarēja

pretendēt ari uz naudas līdzekļiem, kuru izcelsmes avots ir daļas, kā arī uz sabiedrības peļņu. Par atsevišķu mantu ir uzskatāmi arī ienākumi no sabiedrības

kapitāla daļām, ja tie netiek nodoti ģimenes un kopīgas saimniecības vajadzībām.

Nav pamata uzskatīt, ka 28.06.2012. darījums tika noslēgts uz laiku.

Par to, kāpēc tika slēgts darījums, paskaidroja, ka starp brāļiem bija domstarpības. Tāpēc /pers. B/ nolēma izstāties no sabiedrības un nodeva

savas daļas neatgriezeniski mātei. 13.06.2016. pārtrauca pildīt /amats/ pienākumus. Uzņēmums vienmēr bija ģimenes uzņēmums.

Par to, ka atbildētāja pārskaitīja prasītājam naudas līdzekļus paskaidroja, ka atbildētāja veica prasītājam maksājums aiz devības, nevis tāpēc, ka

darījums bija fiktīvs. Atbildētāja saņēma ievērojamas dividendes un varēja atļauties izdarīt dāvinājumus. Dāvināja prasītājam naudas līdzekļus arī pirms

2016.gada, tikai skaidrā naudā. Sakot ar 2016.gadu prasītājam pārskaitītās naudas summas neatbilst atbildētājas saņemto dividenžu apmēram. Prasītājs

nezināja, kāds ir patiesais dividenžu apmērs, jo viņš nepiedalījās sabiedrības lēmumu pieņemšanā par dividenžu izmaksu, kas atspēko prasītāja

apgalvojumu par to, ka viņš ir patiesais daļu īpašnieks.

2016.gadā ir notikusi pušu vienošanās par to, ka daļas tiek nodotas /pers. B/, jo atbildētāja vienmēr ir uzskatījusi, ka uzņēmumā ir jādarbojas

abiem brāļiem. Atbildētāja parakstīja dokumentus, lai nodotu daļas /pers. B/ un dokumentus atdevusi /pers. B/. Atbildētāja no savas puses izdarīja visu,

lai šīs daļas nodotu /pers. B/, līdz ar to nav saprotama šī tiesvedība, jo no viņas puses ir izdarīts viss, lai daļas atdotu /pers. B/ jau 2016.gadā. Prasītājs,

iespējams, nevēlas tiesai uzrādīt 2016.gada dokumentus, jo tālākās darbības daļu pārreģistrācijai nenotika.

Protams, ka šīs daļas ir jāpiedāvā pārējiem daļu īpašniekiem. Prasītājs grib atcelt darījumu, dabūt atpakaļ daļas. Paliekot darījumam spēkā, un,

kādam citam dalībniekam izmantojot pirmpirkuma tiesības, prasītājs var daļas neiegūt.

Motīvu daļa

[7] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Savukārt šā likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu

pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

[7.1] Civillikuma 1403.pants noteic, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai

izbeigšanai.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, formas brīvības princips tiesiskā darījuma dalībniekiem dod iespēju izvēlēties kādā veidā un ar kādiem paņēmieniem

paust savu gribu (sk. K.Balodis, Ievads civiltiesībās, Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 190 lpp.).

Pēc vispārīgā principa tiesiski darījumi ir spēkā neatkarīgi no formas, kādā tie izteikti. Noteiktas formas ievērošana ir nepieciešama vienīgi likumā

noteiktos izņēmuma gadījumos (sk. E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005 – [VI]

167 lpp.).

Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.

No Lursoft izziņas redzams, ka šobrīd SIA /nosaukums/ dalībnieki ir /pers. F/, kuram pieder 60 sabiedrības kapitāla daļas, un atbildētāja /pers. C/,

kurai pieder 40 sabiedrības kapitāla daļas.

Vēsturiski, t.i., līdz 28.06.2012., prasītājam /pers. B/ piederēja 40 SIA /nosaukums/ sabiedrības kapitāla daļas

Sākotnēji prasībā norādīts, ka atbildētāja 40 sabiedrības kapitāla daļas ieguva no /pers. B/ 28.06.2012.darījuma rezultātā.

Tā kā lietas dalībnieku rīcībā un lietas materiālos nebija 28.06.2012. darījuma apliecinošs dokuments, tiesa izprasīja pierādījumus no SIA

/nosaukums/.

SIA /nosaukums/ iesniedza 28.06.2012. dalībnieku reģistru, kurā SIA /nosaukums/ 40 sabiedrības kapitāla daļu īpašniece ir reģistrēta atbildētāja

un pieteikumu izmaiņu izdarīšanai reģistros, ko parakstīja pats prasītājs, kas tobrīd bija SIA /nosaukums/ /amats/.

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

Tiesas sēdē, noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, tiesa noskaidroja, ka 28.06.2012. starp pusēm tika panākta Vienošanās, kuras rezultātā

SIA /nosaukums/ 40 kapitāla daļas, kas piederēja prasītājam, bez atlīdzības ieguva atbildētāja. Rakstveidā darījums noformēts netika.

[7.2] Starp pusēm ir strīds, vai šis 28.06.2012. darījums paredzēja papildus noteikumu, proti, pienākumu atbildētājai pēc kāda laika strīdus daļas

atgriezt prasītājam.

Prasītājs apgalvo, ka daļas tika pārreģistrētas uz atbildētājas vārda tikai uz laiku, kamēr norisinājās prasītāja laulības šķiršanas process, lai

“pasargātu” prasītāja aktīvus no iespējamām prasītāja laulātās pretenzijām.

Atbildētāja norāda, ka 28.06.2012. darījums neparedzēja nekādus papildus noteikumus. Darījums noslēgts tāpēc, ka starp brāļiem /pers. B/ un

/pers. F/ bijušas domstarpības. /pers. B/ nolēma izstāties no sabiedrības un nodeva savas daļas neatgriezeniski mātei.

No Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 29.05.2015.sprieduma un 07.10.2015. Rīgas apgabaltiesas sprieduma lietā Nr.C31468213

redzams, ka no 23.10.2013. līdz 07.11.2015. tik tiešām norisinājās /pers. B/ un viņa tā brīža laulātās laulības šķiršanas process.

Prasītājs iesniedzis konta pārskatu par laiku no 28.01.2016.- 28.01.2016., no kura redzams, ka atbildētāja pārskaitījusi prasītājam 90 533 euro,

maksājuma mērķī norādot “dāvinājums”, konta pārskatu par laiku no 01.01.2016. – 01.01.2018., no kura redzams, ka atbildētāja pārskaitījusi

prasītājam 118 515 euro, maksājuma mērķī norādot “dāvana”, “konta papildināšana”, konta pārskatu par laiku no 20.09.2017. – 15.08.2019., no kura

redzams, ka atbildētāja pārskaitījusi prasītājam 185 000 euro, maksājuma mērķī norādot “dāvana”, konta pārskatu par laiku no 01.09.2019. –

30.01.2020. no kura redzams, ka atbildētāja pārskaitījusi prasītājam 54 000 euro, maksājuma mērķī norādot “dāvana” un “dāvinājums”.

No prasītāja 26.07.2018. paskaidrojuma AS “Swedbank” secināms, ka prasītājs pārrakstījis viņam piederošās SIA /nosaukums/ kapitāla daļas uz

mammu (atbildētāju), sakarā ar ģimenes apstākļiem. Pēc kā turpinājis saņemt dividendes no firmas caur mammu.

Liecinieks /pers. N/ liecināja, ka ir /pers. B/ bērnības draugs. Pazīst arī /pers. B/ brāli /pers. F/, ir saticis saviesīgajos pasākumos arī brāļu māti –

atbildētāju /pers. C/. Uztur ar abiem brāļiem draudzīgas attiecības. Liecināja, ka abi brāļi dibinājuši sabiedrību SIA /nosaukums/, kopā strādājuši.

Periodiski brāļu starpā radušies konflikti. Gan liecinieks, gan brāļu māte darījuši visu iespējamo, lai brāļus samierinātu. Liecinieks runāja par laiku, kad

/pers. B/ daļas pārrakstīja uz mātes vārda, lai šīs daļas netiktu /pers. B/ laulātajai. Pēc tam daļas bija jāpārraksta /pers. B/ atpakaļ. Tā kā liecinieks ir abu

brāļu draugs, par šiem apstākļiem viņam ir teikuši paši brāļi. Vēlāk tas arī tika izdarīts. /pers. B/ atnācis ar dokumentiem pie /pers. F/, kurš dokumentus

parakstīt negribēja. Nevienam nekad nebija šaubu, ka tās ir /pers. B/ daļas. Par to nav strīda. Runa ir par to, kāpēc /pers. F/ negrib, lai daļas tiktu /pers.

B/. Vienā brīdi brāļu māte sāka atbalstīt tikai vienu no dēliem – /pers. F/. Šobrīd abi brāļi pat nesarunājas. Liecinieks uztur kontaktu ar abiem brāļiem.

Mēģinājis brāļus samierināt, nav izdevies. Nesen bija runājis ar /pers. F/, kurš it kā būtu ar mieru vienoties, bet nepiekrīt, ka /pers. B/ iejauktos

uzņēmuma vadīšanā. Zina no pašiem brāļiem, ka tad, kad /pers. B/ šķīrās daudz kas tika pārrakstīts uz mātes vārda, lai /pers. B/ laulātā nevarētu uz šo

mantu pretendēt. Par 2016.gadu liecinieks paskaidroja, ka viņam ir zināms tas, ka māte pārrakstīja daļas /pers. B/, bet /pers. F/ negribēja tam visam

piekrist. Liecinieks atceras, ka pats /pers. B/ rādījis viņam šo mātes parakstīto rakstveida dokumentu.

Liecinieks /pers. O/ liecināja, ka pazīst /pers. B/ kopš 2011.gada, kad sācis nodarboties ar sportu. Pirms vairākiem gadiem bijuši paziņu attiecībās

ar /pers. B/, jo kopā nodarbojušies ar sportu. /pers. B/ brāli /pers. F/ ir redzējis. Liecinieks ir advokāts. Var liecināt, jo nav bijusi noslēgta juridiska

vienošanās ar pusēm. Liecināja, ka 2012.gadā /pers. B/ gribēja pakonsultēties par savām problēmām laulības šķiršanas jautājumā. Bija atnākuši uz biroju

/pers. B/, /pers. F/ un, iespējams, bet īsti neatceras, viņu māte – /pers. C/. Runājuši par to, uz ko var pretendēt /pers. B/ sieva laulības šķiršanas

gadījumā. Bija uzdots jautājums, vai /pers. B/ sieva var pretendēt uz daļām laulības šķiršanas gadījumā. Liecinieks atbildējis, ka nevar. Vai nu /pers. F/,

vai arī viņu māte /pers. C/ uztraucās par to, ka /pers. B/ sieva varētu pretendēt uz /pers. B/ daļām un teikuši, vai nebūtu tomēr jāpārraksta /pers. B/

īpašumu uz kādas citas personas vārda. Liecinieks atbildējis, ka tas varētu būt risinājums. Mutiski aprunājušies, nekādus rakstveida dokumentus

liecinieks nesagatavoja. Gadu atpakaļ saticis /pers. B/, kurš viņam izstāstījis, ka daļas bija pārrakstītas tieši tā ka bija liecinieks ieteicis. /pers. B/ lūdza

palīdzību, jo vēlējās šīs daļas atgūt, liecinieks atteica, jo šī nav viņa specializācija. Atceras, ka runa bija par pagaidu risinājumu, t.i., pārrakstīt daļas uz

laiku, kamēr /pers. B/ izšķirsies.

Sagatavošanas tiesas sēdē tiesa, runājot ar pašu atbildētāju, noskaidroja, ka atbildētāja prasību tobrīd atzina daļēji, proti, neatzina prasību daļā par

daļu nodošanas darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, jo šo darījumu abas puses ir gribējušas. 2012.gadā atbildētāja parakstīja dokumentu, ko iedeva

prasītājs, lai uz viņas vārda noformētu daļas. Piekrīt, ka strīdus daļas vienmēr ir bijušas /pers. B/ daļas un prasītājs var saņemt tās atpakaļ. Atbildētāja jau

2016.gadā piedāvājusi šo jautājumu sakārtot un ir parakstījusi prasītāja iedoto dokumentu par daļu atdošanu. Gan 2012.gada dokuments, gan

2016.gada dokuments ir pie prasītāja. /pers. B/ lūdza šos dokumentus parakstīt un viņa parakstīja. Pats prasītājs neko nedara. Atbildētāja nesaprata, ko

tieši prasītājs vēlas panākt ar šo prasības pieteikumu, jo atbildētājas ieskatā prasības celšanai ir citi mērķi.

Tiesa, novērtējot liecinieku liecības, kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, pašas atbildētājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem pierādījumiem,

atzīst, ka, lai gan liecinieki tā vai citādi ir saistīti bijuši ar prasītāju, viņu liecības atzīstamas par ticamām.

Tiesa atzīst, ka, lai gan lietas izskatīšanas gaitā ir saņemti pretrunīgi paskaidrojumi par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, par pušu 28.06.2012.

vienošanās raksturu, kas nav pārbaudāms līdz 100 %, jo reāli fakti ir zināmi tikai prasītājam un atbildētājai, viss pierādījumu kopums, kopsakarā ar pušu

paskaidrojumiem, ļauj izdarīt tiesai šādu secinājumu, ka starp prasītāju un atbildētāju bija panākta vienošanās, ka prasītājam piederošās strīdus daļas bez

atlīdzības uz laiku pārreģistrēs uz atbildētājas, kas ir prasītāja māte, vārda, lai “pasargātu” prasītāja aktīvus no prasītāja tā brīža laulātās iespējamajiem

prasījumiem. Par to, ka šī vienošanās ar šādu saturu bija panākta, liecina gan fakts, ka pati atbildētāja šīs strīdus daļas joprojām uzskatīja par /pers. B/

daļām, ko apliecināja sagatavošanas tiesas sēdē, gan tas fakts, ka 2016.gadā, kad beidzās prasītāja laulības šķiršanas tiesvedība atsākušas sarunas par

atbildētājai piederošo daļu nodošanu atpakaļ prasītājam, kā rezultātā tika parakstīti dokumenti par daļu nodošanu atpakaļ prasītājam, gan tas fakts, ka

gadiem atbildētāja pārskaitījusi prasītājam ievērojamas naudas summas, proti, līdz 2016.gadam, kamēr norisinājās prasītāja laulības šķiršanas process,

naudas summas tika dotas skaidrā naudā, bet pēc 2016.gada, kad noslēdzās prasītāja laulības šķiršanas process, naudas summas prasītājam tika

pārskaitītas ar pārskaitījumu. Tam, vai šīs naudas summas atbilda izmaksāto dividenžu apmēram, tiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes strīda izlemšanai,

jo šis fakts tikai netieši papildus apliecināja prasītāja paskaidrojumus par to, ka atbildētāja uzskatīja, ka prasītājs bija šo daļu īpašnieks un šis

28.06.2012. darījums tika noslēgts, lai apietu likumu, prasības pieteikumā tā arī norādot, ka šāds “likuma apiešanas” plāns ir izdevies.

[7.3] Nav nozīmes, ka sagatavošanas tiesas sēdē atbildētāja atzina prasību daļēji, proti, neatzina prasību daļā par darījuma atzīšanu par spēkā

neesošu, bet atzina prasību daļā par strīdus daļu atdošanu prasītājam.

Lietas dalībniekiem, konkrētajā gadījumā atbildētājai, Civilprocesa likums neaizliedz lietas izskatīšanas laikā mainīt savu attieksmi pret prasību.

Uz lietas izskatīšanas brīdi atbildētājas pilnvarotā pārstāve prasību pilnībā neatzina un lūdza noraidīt.

Jautājums, uz ko tiesai jāatbild, vai šāds “likuma apiešanas” plāns, kas prasītājam 2012.gadā bija izdevies, ir pelnījis tiesas aizsardzību šobrīd pie

apstākļa, kad prasītājs, 2021.gadā ceļot prasību, tiesas ieskatā atkal vēlas “apiet likumu”.

Gan Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantētā tiesība vērsties tiesā, gan Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktā personu tiesība vērsties

tiesā ir paredzētas noteiktu tiesību vai ar likumu aizsargātu interešu aizsardzībai, līdz ar ko celtajiem prasījumiem ir jārada juridiskas sekas un jānovērš

aizskārums.

Par prasības priekšmetu tiek atzīts prasījums ar tiesas nolēmumu novērst materiālo tiesību aizskārumu. Tās ir prasītāja un atbildētāja tiesiskās

attiecības, kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt, vienlaikus lūdzot aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu

aizsargātās intereses (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016., 403.lpp., Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra spriedums lietā

Nr.2012-06-01).

Civillikuma 1415.pants noteic, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta

uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Civillikuma 1438.pants, ar kuru, prasītājs saistījis savus prasījumus, noteic, ja griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku,

izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus.

„Šķietamiem darījumiem ir raksturīgs tas, ka dalībnieki nevēlas tiesisku seku iestāšanos, taču mēģina radīt patiesi gribēta un reāli notikuša tiesiskā

darījuma šķietamību. Šķietamā darījuma dalībniekiem ir patiesa vēlēšanās, lai trešajām personām rastos iespaids par noslēdzamā darījuma nopietnību.

Visi šķietamā darījuma dalībnieki ir vienisprātis par to, ka patiesībā viņi nevēlas tiesiski saistīties. [..] Šķietamā darījuma rezultātā radušajos apstākļos

trešajai personai parasti tiek liegta iespēja izdarīt kādu darbību vai tā tiek pamudināta uz tās patiesajām interesēm neatbilstošu rīcību. (Balodis K. Ievads

civiltiesībās. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 246.lpp.).

Vispārīgi var piekrist atziņai, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas,

tāpēc šķietams darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža.

Lai arī, ievērojot sprieduma [7.2] punktā izdarītās atziņas, 28.06.2012. darījums atbilst absolūti spēkā neesoša darījuma pazīmēm, jo pusēm nav

bijusi patiesa vēlme saistīties tiesiskajās attiecībās, bet bijusi vēlme trešajām personām – prasītāja tā brīža laulātajai, radīt iespaidu par noslēdzamā

darījuma nopietnību, tiesa prasību noraida kā nepamatotu, jo tā celta pretēji Civillikuma 1.pantam, kas noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi

pildāmi pēc labas ticības.

Tiesa piekrīt tiesību doktrīnā paustajai atziņai, ka vispārīgi tiesību negodprātīgas izlietošanas tiesiskās sekas ir šo tiesību tiesiskās aizsardzības

liegums. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad persona netaisnprātīgi atsaucas uz kādām tiesībām, šai personai tiek liegta attiecīgo tiesību izlietošana. Tādējādi

šajā gadījumā tiesību subjektu vēlmes (piemēram, prasījums, iebildumi, tiesiskās aizsardzības līdzekļi) negūst piepildījumu (sk. E.Slicāne. Labas ticības

princips un tā piemērošana Latvijas civiltiesībās. Jurista vārds, 06.02.2007., Nr.6 (459)).

Lietā apstiprinājās fakts, ka jau 2016.gadā atbildētāja, izpildot 28.06.2012. darījuma nosacījumus, parakstīja dokumentus, lai prasītājs varētu atgūt

sev piederošās strīdus daļas. Tiesas ieskatā, nav pamata apšaubīt atbildētājas un liecinieka /pers. N/ teikto, ka šie dokumenti 2016.gada bija parakstīti

rakstveidā un bijuši pie prasītāja, jo atbildētāja paskaidroja, ka tos prasītājam atdevusi, savukārt liecinieks apliecināja, ka prasītājs šos dokumentus

lieciniekam rādījis.

Tiesa netic prasītājam, ka šo dokumentu nav prasītāja rīcībā, jo uzskata, ka prasītājs apzināti tos neuzrādīja tiesai, mēģinot radīt iespaidu par

šķietama strīda esamību.

Tā kā tiesas rīcībā šo dokumentu nav, tiesa vadīsies no tā, ko norādījuši lietas dalībnieki, proti, ka 2016.gadā atbildētāja parakstījusi dokumentu, ar

kuru sev piederošās daļas atdevusi/ nodevusi prasītājam.

Tiesa noskaidroja, ka daļu pārreģistrācija uz prasītāja vārda nav notikusi, jo tai ir licis šķēršļus prasītāja brālis /pers. F/, kurš ir SIA /nosaukums/

dalībnieks, un kā noprotams tā ir persona, kurai Komerclikums piešķir tiesības izmantot daļu pirmpirkuma tiesības.

Secīgi tas, ko vēlas ar šo prasību panākt prasītājs, ir restitūcija, proti, atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds bijis līdz 28.06.2012. darījumam, lai

šobrīd brālis /pers. F/ nevarētu izmantot pirmpirkuma tiesības.

Tiesa noraida prasību, jo uzskata, ka prasītājs 2012.gadā ir rīkojies pretēji labas ticības principam, savukārt, 2021.gadā, ceļot prasību, savas

tiesības atkal izmantojis neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, jo nevis ar atbildētāju viņš nav spējis vienoties, bet nevarējis vienoties ar personu, kas nav

lietas dalībnieks, līdz ar to prasītājs, izmantojot ik reizi pēc vajadzības “likuma apiešanas plānus”, nevar baudīt tiesisku aizsardzību.

Uzskatot, ka minētie argumenti ir par pamatu prasības noraidīšanai, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas attiecībā uz tiesas

pienākumu argumentēt spriedumu, kur vienlaikus atzīts, ka ar šo pienākumu nav jāsaprot prasība tiesai detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk. ECT

1994.gada 19.aprīļa spriedumu “Van de Hurk v. The Netherlands” 61.punkts ) tiesa atzīst par iespējamu nevērtēt pārējos argumentus, iebildumus.

Tiesai ir jāuzklausa visi argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts

izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. ECT komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82).

[7.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, ja prasība noraidīta, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības

nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

[7.5] Prasītājs samaksāja valsts nodevu par prasību 1020,67 euro. Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro. Kancelejas nodevu par

liecinieku uzaicināšanu 15 euro un 5 euro. Valsts nodeva par prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzību 140 euro. Noraidot prasību, tiesāšanas

izdevumi prasītājam nav atlīdzināmi.

[7.6] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir 13,66 euro.

Prasītājs samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro.

Nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,09 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no prasītāja par labu

valstij.

[7.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 190., 193. un 204.1 pantu tiesa

nosprieda

/pers. B/ prasību pret /pers. C/ (/pers. C/) par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību nodošanu uz kapitāla daļām – noraidīt.

Atcelt ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 16.09.2021. lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu Uzņēmuma reģistrā

ierakstīto aizlieguma atzīmi un aizliegumu /pers. C/, personas kods /personas kods/ veikt jebkādas darbības ar SIA /nosaukums/, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, 40 kapitāldaļām, tajā skaitā aizliegumu veikt jebkuru no šādām darbībām - atsavināt, dāvināt, apgrūtināt, samazināt kapitāldaļu

vērtību, nodot trešajai personai, nosakot, ka aizliegums neattiecas uz darbībām, kuru rezultātā kapitāldaļas iegūst prasītājs /pers. B/, personas kods

/personas kods/.

Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanas saistītos izdevumus 5,09 euro (pieci euro un 09 centi),

kas iemaksājami saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C 29 3153 21.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu dokumenti par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu iesniedzami Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu, e-pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu

izpilde.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no spriedumā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts uz pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023.gada 6.martā.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese I.Ušakova

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.