Court reduces fine for company under new law applying retroactively to in-house inspection violations.

Lieta Nr.A42747009 143/AA43-0659-11/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 25.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ave Trans” pilnvarotajai pārstāvei L.B. un atbildētājas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei I.T.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ave Trans” (reģ. Nr.40002054296) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta vienpadsmitās daļas sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ave Trans” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 18.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 3.decembrī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk

– SIA) „Ave Trans” tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA412576 par to, ka, veicot komersanta SIA „Ave Trans” pārbaudi, tika konstatēti pārkāpumi transportlīdzekļu vadītāju S.K. un E.P. darba un atpūtas laika režīmu ievērošanā, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta vienpadsmitajā daļā. Ar 2009.gada 7.janvāra Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 412576 (turpmāk – sākotnējais lēmums) SIA „Ave Trans” par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods 400 latu apmērā. Ar Autotransporta inspekcijas (turpmāk – atbildētājs vai Inspekcija) vadītāja 2009.gada 4.marta lēmumu Nr.51 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, SIA „Ave Trans” (turpmāk – pieteicēja) iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar apsvērumu, ka SIA „Ave Trans” 2008.gada 28.janvāra akts Nr.01.28-01/2002, 2008.gada 22.aprīļa akts Nr.01.22- 04/2008, 2008.gada 16.jūlija akts Nr.01.16-07/2008, 2008.gada 10.oktobra akts Nr.01.10-10/2008, kā arī 2008.gada 18.janvāra akts Nr.01.18-01/2002, 2008.gada 19.aprīļa akts Nr.01.19-04/2008, 2008.gada 11.jūlija akts Nr.01.11-07/2008, 2008.gada 26.oktobra akts Nr.01.26-10/2008 pierāda, ka pieteicēja iepazīstināja un pārbaudīja kā transportlīdzekļa vadītāji E.P. un S.K. ievēro regulas (EEK) Nr.3821/85 un regulas Nr.561/2006 noteikumus. Tādējādi pieteicējas rīcībā nav konstatējamas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītas darbības, kas būtu administratīvi sodāmas.

[3] Atbildētājs tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. [3.1] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr.3821/85 un Padomes Regulu Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu Nr.3820/85 (turpmāk – Regula Nr.561/2006), 10.panta 3.punktu transporta uzņēmums ir atbildīgs par pārkāpumiem, ko izdarījuši uzņēmuma transportlīdzekļu vadītāji, pat ja pārkāpums izdarīts citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī.

Regulas Nr.561/2006 19.pants nosaka, ka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs Regulas un Regulas Nr.3821/85 pārkāpumiem, paredz dalībvalstis, un dalībvalstis nodrošina, ka tie tiek īstenoti. Latvijas Republikā par minēto regulu nosacījumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība un tiek piemērots administratīvais sods. Saskaņā Regulas Nr.561/2006 10.panta 2.punktu transporta uzņēmumam ir jāorganizē transportlīdzekļu vadītāju darbs tā, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu ievērot Regulu Nr.3821/85 un šīs Regulas II nodaļu.

Transporta uzņēmumam ir jādod atbilstīgi norādījumi un jāveic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas Regulas Nr.3821/85 un šīs Regulas II nodaļa. [3.2] No pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka ar attiecīgajiem aktiem pieteicēja iepazīstina un pārbauda, vai darbinieks ievēro Regulas Nr.561/2006, Regulas Nr.3821/85, Eiropas valsts līguma attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR), Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija. noteikumu Nr.474 „Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” nosacījumus.

Ar minētajiem aktiem nav konstatēti konkrēti transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika režīma pārkāpumi, kaut gan atbildētāja veiktās kontroles laikā šādi pārkāpumi tika konstatēti attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem S.K. un E.P. [3.3] No lietas materiāliem redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs E.P. darba un atpūtas laika režīmu sistemātiski pārkāpis 2008.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī, jūlijā, līdz ar to, secināms, ka pieteicējas darba organizācija nav pietiekami efektīva un nenodrošina, ka transportlīdzekļu vadītāji ievērotu minēto regulu prasības. [3.4] Regulas Nr.561/2006 mērķis ir uzlabot vispārējo satiksmes drošību.

Transportlīdzekļa vadīšana ilgāk par pieļaujamo bez atpūtas noved pie satiksmes drošības un transportlīdzekļa vadītāju darba apstākļu pasliktināšanās. Pārtraukumiem jābūt paredzētiem tā, lai izvairītos no pārkāpumiem. Visi lietā esošie materiāli pierāda pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta vienpadsmitajā daļā. Pieteicējam uzlikts minimālais naudas sods, kāds paredzēts par minētā pārkāpuma izdarīšanu, līdz ar to tas atzīstams par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam, jo minimālā soda samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 18.maija spriedumu pieteicējas pieteikums daļēji apmierināts, Lēmums grozīts, samazinot piemēroto naudas sodu no 400 latiem uz 100 latiem, bet pārējā daļā pieteikums noraidīts kā nepamatots. Spriedums motivēts šādi. [4.1] Tiesa atzina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta vienpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [4.2] No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka lietas materiāliem kā pierādījumi pievienotas tahogrāfu elektronisko izdruku kopijas, no kurās atspoguļotās informācijas var secināt, ka 2008.gada 24.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs S.K. vadījis transportlīdzekli 10 stundas 34 minūtes; 2008.gada 16.janvārī transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 11 stundas; 2008.gada 7.februārī transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 11 stundas 47 minūtes; 2008.gada 2.aprīlī transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 13 stundas 26 minūtes; 2008.gada 6.aprīlī transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 11 stundas 7 minūtes; 2008.gada 9.maijā transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 11 stundas 52 minūtes; 2008.gada 17.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 12 stundas

28 minūtes; 2008.gada 21.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 10 stundas 52 minūtes; 2008.gada 28.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs E.P. vadījis transportlīdzekli 10 stundas 24 minūtes. Vienlaicīgi tiesa konstatēja, ka 2008.gada 20.augustā transportlīdzekļa vadītājs S.K. vadījis transportlīdzekli 12 stundas 28 minūtes, neievērojot ikdienas atpūtas laikposmu 9 stundas, savukārt 2008.gada 19.martā transportlīdzekļa vadītājam E.P. ikdienas atpūtas laiks bijis 7 stundas 35 minūtes, bet 2008.gada 2.aprīlī ikdienas atpūtas laiks bijis 5 stundas.

Savukārt no pieteicējas papildus iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka ar šiem aktiem pieteicēja iepazīstina darbiniekus un pārbauda, vai darbinieks ievēro Regulas Nr.561/2006, Regulas Nr.3821/85, Eiropas valsts līguma attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR), Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumu N.474 „Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” nosacījumus. Taču ar minētajiem aktiem nav konstatēti konkrēti transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika režīma pārkāpumi, kaut gan atbildētāja veiktās kontroles laikā par to pašu laika periodu šādi pārkāpumi tika konstatēti attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem S.K. un E.P. Turklāt tiesa konstatēja, ka transportlīdzekļa vadītājs E.P. darba un atpūtas laika režīmu ir pārkāpis sistemātiski, proti, 2008.gada janvārī, februārī, aprīlī, maijā un jūlijā.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, kas būtu vērsta uz minēto Regulu nosacījumu ievērošanu, nav pietiekami efektīva un nenodrošina, ka transportlīdzekļa vadītāji ievēro šo Regulu prasības. [4.3] Tiesas atzina, ka ar transportlīdzekļu tahogrāfu elektronisko izdruku kopijām, administratīvā pārkāpuma protokolu, pieteicējas atbildētājam sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī pieteicējas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem ir pierādīts, ka pieteicēja nav ievērojusi Regulas Nr.561/2006 10.panta 2. un 3.punktu, tas ir, nav organizējusi transportlīdzekļa vadītāja darbu tā, lai transportlīdzekļa vadītājs varētu ievērot Regulu Nr.3821/85 un šīs Regulas II nodaļu. [4.4] Pieteicēja ir norādījusi, ka lietā nav pierādījumu, kas ļautu secināt, ka pieteicēja neveic autovadītāju darbu organizēšanu un apmācību, tieši pretēji, to apliecina pieteicējas iesniegtie dokumenti.

Tiesai konkrētās lietas izskatīšanas gaitā neradās šaubas, ka pārvadājumi, kuru veikšanas laikā pieļauti pārkāpumi, bija saistīti ar pieteicējas saimnieciskās darbības nodrošināšanu un transportlīdzekļu vadītāji tos veica saskaņā ar pieteicēja dotajiem darba uzdevumiem, proti, pieteicēja un transportlīdzekļu vadītāji nav norādījuši, ka pārvadājumus patvarīgi, nesaistīti ar pieteicēju būtu veikuši transportlīdzekļu vadītāji pēc savas iniciatīvas. Līdz ar to transportlīdzekļu vadītāju darbības (tai skaitā noteiktā atpūtas laika neievērošana) tiešā veidā saistāmas ar pieteicēju un tās veikto darbību.

Turklāt juridiska persona savas tiesības un pienākumus vienmēr iegūst ar pārstāvju (darbinieku) starpniecību. Savukārt likumdevējs noteiktos gadījumos ir nolēmis, ka administratīvie piespiedu līdzekļi ir piemērojami ne tikai pret fizisko personu, bet arī pret juridisko personu. [4.5] Tiesa, pamatojoties uz LAPK 8.panta otro daļu, atzina, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošās normas (LAPK 149.37panta otrajai daļai) sankcijā noteiktajam naudas soda intervālam (no Ls 40 līdz Ls 200) šādam pārkāpumam atbilstošs būtu naudas sods 100 latu apmērā.

Tādējādi saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu tiesa uzskatīja, ka pieteicējam piemērotais sods ir grozāms un nosakāms 100 latu apmērā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 18.maija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti. [5.1] Pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tās rīcība, kas būtu vērsta uz minēto regulu nosacījumu ievērošanu, nav pietiekami efektīva un nenodrošina, ka transportlīdzekļa vadītāji ievēro šo regulu prasības. [5.2] Pieteicējas iesniegtie dokumenti (akti) attiecībā pret vadītājiem E.P. un S.K. pierāda, ka SIA „Ave Trans” ir pārbaudījusi, kā attiecīgie vadītāji, izpildot savus amata pienākumus, ievēro normatīvo aktu prasības, SIA „Ave Trans” ir iepazīstinājusi attiecīgos vadītājus ar normatīvo aktu prasībām, attiecīgais vadītājs ir apņēmies ievērot attiecīgos normatīvos aktus, izpildot savus amata pienākumus. [5.3] Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka SIA „Ave Trans” ir 18 transportlīdzekļi, kuriem ir derīgas licences kartītes kravu starptautiskajiem pārvadājumiem;

SIA „Ave Trans” strādājošo autovadītāju skaits - 14; SIA „Ave Trans” piederošo transportlīdzekļu skaits – 20, no tiem 18 no ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē; pārbaudītas tika 823 reģistrācijas kartes, no kurām pārkāpumi tika konstatēti 15 (t.i., 1,82% ). Zemais pārkāpumu skaits attiecībā pret kopējo pārvadājumu apjomu un reģistrācijas karšu bez pārkāpumiem (808 reģistrācijas kartes jeb 98,18%) skaitu par gadu liecina par to, ka pieteicējas veiktie pasākumi, pārbaudot, kā vadītāji ievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz darba laika un atpūtas režīmu, un dodot norādījumus vadītājiem un tos regulāri iepazīstinot ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, ir efektīvi.

Pieteicējas ieskatā fakts, ka attiecīgais vilcējautomobiļa vadītājs veic kravu starptautisko autopārvadājumu SIA „Ave Trans” kā darba devēja uzdevumā, nenozīmē un nepierāda faktu, ka SIA „Ave Trans” kā darba devējs ir devusi konkrētam vadītājam uzdevumu pārkāpt normatīvo aktu prasības. [5.4] Ņemot vērā to, ka ne Autotransporta inspekcija 2008.gada 3.decembrī veiktās pārbaudes laikā, ne arī tiesa lietas izskatīšanas laikā nav pārbaudījusi SIA „Ave Trans” dotos darba uzdevumus E.P. un S.K. attiecībā uz tiem kravu pārvadājumiem, kuru laikā tika konstatēti darba laika un atpūtas režīma pārkāpumi, un lietas materiālos nav pierādījumu par to, ka SIA „Ave Trans” būtu organizējusi kravu starptautiskos autopārvadājumus un devusi attiecīgi E.P. un S.K. darba uzdevumus kravu starptautisko autopārvadājumu veikšanai tādā veidā, tiesai nebija juridiska pamata konstatēt un atzīt, ka transportlīdzekļu vadītāju darbības - noteiktā atpūtas laika neievērošana - tiešā veidā saistāmas ar pieteicēju un tā veikto darbību, jebkuru no vadītāja puses pieļauto darba laika un atpūtas režīma noteikuma pārkāpumu faktu, kuru ir izdarījis vadītājs kā darba ņēmējs, netiešā veidā un bez pierādījumiem atzīstot par tādu, kurš ir veikts darba devēja uzdevumā. [5.5] Līdz ar to SIA „Ave Trans” rīcībā nav konstatējamas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītas prettiesiskas darbības vai bezdarbības, kuras sodāmas administratīvi pēc LAPK 149.4panta vienpadsmitās daļas, kas uz Sprieduma taisīšanas brīdi atbilst LAPK 149.37panta otrās daļas paredzētajam administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm (atbilstoši tiesas veiktajai pārkāpuma pārkvalifikācijai). [5.6] Pieteicēja uzskata, ka, lai gan naudas izteiksmē naudas sods ir samazināts no Ls 400 uz Ls 100, tiesa, grozot sākotnējo naudas sodu, kas bija minimālais naudas sods, uz naudas sodu Ls 100, kas atbilstoši LAPK 149.37panta otrajai daļai nav minimālais naudas sods, faktiski ir pieņēmusi pieteicējai nelabvēlīgāku lēmumu.

Pieteicēja uzskata, ka tiesa, taisot Spriedumu, nav ievērojusi LAPK 32.pantu, Administratīvā procesa likuma 6.pantu un 250.panta otro daļu. [5.7] Pieteicēja uzskata, ka tiesa, izskatot lietu un taisot spriedumu, ir nepareizi iztulkojusi un piemērojusi Regulas (EK) Nr.561/2006 10.panta otro daļu, kā arī ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 6., 7. un 9.pantu, 247.panta otro daļu un 250.panta otro daļu.

[6] Valsts policija (Autotransporta inspekcija) iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka tiesa spriedumā pamatoti konstatējusi, ka pieteicējas darbībās ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes.

[7] Pie administratīvās atbildības sauktās personas pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja. Iestādes pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumu neatzina un lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums apmierināms daļā par piemēroto sodu.

[9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi, pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, kā arī pamatoti atzinusi, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona ir vainīga pārkāpuma izdarīšanā. Tā kā tiesas sniegtā argumentācija šajā daļā ir izvērsta un pareiza, Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai šajā daļā (sk. šī sprieduma [4.1] – [4.4] punktu) un atkārtoti to nenorāda. [10] Apgabaltiesa, izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, secina, ka tie galvenokārt attiecas uz pieteicējas vainas neatzīšanu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa ir vērtējusi pieteicējas norādītos apsvērumus un ir devusi tiem savu vērtējumu (sk. šī sprieduma [4.2] – [4.4] punktu), tā kā apgabaltiesa ir atzinusi šo motivāciju par pareizu, tā to neatkārto. Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas viedoklim [4.5], ka pieteicējas izdarītais pārkāpums (saskaņā ar uz sprieduma sagatavošanu aktuālo redakciju) būtu kvalificējams pēc LAPK 149.37panta otrās daļas, proti, par iknedēļas atpūtas laika vai ikdienas atpūtas laika saīsināšanu, jo atbilstoši minētā panta piektajai daļai tobrīd spēkā bija tiesību norma, kas noteica administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā. Tā kā pieteicējas pārkāpumi transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika ievērošanā tika konstatēti kontroles laikā, kas notika uzņēmumā, apgabaltiesas ieskatā pareizi minētais pārkāpums bija jākvalificē atbilstoši LAPK 149.37panta piektajai daļai.

[11] Pārkāpuma izdarīšanas laikā spēkā esošā LAPK 149.4panta vienpadsmitā daļa noteica, ka par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošanu vai par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu (..) juridiskajai personai - no četrsimt līdz piecsimt latiem. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ar 2009.gada 22.janvāra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 6. un 13.pantu LAPK 149.4panta vienpadsmitā daļa ir izslēgta un LAPK cita starpā papildināts ar LAPK 149.37pantu. Norādītās tiesību normas aktuālā redakcija (01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 03.08.2011., šobrīd LAPK 149.37panta septītā daļa,) noteic, ka par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, - uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem. Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa konstatē, ka 2008.gada 3.decembrī Autotransporta inspekcijas pārbaude par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem ir notikusi kontroles laikā uzņēmumā. Līdz ar to secināms, ka pieteicējas pārkāpums visprecīzāk atbilst LAPK 149.37panta septītās daļas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm.

[12] LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt atbilstoši LAPK 8.panta otrās daļas pirmajam teikumam aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai piemērotais naudas sods ir nosakāms atbilstoši spēkā esošās tiesību normas sankcijas ietvariem.

[13] Ņemot vērā, ka iestāde Lēmumā SIA „Ave Trans” bija noteikusi tajā laikā paredzēto minimālo soda apmēru, apgabaltiesa atzīst, ka ir nepieciešams noteikt sodu atbilstoši pašlaik spēkā esošajā LAPK 149.37panta septītajā daļā paredzētajam minimālajam soda apmēram, proti, simts latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 5.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Grozīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ave Trans” (reģ. Nr.40002054296) ar Autotransporta inspekcijas 2009.gada 4.marta lēmumu Nr.51 noteikto naudas sodu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 412576 (protokols Nr.BA 412576). Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ave Trans” (reģ. Nr.40002054296) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.37panta septītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu naudas sodu Ls

100 (simt latu) apmērā. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga