Court vacated administrative penalty for parking lot due to failure to determine guilt under LAPK 272.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42426105

A-0692-07/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 30.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA

„Vecrīgas autostāvvietas” pieteikuma par Rīgas domes Administratīvās komisijas

2005.gada 14.septembra lēmuma NrD57 33-3 atcelšanu, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 11.oktobra lēmumu

pieņemts SIA „Vecrīgas autostāvvietas” (turpmāk arī – pieteicēja) 2005.gada

7.oktobrī tiesā saņemtais pieteikums (lietas 3.-8.lapa) par Rīgas domes

Administratīvās (turpmāk arī – Komisija) 2005.gada 14.septembra lēmuma NrD57

33-3 atcelšanu un lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

[2.1] Lietas materiālos konstatēts, ka 2005.gada 25.augustā Rīgas pilsētas būvvalde

sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.38-c (turpmāk – Protokols, lietas

47.lp.) par to, ka pieteicēja Rīgā, Peldu ielā 20 (gr.3, gr.12., 13., 14., 15., 18 Peldu –

Kungu ielās) ierīkoja maksas autostāvvietu, par kuras ierīkošanu nevar uzrādīt

projektu un būvatļauju. Objekts tiek ekspluatēts patvaļīgi, bez nodošanas

ekspluatācijā, tādā veidā pārkāpjot Būvniecības likuma 13.panta piekto daļu, 17.pantu

un Ministru kabineta noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk –

Noteikumi Nr.112) 58. un 112.punktu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta

pirmajā un otrajā daļā.

[2.2] 2005.gada 14.septembrī Komisija pieņēma lēmumu Nr.D57 33-3 (turpmāk –

Lēmums, lietas 43.lapa), ar kuru nolēma sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 3000,-

apmērā un uzdeva nekavējoties pārtraukt ekspluatāciju. Lēmumā atbildētājs secina:

[2.2.1] No iesniegtajiem materiāliem izriet, ka nav ievēroti „Būvniecības likuma”

13.panta piektā daļa un 17.pants, kā arī Noteikumu Nr.112, 58.punkts un 112.punkts.

[2.2.2] Konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, objekts tiek ilgstoši ekspluatēts kopš

1994.gada. Nav labiekārtota teritorija, nav noteikts automašīnu daudzums, nav

nodrošināti darba apstākļi apsardzei, notiek patvaļīga ekspluatācija, nav saskaņota

autostāvvieta, kā tas noteikts normatīvajos aktos.

[2.2.3] Administratīvais pārkāpums atbilst LAPK 152.panta pirmajai un otrajai daļai.

[3] Pieteicēja pieteikumā uzskata, ka lietā pieļauti būtiski pārkāpumi, un līdz ar to

ir pieņemti nepareizi veikta tiesisko attiecību kvalifikācija.

Komisija nepamatoti secinājusi, ka nav ievērotas Būvniecības likuma 13.panta

piektās daļas prasības. Lēmums pamatots ar faktiem un secinājumiem, ar kuriem

nevar pamatot LAPK 152.panta pirmās daļas pārkāpumu.

Autostāvvietas ierīkošanas projektu risinājums tika saskaņots pirms Noteikumu

Nr.112 spēkā stāšanās un atbilda attiecīgā laika posmā piemēroto normatīvo aktu

prasībām, kad jauna būvprojekta un būvatļaujas saņemšana atbilstoši Noteikumiem

nebija nepieciešama. Rīgas Centra rajona Tautas Deputātu padomes Valde ar

1994.gada 18.februāra rīkojumu atļāva stāvvietas izveidi un ekspluatāciju. Savukārt

Rīgas domes Centra rajona valde izsniedza atļaujas no 1996.gada līdz 1998.gadam

atbilstoši tā laika tiesiskai kārtībai. Pēc 1998.gada nebija nepieciešams saņemt šāda

veida atļaujas. Pēc 1996.gada daļa no zemes gabala Kungu un Mārstaļu ielas stūrī

atdota bijušajiem īpašniekiem, un pieteicēja iznomā zemesgabalu no privātpersonām

autostāvvietas darbībai, katru gadu saņemot nomas tiesības uz vienu gadu.

Autostāvvieta nav būve Būvniecības likuma un Noteikumu Nr.112 izpratnē.

Komisija Lēmumā norādījusi, ka nav labiekārtota teritorija un nav saskaņota

autostāvvieta, kā tas noteikts normatīvajos aktos, taču nav norādījusi, kādi normatīvie

akti prasa autostāvvietas saskaņošanu un teritorijas labiekārtošanu.

Komisija neievēroja LAPK un Administratīvā procesa likuma (turpmāk –

APL) prasības attiecībā uz soda piemērošanu, nevēlējās konstatēt atbildību

mīkstinošos apstākļus, lai arī lietas apstākļi norāda, ka pieteicēja nav ar nodomu

veikusi prettiesisku darbību, jo atbilstoši 1994.gadā spēkā esošajai tiesiskajai kārtībai

izstrādājusi autostāvvietas projektu un saskaņojusi to attiecīgajās valsts un pašvaldību

iestādēs. Šis pats apstāklis faktiski ir iztulkots kā atbildību pastiprinošs apstāklis,

norādot, ka autostāvvieta kopš atļaujas saņemšanas 1994.gadā ir ilgstoši ekspluatēta.

Šāds pretrunīgs vērtējums nekādi nevar atbilst objektīvam un racionālam lietas

apstākļu izvērtējumam un būt par pamatu maksimālās soda sankcijas piemērošanai, jo

nav veikti visi lietderības apsvērumi atbilstoši APL noteiktajiem principiem.

Piemērotais maksimālais sods ir nesamērīgi smags, un Komisija nav pamatojusi

maksimālā soda piemērošanas nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību.

[4] Paskaidrojumā norādīts, ka Komisija neatzīst pieteikumu, jo Komisija,

pieņemot Lēmumu, ņēma vērā gan pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus, gan lietā

esošos materiālus, no kuriem izriet, ka Rīgā, Peldu ielā 20, patvaļīgi bez būvprojekta

un būvatļaujas ierīkota un tiek izmantota autostāvvieta, kura nav labiekārtota.

Komisija secināja, ka ekspluatācija, bez normatīvajos aktos paredzētā kārtībā nodota

objekta ekspluatācijā, ir ilgstoša (kopš 1994.gada), kas ir vainu pastiprinošs apstāklis.

[5] 2005.gada 7.oktobrī tiesā saņemta pieteicējas piekrišana izskatīt lietu

rakstveida procesā (lietas 7.lp.). 2007.gada 22.janvārī nolemts lietu izskatīt rakstveida

procesā, procesa dalībniekiem paziņojot datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt Administratīvās rajona tiesas kancelejā – 2007.gada 30.martā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta otrajai daļai objektīvi

noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka

pieteikums ir daļēji pamatots un apmierināms daļā turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[7] Lēmumā (lietas 10.lp.) konstatēts, ka 2005.gada 25.augustā Rīgas pilsētas

Būvvaldes būvinspekcijas inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.38-c par to, ka pieteicēja Rīgā, Peldu ielā 20 (gr.3, gr.12., 13., 14., 15., 18 Peldu –

Kungu ielās) ierīkoja maksas autostāvvietu, par kuras ierīkošanu nevar uzrādīt

projektu un būvatļauju. Objekts tiek ekspluatēts patvaļīgi, bez nodošanas

ekspluatācijā, tādā veidā pārkāpjot Būvniecības likuma 13.panta piekto daļu, 17.pantu

un Noteikumu Nr.112, 58. un 112.punktu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu,

kas paredzēts LAPK 152.panta pirmajā un otrajā daļā. Konstatēti atbildību

pastiprinoši apstākļi, ka objekts tiek ilgstoši ekspluatēts kopš 1994.gada. Nav

labiekārtota teritorija, nav noteikts automašīnu daudzums, nav nodrošināti darba

apstākļi apsardzei, notiek patvaļīga ekspluatācija, nav saskaņota autostāvvieta, kā tas

noteikts normatīvajos aktos.

2005.gada 14.septembrī LAPK 152.panta pirmā daļa paredzēja par būves

patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta

projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos

būvnoteikumos) uzlikt naudas sodu juridiskajām personām – no 200 līdz 3000 latiem,

bet otrā daļa par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā – uzlikt naudas

sodu juridiskajām personām – no 50 līdz 1000 latiem.

Lēmumā nolemts sodīt pieteicēju ar naudas sodu 3000 latu apmērā un uzdots

nekavējoties pārtraukt ekspluatāciju.

[8] Saskaņā ar APL 150.panta pirmo un otro daļu, iestādei jāpierāda tie apstākļi,

uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu un iestāde var atsaukties

tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā. Saskaņā ar LAPK

9.panta nosacījumiem, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,

vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura

apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

[9] Atbilstoši lietā esošajiem materiāliem, pieteicējai Rīgas Centra rajona Tautas

Deputātu padomes Valde ar 1994.gada 18.februāra rīkojumu atļāva stāvvietas izveidi

zemes gabalā Kungu ielā starp Mārstaļu un Peldu ielām (turpmāk arī – Zemes gabals),

uzsākot autostāvvietas darbību pēc līguma noslēgšanas ar Centra rajona valdi (lietas

11.lp).

Starp pieteicēju un Centra rajona valdi līgums noslēgts no 1994.gada 7.jūnija

(lietas 18.lp.) par Zemes gabala nodošanu pieteicējas pārziņā maksas autostāvvietas

ierīkošanai. Pieteicējai t.sk. noteikts pienākums pasūtīt un saskaņot autostāvvietas

ierīkošanas projektu, organizēt apmaksājamas automašīnu stāvvietas ierīkošanu 10

dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Paredzēts, ka līgumu var atcelt pirms termiņa

izbeigšanās.

Saskaņā ar 1996.gada 30.maija līgumu (lietas 15.lp) starp Rīgas domi un

pieteicēju, pieteicēja kā nomnieks līdz Zemes gabala kā līdzvērtīgas zemes nodošanai

īpašumā bijušajiem īpašniekiem nomā Zemes gabalu ar izmantošanas mērķi:

autostāvvietas apsaimniekošana bez jebkādas celtniecības tiesībām.

Saskaņā ar Rīgas domes 1996.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.3136 (lietas 27.lp)

nolemts paturēt Rīgas pašvaldības rīcībā Zemes gabalu un līdz Zemes gabala kā

līdzvērtīgas zemes nodošanai īpašumā bijušajiem īpašniekiem iznomāt to pieteicējai

autostāvvietas apsaimniekošana bez jebkādas celtniecības tiesībām.

[10] Lēmumā norādīts, ka objekts tiek ekspluatēts patvaļīgi, bez nodošanas

ekspluatācijā, tādā veidā pārkāpjot Būvniecības likuma 13.panta piekto daļu, 17.pantu

un Noteikumu Nr.112, 58. un 112.punktu

2005.gada 14.septembrī no 1995. gada 13.septembra spēkā esošā Būvniecības

likuma 13.panta piektā daļa paredzēja, ka būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas

kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos

likumdošanas aktos; 17.panta pirmā daļa – ka būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši

projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā, bet otrā daļa -

kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas būvnormatīvi.

1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112, 58.punkts paredz, ka būvprojektu

izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo

būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī inženierkomunikācijām,

ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, trotuāru, mazo

arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un

labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai,

rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir

valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošās būves un

ainavas elementi; 112.punkts - pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem

būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu

būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

[11] Noteikumu Nr.112, 184.punkts paredz, ka būvobjektiem, kuru būvdarbi

likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi

atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta pārstrāde

atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu pieteicējas argumentu, ka autostāvvietas

ierīkošanas projektu risinājums tika saskaņots pirms Noteikumu Nr.112 spēkā

stāšanās un atbilda attiecīgā laika posmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, tad

jauna būvprojekta un būvatļaujas saņemšana atbilstoši Noteikumiem nebija

nepieciešama. Savukārt Rīgas domes Centra rajona valde izsniedza atļaujas no

1996.gada līdz 1998.gadam atbilstoši tā laika tiesiskai kārtībai. Pēc 1998.gada nebija

nepieciešams saņemt šāda veida atļaujas. Turklāt pēc 1996.gada daļu no zemes gabala

Rīgā, Kungu un Mārstaļu ielas stūrī tika atdota bijušajiem īpašniekiem, un pieteicēja

iznomā zemesgabalu no privātpersonām autostāvvietas darbībai, katru gadu saņemot

nomas tiesības uz vienu gadu.

[12] Tiesa secina, ka Komisija nav ievērojusi apstākļus, ka pieteicēja atbilstoši

1994.gadā spēkā esošajai tiesiskajai kārtībai ir izstrādājusi autostāvvietas projektu un

saskaņojusi to attiecīgajās valsts un pašvaldību iestādēs.

[13] Bez tam Komisija vispār nav noskaidrojusi, vai pieteicēja ir vainojama

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa secina, ka saskaņā ar 1996.gada 30.maija līgumu (lietas 15.lp) starp

Rīgas domi un pieteicēju, pieteicēja kā nomnieks līdz Zemes gabala kā līdzvērtīgas

zemes nodošanai īpašumā bijušajiem īpašniekiem nomā Zemes gabalu ar

izmantošanas mērķi: autostāvvietas apsaimniekošana bez jebkādas celtniecības

tiesībām.

Tātad, pieteicējai ar 1996.gada 30.maija līgumu Rīgas dome iznomā jau

autostāvvietu bez jebkādas celtniecības tiesībām, tāpēc pieteicēja atbilstoši līgumam

nemaz nedrīkstēja autostāvvietā veikt nekādu celtniecību un izbūvēt autostāvvietu vai

to nojaukt.

Pie tam starp pieteicēju un Centra rajona valdi noslēgtajā no 1994.gada 7.jūnija

spēkā esošajā līgumā (lietas 18.lp.) par Zemes gabala nodošanu pieteicējas pārziņā

maksas autostāvvietas ierīkošanai pieteicējai t.sk. noteikts pienākums pasūtīt un

saskaņot autostāvvietas ierīkošanas projektu, organizēt apmaksājamas automašīnu

stāvvietas ierīkošanu 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Paredzēts, ka līgumu var

atcelt pirms termiņa izbeigšanās.

Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav noskaidrojusi, kas ir vainojams

autostāvvietas būvniecībā un ekspluatācijā – vai pieteicēja kā autostāvvietas

nomnieks, vai Rīgas pašvaldība, kas iznomājusi pieteicējai ekspluatācijā nenodotu

autostāvvietu.

[14.1] Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav noskaidrojusi, vai administratīvais

pārkāpums izdarīts ar nodomu, vai aiz neuzmanības – jākonstatē pārkāpēja vaina

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav

noskaidrojusi, vai Rīgas dome ar nodomu, vai aiz neuzmanības iznomājusi pieteicējai

patvaļīgi uzbūvētu autostāvvietu; vai arī pieteicēja ar nodomu, vai aiz neuzmanības

izmanto patvaļīgi uzbūvētu autostāvvietu bez nodošanas ekspluatācijā.

[14.2] Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav noskaidrojusi, kādi normatīvo akti

autostāvvietas izmantošanā ir pārkāpti attiecībā uz teritorijas labiekārtošanu,

automašīnu daudzuma noteikšanu, darba apstākļi apsardzei nodrošināšanu, patvaļīgu

ekspluatāciju, autostāvvietas saskaņošanu.

[14.3] Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav noskaidrojusi, kādi normatīvo akti

paredz pirms 1995. gada 13.septembra izveidotas un izmantotas autostāvvietas

nodošanas ekspluatācijā pienākumu.

[14.4] Komisijai bija jānoskaidro un Komisija nav noskaidrojusi, vai tas fakts, ka

Zemes gabalā autostāvvieta tiek izmantota bez nodošanas ekspluatācijā un par

autostāvvietas ierīkošanu nav izdota būvatļauja, netika atklāts vairāk kā četrus

mēnešus pirms 2005.gada 14.septembra un vai nav piemērojami LAPK 37.pantā

paredzētie termiņi administratīvā soda uzlikšanai.

[14.5] Komisija ir ievērojusi LAPK 32.panta vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai

par administratīvo pārkāpumu un Lēmumā konstatējusi atbildību pastiprinošus

apstākļus „ilgstoši ekspluatē – kopš 1994.gada”, tomēr šāds apstāklis neatbilst

nevienam no LAPK 34.pantā norādītajiem apstākļiem, kas pastiprina atbildību

administratīvā pārkāpuma lietā, bet, atšķirībā no LAPK 33.panta otrās daļas normas

attiecībā uz apstākļiem, kas mīkstina atbildību administratīvā pārkāpuma lietā, par

atbildību pastiprinošiem apstākļiem nevar atzīt apstākļus, kas likumā nav minēti.

Tātad Komisijas Lēmumā izdarītie lietderības apsvērumi par soda apmēru nav

pareizi.

[15] Lai gan pieteicēja pieteikumā norāda, ka autostāvvieta nav būve Būvniecības

likuma un Noteikumu Nr.112 izpratnē, tomēr tiesa uzskata, ka autostāvvieta ir būve,

ja atbilst Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta nosacījumiem, un ir būvniecības

procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.

Ja pieteicējas izmantotā autostāvvieta nav saistīta ar zemi vai nav radusies

būvniecības procesā, vai tai nav noteiktas funkcijas, tad pieteicējai bija pienākums

pamatot šādu viedokli.

[16] Tiesa nodibina, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav tiesisks un ir

atceļams, jo apstākļi administratīvā akta pamatojumā, uz kuriem atsaucies atbildētājs,

neattaisno pieteicējai uzlikto pienākumu un noraidītās tiesības; pārsūdzētais lēmums

neatbilst LAPK 272.pantam - izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav

noskaidrots, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga

tā izdarīšanā.

Tā kā Lēmums daļā par administratīvo sodu ir atceļams, tad atceļams ir arī

Lēmums daļā par pienākumu nekavējoties pārtraukt ekspluatāciju.

[17] Tiesa nodibina, ka šajā lietā iestādei jāizvērtē, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, tāpēc administratīvā

pārkāpuma lieta nav izbeidzama, bet gan nosūtāma jaunai izskatīšanai, atbilstoši

LAPK 286.panta pirmās daļas 2.punktam. Tai skaitā atbildētājam, lemjot par jauna

administratīvā akta izdošanu, jāņem vērā tiesas spriedumā konstatētos faktus un

juridiskos apsvērumus.

[18] Tā kā pieteikums ir daļēji apmierināms un atbilstoši APL 124.panta pirmajai

daļai par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu desmit latu

apmērā, LAPK 280.panta trešajai daļai no personas, kas pārsūdzējusi lēmumu par

administratīvā soda uzlikšanu, valsts nodeva netiek iekasēta, un atbilstoši APL

126.panta otrajai daļai, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un

pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja, tad

no Rīgas pašvaldības būtu piespriežama valsts nodeva nomaksai valsts budžetā.

Pēc 2006.gada 1.decembra APL 128.panta trešā daļa paredz tiesai vai

tiesnesim tiesības atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas, tādēļ tiesa secina, ka

APL 126.panta otrās daļas norma attiecas tikai uz pieteicējiem, kas atbrīvoti no valsts

nodevas samaksas, nevis no kuriem valsts nodeva nav iekasēta, tādēļ uzskata, ka pēc

2006.gada 1.decembra no pašvaldības valsts nodeva nomaksai valsts budžetā

pieteikuma pilnīgas vai daļējas apmierināšanas gadījumā vairs nav piespriežama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253.panta pirmo un sesto daļu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt SIA „Vecrīgas autostāvvietas” pieteikumu.

Atcelt ar pieņemšanas dienu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2005.gada

14.septembra lēmuma NrD57 33-3 un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas domes

Administratīvajai komisijai.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona

tiesā.

Spriedums sastādīts 2007.gada 30.martā.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2007.gada 30.martā.