Legislator Case Law & Legislation
11087116719 / KA04-0435-20 ECLI:LV:RAT:2020:0520.11087116719.3.S AI generated

Appeal court reduced sentence for defendant B by one month and 15 days due to lack of recidivism aggravation.

Case Number 11087116719 / KA04-0435-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court partially overturned the first-instance judgment, reducing the sentence for defendant B from two months to one month and 15 days. While the court upheld the conviction for three offenses involving drug influence and another crime, it excluded the statutory aggravating circumstance of recidivism for the specific charge under Article 15 of the Criminal Law. The decision was based on the finding that the prior record did not legally constitute recidivism for this particular offense, warranting a lighter penalty.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 15. panta 4. daļa; 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 48. panta 1. daļa 12. punkts; Recidīvs nav atturējis no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, ja tas nav likumīgi noteikts atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ sods ir jāsamazina.

Keywords

AI generated
recidivism aggravation Criminal Law Article 15 partial sentence reduction appeal court decision drug influence offense

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 15, paragraph 4
Criminal Law Article 180, paragraph 1
Criminal Law Article 48, paragraph 1, point 12
Criminal Procedure Law Article 561.1
Criminal Procedure Law Article 563

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RAT:2020:0520.11087116719.3.S

Krimināllieta Nr. 11087116719

Lietas arhīva Nr. KA04-435-20/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 20. maijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesnese Ārija Ždanova

tiesnese Ligita Kuzmane

tiesnese Irīna Jansone

rakstveida procesā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (trīs noziedzīgi nodarījumi), un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā, saistībā ar apsūdzētā /pers. A/ un viņa aizstāvja

Jura Puriņa iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 19.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā (2019.gada 7.septembris), un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (2019.gada 16.septembris), un

sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (2019.gada 17.septembris), un

sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem sodi daļēji saskaitīti un sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. A/

noteikts brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Soda izciešanas termiņš skaitīts no 2019.gada 19.decembra.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2019.gada 24.septembra līdz 2019.gada 18.decembrim.

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstāts negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

/pers. B/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā, un

sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Drošības līdzeklis /pers. B/ nav noteikts.

Piedzīta no /pers. A/ par labu SIA “Damas” kaitējuma kompensācija EUR 199 (viens simts deviņdesmit deviņi euro).

Piedzīta no /pers. A/ par labu SIA “Rimi Latvia” kaitējuma kompensācija EUR 11,98 (vienpadsmit euro 98 centi).

Piedzīti no /pers. A/ valsts labā EUR 150 (viens simts piecdesmit euro) par aizstāvja veikto darbu.

Piedzīti no /pers. B/ valsts labā EUR 100 (viens simts euro) par aizstāvja veikto darbu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

[2] Noziedzīgi nodarījumi izdarīti pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajos apstākļos.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz samazināt viņam noteikto sodu, jo pēc

iespējas ātrāk vēlas atgriezties ģimenē.

[4] Apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis J.Puriņš iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas

2.punktam, spriedums tiek pārsūdzēts sekojošu apsvērumu dēļ.

Sprieduma nepareizība, aizstāvja ieskatā, izpaužas tādējādi, ka, nosakot sodu, pirmās instances tiesa sprieduma motīvu daļā kā atbildību

pastiprinošu apstākli ir norādījusi, ka 2019.gada 7.septembrī noziedzīgu nodarījumu /pers. A/ izdarījis narkotisko vielu ietekmē.

Šādai lietas faktisko apstākļu interpretācijai aizstāvis nepiekrīt, jo no sprieduma aprakstošās daļas neizriet, ka /pers. A/ 2019.gada 7.septembrī

noziedzīgo nodarījumu būtu izdarījis narkotisko vielu ietekmē.

Aizstāvis norāda, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu, kā atbildību mīkstinošu apstākli ņēmusi vērā to, ka /pers. A/ atzina vainu un nožēloja

izdarīto.

Aizstāvja ieskatā, attiecībā uz /pers. A/ ir saskatāms arī Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā minētais atbildību mīkstinošais apstāklis, tas

ir, /pers. A/ visu pirmstiesas procesu, sniedzot liecības procesa virzītājiem, aktīvi sadarbojās ar izmeklēšanu un veicināja noziedzīgā nodarījuma atklāšanu

un izmeklēšanu.

Aizstāvja ieskatā, /pers. A/ 2019.gada septembrī izdarītie noziedzīgie nodarījumi, ir nevis vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas veido

noziedzīgu nodarījumu kopību Krimināllikuma 50.panta izpratnē, bet gan viens atsevišķs noziedzīgs nodarījums.

Aizstāvis norāda, ka, ja arī ir pamats, nosakot /pers. A/ sodu, ņemt vērā atbildību pastiprinošo apstākli un tikai vienu atbildību mīkstinošo apstākli,

tad /pers. A/ noteiktais sods nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, un tas ir nosakāms mazāks.

[5] Apsūdzētais /pers. B/ spriedumu nav pārsūdzējis, nav izteicis viedokli par iesniegtajām apelācijas sūdzībām.

[6] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktu, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā

soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas

ilgāka par pieciem gadiem, lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

[7] Kriminālprocesa likuma 559.panta piektās daļas 2.punkta kārtībā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Līga Īzaka iesniegusi viedokli

par apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedums ir atceļams daļā par /pers. B/ noteikto soda mēru par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un

180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, taisot šajā daļā jaunu spriedumu.

Prokurore norāda, ka pirmās instances tiesa, nosakot soda veidu apsūdzētajiem saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ir ņēmusi vērā soda

noteikšanas vispārīgos principus un Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošie un atbildību

pastiprinošie apstākļi.

Par apsūdzēto atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzinusi apsūdzēto vainas atzīšanu un izdarītā nožēlu.

Par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzinusi to, ka izdarītais

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kā arī par abu apsūdzēto atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma

48.panta pirmās daļas 12.punktu tiesa atzinusi to, ka 2019.gada 7.septembrī katra apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu

ietekmē.

Prokurore uzskata, ka tiesa nepamatoti par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu

atzinusi to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo /pers. B/ uz šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi bija agrāk

nesodīta persona (sodāmības dzēstas). Ņemot vērā minēto, /pers. B/ minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav konstatējams atbildību pastiprinošs

apstāklis – recidīvs – un, lai arī apelācijas protests šajā daļā iesniegts netika, ir pamats /pers. B/ noteiktā soda mēra pārskatīšanai.

Attiecībā par apsūdzētajam /pers. A/ inkriminētajiem trīs noziedzīgajiem nodarījumiem, par katru noziedzīgo nodarījumu noteikto sodu prokurore

uzskata par samērīgu un atbilstošu Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam soda mērķim, jo apsūdzētais īsā laika posmā ir izdarījis trīs mantiska rakstura

noziedzīgus nodarījumus, kas atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā noteiktajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai atzīstami par mazāk smagiem noziegumiem.

Kā izriet no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa soda mēra noteikšanā ņēmusi vērā /pers. A/ konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli viena

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tomēr vienlaicīgi spriedumā norādījusi, ka ņem vērā apsūdzētā vainas atzīšanu un izdarītā nožēlu, kā arī ir novērtējusi

apstākli, ka apsūdzētais piekritis lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.

Prokurore konstatē, ka tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu nav

atzinusi to, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Vienlaicīgi konstatē, ka tiesa norādījusi, ka soda noteikšanā ņēmusi

vērā apsūdzētā personību raksturojošās ziņas un ir motivējusi, kāpēc par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ sods ir nosakāms īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā. Tiesas noteiktais sods par katru noziedzīgo nodarījumu nav atzīstams par pārāk bargu un ir atbilstošs izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturam, cietušajiem radītajam mantiskajam zaudējumam un apsūdzētā personībai. Turklāt bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka tiesa,

nosakot /pers. A/ sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ir piemērojusi sodu daļējas saskaitīšanas principu.

/pers. A/ apelācijas sūdzībā nav norādīti tādi apstākļi vai viņa personību raksturojoši dati, kas tiesai nav bijuši zināmi sprieduma taisīšanas brīdī.

Pozitīvi vērtējams norādītais, ka /pers. A/ ir izpratis savas rīcības sekas, pēc atbrīvošanās plāno atlīdzināt cietušajiem radīto zaudējumu, tomēr,

prokurores ieskatā, minētie apstākļi neatbrīvo apsūdzēto no atbildības par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Prokurore uzskata par nepamatotu aizstāvja apelācijas sūdzībā norādīto, ka no sprieduma aprakstošās daļas neizriet, ka /pers. A/ 2019.gada

7.septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu būtu izdarījis narkotisko vielu ietekmē. Pārsūdzētā nolēmuma aprakstošā daļa satur iepriekš norādīto, turklāt

tiesa pamatoti atzinusi /pers. A/ atrašanos narkotisko vielu ietekmē 2019.gada 7.septembrī par atbildību pastiprinošu apstākli.

Attiecībā uz aizstāvja apelācijas sūdzībā norādīto, ka /pers. A/ būtu konstatējams vēl viens atbildību mīkstinošs apstāklis, prokurore uzskata, ka

/pers. A/ nav veicinājis noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.

Prokurore nepiekrīt aizstāvja norādītajam, ka /pers. A/ inkriminētie trīs noziedzīgie nodarījumi ir uzskatāmi par vienu atsevišķu noziedzīgu

nodarījumu. Minētais aizstāvja uzskats ir pretējs tiesību teorijā nostiprinātajām atziņām par vienota nodoma un kopēja galamērķa esību, kas savā kopībā

izveido vienotu noziedzīgu nodarījumu.

Prokurore uzskata, ka, izskatot krimināllietu Kriminālprocesa likuma 499.panta kārtībā, nav pieļauti procesuāli pārkāpumi un /pers. A/

inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir noteikta pareiza juridiskā kvalifikācija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prokurore norāda, ka /pers. B/ sods par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu būtu nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz 1 mēnesi 15 dienām, pārējā daļā spriedumu atstājot negrozītu.

Motīvu daļa

[8] Apsvērusi apelācijas sūdzībās izteiktos lūgumus un prokurores viedokli, tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums ir

atceļams daļā par apsūdzētajam /pers. B/ noteikto sodu un šajā daļā taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā spriedums kā tiesisks un pamatots ir atstājams

negrozīts.

[9] Apelācijas instances tiesa secina, ka pirmās instances tiesa konstatējusi visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes,

lai apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem un kvalificētu tās pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, bet /pers. B/

darbības – pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 180.panta pirmās daļas.

[10] Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētie ir sodāmi par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Nosakot sodu un tā mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 35.,46.panta nosacījumiem tiesa ņēmusi vērā izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, vērtējusi atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, nosacījumu, ka soda mērķis ir

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot sodu un tā mēru apsūdzētajam /pers. B/, saskaņā ar Krimināllikuma 35.,46.panta nosacījumiem tiesa ņēmusi vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, vērtējusi atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, nosacījumu, ka soda mērķis ir

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarījis trīs mazāk smagus noziegumus, kas vērsti pret īpašumu, bet /pers. B/ – mazāk

smaga nozieguma, kas vērsts pret īpašumu, mēģinājumu.

[12] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu pirmās instances tiesa ir pārbaudījusi un ņēmusi vērā pie soda noteikšanas apsūdzēto personību

raksturojošos datus, atkārtotai to vērtēšanai apelācijas instances tiesā nav likumīga pamata.

Nekādas jaunas apsūdzēto personību raksturojošas ziņas apelācijas instances tiesai netika iesniegtas.

[13] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzēto atbildību mīkstinošu apstākli atzīts tas, ka viņi atzina savu vainu un nožēloja

izdarīto.

Citus apsūdzēto atbildību mīkstinošus apstākļus, ko nebūtu vērtējusi pirmās instances tiesa, tiesas kolēģija nekonstatē, arī apelācijas sūdzībās uz

tādiem nav norādīts.

Apsūdzētie saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu ir izmantojuši savas tiesības sadarboties ar procesa virzītāju un izvēlējušies vienkāršāku

procesa veidu, taču tas nav atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta atziņa 2008.gada 21.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKK-232/2008). Pirmās instances tiesa to ir ņēmusi vērā, nosakot apsūdzētajiem sodu.

Nav pamata atzīt par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli aktīvu sadarbošanos ar izmeklēšanu un noziedzīgā nodarījuma atklāšanas un

izmeklēšanas veicināšanu, kā to lūdz viņa aizstāvis.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka par atbildību mīkstinošu apstākli ir atzīstama vainīgā aktīva rīcība, veicinot noziedzīgā

nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka aktīvā rīcība var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas

iestādēm informāciju, kura tām nebija zināma. Tā var būt informācija par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, norādot uz tā izdarīšanas vietu, noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas rīkiem un līdzekļiem un to atrašanās vietu, var izpausties kā priekšmetu izdošana, kam kriminālprocesā var būt pierādījumu nozīme

un citāda aktīva rīcība, palīdzot pierādījumu savākšanā kriminālprocesā (U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIIII

nodaļa) – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 209.lpp.).

Apelācijas instances tiesa šādu aktīvu apsūdzētā /pers. A/ rīcību nekonstatē un ne apsūdzētais, ne aizstāvis nav norādījuši uz konkrētu liecību

saturu, kas veidotu Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atbildību mīkstinošo apstākli. Apstāklis, ka apsūdzētais uzreiz pēc

aizturēšanas, nopratināšanas laikā atzinies viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nav atteicies liecināt par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas apstākļiem nenozīmē, ka viņš pats aktīvi veicinājis noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.

[14] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli pamatoti atzīta noziedzīga

nodarījuma izdarīšana narkotisko vielu ietekmē.

Tiesas kolēģija konstatē, ka par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu

nepamatoti atzīts tas, ka noziedzīgs nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, un izslēdz minēto atbildību pastiprinošo apstākli.

Izslēdzot atbildību pastiprinošo apstākli – recidīvu –, tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu mīkstināt /pers. B/ piespriesto sodu un piekrīt

prokurores viedoklim par viņam nosakāmo sodu.

No Sodu reģistrā pieejamās informācijas redzams, ka /pers. B/ pēdējo reizi sodīts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada

2.aprīļa spriedumu ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 mēnešiem 25 dienām. Spriedums stājies spēkā

2015.gada 14.aprīlī, pamatsods izciests 2016.gada 26.februārī.

Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 3.,4.punkts noteic, ka par nesodītām atzīstamas pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības

atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, (..) bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām.

Krimināllikuma 63.panta devītā daļa noteic, ka sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās

sekas, izņemot tās, kuras likumā paredzētas, ja pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums.

Krimināllikuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka (..) nosakot šo papildsodu [piespiedu darbs] kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda

izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

Sodāmība apsūdzētajam /pers. B/ dzēsta 2017.gada 27.februārī.

Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētajam uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi bija piemērots drošības līdzeklis citā kriminālprocesā, taču minētais

apstāklis nedod likumīgu pamatu tiesai atzīt noziedzīgu nodarījumu recidīvu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli šajā kriminālprocesā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts 2019.gada 7.septembrī, atzīta noziedzīgā nodarījuma izdarīšana narkotisko vielu ietekmē.

Nav pamatota aizstāvja norāde, ka no sprieduma aprakstošās daļas neizriet, ka minētais noziedzīgais nodarījums būtu izdarīts narkotisko vielu

ietekmē.

Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija konstatē, ka tā aprakstošā daļa satur norādi par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

narkotisko vielu ietekmē.

No lietas materiālos esošā Medicīniskās pārbaudes protokola izriet, ka apsūdzētajam /pers. A/ 2019.gada 7.septembrī klīniski konstatēts

narkotisko, psihotropo vielu reibums (1.sējuma 90.lietas lapa).

[16] Apsūdzētā /pers. A/ norāde, ka vēlas ātrāk atbrīvoties, lai saglabātu ģimeni (faktiskā sieva un 4 gadus vecs bērns), ir vērtējama pozitīvi, taču

nedod likumīgu pamatu noteiktā soda samazināšanai.

Tiesas kolēģija secina, ka šis apstāklis nav atturējis apsūdzēto no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[17] Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam. Apsūdzētajam /pers. A/ tiesas noteiktais sods

– īslaicīga brīvības atņemšana uz trīs mēnešiem par katru noziedzīgu nodarījumu – ir atbilstošs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un apsūdzētā

personībai.

Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa piemērojusi apsūdzētajam labvēlīgu daļēju

sodu saskaitīšanas principu.

Apstāklis, ka apsūdzētais un viņa aizstāvis nepiekrīt pirmās instances tiesas piespriestajam sodam, ir viņu subjektīvais viedoklis par piespriestā soda

bargumu un nedod likumīgu pamatu tā mīkstināšanai.

Ne aizstāvis ne apsūdzētais sūdzībā nav norādījuši uz apstākļiem, kas dotu likumīgu pamatu soda mīkstināšanai. Pirmās instances tiesa motivējusi,

kāpēc uzskata par nepieciešamu noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā, un tiesas kolēģija šai motivācijai pievienojas.

Attiecībā uz apsūdzētajam /pers. B/ noteikto sodu tiesas kolēģija pievienojas prokurores izteiktajam viedoklim un, izslēdzot atbildību pastiprinošu

apstākli – recidīvu –, par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uzskata par

iespējamu sodu noteikt īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz 1 mēnesi 15 dienām.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.1,563.pantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 19.decembra spriedumu atcelt daļā par apsūdzētajam /pers. B/ noteikto sodu.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 15 (piecpadsmit) dienām.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574.,575.pantā

paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesai.

Tiesnese Ārija Ždanova

Tiesnese Ligita Kuzmane

Tiesnese Irīna Jansone