Court partially allowed VAT and income tax audit appeal, ordering recalculation of penalties for specific transactions.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420325112

A00025-15/20

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 27.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums A/” pārstāvjiem /pers. L/, /pers. B/ un /pers. C/, pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. D/ un

zvērinātam advokātam Aivaram Purmalim un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvjiem /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 10.oktobra lēmuma Nr.22.4.7/69656 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2011.gada 2.februāra līdz 2011.gada 15.jūlijam

pieteicējai SIA „/Nosaukums A/” veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), iedzīvotāju ienākumu nodokļa, valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas auditu par periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2010.gada

31.oktobrim, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2008.un 2009.gadu (turpmāk – Audits). Pamatojoties uz

veikto Auditu tika sastādīts audita pārskats Nr.23.8-822 (lietas 1.sēj.31.-50.lapa).

[2] Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu otrās audita daļas galvenā nodokļu inspektore 2011.gada 15.jūlijā

pieņēma lēmumu Nr.23.8/777 (ar 2011.gada 18.augusta labojumiem Nr.23.8/56480) (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus

nomaksai budžetā aprēķināt PVN 247 894,73 Ls, soda naudu 123 947,42 Ls, nokavējuma naudu 42224,92 Ls, UIN 185 141 Ls, soda

naudu 92571 Ls, nokavējuma naudu 50 709,12 Ls. Vienlaikus ar Sākotnējo lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais PVN

par 3819,23 Ls un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 1909,66 Ls, palielināts no budžeta atmaksājamais PVN 3004,40 Ls apmērā,

samazināts par 2010.gada aprīli aprēķinātais PVN 171,48 Ls apmērā, samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa Ls 835,93 apmērā

par 2008.gada martu un papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 62 359,81 Ls par 2008.gada martu – maiju (lietas 1.sēj.71.-75.lapa).

[3] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei (lietas 1.sēj.25.-30.lapa). Izskatot

pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Dienesta ģenerāldirektores p.i. 2011.gada 10.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.22.4.7/69656 (turpmāk –

Lēmums), ar kuru atcēla Sākotnējo lēmumu daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto UIN soda naudu 0,5 Ls apmērā un papildus

nomaksai budžetā noteica UIN nokavējuma naudu 92,57 Ls apmērā, bet pārējā daļā Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Dienests

Lēmumā atsaucas uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicēja PVN deklarācijā atskaitīja priekšnodokli saskaņā ar SIA „B & P” un AS „Fincross” vārdā noformētajiem rēķiniem.

Šie rēķini nesatur darījumu partneru parakstus, tādējādi tiem nav juridiska spēka. Tādējādi Dienests samazināja pieteicējas

priekšnodokļa atskaitījumus par deklarētajiem darījumiem ar SIA „B & P” 32 003,74 Ls (2009.gadā) un AS „Fincross” 13 246,1 Ls

(2010.gadā) apmērā.

[3.2] Pieteicēja 2009. un 2010.gadā veikusi priekšnodokļa atskaitījumus saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” un SIA „/Nosaukums B/”

vārdā noformētajiem rēķiniem.

SIA „/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs /pers. H/ (pilnvaru termiņš no 2008.gada 17.oktobra līdz 2010.gadā 21.decembrim) noliedz

darījumu ar pieteicēju veikšanas faktu. Tāpat SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. I/ (pilnvaru termiņš no 2009.gada 21.oktobra līdz

2010.gadā 21.decembrim) paskaidroja, ka viņam nav zināms, kas kārtoja SIA „/Nosaukums/” grāmatvedību. Pieteicēja viņam nav zināma

un, būdams SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, darījumus ar pieteicēju neslēdza.

SIA „/Nosaukums B/” valdes loceklis /pers. J/ (pilnvaru termiņš no 2007.gada 3.decembra līdz 2011.gada 7.martam) Dienestam

sniedza paskaidrojumu, ka, pildot amata pienākumus SIA „/Nosaukums B/”, viņš nodarbojās ar sabiedrisko ēdināšanu, savukārt otrs

sabiedrības valdes loceklis /pers. K/ (pilnvaru termiņš no 2007.gada 3.decembra līdz 2010.gada 27.decembrim) veica uzņēmējdarbību, kas

saistīta ar džinsu un smaržu tirdzniecību, ar pieteicēju personīgi darījumus neslēdza, darījumu apliecinošos dokumentus neparakstīja un

nevienu nepilnvaroja to darīt.

No Dienesta rīcībā esošās informācijas izriet, ka SIA „/Nosaukums/” reģistrētie darbības veidi ir cita izklaides un atpūtas darbība un

nespecializētā vairumtirdzniecība, savukārt SIA „/Nosaukums B/” darbības veidi – sabiedriskā ēdināšana, džinsu un smaržu tirdzniecība,

kas neatbilst attaisnojuma dokumentos norādītajiem darījumiem. Atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai, SIA „/Nosaukums B/”

2011.gada 10.maijā un SIA „/Nosaukums/” 2011.gada 10.maijā izslēgtas no PVN maksātāju reģistra sakarā ar dokumentu neiesniegšanu

PVN pārbaudei. Turklāt preču piegāde un pakalpojumu sniegšana noformēta vienā dienā, iztrūkst informācija par preču transportēšanu un

darījumu partneru parakstu.

[3.3] Pieteicējas valdes priekšsēdētājs /pers. L/ nevar sniegt detalizētu informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, darījumiem,

preču izcelsmi, preču saņemšanas un izsniegšanas adresēm, to transportēšanu, iekraušanu un izkraušanu, kā arī par darījumos

iesaistītajām personām. /pers. L/ Audita gaitā paskaidrojumu sniegšanai par sabiedrības komercdarbību pilnvaroja /pers. M/, kurš ir arī

pieteicējas darījumu partneru SIA „Ekosils” un AS „Fincross” amatpersona. Savā paskaidrojumā pieteicējas amatpersona norādīja, ka

darījumu partneru izvēli uztic paziņām, tajā skaitā /pers. M/. Līdz ar to secināms, ka /pers. L/ noformē dokumentus pieteicējas vārdā, taču

pats darījumos nepiedalās. Savukārt pārējās Uzņēmumu reģistrā reģistrētās pieteicējas amatpersonas valdes locekļi /pers. C/ un /pers. B/

noliedz savu līdzdalību uzņēmuma saimnieciskajā darbībā un darījumu slēgšanā. Pieteicēja zināja un tai bija jāzina, ka tā piedalās ar PVN

izkrāpšanu saistītā darbībā.

[3.4] Pieteicējas deklarētās kā no SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums/” iegādātās preces un pakalpojumus grāmatvedības

reģistros reģistrējusi kā tālāk realizētus 2009.gadā – SIA „Palsmanes ūdensdzirnavu HES”, SIA „Ekers”, SIA „BAF Viesturs”, SIA RKF

„Transceltnieks”, 2010.gadā – SIA „Ekosils”, SIA „Osed”, SIA „Baltex Exports Import”, AS „Fincross”, SIA „Semeko”, SIA „BBH

Investnments”, SIA „Zoo centrs”, SIA „Arhiteh”, SIA „Skalturis”, SIA „Mevi”, SIA „BIS S”, SIA „Koff”, SIA „Emida”, SIA „BISS

laboratorija”, SIA „Clean Baltic”, SIA „SPO”, SIA „BAF Viesturs”. Tā kā pieteicēja grāmatvedības uzskaitē reģistrēja preču iegādes

pakalpojumu saņemšanu, kuriem pārbaudē nav gūts apstiprinājums, tad attiecīgi ir apstrīdami komercsabiedrības deklarētie šo preču un

pakalpojumu tālākpārdošanas darījumi minētajiem uzņēmumiem.

Daži rēķini, kas pēc pieteicējas viedokļa apstiprina darījumus ar SIA „Baltex Exports Import”, SIA „Semeko”, un SIA „BBH

Investnments”, nav apstiprināti ar parakstiem, bet dažus rēķinus parakstīja /pers. C/ un /pers. B/, kas noliedz sadarbību ar šiem darījuma

partneriem.

[3.5] Pieteicēja neiesniedza, un Dienesta rīcībā nebija grāmatvedības dokumentu par 2008.gada martu – decembri, SIA “Skalturis”

2009.gada 1.aprīļa faktūrrēķina Nr.01/04-M un 19.jūnija faktūrrēķina Nr.16/06A. Secīgi pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli

par summu 106378,68 Ls un 2009.gada aprīlī 346,5 Ls un 2009.gada jūnijā par 206,22 Ls par darījumiem ar attiecīgajiem darījuma

partneriem.

[4] 2011.gada 17.novembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[4.1] Lēmuma pamatā ir tikai Dienesta amatpersonu pieņēmumi un viedokļi attiecībā uz dokumentiem, kurus pieteicēja nebija

iesniegusi auditoriem. Dienesta argumenti ir neloģiski un nav pamatoti ar likuma normām. Secinājums par to, ka rēķini nav uzskatāmi par

darījumu apliecinošiem dokumentiem, izdarīts, konstatējot, ka rēķini nav apstiprināti ar parakstiem. Lēmumā nav norādīts, kā Dienests

saņēmis minētos rēķinus, un kas šos dokumentus iesniedza Dienestam. Pieteicēja noliedz iespēju, ka dokumenti bez parakstiem būtu

iesniegti auditoriem. Līdz ar to nav skaidrs, kā Dienests var vērtēt grāmatvedības dokumentus, kurus pieteicēja nav iesniegusi.

[4.2] Lēmumā nepamatoti norādīts, ka pieteicējas amatpersonas ir sniegušas liecības. No pieteicējas amatpersonām tika pieņemti

paskaidrojumi. Pieteicējas amatpersonas nepārvalda latviešu valodu, līdz ar to viņu paskaidrojumi varētu būt sagrozīti.

[4.3] Neatbilst patiesībai tas, ka SIA „/Nosaukums/” amatpersona būtu norādījusi, ka saimniecisko darbību nav veikusi un nevienu

nav pilnvarojusi to darīt. Šādas ziņas ir pretrunā ar vairākiem pierādījumiem un faktiem.

[4.4] Dienests nenodrošināja pieteicējai iespēju iepazīties ar lietas materiāliem un celt iebildumus. Līdz ar to ir būtiski pārkāptas

pieteicējas tiesības un netika ievēroti administratīvā procesa principi.

[5] 2012.gada 17.februāra Administratīvajā rajona tiesā saņemts Dienesta paskaidrojums, kurā iestāde norāda, ka pieteikumu

uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā izteiktajiem apsvērumiem. Papildus paskaidrojumus un apsvērumus

Dienests tiesai nav sniedzis.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Pieteicējas pārstāvis

/pers. L/ uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, norādot, ka viņš ir veicis darījumus pieteicējas vārdā un parakstījis tās dokumentus.

Pieteicējas pārstāvis /pers. C/ papildus norādīja, ka viņš kļuva par pieteicējas valdes locekli, lai kapitālsabiedrības vārdā sadarbotos

ar Krievijas kompānijām un veiktu saimniecisko darbību Krievijā. Pirms tam viņš strādāja SIA “/Nosaukums A/” par celtnieku trīs gadus

2006., 2007.un 2008.gadā. Būdams pieteicējas valdes loceklis, viņš neveica saimniecisko darbību tās vārdā, dokumentus neparakstīja un

nevienu nepilnvaroja parakstīt dokumentus pieteicējas vārdā. /pers. B/ arī bija strādnieks SIA “/Nosaukums A/”.

/pers. B/ papildus norādīja, ka pieteicējai bija viens liels būvobjekts Salaspilī, kura ietvaros bija jāparaksta daudz līgumu.

Dokumentus, kurus sagatavoja liecinieks, vajadzēja iesniegt /pers. L/, lai viņš tos parakstītu. Tāpēc /pers. B/ ierosināja /pers. L/, kas bija

uzņēmuma direktors un vēlāk arī valdes priekšsēdētājs, piešķirt viņam paraksta tiesības. Būdams pieteicējas valdes loceklis, liecinieks

slēdza līgumus ar veikaliem un pasūtītājiem, sagatavoja tāmes būvprojektiem, izrakstīja rēķinus, meklēja strādniekus un sadarbības

partnerus. Šīs darbības viņš veica no 2005. vai 2006.gada. Vispār uzņēmumā viņš strādā kopš 2003.vai 2004.gada. Sākumā viņš strādāja

par darba vadītāju uz darba līguma pamata. Ar /pers. C/ viņš daudz strādāja kopā. /pers. C/ bija drīzāk brigadieris nekā strādnieks. /pers.

C/ iepazīstināja liecinieku ar /pers. M/, un /pers. M/ pēc tam iepazīstināja viņus ar /pers. L/. /pers. M/ šajā kompānijā nodarbojās ar

grāmatvedību. /pers. B/ nekad neliecināja, ka nekad nav slēdzis sadarbības līgumus pieteicējas vārdā. /pers. B/ norādīja, ka viņš neko

nezina par pieteicējas sadarbību ar SIA “/Nosaukums C/”, /pers. N/ un /pers. O/. Tāpat viņš neko nezina par pieteicējas sadarbību ar SIA

„/Nosaukums/” un par /pers. I/. Viņš ir dzirdējis par /pers. H/, bet neko konkrētu par viņu pateikt nevar, jo viņš zina tikai par pieteicējas

sadarbību ar tiem darījuma partneriem, ar kuriem viņš pats bija noslēdzis sadarbības līgumu.

Dienesta pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstiskajos paskaidrojumos minētajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir apmierināms daļā.

[8] No likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā auditējamajā periodā) izriet, ka

uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs

fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai

grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances

datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā

norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir

jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Atbilstoši minētā likuma 7.panta pirmajai daļai grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma

dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šādi

dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā

persona, — vārds un uzvārds; 2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja

dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts); 3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā

adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja

dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese; 4)

dokumenta veida nosaukums; 5) dokumenta datums; 6) dokumenta reģistrācijas numurs; 7) paraksts (izņemot šā likuma 7.1 pantā minētos

gadījumus); 8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti; 9)

saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja

saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu

jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir

fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav

norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi; 10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību

aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Tātad no minētā izriet, ka nodokļa rēķina neesība ir pamats liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta a) apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā auditējamajā periodā)

noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai

saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta

pirmās daļas 1.punktu tikai Dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā

maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par

precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece (pakalpojums) saņemti saimnieciskās darbības

nodrošināšanai un ka prece vai pakalpojums saņemti no citas ar nodokli apliekamās personas un ka preci (pakalpojumu) faktiski

piegādājusi tieši rēķinā norādītā persona. Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv

visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no

priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu (sal. Augstākās tiesas 2006.gada 17.novembra

sprieduma lietā Nr.SKA - 466/2006 13.punkts). Priekšnodokli var atskaitīt vienīgi par reāli notikušu darījumu. Tas izriet no nodokļa

piemērošanas sistēmas, kur pievienotās vērtības nodokļa objekts ir pievienotā vērtība (izmaksas, kas palielina preces vai pakalpojuma

iepriekšējo vērtību). Priekšnodoklis ir atskaitāms, ja tas ir apliekama darījuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu sastāvdaļa. Rēķina

izsniegšana un samaksa pati par sevi neapliecina reāli notikuša darījuma faktu. Ja objektīvi ir konstatējams, ka darījums faktiski nav

noticis, bet ir vienīgi veiktas formālas darbības darījuma uzrādīšanai (piemēram, noformēti dokumenti), priekšnodokli nevar atskaitīt un

rēķina vai citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA-69 9.punktu).

Ja nodokļu administrācija no nodokļu rēķina izsniedzēja īstenotās krāpšanas vai pieļauto nelikumību esības izsecina, ka darījums,

par kuru ir izrakstīts rēķins un kurš ir minēts, lai pamatotu atskaitīšanas tiesības, faktiski nav noticis, šai administrācijai, lai varētu tikt

atteiktas atskaitīšanas tiesības, ir jāpierāda, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot nodokļu rēķina saņēmējam veikt

pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības

nodokļa jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C- 563/11

Forvards V 35.punktu). Nodokļa administrācija nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt

resursu trūkuma vai fiktīvā rakstura dēļ. Arī tiesa savā argumentācijā nevar ar to aprobežoties (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 9.punktu).

Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa no pievienotās vērtības

nodokļa izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai

nepiedalās tajā. Latvijā šāds pasākums aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts

attiecīgajos valsts reģistros un nav izslēgts no tiem. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām

atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša transportu apliekamo darījumu

veikšanai vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus utt. (sk. Augstākās tiesas 2013.gada

7.maija sprieduma lietā Nr.14/2013 11.punktu).

Konkrētajā gadījumā Dienests ir secinājis, ka pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli par darījumiem ar SIA „B & P”, AS

„Fincross”, SIA „/Nosaukums/” un SIA „/Nosaukums B/” un pieteicējas 2008.gada marta – decembra darījumiem un 2009.gada 1.aprīļa

un 19.jūnija darījumiem ar SIA “Skalturis”, par kuriem pieteicēja neiesniedza Dienestā attaisnojošos dokumentus. Secīgi primāri šajā lietā

strīds ir par to, vai rēķinos norādītie darījumi starp pieteicēju un šīm kapitālsabiedrībām ir notikuši, un vai pieteicēja bija tiesīga kā

priekšnodokli atskaitīt summas saskaņā ar to izrakstītajiem nodokļa rēķiniem.

[9] Saskaņa ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās daļas 1.un 2.punktu saimnieciskās darbības ietvaros

iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš, un pakalpojumu

sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. Šī likuma 8.panta otrā daļas nosaka, ka pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts

pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Secīgi, ja preču un pakalpojumu realizācijas darījumi

nav atzīstami, tad ir jāsamazina ar PVN apliekamo darījumu vērtība.

Dienests nav atzinis arī virkni pieteicējas realizācijas darījumu, par ko šajā lietā arī ir strīds.

[10] Vispirms tiesa vērtēs pieteicējas darījumus ar SIA „B & P”.

[10.1] No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka periodā no 2009.gada 20.jūlija līdz 2009.gada 3.novembrim SIA „B & P” piegādāja

pieteicējai preces no adreses /adrese A/ uz adresi /adrese B/ (lietas 2.sēj.61.-70.lapa). Pavadzīmēs norādītas šādas preces: preces, preces

D-15/10, preces VVV-7/10, preces B-01+21/10, preces Btx-29/09, preces B-01/12, preces B-07/12, preces M-07/12, preces KV-10-29/12,

preces M-30/11, preces V-02/11, preces C-03/11, preces VV-23/11, preces B-03/11, preces B-09/11. Kā preču izsniedzējs pavadzīmēs

norādīts /pers. O/. Pavadzīmes nav parakstītas, izņemot vienu pavadzīmi, kuru pieteicējas vārdā, ņemot vērā norādīto vārdu uz uzvārdu,

parakstīja /pers. L/. Pavadzīmēs nav norādīti pārvadātāji.

Tiesa secina, ka no minētajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties, kādas preces tika piegādātas pieteicējai un kas

transportēja šīs preces.

[10.2] Pieteicēja nesniedza detalizētu informāciju par darījumu noslēgšanas un izpildes apstākļiem.

[10.3] SIA „B & P” valdes loceklis /pers. N/ ir miris /miršanas datums/.

Tās valdes loceklis /pers. O/, neskatoties uz tiesas aicinājumiem, ir atstājis aicinājumus ierasties tiesas sēdē bez ievērības.

2013.gada 24.maijā persona, kas ir parakstījusies kā /pers. O/ ar e-pasta starpniecību informēja tiesu, ka /pers. O/ dzīvo un strādā

Lielbritānijā kopš 2011.gada 19.jūlija (lietas 1.sēj.98.lapa). Šī informācija sakrīt ar informāciju no Personu datu pārlūka, nu kura izriet, ka

lieciniekam ir deklarētā adrese Lielbritānijā. 2013.gada 13.septembrī persona, kas ir parakstījusies kā /pers. O/, ar e-pasta starpniecību

informēja tiesu, ka sakarā ar izmaiņām darba vietā, tuvākā gada laikā neplāno ierasties Latvijā (lietas 5.sēj.88.lapa). Tiesa uzskatīja par

iespējamu izskatīt lietu bez šī liecina klātbūtnes.

2013.gada 7.augusta tiesas sēdē liecinieks /pers. P/ liecināja, ka kādreiz viņš bija SIA „/Nosaukums C/ amatpersona. Šo

kapitālsabiedrību viņš nopirka no /pers. R/ un vēl vienas personas, jo tai piederēja sporta klubs F1, ko vēlējās iegādāties liecinieks. Tas

bija pirms kādiem 4-5 gadiem. SIA „/Nosaukums C/” piederēja lieciniekam divus gadus vai varbūt nedaudz ilgāk. SIA „/Nosaukums C/”

veica saimniecisko darbību, kas bija saistīta ar sporta klubu darbību. Liecinieks nevarēja atcerēties, kādām kapitālsabiedrībām un par ko

SIA „/Nosaukums C/” piestādīja rēķinus. Kapitālsabiedrību liecinieks pārdeva /pers. O/. Liecinieks norādīja, ka viņš šobrīd bez

dokumentiem neatceras par SIA „/Nosaukums C/” sadarbību ar pieteicēju, bet atceras, ka tā veica noteiktus remontdarbus sporta klubā

/adrese A/ 2006.vai 2007.gadā. Pieteicēja kapitālsabiedrību piesaistīja grīdas krāsošanai un dušas telpu remontam. Līgumus tajā laikā

parakstīt varēja tikai liecinieks. Iespējams, ka viņš parakstīja vairākus līgumus. Liecinieks liecināja, ka pieteicēja ir viņam pazīstama.

Viņš pazīst /pers. L/ jau sen, jau pirms kompānijas pirkšanas 20 gadus. Liecinieks strādāja kopā ar /pers. L/ vairākus gadus pie viena

darba devēja, kad liecinieks bija 20 gadus vecs. Liecinieka ģimene pazīst /pers. L/ ģimeni. Attiecībā uz auditējamo periodu liecinieks

norādīja, ka viņš tajā vairs nebija SIA „/Nosaukums C/” valdes loceklis, un sadarbojās ar pieteicēju ar citu kapitālsabiedrību starpniecību,

proti, SIA „Baltex Export Import”, SIA „Ekosils”, SIA „Gals”, SIA „Astere”. Pieteicēja piegādāja šīm kapitālsabiedrībām preces un

veica remontdarbus. Liecinieka rīcībā nav informācijas par SIA „/Nosaukums C/” sadarbību ar pieteicēju laika periodā, kad valdes

loceklis bija /pers. O/.

[10.4] No minētā izriet, ka darījuma partneres valdes loceklis, kas varētu sniegt paskaidrojumus par darījumu, darījuma noslēgšanas

un izpildes faktiskajiem apstākļiem, šādas ziņas nav sniedzis, otrs valdes loceklis ir miris, un bijušais valdes loceklis, kas pārstāvēja

darījuma partneri pirms tam, neko nezina par tās darījumiem auditējamajā periodā. Tāpat arī pieteicējas valdes locekļi, kas pārstāvēja to

darījumu noslēgšanas laikā, nesniedza ziņas par darījuma faktiskajiem apstākļiem. Tas kopsakarā ar tiesas secinājumiem par to, ka

darījumu atainojošie dokumenti arī neļauj identificēt darījuma, tā noslēgšanas un izpildes faktisko apstākļus, ir pamats tam, lai atzītu tos

par faktiski nenotikušiem.

[10.5] Ņemot vērā to, ka preces netika piegādātas pieteicējai, tā nevarēja par to nezināt. Tāpat tas, ka rēķini nav parakstīti, ir

pamats atzīt, ka nav nodokļa rēķina. Līdz ar to Lēmums šajā daļā ir atzīstams par pamatotu un tiesisku un nav pamata tā atcelšanai.

[11] Tālāk tiesa vērtēs pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums/”

[11.1] No lietas materiāliem, proti tiem pievienotajiem rēķiniem, pavadzīmēm, pieņemšanas un nodošanas aktiem un darba

uzdevumiem, izriet, ka auditējamajā periodā SIA „/Nosaukums/” sniedza pieteicējai celtniecības pakalpojumus, tajā skaitā objektā

“Palsmanes ūdensdzirnavu HES” Palsmanes pagastā, Smiltenes novadā, /adrese/, Valkas kultūras namā, Sliežu ceļa atjaunošanas iecirknī

Indra-Valsts robeža, Daugavpils autotransporta mezgla utt., kā arī pārdeva preces, tajā skaitā lampas, autoelektroslēdzējus, mēbeļu

audumu, mēbeļu sagataves, skrūvju uzgriežņu komplektus utt. (2.sēj.201.-207.un 208.-250.lapa, 3.sēj.2.-15.lapa, 4.sēj.69.lapa,

6.sēj.53.lapa). 2009.gada 2.februārī pieteicēja un SIA „/Nosaukums/” noslēdza līgumu Nr. 02/02-09-MM par darbu veikšanu, 2010.gada

4.janvārī – preču piegādes līgumu (lietas 2.sēj.248.un 249.lapa). No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka pieteicējas vārdā šos

dokumentus, ņemot vērā paraksta atšifrējumus, parakstīja /pers. L/ un SIA „/Nosaukums/” - /pers. H/.

[11.2] Audita laikā apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai pieteicēja un darījuma partneris nesniedza informāciju par

darījuma noslēgšanas un izpildes apstākļiem.

[11.2.1] SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA „/Nosaukums/” tika dibināta 2008.vai 2009.gadā.

Viņš kļuva par tās valdes locekli, vienu gadu viņš bija arī tās īpašnieks. Pēc tam viņš bija tikai tās valdes loceklis, un vēlāk -prokūrists.

SIA „/Nosaukums/” nodarbojās ar degvielas uzpildes staciju rekonstrukciju. Tās darījuma partneri bija AS „Latvijas nafta” un SIA „East-

West Transit”. Liecinieks kādreiz strādājis AS „Latvijas nafta”. Par sadarbību ar pieteicēju liecinieks norādīja, ka tā bija saistīta ar Jaunzeltiņu vistas

fabrikas aprīkojumu. SIA „/Nosaukums/” importēja no Lietuvas, Beļģijas, Dānijas dažādas iekārtas, kas ir nepieciešamas vistas gaļas pārstrādei (visa

tehnoloģiskā līnija, fileju ražošanas aparāti, spalvu noņemšanas iekārtas u.c.). Pieteicēja arī strādāja ar šo projektu un SIA „/Nosaukums/” tai pārdeva

iekārtas. Liecinieks nevarēja atcerēties, ar kādām personām viņš slēdza līgumus. Pasūtījumus viņš veica internetā. Veica maksājumus no 10000 euro līdz

50000 euro. Kopējā summa, kas tika samaksāta par aprīkojumu ir aptuveni 300000 euro. Liecinieks nevarēja pateikt, kas saņēma preces fabrikā,

norādot, ka pavadzīmes parakstīja tas, kas tajā brīdī bija uz vietas. Liecinieks parakstīja līgumu par katru iekārtu un, iespējams, tika parakstīts līgums arī

par visu aprīkojumu. Uz tiesas jautājumu par to, vai SIA „/Nosaukums/” sniedza pieteicējai celtniecības pakalpojumus, liecinieks atbildēja, ka viņš

neparakstīja šādus līgumus, bet iespējams to ir darījis tās otrs valdes loceklis /pers. I/, kas SIA „/Nosaukums/” ietvaros nodarbojās ar kafejnīcu

uzturēšanu. Liecinieks SIA „/Nosaukums/” nodarbojās ar celtniecību un benzīntankiem, un uzraudzīja kafejnīcu Vecrīgā. SIA „/Nosaukums/”

grāmatvedību kārtoja SIA „Astere”. Sakarā ar grāmatvedības jautājumiem liecinieks kontaktējās ar /pers. M/. SIA „/Nosaukums/” kontu

AS „Komercbanka” lietoja vienīgi liecinieks, kontu AS „Swedbank” lietoja /pers. I/, kontu, kur atradās vadības ierīces – SIA „Astere”.

Uz tiesas jautājumu par to, vai liecinieks apstiprina Dienestam 2011.gada 23.maijā sniegtos paskaidrojumu par to, ka SIA „/Nosaukums/” vārdā

viņš nav veicis darījumus ar pieteicēju, liecinieks norādīja, ka viņš pieļauj, ka Dienesta amatpersonas viņam uzrādīja garus sarakstus ar sadarbības

partnerim, kur trāpījās arī pieteicēja. Taču darījumi ar pieteicēju tika veikti. Iekārtas piegādāja tieši uz vistas gaļas pārstrādes rūpnīcu. Transportēšana

notika aptuveni ar pieciem reisiem. Iekārtas montēja pieteicēja. Liecinieks atrada uzņēmumus, kas ražo tās iekārtas, un organizēja piegādi. Par to, ka

šādas iekārtas ir nepieciešamas pieteicējai, lieciniekam izstāstīja /pers. P/, kurš piedāvāja lieciniekam sniegt šādu pakalpojumu SIA „Fincross”. Liecinieks

liecināja, ka paraksts uz pieteicējas un SIA „/Nosaukums/” līgumiem par preču piegādi izskatās pēc viņa paraksta, bet viņš neizmantoja šādu zīmogu.

Attiecībā uz rēķiniem un citiem dokumentiem no audita lietas, kas ir pievienoti lietas materiāliem, liecinieks norādīja, ka viņš tos nav parakstījis, tur nav

neviena viņa paraksta. SIA „/Nosaukums/” vispār minimāli sniedza celtniecības pakalpojumus, bet nesniedza tos pieteicējai. Uz pieteicējas pārstāvja

jautājumu par SIA „/Nosaukums/” lampu iegādi, liecinieks atbildēja, ka nekādas lampas viņš nav redzējis un realizējis, ka SIA „/Nosaukums/” telpās nav

iespējams uzglabāt šīs preces, un norādīja, ka uz attiecīgajām pavadzīmēm nav viņa paraksts, jo šādu zīmogu viņš nelietoja. Liecinieks neatcerējās, cik ilgi

viņš pazīst /pers. M/, bet /pers. P/ viņš pazīst jau desmit gadus, jo viņi piedalījās kopīgajos sporta pasākumos un sadarbojās. Tukšas lapas liecinieks

parakstīja sakarā ar kafejnīcu darbību, jo viņiem tās bija vajadzīgas.

[11.2.2] Liecinieks /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš SIA „/Nosaukums/” ietvaros nodarbojās vienīgi ar kafejnīcu darbību un neko nezina par

pārējiem kapitālsabiedrības darījumiem, ko veica /pers. H/ (lietas 5.sēj.85.un 86.lapa).

[11.2.3] Ņemot vērā minēto, liecinieks /pers. H/ apstiprināja pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums/” sakarā ar iekārtu piegādi vistas fabrikai,

un neapstiprināja celtniecības pakalpojumu sniegšanu un citu preču realizāciju. Tāpat viņš apliecināja, ka uz lietas materiāliem esošajiem dokumentiem,

nav viņa paraksts, un ka /pers. P/ viņš pazīst ilgi, tāpat kā /pers. M/, kura kapitālsabiedrība SIA „/Nosaukums/” sniedza grāmatvedības pakalpojumus.

[11.2.4] Ņemot vērā lietas materiālos esošos dokumentus, to, ka daļa attaisnojošu dokumentu iztrūkst, to, ka SIA „/Nosaukums/” dokumentus,

kas neattiecas uz kafejnīcu darbību, parakstīja /pers. H/, kurš noliedza sadarbību, izņemot iekārtu piegādi putnu fabrikai, tiesa konstatē, ka pieteicēja

neveica darījumus ar SIA „/Nosaukums/” sakarā ar preču iegādi un celtniecības pakalpojumiem norādītajos objektos.

[11.3] Attiecībā uz iekārtu piegādi tiesa norāda uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[11.3.1] No 2011.gada 1.jūlija audita nobeiguma sarunas protokola izriet, ka pieteicēja un SIA „/Nosaukums/” noslēdza 2010.gada 10.marta

iekārtu piegādes līgumu bez Nr. (iekārtu kompleksu esošās putnu fabrikas kautuves darbības efektivitātes palielināšanai) par pirkuma maksu 885 000 Ls,

ieskaitot PVN 153 595,04 Ls. Saskaņā ar līguma 1.4.4.apakšpunktu iekārtu piegādā uz pircēja noliktavu /adrese/ (lietas 2.sēj.16.lapa). No audita

pārskata un tā pielikuma Nr.5 izriet, ka Dienesta rīcībā bija daži uz minētā līguma pamata izrakstītie 2010.gada 30.jūnija, 2010.gada 5., 8., 12.jūlija

rēķini (lietas 1.sēj.57., 58.lapa). Tātad Dienesta rīcībā bija minētais līgums un daži attiecīgie rēķini. No audita pārskatā norādītā izriet, ka /pers. L/

Dienestam nesniedza informāciju par minētā darījuma faktiskajiem apstākļiem. Tāpat arī tiesai viņš nesniedza šo informāciju.

[11.3.2] Pieteicēja nav iesniegusi citus dokumentus, kas apstiprina minēto darījumu, piemēram, pieņemšanas un nodošanas aktus. Lietas

materiāliem netika pievienotas visas audita pārskatā norādītās SIA „/Nosaukums/” pavadzīmes un rēķini, kā arī virkne citu dokumentu, kas apstiprina

citus Dienesta apstrīdētos darījumus ar citiem darījuma partneriem.

2011.gada 31.janvārī pieteicēja informēja Dienestu, ka tā lūdz atļauju iesniegt dokumentus pārbaudes veikšanai 2011.gada 11.februārī (lietas

2.sēj.24.lapa). 2011.gada 10.februārī pieteicēja informēja Dienestu, ka tā lūdz atļauju iesniegt dokumentus pārbaudes veikšanai 2011.gada 16.februārī

(lietas 2.sēj.25.lapa). 2011.gada 16.februāra sākumsarunas laikā pieteicējas pārstāvis norādīja Dienestam, ka pieteicēja uzsāks iesniegt dokumentus no

2011.gada 9.marta (lietas 2.sēj.7.-11.lapa). Auditu veica no 2011.gada 2.februāra līdz 2011.gada 15.jūlijam. 2011.gada 9.martā pieteicējas pilnvarotā

persona /pers. M/ informēja Dienestu, ka Audita veikšanai pieprasītos dokumentus nav iespējams iesniegt norādītajā datumā, jo tie ir nozagti, pievienojot

Valsts policijas 2011.gada 4.marta paziņojumu Nr.20/10/14-3893 par pieteicējas 2011.gada 20.janvārī reģistrētā iesnieguma izskatīšanu. Par to, ka

pieteicējas dokumenti par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim tika nozagti, pieteicēja informēja Dienestu 2011.gada 9.martā

(lietas 2.sēj.27.lapa). Pieteicēja norādīja, ka dokumenti tika nozagti 2011.gada 11.janvārī (lietas 2.sēj.28.lapa). No Valsts policijas 2011.gada

4.marta paziņojuma Nr.20/10/14-3893 izriet, ka dokumenti tika nozagti no konteinera. Kriminālprocess par zādzības faktu tika uzsākts 2011.gada

20.janvārī (lietas 2.sēj.28.lapa).

2011.gada 12.maijā pieteicēja norādīja, ka 2011.gada 19.aprīlī Dienesta Finanšu policija izņēma pieteicējas grāmatvedības dokumentus, kas

atradās SIA „Astere”, kas kārto pieteicējas grāmatvedību (lietas 1.sēj.168., 170.lapa). Lietas iztiesāšanas gaitā Dienesta Finanšu policija pēc tiesas

lūguma nodrošināja pieteicējai iespēju iepazīties ar izņemtajiem grāmatvedības dokumentiem. No 2014.gada 21.novembra tiesas sēdes protokola izriet,

ka pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē paudis viedokli, ka Dienesta Finanšu policija nav nodrošinājusi pieteicējai iespēju iepazīties ar visiem krimināllietas

materiāliem un visiem izņemtajiem grāmatvedības dokumentiem (lietas 6.sēj.128.lapa).

Taču, ņemot vērā to, ka no audita pārskata izriet, ka Audits tika veikts tajā skaitā arī Dienesta Finanšu policijas pārvaldē (lietas 1.sēj.32.lapa), no

Finanšu policijas pārvaldes atbildēm uz tiesas pieprasījumiem izriet, ka pieteicējai tika nodrošināta iespēja iepazīties ar krimināllietas materiālos esošajiem

grāmatvedības dokumentiem (lietas 4.sēj.146.-149.lapa), tiesa secina, ka pieteicējai tika nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem tās grāmatvedības

dokumentiem, kas tika izņemti, un lūgt tos pievienot lietas materiāliem pieteikumā ietvertā prasījuma uzturēšanai un Dienesta argumentu atspēkošanai.

Pieteicēja norādīja, ka no konteinera tika nozagti tās grāmatvedības dokumenti par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim.

Tiesa tam nepiešķir ticamību, jo 2011.gada 11.janvārī, kad saskaņā ar pieteicējas sniegto informāciju tika konstatēts zādzības fakts no konteinera,

pieteicējai vēl saskaņā ar normatīvo aktu prasībām bija jāsagatavo gada pārskats par 2010.gadu. Līdz ar to tai nebija pamata glabāt 2010.gada

attaisnojošos grāmatvedības dokumentus ar arhīva dokumentiem konteinerā, nevis kapitālsabiedrībā, kas kārtoja tās grāmatvedību. Turklāt no lietas

materiāliem izriet, ka Finanšu policija kratīšanas laikā pieteicējas grāmatvedības pakalpojuma sniedzējas birojā ir izņēmusi tās grāmatvedības dokumentus

par 2008.un 2009.gadu, kas ir pretrunā ar pieteicējas iesniegumā par zādzības faktu norādīto informāciju, jo tās grāmatvedības dokumenti par 2008.un

2009.gadu glabājās norādītajā grāmatvedības kompānijā. Turklāt vērā ir ņemams tas, ka Dienests ir informējis pieteicēju par audita veikšanu 2011.gada

10.janvārī (lietas 2.sēj.3.lapa), savukārt jau nākamajā dienā, saskaņā ar pieteicējas iesniegumā policijai norādīto, tika nozagti tās grāmatvedības

dokumenti par visu auditējamo periodu, un 2011.gada 20.janvārī tā konstatēja zādzības faktu.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata atzīt, ka pieteicējas grāmatvedības dokumenti tika nozagti, un ir pamats konstatēt, ka pieteicēja par minēto

darījumu ar SIA “/Nosaukums/” ir tikai noformējusi līgumu un dažus attiecīgos rēķinus.

[11.3.3] Ņemot vērā minēto, kā arī to ka pieteicēja nav iesniegusi citus dokumentus, kas apstiprina minēto darījumu, piemēram, pieņemšanas un

nodošanas aktus, kā arī to, ka SIA „/Nosaukums/” pārstāvis nesniedza detalizētu informāciju par šo darījumu, vienīgi norādot, ka iekārtas montēja

pieteicēja, un tā tika piegādāta uzreiz uz vistas fabriku, un ka saskaņā ar /pers. H/ liecībām šo darījumu viņam piedāvāja veikt /pers. P/ ar AS „Fincross”

un šajā gadījumā SIA „/Nosaukums/” varēja piegādāt iekārtas uzreiz AS „Fincross”, nevis pieteicējai, tiesa konstatē, ka arī šis darījums nav noticis.

[11.4] Tāpat, ņemot vērā to, ka SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. H/ noliedza viņam uzrādīto dokumentu parakstīšanu un norādīja, ka

SIA „/Nosaukums/” grāmatvedību kārtoja tā pati kapitālsabiedrība, kas kārtoja pieteicējas grāmatvedību, proti, SIA „Astere”, un šīs kapitālsabiedrības

rīcībā bija SIA „/Nosaukums/” dokumenti un informācija, lai veiktu darījumu SIA „/Nosaukums/” vārdā, pieteicēja nevarēja nezināt par to, ka tā neveica

minētos darījumus ar SIA „/Nosaukums/”. Tāpat, ņemot vērā iekārtu piegādes darījuma apstākļus, proti, lai to noslēgtu, darījuma partneru pārstāvjiem

vajadzētu satikties, vienoties par darījuma izpildi, piedalīties tā izpildē, pieteicēja nevarēja nezināt, ka darījums par iekārtu piegādi nav faktiski noticis.

[12] Tālāk tiesa vērtēs pieteicējas darījumus ar AS „Fincross”.

[12.1] No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 15.martā kapitālsabiedrības noslēdza iekārtu piegādes līgumu Nr.15-03-2010, saskaņā ar kuru

pieteicēja piegādā iekārtu kompleksu, tajā skaitā 3 sūkņus subproduktu pārpumpēšanai par 65144,17 Ls (lietas 2.sēj.170.lapa), esošās putnu kautuves

darbības efektivitātes palielināšanai AS „Fincross”, uzstāda to, ieregulē un nodod ekspluatācijā par 866564,01 Ls (lietas 2.sēj.167.-182.lapa).

2010.gada 30.aprīlī ar pavadzīmi Nr. MIC-2010-031 pieteicēja piegādāja AS „Fincross” sūkņu 1 komplektu par summu 63076,66 Ls, un 2010.gada

1.jūnijā ar pavadzīmi Nr.001 AS „Fincross” atgrieza pieteicējai vienu sūkņa komplektu par tādu pašu summu. 2010.gada 12.novembrī pieteicējai

piegādāja darījuma partnerim iekārtas, tajā skaitā 3 sūkņu komplektus par summu 65144,17 Ls un 2010.gada 29.novembrī nodeva tās ar pieņemšanas

un nodošanas aktu.

Tāpat no 2010.gada 27.septembra pavadzīmes Nr.MIC-2010-117 izriet, ka pieteicēja piegādāja AS „Fincross” biroja mēbeles, galda

papīrgriezēju, nozīmīšu presi, kartridžus, datoru, leti (lietas 2.sēj.186.lapa). Tajā pašā laikā lietas materiālos ar tādu pašu datumu un numuru un to pašu

personu parakstiem ir arī pavadzīmes, kur ir norādītas citas preces, proti tehnoloģiskās iekārtas (lietas 6.sēj.17.lapa).

[12.2] /pers. L/ nesniedza ziņas par šo darījumu faktisku norisi.

[12.3] AS „Fincross” pārstāvis liecinieks /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēja sadarbojās ar AS „Fincross” par iekārtu piegādi putnu

fabrikai /Nosaukums/. Pēc tās pasūtījuma pieteicēja veica iekārtas daļas piegādi. Pieteicēja piegādāja iekārtas. AS „Fincross” neko nepiegādāja

pieteicējai. Iekārtu uzstādīja 2010.gada martā-novembrī. Šo iekārtu uzstādīja pieteicēja. Kaut ko piegādāja arī SIA „/Nosaukums/”, tad uzstādīšanu

veica SIA „Tilpums”. Tāpat viņš norādīja, ka vienu sūkni AS „Fincross” atdeva pieteicējai, lai pēc tam visas iekārtas kopā nodotu pasūtītājai, kura

izvirzīja AS „Fincross” šādu prasību iekārtu piegādes laikā.

[12.4] Tiesa, ņemot vērā to, ka pieteicējas valdes loceklis nesniedza detalizētu informāciju par šo darījumu faktisku norisi, to, ka noformētie

dokumenti daļēji ir pretrunīgi, jo dažās pavadzīmēs ar vienu un to pašu numuru un datumu ir norādītas dažādas preces, kā arī to, ka attiecībā uz dažām

iekārtām liecinieks nesniedza loģisku un ticamu izskaidrojumu tam, kādēļ bija nepieciešams piegādāt preci, tad atdot to atpakaļ, un pēc tam atkal

piegādāt, atzīst, ka norādītie darījumi nav notikuši. Turklāt, kā norādīja Dienests audita pārskatā, tā kā netika atzīti pieteicējas darījumi ar SIA

„/Nosaukums/” par iekārtu piegādi, tad nav arī pamata atzīt pieteicējas darījumu ar AS „Fincross” par iekārtu piegādi.

[12.5] Ņemot vērā šo darījumu būtību, proti, tos nevar noslēgt, veikt un izpildīt, darījumu partneriem par to nezinot, pieteicēja nevarēja nezināt, ka

tie nav notikuši.

[13] Tālāk tiesa vērtēs pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums B/.”.

[13.1] No lietas materiālos esošajām pavadzīmēm izriet, ka pieteicēja piegādāja SIA „/Nosaukums B/” preces, kā arī SIA „/Nosaukums B/”

piegādāja preces pieteicējai, vairākās pavadzīmēs nedetalizējot to nosaukumu un aprakstu, kā arī neidentificējot šīs preces. Uz vairākām pavadzīmēm

nav pārstāvju paraksta. Kā pārstāvis pavadzīmē ir norādīts /pers. J/.

[13.2] Pieteicēja nesniedza detalizētu informāciju par norādītajiem darījumiem.

[13.3] SIA „/Nosaukums B/” valdes loceklis /pers. J/ liecināja, ka kapitālsabiedrība nodarbojās ar sabiedrisko ēdināšanu. Tā tika dibināta

1999.gadā. Kapitālsabiedrībā paraksta tiesības 2009. un 2010.gadā bija arī /pers. K/. /pers. K/ kapitālsabiedrības ietvaros nodarbojās ar džinsu un

smaržu tirdzniecību. Ar /pers. K/ lieciniekam bija draudzīgas attiecības, ar viņu liecinieku iepazīstināja /pers. M/, kad liecinieks sāka darboties tirgū.

Liecinieks neapstiprināja kapitālsabiedrības sadarbību ar pieteicēju, norādot, ka SIA „/Nosaukums B/.” 2009.-2010.gadā sadarbojās ar

kapitālsabiedrībām, kas piegādāja tai alu, dzērienus utt. Ar tās grāmatvedību 2009.-2010.gadā nodarbojās /pers. M/. Viņam bija uzņēmums, kas

nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Pirms vairākiem gadiem SIA „/Nosaukums B/.” noslēdza līgumu ar šo kompāniju. 2011.gadā

pavasarī liecinieks pārrakstīja SIA „/Nosaukums B/”, jo kompānija strādāja ar zaudējumiem. Personu, kurai atsavināja kapitāldaļas, atrada /pers. M/.

Uz Dienesta jautājumu par to, ka Dienesta rīcībā ir faktūrrēķini par celtniecības materiāliem, kas izsniegti SIA „/Nosaukums B/.” vārdā, kuros liecinieks ir

norādīts kā pakalpojumu sniedzējs, liecinieks atbildēja, ka viņš nezina, kā šāda situācija varētu izveidoties. Liecinieks arī norādīja, ka pazīst /pers. P/, jo

viņš bija tirgus direktors, kur strādāja liecinieka kapitālsabiedrība.

[13.4] Tiesas sēdē liecinieks /pers. K/ atteicies no liecību sniegšanas, jo šīs liecības varētu vērsties pret viņu, ņemot vērā, ka viņam ir aizdomās

turētā statuss kriminālprocesā, kura ietvaros viņam inkriminē noziedzīgu darbību izdarīšanu saistībā ar Dienesta apstrīdētajiem darījumiem (lietas

5.sēj.138.,139.-140.lapa).

[13.5] Ņemot vērā minēto, proti, to, ka SIA „/Nosaukums B/” valdes loceklis noliedza jebkādu sadarbību ar pieteicēju, kā arī norādīja uz to, ka

šīs kapitālsabiedrības grāmatvedību kārtoja /pers. M/ kompānija, kas kārtoja grāmatvedību citiem pieteicējas sadarbības partneriem, ka otrs valdes

loceklis attiecies sniegt liecības, taču no /pers. J/ liecībām izriet, ka kapitālsabiedrība nodarbojās tikai ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī džinsu

un smaržu tirdzniecību tirgū, kioskos, pieteicējas darījumi ar šo kapitālsabiedrību nav notikuši faktiski. Turklāt pieteicēja nevarēja par to nezināt, ņemot

vērā darījumu būtību, proti, tos nav iespējams organizēt, veikt, izpildīt un kontrolēt, darījumu partneru pārstāvjiem par to neko nezinot.

[14] Attiecībā uz Dienesta apstrīdētajiem pārējiem pieteicējas realizācijas darījumiem, t.i., realizācijas darījumiem, izņemot pieteicējas jau minētos

realizācijas darījumus ar SIA “/Nosaukums/” un SIA “/Nosaukums B/”, tiesa norāda uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[14.1] Dienests konstatēja, ka pieteicēja savā uzskaitē reģistrēja preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu no SIA “/Nosaukums B/” un SIA

“/Nosaukums/” kā tālāk realizētus 2009.gadā – SIA „Palsmanes ūdensdzirnavu HES”, SIA „Ekers”, SIA „BAF Viesturs”, SIA RKF „Transceltnieks”,

2010.gadā – SIA „Ekosils”, SIA „Osed”, SIA „Baltex Exports Import”, AS „Fincross”, SIA „Semeko”, SIA „BBH Investnments”, SIA „Zoo centrs”,

SIA „Arhiteh”, SIA „Skalturis”, SIA „Mevi”, SIA „BIS S”, SIA „Koff”, SIA „Emida”, SIA „BISS laboratorija”, SIA „Clean Baltic”, SIA „SPO”, SIA

„BAF Viesturs”.

Secīgi, tā kā tiesa atzina, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums/” nav notikuši, tad nav pamata atzīt tālāku realizāciju

norādītajām kapitālsabiedrībām. Līdz ar to Dienests pamatoti samazināja pieteicējas apliekamo darījumu vērtību 2009.gadā par 314 480,29 Ls un

2010.gadā par 3 869 383,1 Ls, kā arī aprēķināto PVN.

[14.2] Tāpat Dienests apstrīd pieteicējas darījumus ar SIA “Baltex Export Import” un SIA “Semeko”, kas izriet no SIA “Semeko” 2010.gada

23.jūlija rēķina Nr. 23/07 (lietas 3.sēj.59.lapa). No minētā rēķina izriet, ka tas bija jāparaksta /pers. L/, taču paraksts vizuāli neatbilst viņa parakstam.

Dienests, ņemot vērā šo faktu, secinājis, ka rēķins nav parakstīts. Tiesa piekrīt šim secinājumam, jo nav pamata atzīt, ka kāda persona būtu ieinteresēta

pieteicējas vārdā un interesēs parakstīt attaisnojošo dokumentu zem /pers. L/ vārda. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka /pers. L/ parakstīja virkni

dokumentu pieteicējas vārdā.

Attiecībā uz SIA “Baltex Export Import” realizācijas darījumiem tiesa jau atzina, ka daļa minēto darījumu pamatoti netika atzīta, jo pamatoti netika

atzīti pieteicējas darījumi ar SIA “/Nosaukums/”. Secīgi nav pamata atzīt tos realizācijas darījumus, kas attiecas uz žāvēšanas un sterilizācijas iekārtu

kompleksu KDS.

No lietas materiāliem izriet, ka tika noformētas pavadzīmes, no kurām izriet, ka 2010.gada 24.septembrī (pavadzīme Nr.MIC-2010-117, numurs

izlabots uz MIC-2010-116)), 2010.gada 10.jūnijā (datums izlabots uz 2010.gada 3.jūniju) (pavadzīme Nr.MIC-2010-057), 2010.gada 30.jūnijā

(pavadzīme Nr.MIC-2010-061), 2010.gada 18.jūnijā (datums izlabots uz 2010.gada 17.jūniju) (pavadzīme Nr.MIC-2010-059), 2010.gada 30.martā

(pavadzīme Nr.MIC-2010-020) un 2010.gada 29.jūlijā (pavadzīme Nr.MIC-2010-089) pieteicēja piegādāja šai kapitālsabiedrībai preces (lietas

2.sēj.73., 76., 79.-81., 84.lapa). No lietas materiāliem izriet, ka pavadzīmes nav parakstītas, preces nav identificētas. Secīgi Dienests pamatoti nav

atzinis realizācijas šos darījumus.

[14.3] Papildus minētajiem realizācijas darījumiem Dienests Lēmumā apstrīd arī pieteicējas realizācijas darījumus ar SIA “BBH Investments” un

SIA “Semeko”, kas izriet no pieteicējas 2010.gada 14.oktobra rēķina Nr. FR-2010-154 (lietas 3.sēj.61.lapa). No rēķina SIA “Semeko” izriet, ka to

parakstīja /pers. B/. Dienests norāda, ka /pers. B/ noliedz darījumu veikšanu pieteicējas vārdā. Taču tiesas sēdē /pers. B/ norādīja, ka viņš slēdza

darījumu pieteicējas vārdā. No rēķina un pieņemšanas un nodošanas akta izriet, ka pieteicēja izrakstīja rēķinu par laukuma planēšanas darbiem.

Pieņemšanas un nodošanas aktu parakstīja SIA “Semeko” pārstāvis /pers. S/, kas saskaņā ar publiski pieejamo informāciju no Uzņēmumu reģistra ir šīs

kapitālsabiedrības valdes loceklis (lietas 3.sēj.62.lapa). No minētā tiesa secina, ka nav pamata neatzīt šo realizācijas darījumu, it īpaši to pamatojot ar

to, ka /pers. B/ noliedza darījumu veikšanu.

Savukārt Dienesta argumentus par realizācijas darījumiem ar SIA “BBH Investments”, kuros pieteicēju pārstāvēja /pers. C/ (lietas 2.sēj.99.-

108.lapa), tiesa atzīst par pamatotiem, jo tiesas sēdē viņš paskaidroja, ka strādāja SIA “/Nosaukums A/” par celtnieku trīs gadus 2006., 2007.un

2008.gadā, bet, būdams pieteicējas valdes loceklis, neveica tās saimniecisko darbību tās vārdā, dokumentus neparakstīja un nevienu nepilnvaroja

parakstīt dokumentus pieteicējas vārdā. Tajā pašā laikā tiesa konstatē, ka Lēmumā ir atsauce arī uz pieteicējas 2010.gada 28.septembra rēķinu Nr.

MIC-2010-118 par dažādu celtniecības preču, proti, krāsu, profilu, hidroizolācijas, vates un ģipškartona piegādi (lietas 2.sēj.109.lapa). Tiesa konstatē,

ka šo rēķinu ir parakstījis /pers. L/ un līdz ar to tiesai arī nav pamata atzīt, ka pieteicēja neatzīst šo darījumu un neatzīt šo preču realizāciju. Līdz ar to

Lēmums arī šajā daļā ir atceļams.

[15] Dienests apstrīdēja arī pieteicējas darījumus ar darījumu partneriem par 2008.gada martu – decembri, un SIA “Skalturis” sakarā ar tās

izrakstīto 2009.gada 1.aprīļa faktūrrēķinu Nr.01/04-M un 19.jūnija faktūrrēķinu Nr.16/06A, norādot Lēmumā, ka pieteicējai nebija tiesību atskaitīt

priekšnodokli par summu 106378,68 Ls un 2009.gada aprīlī 346,5 Ls un 2009.gada jūnijā par 206,22 Ls par darījumiem ar attiecīgajiem darījuma

partneriem.

Saskaņā ar Finanšu policijas pārvaldes tiesai sniegto informāciju kratīšanas laikā izņemtajiem dokumentiem par 2008.gadu procesa virzītāja

konstatēja starp tiem dokumentus, kurus tā iesniedza tiesā (lietas 6.sēj.90.-107.lapa):

1) AS ,,Rautakesko” 29.02.2008. pavadzīmi Nr. ACC 326727 par 3865,15 Ls un 30.06.2008. pavadzīmi Nr. ACC 330813 par 1334,90 Ls;

2) SIA ,,Kompānija Avotiņi” 28.01.2008. pavadzīmi Nr. ACH 803088 par 4734 Ls;

3) SIA ,,Montāžnieks D” 22.12.2008. pavadzīmi Nr. ADA734647 par 7545,03 Ls;

4) SIA ,,Rokdarbi” 29.05.2008. faktūrrēķinu Nr. 29/05/2008 par 19799.95 Ls, 30.05.2008. faktūrrēķinu Nr. 30/05/2008 par 21475,21 Ls,

12.05.2008. faktūrrēķinu Nr. 12/05-K par 16711,03 Ls, 01.04.2008. faktūrrēķinu Nr. 01/04-V par 11221 Ls, SIA ,,Rokdarbi” 01.04.2008.

faktūrrēķinu Nr. 01/04-K par 19643,32 Ls;

5) SIA ,,Fibor M” 1.03.2008. rēķinu Nr. 1203-027 par 29382.35 Ls;

6) SIA,,CITC ,,SAITE”” 02.09.2008. pavadzīme Nr. ABT 362720 par 44820 Ls;

7) SIA ,,Osed” 28.08.2008. faktūrrēķinu Nr. 02/2008-A-l par 14474.35 Ls saņēmējs;

8) AS ,,Premium būve” 17.11.2008. faktūrrēķinu Nr. 1102/2008 par 45826,85 Ls.

Tiesa konstatē, ka no AS ,,Rautakesko” 29.02.2008. pavadzīmes Nr. ACC 326727 par 3865,15 Ls un 30.06.2008. pavadzīmes Nr. ACC

330813 par 1334,90 Ls, SIA ,,Kompānija Avotiņi” 28.01.2008. pavadzīmes Nr. ACH 803088 par 4734 Ls un SIA ,,Montāžnieks D” 22.12.2008.

pavadzīmes Nr. ADA734647 par 7545,03 Ls izriet, ka pieteicējai piegādāja katlu, boileri un tvertnes temperatūras devēju, logus. Pavadzīmes ir

parakstītas, tās ir noformētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tiesai nav pamata atzīt, ka nav saistāma šo preču iegāde ar pieteicējas saimniecisko

darbību, ņemot vērā tās saimnieciskās darbības veidu. Līdz ar to tiesa atzīst ka darījumi, kas izriet no šīm pavadzīmēm, ir notikuši.

Tajā pašā laikā tiesa konstatē, ka no norādītajiem SIA ,,Rokdarbi” rēķiniem, SIA ,,Fibor M” 1.03.2008. rēķina Nr. 1203-027 par 29382.35 Ls,

SIA ,,Osed” 28.08.2008. faktūrrēķina Nr. 02/2008-A-l par 14474.35 Ls un AS ,,Premium būve” 17.11.2008. faktūrrēķina Nr. 1102/2008 par

45826,85 Ls izriet, ka tika izpildīti darbi saskaņā ar darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar 2008.gada 31.marta aktiem Nr.1 un Nr.2.,

saskaņā ar izpildītiem darbiem pēc 2008.gada 25.un 28.augusta akta un saskaņā ar 2008.gada 3.-14.novembra aktiem Nr.1-Nr.7. Tā kā tiesas rīcībā

nav citu dokumentu, kas apstiprina un ļauj identificēt šos darījumus un to būtību, tiesai nav pamata atzīt, ka šie darījumi ir notikuši un ka pieteicēja par to

varētu nezināt.

No SIA ,,CITC ,,SAITE”” 02.09.2008. pavadzīmes Nr. ABT 362720 par 44820 Ls izriet, ka pieteicēja iegādājās dzīvokļa īpašumu Salaspilī.

Savos paskaidrojumos par šī darījuma būtību pieteicēja norādīja, ka dzīvoklis tika iegādāts nolūkā to pārdot fiziskajai personai (lietas 4.sēj.55.lapa), ko

neapstrīd savos paskaidrojumos par minētajiem dokumentiem arī Dienests (lietas 6.sēj.112.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata atzīt, ka

minētais darījums nav noslēgts, lai veiktu saimniecisko darbību, un ka tas nav attiecināms uz pieteicējas saimniecisko darbību. Secīgi Lēmums šajā daļā ir

atceļams.

[16] Gadu pārskata likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem,

saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Šī likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda neto apgrozījuma

gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļa maksātāja ar UIN apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada

pārskatu likuma 11.un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms UIN

aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko

darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Tā kā pieteicēja 2008.un 2009.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītajās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļāva norādīto

kapitālsabiedrību pavadzīmēs norādīto preču un pakalpojumu vērtību, Dienests pamatoti saskaņā ar Gadu pārskata likuma 4.panta trešo daļu un

22.panta pirmo daļu pamatoti samazināja pieteicējas 2008.un 2009.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītās izmaksas, kā arī aprēķināja par

2008.un 2009.gadu papildu budžetā maksājamo UIN.

[17] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. panta pirmo un trešo daļu (tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma

pieņemšanas dienā), ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu

administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma

naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Ja summa, kas

nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no

deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa

likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3 panta pirmajai daļai, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti

palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita)

rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē

soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir aprēķinājis pieteicējai nokavējuma naudu un soda naudu par nepamatoti priekšnodoklī iekļauto PVN summu

un samazināto UIN, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām.

Taču, ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi iepriekš minētos pieteicējas darījumus ar AS ,,Rautakesko”, kas izriet, no 29.02.2008. pavadzīmes Nr.

ACC 326727 par 3865,15 Ls un 30.06.2008. pavadzīmes Nr. ACC 330813 par 1334,90 Ls, SIA ,,Kompānija Avotiņi” 28.01.2008. pavadzīmes Nr.

ACH 803088 par 4734 Ls un SIA ,,Montāžnieks D” 22.12.2008. pavadzīmes Nr. ADA734647 par 7545,03 Ls, kā arī SIA,,CITC ,,SAITE””

02.09.2008. pavadzīmes Nr. ABT 362720 par 44820 Ls, Dienestam jāveic papildu nomaksai budžetā aprēķinātā PVN un UIN pārrēķins par

pieteicējas darījumiem, kā arī jāveic soda naudas un nokavējuma naudas pārrēķins par šiem darījumiem.

Tāpat, ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi, ka nav pamata neatzīt pieteicējas realizācijas darījumus ar SIA “Semeko”, kas izriet no pieteicējas

2010.gada 14.oktobra rēķina Nr. FR-2010-154, un SIA “BBH Investnments”, kas izriet no 2010.gada 28.septembra rēķina Nr. MIC-2010-118,

Dienestam jāveic papildu nomaksai budžetā aprēķinātā PVN un UIN pārrēķins par pieteicējas minētajiem darījumiem.

[18] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro (20,00 Ls) apmērā (lietas 1.sēj.17.lapa). Saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu. Līdz ar to pieteicējai no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 253. un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt daļā SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 10.oktobra lēmuma

Nr.22.4.7/69656 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 10.oktobra lēmumu Nr.22.4.7/69656 daļā par SIA „/Nosaukums A/ darījumiem ar

AS ,,Rautakesko”, kas izriet, no 29.02.2008. pavadzīmes Nr. ACC 326727 un 30.06.2008. pavadzīmes Nr. ACC 330813, SIA ,,Kompānija Avotiņi”

28.01.2008. pavadzīmes Nr. ACH 803088 un SIA ,,Montāžnieks D” 22.12.2008. pavadzīmes Nr. ADA734647, SIA,,CITC ,,SAITE”” 02.09.2008.

pavadzīmes Nr. ABT 362720, un SIA “Semeko” un SIA „/Nosaukums A/” darījumu, kas izriet no SIA „/Nosaukums A/” 2010.gada 14.oktobra rēķina

Nr. FR-2010-154, un SIA “BBH Investnments” un SIA “/Nosaukums A/” darījumu, kas izriet no 2010.gada 28.septembra rēķina Nr. MIC-2010-

118.

Pārējā daļā pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 10.oktobra lēmuma Nr.22.4.7/69656 atcelšanu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta par labu SIA „/Nosaukums A/” samaksāto valsts

28,46 euro apmērā.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2015.gada 27.februārī