Court partially allowed debt collection claim adjusting principal and interest after partial payment.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted SIA 'Emimar's' claim against SIA 'Latgraim' for debt collection, ordering payment of the adjusted principal, penalty, and interest while dismissing the remaining amounts. The plaintiff initially sought a total of 29,264.59 euros but later amended the request after receiving partial payments of 9,000 euros, which the court factored into the final calculation. The court ruled that the plaintiff's right to interest accrues from the date of the partial payment, thereby reducing the total interest claim and establishing a 10-day deadline for voluntary performance.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1843.pants; Civilprocesa likuma 204.1.pants: Partial performance by the debtor reduces the principal debt and suspends the accrual of interest on the unpaid portion from the date of payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15228616
Lietas arhīva Nr. C-0781-17/11
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2017.gada 12.aprīlī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L. Ašmane
ar tiesas sēžu sekretāri S.Titovu,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Emimar” prasībā pret SIA “Latgraim” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA “Emimar” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju SIA “Latgraim” par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja
kopējo parādu 29264,59 euro apmērā, kas sastāv no pavadzīmēm 26105,53 euro apmērā, līgumsoda 2610,55 euro apmērā un likumiskajiem
procentiem 548,51 euro apmērā, piedzīt par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt likumiskos 8 procentus.
Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2016.gada 18.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.39/04/16, saskaņā ar kuru prasītājs
apņēmās piegādāt jumta un sienu sendvičpaneļus un profilu atbildētājam, bet atbildētājs apņēmās 10 darba dienu laikā pēc piegādātās preces saņemšanas
samaksāt. Prasītājs piegādājis atbildētājam preces saskaņā ar līguma noteikumiem, bet atbildētājs nav veicis pilnu samaksu par saņemtajām precēm.
Norāda, ka atbildētāja pamatparāds saskaņā ar pavadzīmēm ir 26105,53 euro. Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītājs aprēķinājis arī līgumsodu par
maksājumu termiņu kavējumiem 5728,43 euro apmērā, bet lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 2610,55 euro apmērā saskaņā ar Civillikuma
noteikumiem. Norāda, ka papildus pamatparādam un līgumsodam prasītājam pret atbildētāju, pamatojoties uz Civillikumu, ir prasījums par likumisko
nokavējuma procentu samaksu. Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 548,51 euro apmērā par laika posmu no 2016.gada 8.jūnija līdz
2016.gada 30.augustam.
Prasītājs prasību pamato ar LR Civillikuma 1587.pantu, 1716.pantu, 1756. – 1758.pantiem, 1759.pantu, 1765.pantu.
2017.gada 17.martā prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma grozījumus (lietas lapas 38-40), kuros lūdz piedzīt par labu prasītājam no
atbildētāja parādu 20770,54 euro, kas sastāv no pamatparāda 17935,91 euro, līgumsoda 2610,55 euro un likumiskajiem nokavējuma procentiem
224,08 euro, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 8 procentus, piedzīt par labu
prasītājam no atbildētāja tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikuma grozījumi motivēti ar to, ka pēc prasības celšanas 2016.gada 9.septembrī prasītājs saņēmis daļēju parāda samaksu 5000
euro apmērā un 2016.gada 25.oktobrī 4000 euro apmērā. Prasītājs atbilstoši Civillikuma 1843.pantam saņemto summu 5000 euro ieskaitīja
nokavējuma procentu uz 2016.gada 9.septembri (611,43 euro) dzēšanā un pamatparāda samaksai 4388,57 euro apmērā. Saņemto summu 4000 euro
ieskaitīja nokavējuma procentu uz 2016.gada 25.oktobri (218,95 euro) dzēšanai un pamatparāda 3781,05 euro samaksai. Prasītājs norāda, ka pēc
2016.gada 25.oktobra pamatparāda daļas samaksas nokavējums turpinās, tāpēc prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika
periodu no 2016.gada 26.oktobra līdz 2016.gada 21.decembrim (līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai) 224,08 euro apmērā.
Atbildētāja parāds uz 2017.gada 6.martu ir 20770,54 euro, kas sastāv no pamatparāda 17935,91 euro, līgumsoda 2610,55 euro un likumiskajiem
nokavējuma procentiem 224,08 euro. Norāda, ka atbildētājam saskaņā ar Jelgavas tiesas 2016.gada 21.decembra lēmumu ierosināta tiesiskās
aizsardzības procesa lieta. Atbildētājs tiesiskās aizsardzības procesa plānā norāda, ka tā pamatparāds prasītājam ir 21106 euro, līdz ar to atbildētājs
atzīst parādu pat vēl lielākā apmērā, nekā prasītājs to lūdz piedzīt.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja saskaņā ar iesniegtajiem grozījumiem. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs nekādus
iebildumus nav cēlis, pēc prasības celšanas nekādas citas summas nav saņemtas.
Tiesas sēdē atbildētāja SIA “Latgraim” pārstāvis nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,
nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja juridisko adresi. Sūtījums tiesā nav atgriezts. Nekādi lūgumi tiesā nav saņemti, tiesai nav zināmi
atbildētāja pārstāvja neierašanās iemesli. Atbildētājs nav sniedzis lietā arī rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Līdz ar to tiesa uzskata par
iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta 1.daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Novērtējot konkrētos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, nepastāv Civilprocesa likuma 208.1 panta
3.daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus, uzklausot prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma saskaņā ar iesniegtajiem grozījumiem, bet pārējā daļā tiesvedība izbeidzama.
2016.gada 18.aprīlī starp SIA “Emimar” kā pārdevēju un SIA “Latgraim” kā pircēju noslēgts Līgums Nr.39/04/16 (lietas lapas 11-14),
saskaņā ar kuru puses vienojušās, ka pārdevējs pārdod un pircējs pērk produkciju, kas ir nokomplektēta pēc pircēja iesniegtā pieprasījuma un ir
saskaņota ar pircēju par tā pareizību. Līguma 2.punktā puses vienojušās, ka kopējā līguma summa sastāda 57284,27 euro, ieskaitot PVN 21% -
9941,90 euro, pircējs apņemas veikt priekšapmaksu saskaņā ar līguma nosacījumiem, bet atlikušo summu 40098,99 euro, ieskaitot PVN 21%,
apņemas samaksāt saskaņā ar pārdevēja izrakstītajām preču piegādes pavadzīmēm ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc piegādātās preces saņemšanas.
Līgumu bez ierunām parakstījuši abu pušu pārstāvji.
Ar lietā esošajām pavadzīmju kopijām (lietas lapas 15-22) pierādīts, ka laika posmā no 2016.gada 25.maija līdz 2016.gada 8.jūnijam SIA
„Emimar” izsniegusi SIA „Latgraim” pārstāvim preces par kopējo summu 36105,53 euro. Pavadzīmēs noteiktais samaksas termiņš ir iestājies. Preces
saņemšanas faktu apliecina atbildētāja pārstāvja paraksts uz pavadzīmēm. Dokumenti parakstīti bez jebkādām iebildēm vai atrunām.
Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu
šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu, pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu
vai tiesību.
Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu, pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.
Ar minēto līgumu un pavadzīmju kopijām tiesa atzīst par pierādītu, ka starp pusēm notikusi vienošanās par pirkuma līguma būtiskajām
sastāvdaļām, prasītājs izpildījis līgumu, nodevis pārdodamās preces atbildētājam, kurš bez jebkādām pretenzijām par preču kvalitāti, daudzumu,
samaksas nosacījumiem un apmēru vai citām ierunām tās pieņēmis. Līdz ar to tiesa atzīst, ka starp pusēm radušās pirkuma līguma tiesiskās attiecības.
Tiesā nav iesniegti pierādījumi par to, ka minētās tiesiskās attiecības būtu apstrīdētas.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi, ka atbildētājs veicis pavadzīmēs norādīto summu samaksu prasītājam pilnā apmērā un nolīgtajā termiņā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Uz prasības celšanas brīdi atbildētāja pamatparāda summa sastādīja 26105,53 euro apmērā. Prasītājs norāda, ka pēc prasības celšanas
atbildētājs veicis daļēju parāda samaksu, līdz ar ko pamatparāda summa uz lietas izskatīšanas dienu ir 17935,91 euro, kas ir piedzenama no atbildētāja
par labu prasītājam. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par mazāku parāda summu, nav apstrīdējis parāda aprēķinu. Ņemot vērā atbildētāja veikto
samaksu pēc prasības celšanas un prasītāja iesniegtos prasības pieteikuma grozījumus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, izbeidzama
tiesvedība prasības daļā par pamatparāda 8169,62 euro apmērā piedziņu.
2016.gada 18.aprīļa Līguma Nr.39/04/16 2.6.punktā puses vienojušās, ka, ja gadījumā pircējs kavē atlikušās daļas apmaksu (…) pārdevējam ir
tiesības prasīt no pircēja līgumsodu 0,5% apmērā no līguma kopsummas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no līguma kopsummas (lietas
lapa 11).
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav ierobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai
samērīga daļa.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav veicis samaksu līgumā norādītajos termiņos, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumā noteiktā
līgumsoda piedziņu, pieprasītā līgumsoda apmērs sastāda kopsummā 2610,55 euro un tas ir piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam. Atbildētājs
nav apstrīdējis līgumsoda aprēķinu, tas atbilst Civillikuma nosacījumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā
ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājuma termiņa nokavējumu.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.
Tiesa konstatē, ka puses nav vienojušās par nokavējuma procentu maksāšanu, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu par
samaksas nokavējumu maksājami likumiskie nokavējuma procenti, ko prasītājs aprēķinājis astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, kas nav
pretrunā Civillikuma nosacījumiem.
Tiesa konstatē, ka minētajā gadījumā noticis naudas summas samaksas kavējums, un līdz ar to prasītājam ir tiesības prasīt likumisko
nokavējuma procentu piedziņu.
Saskaņā ar iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem, kopējā likumisko nokavējuma procentu summa par laika periodu no 2016.gada
26.oktobra līdz 2016.gada 21.decembrim ir 224,08 euro, kas pierādīts ar lietā esošo aprēķinu (lietas lapas 41-43), ko tiesai nav pamata apšaubīt,
pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti, atbildētājs nav apstrīdējis procentu aprēķinu. Līdz ar to minētie nokavējuma procenti ir piedzenami no atbildētāja
par labu prasītājam. Ņemot vērā atbildētāja veikto samaksu pēc prasības celšanas un prasītāja iesniegtos prasības pieteikuma grozījumus, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, izbeidzama tiesvedība prasības daļā par likumisko nokavējuma procentu 324,43 euro apmērā piedziņu.
Prasītājs nosūtījis atbildētājam pretenziju par parāda samaksu (lietas lapas 23-25).
Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu ierosināta SIA “Latgraim” tiesiskās aizsardzības procesa lieta. SIA “Latgraim” sastādījis
Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (lietas lapas 44-63), kurā iekļauts arī parāds prasītājam, norādot pamatparādu 21106 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un pēc prasītāja lūguma nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt likumiskos 8% gadā no pamatparāda summas 17935,91 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami visi prasītāja samaksātie tiesas izdevumi, jo prasība daļēji
netika uzturēta sakarā ar to, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs labprātīgi samaksājis daļu parāda. No atbildētāja par labu prasītājam piedzenama
samaksātā valsts nodeva 1215,20 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad
spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājam nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz teikto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.p., 10.p., 12.p., 34.p., 41.p., 93.p., 97.p., 190.p., 192.p., 193.p., 204.1p., 208.1 p.
– 208.9 p., 223.-225.pp., tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “Latgraim”, reģ.Nr. 43603018226, par labu SIA “Emimar”, reģ.40103633895, pamatparādu 17935,91 euro
(septiņpadsmit tūkstoši deviņi simti trīsdesmit piecus euro 91 centu), līgumsodu 2610,55 euro (divi tūkstoši seši simti desmit euro 55 centus), likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 26.oktobra līdz 2016.gada 21.decembrim 224,08 euro (divi simti divdesmit četrus euro 08
centus) un tiesas izdevumus 1219,90 euro (viens tūkstotis divi simti deviņpadsmit euro 90 centus), minētās summas iemaksājot prasītāja bankas kontā
AS “Swedbank”, konta Nr.LV48HABA0551035982079.
Izbeigt tiesvedību prasības daļā par pamatparāda 8169,62 euro un likumisko nokavējuma procentu 324,43 euro apmērā piedziņu.
Noteikt SIA “Emimar” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 8(astoņus) procentus gadā no
summas 17935,91 euro.
Noteikt SIA “Latgraim” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 26.aprīlis.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot
apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas
izskatīšanu no jauna.
Tiesnese L.Ašmane