Court dismisses appeal against police fine for speeding, upholding evidence and penalty calculation.

Lietas arhīva Nr. 1A-0077-19/18

ECLI:LV:VRT:2019:0625.1A71007719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 25.jūnijā

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Valsts amatpersona,

Vidzemes rajona tiesas tiesnese Kornēlija Poča 2019.gada 25.jūnijā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “K-TEX”

valdes priekšsēdētāja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. B/

2019.gada 18.aprīļa lēmuma Nr. 20/3/3-660

Aprakstošā daļa

2019.gada 30.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvo pārkāpuma protokolu- lēmumu Nr.GA12947805, kurā norādīja, ka 2018.gada 2.augustā pulksten

7.10 transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts autoceļa Rīga ( Baltezers) – Igaunijas robeža ( Ainaži) (

A1) 73,1 km ar ātrumu 87 km/h pie atļautā braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr.17-38-005-333), kuras maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir mazāks par 100 km/h. Iespējamais minimālais braukšanas ātrums, ņemot

vērā iekārtas kļūdu- 84 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 14 km/h.

2019.gada 30.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja Fotoradaru nodaļa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 274.pantu un 275.panta pirmās daļas pirmo punktu, Ceļu satiksmes

likuma 43.6 panta otro un trešo daļu pieņēma lēmumu Nr. GA12947805, ar kuru transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru GJ- 1209

īpašniekam par Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu tika piemērots naudas sods 20,00 euro.

2019.gada 13.februārī Valsts policijā saņemta SIA “K-TEX” valdes priekšsēdētāja /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas lēmumiem administratīvo

pārkāpumu lietās.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-660 2019.gada

30.janvāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. GA12947805 atstāts negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem secinājumiem.

2018.gada 2.augustā plkst.7.10 transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātrums 84 km/h

(ņemot vērā iekārtas kļūdu) autoceļa Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 73,1.km fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO

RT4 (sērijas Nr. 17-38​005-333), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām

prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli un atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. GATSO RT4 sērijas stacionārais fotoradars reģistrē ātruma pārkāpumus maksimāli

četrām joslām. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta un nemainīga ātruma kontroles līnija, t.i., kontrolsliekšņa

moments ir uzstādīts katrai joslai atsevišķi un ir pielāgots, lai atpazītu tuvojošos vai attālinošos transportlīdzekļus. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz

konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO

fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma

izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un braukšanas virziens.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola -

lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas

sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek

veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas iekārtas GATSO mērījumu vietas pasi 067/17, atļautais braukšanas ātrums administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas vietā 2018.gada 2.augustā plkst.7.10 - autoceļa Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 73,1.km bija 70 km/h. Konkrētajā vietā

stacionārā ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu transportlīdzekļiem abos satiksmes virzienos divās braukšanas joslās.

Ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2018.gada 2.augustā

plkst.7.10 transportlīdzeklim, kurš tuvojas ātruma mērīšanas iekārtai pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas).

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA 12947805 pierādījuma failā esošo fotoattēlu, norādāms, ka konkrētajā gadījumā kontrolei

noteiktajā vietā atrodas vieglais transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt,

ka lēmumā fiksētais ātruma pārkāpums ir tieši transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Attiecībā par iesniedzēja paustajām šaubām par atļauto braukšanas ātrumu 2018.gada 2.augustā plkst.7.10 autoceļa Rīga (Baltezers) - Igaunijas

robeža (Ainaži) (AI) 73,1.km, norādot, ka atļautais braukšanas ātrums minētajā ceļa posmā ir 90 km/h, tiek paskaidrots, ka saskaņā ar GATSO

mērījumu vietas pasi un tai pievienoto autoceļa posma satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmu (turpmāk - shēma), redzams, ka 880

m pirms stacionārā fotoradara ir uzstādīta aizlieguma grupas ceļazīme Nr.323 "Maksimālā ātruma ierobežojums" 70 km/h, kas konkrētajā ceļa posmā

aizliedz braukt ātrāk, kā 70 km/h, ar papildzīmi Nr.853 "Fotoradars", kas norāda, ka uz ceļa var būt uzstādīts fotoradars vai videoradars.

Attiecībā par iesniedzēja sūdzībā norādīto, ka līdz fotoradaram ir trīs pievadceļi ar ceļa zīmi Nr.206 "Dodiet ceļu", kas, viņaprāt, izbeidz ceļa zīmes

Nr.323 darbību, Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde paskaidro, ka GATSO shēmā - ceļa

kreisajā pusē redzami divi pieslēgumi, kuri ir aprīkoti ar ceļa zīmi Nr.206 “Dodiet ceļu”, nevis trīs, un, izvērtējot VAS “Latvijas Valsts Ceļi” 2019.gada

11 .aprīlī sniegto atbildi Nr.4.5.2/4388, secināms, ka autoceļa AI Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posmā no 73,10.kilometra līdz

73,88.kilometram ir reģistrēti divi pieslēgumi uz mājām “Jaunasari” (73,306.km) un “Jūraskalni” (73,661.km), kuri ir aprīkoti ar ceļa zīmi Nr.206 “Dodiet

ceļu”. Pirms šiem pieslēgumiem nav uzstādīta ceļa zīme Nr.204 “Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu”. Līdz ar to, autoceļa AI Rīga (Baltezers) - Igaunijas

robeža (Ainaži) posmā no 73,10.. kilometra līdz 73,88. kilometram nav krustojumu, kas atceltu ceļa zīmes Nr.323 “Maksimālā ātruma ierobežojums -

70 km/h” darbību.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 269.pantu, ceļa zīmes Nr.323 (70 km/h) darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no

blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš

vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei.

Ceļu satiksmes noteikumu 269.pants noteic, ka ceļa zīmes Nr.323 darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet,

ja krustojuma nav, - līdz 520. vai 556. zīmei.

Pieslēgumi nav krustojumi, līdz ar to, to šķērsošana neatceļ ceļa zīmes Nr.323 "Maksimālā ātruma ierobežojums" 70 km/h darbību. Līdz ar to

transportlīdzekļa vadītājs drīkstēja braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz 70 km/h.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 38.panta otro daļu ceļa zīmes uzstāda ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai

saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem, ievērojot valstī noteiktos standartus.

Pamatojoties uz Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” sniegto atbildi Nr.4.5.2/11920 Par ātruma ierobežojumiem uz AI būvdarbu

laikā, tika noskaidrots, ka būvobjektā “Valsts galvenā autoceļa AI Rīga -(Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posma km 48,10-81,28 seguma

atjaunošana” darbi tika uzsākti 2018.gada 3.maijā, bet autoceļa AI posmā (72,0 km līdz 74,0 km) darbi tika uzsākti 2018.gada 11.jūnijā un pabeigti

2018.gada 13.septembrī, bet ātruma ierobežojums 70 km/h tika atcelts 2018.gada 19.septembrī.

Saskaņā ar Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju, ātruma ierobežojums būvdarbu laikā autoceļa AI fotoradara

darbības zonā (73,100 km) laika posmā no 2018.gada 27.jūnija līdz 2018.gada 19.septembra plkst.9.59 bija 70 km/h.

Tātad transportlīdzekļa vadītājs autoceļa Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 73,1.km drīkstēja braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz 70

km/h.

Tas, ka transportlīdzekļa vadītājs neredzēja vai neizpildīja uzstādīto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (ceļa zīmes) prasību, nevar būt par

pamatu lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA 12947805 materiālus, pēc iekšējas pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus (ar fotoradaru fiksēto informāciju, SIA “?-???” valdes priekšsēdētāja /pers. A/

sūdzību, stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi, Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju Nr.

4.5.2/11920) Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde uzskata, ka administratīvā pārkāpuma

protokols - lēmums Nr.GA 12947805 par Ceļu satiksmes noteikumu 102.punkta pārkāpumu, sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās

un trešās daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta trešajā daļā

noteiktajai soda sankcijai.

2019.gada 24.maijā Vidzemes rajona tiesā saņemta SIA “K-TEX” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-660.

/pers. D/ minējis tālāk izklāstītos argumentus.

Ātrums ticis mērīts ārpus apdzīvotas vietas, kur saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.1. punktu ir 90 km/h. Turpretī pirms fotoradara esot

bijusi izvietota 323.ceļa zīme ar ātruma ierobežojumu 70 km/h.

Izmērījis 323.ceļa zīmju “70” un fotoradara GPS koordinātas un atlicis tās kartē. Kā redzams, tad starp ceļa zīmēm un fotoradaru, fotoradaram

abās pusēs pie A1 šosejas esot vairāki pieslēgumi - gan māju piebraucamie ceļi, gan mazākas nozīmes autoceļi. Uz katra pieslēguma esot izvietota

206.ceļa zīme “Dodiet ceļu”. Jebkurā gadījumā esot jākonstatē, ka starp ceļa zīmēm un fotoradaru atrodas divi krustojumi.

Ceļu satiksmes noteikumu 269.punktā noteikts: 323., [..] zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes,

bet, ja krustojuma nav, - līdz 520. vai 556. zīmei. Ja 323. zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, minētās zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas

vietas līdz 519. vai 555. zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes

stacijas, uzņēmuma u. tml), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas

priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei. ”Galējā lēmuma nepareizība izpaužas tajā, ka policija

nepareizi iztulko Ceļu satiksmes noteikumu 269.punktu un izrietoši 323.ceļa zīmes darbības spēku.

No Ceļu satiksmes noteikumu 269.punkta pirmā teikuma izriet vispārīgs noteikums, ka 323.ceļa zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam,

neatkarīgi no tā, vai tas ir ārpus vai apdzīvotā vietā. Šajā lietā šis apstāklis īstenojas. Otrkārt, atkāpe no šā vispārīgā noteikuma var būt, ja "ceļu šķērso

vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš”. Šajā lietā nav ziņu, ka krustojumu veidojošais mazākas nozīmes ceļš būtu lauku, meža

vai tml. Ceļš, lai varētu izteikt viennozīmīgu apgalvojumu, ka 323.ceļa zīmes darbība turpinājās arī aiz šāda krustojuma. Saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243.panta otro daļu pierādīšanas pienākums ir iestādei. Saskaņā ar iepriekš minēto, jāsecina, ka policija nav

pierādījusi, ka 323.ceļa zīme ar ātruma ierobežojumu 70 km/h bija spēkā arī fotoradara darbības zonā. Satversmes 92. pants nosaka: “Ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu ...."Senāta

Administratīvo lietu departaments 03.03.2009. spriedumā lietā Nr.SKA-48/2009 nosprieda: ,,Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā

nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums liek prezumēts, ja nav

pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta

nevainīguma prezumpcija. " Saskaņā administratīvā procesa principu in dubio pro civis (piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 29.04.2009. spriedums

Nr. P129022608, 10.punkts, 2011.gada 28.novembra spriedums lietā Nr.142010009 13.punkts) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz

amatpersonu un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu privātpersonai.

2019.gada 19.jūnijā Vidzemes rajona tiesā saņemts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

paskaidrojums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā iestāde paskaidro, ka iesniedzējs savā sūdzībā pamatā atkārtojis sākotnējā sūdzībā (iestādei)

sniegtos argumentus, norādot, ka lēmums ir prettiesisks un atceļams. Proti, ka ātrums tika mērīts ārpus apdzīvotas vietas, kur saskaņā ar CSN

101.1.punktu atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Pirms fotoradara bija izvietota ceļa zīme Nr.323 "Maksimālā ātruma ierobežojums" 70km/h.

Iesniedzējs norāda, ka starp ceļa zīmēm un fotoradaru abās pusēs pie AI šosejas ir vairāki pieslēgumi gan māju piebraucamie ceļi, gan mazākas nozīmes

autoceļi. Iesniedzējs uzskata, ka starp ceļa zīmēm un fotoradaru atrodas divi krustojumi.

Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvalde Satiksmes drošības pārvalde lēmumā Nr.20/3/3-660 paskaidroja, ka, izvērtējot VAS “Latvijas

Valsts Ceļi” 2019.gada 11 .aprīlī sniegto atbildi Nr.4.5.2/4388, secināms, ka autoceļa AI (Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži)) posmā no

73,10.kilometra līdz 73,88.kilometram ir reģistrēti divi pieslēgumi uz mājām “Jaunasari” (73,306.km) un “Jūraskalni” (73,661.km), kuri ir aprīkoti ar ceļa

zīmi Nr.206 “Dodiet ceļu”. Pirms šiem pieslēgumiem nav uzstādīta ceļa zīme Nr.204 “Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu”. Līdz ar to, autoceļa AI (Rīga

(Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži)) posmā no 73,10. kilometra līdz 73,88. kilometram nav krustojumu, kas atceltu ceļa zīmes Nr.323 “Maksimālā

ātruma ierobežojums - 70 km/h” darbību.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 269.pantu, ceļa zīmes Nr.323 (70 km/h) darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no

blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš

vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei.

Ceļu satiksmes noteikumu 269.pants noteic, ka ceļa zīmes Nr.323 darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet,

ja krustojuma nav, - līdz 520. vai 556. zīmei.

Pieslēgumi nav krustojumi, līdz ar to, to šķērsošana neatceļ ceļa zīmes Nr.323 "Maksimālā ātruma ierobežojums" 70 km/h darbību. Līdz ar to

transportlīdzekļa vadītājs drīkstēja braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz 70 km/h.

Iestādes lēmumā ir izvērtēti visi lietas materiāli un sūdzībā ietvertie iebildumi to kopsakarā, un pamatoti konstatēts, ka SIA “?-???” darbībās ir

saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta trešās daļas. Minētā lēmuma

argumentāciju uzturam pilnībā.

Visi lietā esošie pierādījumi tika novērtēti atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 244.pantam, iestādes lēmums ir tiesisks un

pamatots, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, lēmumā ir norādes uz piemērotajām tiesību normām, lietas faktiskajiem apstākļiem

un likuma prasībām.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un iestādes lēmumā ietverto pamatojumu, uzskatām, ka SIA “?-???” ir pamatoti piemērots sods atbilstoši

izdarītajam pārkāpumam, līdz ar to, lūdzam iestādes lēmumu atstāt negrozītu, bet SIA “K- ???” valdes priekšsēdētāja /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. B/ ( turpmāk tekstā arī – Iestāde) 2019.gada 18.aprīļa lēmums Nr. 20/3/3-660 ir atstājams spēkā, bet SIA “K- ???”

valdes priekšsēdētāja /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas

lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.12 panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma

lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,

īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un

stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu

administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.13 panta trešās daļas regulējumam, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Tiesa lietā izvērtēja tālāk norādītos pierādījumus.

Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem kalpo:

2019.gada 30.janvāra Administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.GA12947805, kas ietver sevī lēmuma daļu par administratīvā soda

uzlikšanu un fotouzņēmumu, kurā redzams Iestādes radarā fiksētais transportlīdzeklis /TL marka/ un tā valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

kurš nofokusēts radarā ( l.l.4).

Radara fotokameras fiksētais fotouzņēmums no notikuma vietas radara fiksētais pārkāpumu izdarījušais transportlīdzeklis /TL marka/, notikuma

Nr. 6835 ( l.l.5).

Stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pase Nr.067/17 Stacionārās ātruma mērīšanas izvietojuma shēma dabā autoceļa

Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) (A1), 73,1 km, kā arī citi sistēmas uzstādīšanas kritēriji, ceļa zīmju izvietojuma shēmas ( l.l.8).

Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 102.punkts noteic, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas

ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99.punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu

70 km/h.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta trešajā daļā. Pārbaudot administratīvā

pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina un pievienojas Iestādes secinājumam, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa

243.panta ceturtajai daļai – protokolā fiksētās ziņas ir pierādītas.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav iegūti tādi pierādījumi, kuri varētu radīt tiesai šaubas par tiem apstākļiem, kuri konstatēti

administratīvā pārkāpuma protokolā.

Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrā daļa noteic, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētajam vai, ja turētājs tajā nav norādīts,

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešo daļu, par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem ( fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma Protokola-Lēmuma, pārkāpums fiksēts sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklim /TL marka/, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kas tika vadīts pa autoceļa Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) 73.1.km, tādējādi pārkāpjot CSN

102 .punkta prasības, tas ir brauca ar ātrumu 87 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h.

Ātrums fiksēts ar veritificētu braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO, kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km, ja

transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir mazāks par 100 km/h.

Sūdzības iesniedzējs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedzis par 14 km/h, līdz ar ko ir pārkāpis MK 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu

satiksmes noteikumi” 102.punktu, un atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta trešajā daļā.

No lietas materiāliem redzams, ko apliecina Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi paskaidrojums (20.l.l), ka minētajā posmā, kur ir

piefiksēts transportlīdzeklis /pers. I/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ceļa labajā pusē ir reģistrēti divi pieslēgumi uz mājām “Jaunasari”

un “Jūraskalni”, kuri ir aprīkoti ar ceļa zīmi Nr. 206 “Dodiet ceļu”. Zīme 323. “Maksimālā ātruma ierobežojums uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, šīs

zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz 519. vai 555.zīmei. Zīmes darbības zona nebeidzās vietās, kur uz ceļa izbrauc no mājām (pagalma),

tādēļ iepriekšminētajam transportlīdzekļa vadītājam bija jāievēro ceļa zīme 323. vadot transportlīdzekli.

Tā kā tiesai nav radušās šaubas par to, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis inkriminēto administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta trešajā daļā, un viņš sodīts pamatoti, ievērojot sankcijā noteikto, kā arī ņemot vērā, ka Iestāde

ir izvērtējusi sūdzības iesniedzēja izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus, kā arī sīki analizējusi sūdzības

iesniedzēja iebildumus, izdarot atsauces uz konkrētām Ceļu satiksmes noteikumu un Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa normām, tiesa uzskata,

ka Iestādes lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa noteikumiem un tā atcelšanai nav pamata.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto lēmumu, tādēļ, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma

kodeksa 289.12 panta otrās daļas regulējumam, lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu un 289.13 pantu, tiesa

no s p r ie d a

Noraidīt SIA “K-TEX” valdes priekšsēdētāja /pers. A/ sūdzību un atstāt spēkā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. B/ 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr. 20/3/3-660.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 25.jūnijā un pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 25.jūnija.

Tiesnese /pers. J/