Court dismissed defendant's absence and awarded debt collection for transport services with interest.

Lietas Nr. C29560714

Nr. C-2238/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 8.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Mikulāne

ar tiesas sēdes sekretāri A.Sargunu,

piedaloties prasītājas maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

2015.gada 25.maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums B/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 14.aprīlī maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ prokūrists /pers. B/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra

prasību pret SIA „/nosaukums A/” par parāda piedziņu, kura 2015.gada 20.maijā tika precizēta un kurā norādīts, ka prasītāja, sniedzot atbildētājai

transporta pakalpojumus, 2008.gada 25.novembrī izrakstījusi rēķinu Nr.2811 par 200,61 EUR samaksu līdz 2008.gada 5.decembrim, bet 2009.gada

26.janvārī – rēķinu Nr.0086 par 205,70 EUR samaksu līdz 2009.gada 5.februārim, taču atbildētāja parādu līdz pat prasības precizēšanai nebija

samaksājusi.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1590. un 1753.pantu, prasītājas prokūrists lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas

parādu 406,31 EUR apmērā, nosakot prasītājai tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt likumiskos

procentus no piedzītās, bet nesamaksātās summas.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja SIA /nosaukums/” tiesā nebija iesniegusi.

Atbildētājas SIA /nosaukums/ pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma

56.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz tās komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi, kurā atbilstoši Komerclikuma 12.panta

ceturtās daļas prasībām tai ir pienākums nodrošināt korespondences saņemšanu. Par pārstāvja neierašanās iemesliem atbildētāja tiesai nebija paziņojusi,

kā arī nebija lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un uzskatīja, ka saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā

precizējumos norādītā pamata un motīviem, papildus paskaidrojot, ka prasītāja veica kravu pārvadājumus, par kuriem atbildētāja nav samaksājusi

406,31 EUR. Arī pēc prasības celšanas atbildētāja nebija veikusi nevienu maksājumu parādsaistību izpildei, kā arī nebija sazinājusies ar prasītāju.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos

rakstveida pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Kā izriet no Maksātnespējas reģistrā publiski pieejamajām ziņām (lietas 28.lapa), ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 20.augusta

spriedumu civillietā Nr.C28390713 tika pasludināts SIA /nosaukums/ maksātnespējas process, bet par SIA /nosaukums/ maksātnespējas procesa

administratoru tika iecelta sertificēta administratore /pers. E/.

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punkts noteic, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators atgūst

debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

No lietas materiālos esošajām 2008.gada 25.novembra rēķina Nr.2811 un 2009.gada 26.janvāra rēķina Nr.0086 kopijām (lietas 6., 7.lapa)

redzams, ka 2008.gada 25.novembrī SIA /Nosaukums A/ izrakstīja SIA /Nosaukums B/ rēķinu par transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutā Rīga-

Itālija Ls 140,99 jeb 200,61 EUR apmērā, nosakot rēķina samaksas termiņu līdz 2008.gada 5.decembrim, bet 2009.gada 26.janvārī – izrakstīja rēķinu

par transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutā Itālija-Rīga 205,70 EUR apmērā, nosakot rēķina samaksas termiņu līdz 2009.gada 5.februārim.

Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, proti, Itālijā un Latvijā, atbilstoši

Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 1.panta 1.punkta noteikumiem pušu starpā noslēgtajam pārvadājuma darījumiem ir

piemērojama šī konvencija.

Vienlaikus tiesa uzskata, ka attiecībā uz samaksas jautājumiem ir piemērojami Autopārvadājumu likuma un Civillikuma noteikumi, jo iepriekš

minētā konvencija neregulē jautājumus par samaksas veikšanu par līgumā noteiktajā kārtībā veikto pārvadājumu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1828.pants paredz, ka,

ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Savukārt atbilstoši Autopārvadājumu likuma 24.pantam norēķinus par kravas pārvadājumiem kārto nosūtītājs vai saņēmējs saskaņā ar līgumu,

pamatojoties uz pārvadātāja rēķiniem. Rēķinu par izdarīto pārvadājumu iesniedz un samaksā līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Kā izriet no prasības pieteikuma, prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas materiālos esošās finanšu

dokumentu apmaksas pārskata kopijas (lietas 49.lapa), atbildētāja iepriekš minētajos rēķinos noteiktajos termiņos nebija norēķinājusies par saņemtajiem

transporta pakalpojumiem.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā nav piemērojami Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 32.panta

pirmās daļas noteikumi par noilguma termiņu, jo tas ir attiecināms uz prasībām, kas tieši izriet no pārvadājuma (piemēram, kravas zaudējums vai bojājums

jeb nekvalitatīva pakalpojuma sniegšana, piegādes nokavējums), bet nav piemērojams prasībām, kas saistītas ar norēķiniem par veikto pārvadājumu.

Līdz ar to attiecībā uz prasības noilgumu ir piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 16.punktu, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais

noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš

skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā

dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Civillikuma 1906.pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kautkādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Kā redzams no lietas materiālos esošajām aktu par norēķinu savstarpējo salīdzināšanu kopijām (lietas 47., 48.lapa), 2011.gada 10.janvārī un

2012.gada 9.janvārī puses savstarpēji salīdzināja norēķinus attiecīgi uz 2010.gada 31.decembri un 2011.gada 31.decembri, apliecinot, ka atbildētājai ir

neizpildītās saistības pret prasītāju par kopējo summu Ls 285,56 jeb 406,31 EUR apmērā, kas izriet no rēķiniem Nr.2811 un Nr.0086.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja, parakstot iepriekš minētos aktus, pārtraukusi Komerclikumā noteikto prasības celšanas noilgumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības, atbildētāja nav iesniegusi

pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu, kā arī lietas izskatīšanas gaitā atbildētāja nav cēlusi iebildumus par saņemtā

pakalpojuma kvalitāti un kravas piegādes termiņiem. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pret prasītāju,

kuras izriet no 2008.gada 25.novembra rēķina Nr.2811 un 2009.gada 26.janvāra rēķina Nr.0086.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas SIA /nosaukums/ par labu prasītājai maksātnespējīgajai SIA /nosaukums/ piedzenams parāds

par saņemtajiem transporta pakalpojumiem 406,31 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti administratori

prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa

noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījumu daļai.

Līdz ar to no atbildētājas SIA /nosaukums/” valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam

un 39.panta pirmās daļas 5.punktam piedzenami šādi tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma noraksta, kā arī tiesas paziņojumu piegādāšanu (10 sūtījumi) 15,65 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no 2015.gada 8.jūnija līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no

nesamaksātā pamatparāda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu maksātnespējīgajai SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, parādu 406,31 EUR (četri simti seši euro un 31 cents) apmērā.

Noteikt maksātnespējīgajai SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no atbildētājas 6% (sešus procentus) gadā

no piespriestā nesamaksātā pamatparāda par laiku no 2015.gada 8.jūnija līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14

centi) apmērā.

Piedzīt no SIA /nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,65 EUR

(piecpadsmit euro un 65 centi) apmērā.

Pēc valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksas samaksu apliecinošie dokumenti nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Noteikt SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Mikulāne