Legislator Case Law & Legislation
142227811 / AA43-1657-13 AI generated

Administrative court dismissed appeal upholding traffic fine for running red light based on evidence sufficiency.

Case Number 142227811 / AA43-1657-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court upheld the traffic fine against the driver for running a red light, and the Administrative District Court rejected the subsequent appeal. The court found the evidence sufficient to establish the violation despite the driver's claims about poor visibility and weather conditions. Consequently, the court ruled that the first-instance decision was legally sound and the penalty was appropriate.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 289.13panta 3. daļa; LAPK 244.pants: The appellate court must uphold the first-instance decision if the facts and legal conclusions are correct and the evidence evaluation complies with the Administrative Offences Code.

Keywords

AI generated
administrative appeal traffic violation evidence evaluation running red light Administrative Offences Code procedural review proportionality of penalty

Cited Legislation

AI generated
LAPK 149.9panta 9. daļa
LAPK 149.16panta 5. daļa
LAPK 289.12panta 2. daļa 1. punkts
LAPK 289.13panta 3. punkts
LAPK 289.pants
LAPK 289.22panta 1. daļa
LAPK 289.22panta 2. daļa
LAPK 244.pants
Ceļu satiksmes noteikumi 4. punkts
Ceļu satiksmes noteikumi 10. punkts
Ministru kabineta noteikumi Nr.571

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 10.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-132/2008
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

.

Lietas Nr. 142227811

Lietas arhīva Nr. AA43-1657-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 9.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents K.Berķis,

tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/ (personas kods /personas kods/) saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 9panta devītās daļas un 149.16panta piektās daļas

sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 22.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Policija vai atbildētājs) Satiksmes administratīvo

pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektore 2011.gada 7.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PA868123 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2011.gada 13.janvārī plkst.18.02 Rīgā (turpmāk – pieteicējs) vadīja transportlīdzekli

Hyundai Sonata, /reģistrācijas numurs/, pa Valdeķu ielu no K.Ulmaņa gatves puses Saulkalnes ielas virzienā, pretī namam Valdeķu

ielā 6 pieteicēja braukšanas joslā atradās šķēršļi – stāvoši transportlīdzekļi –, kurus apbraucot, pieteicējs nedeva ceļu pretī

braucošajam transportlīdzeklim Jaguar, valsts reģistrācijas numurs /reģ.nr./, kuru vadīja /pers. F/. Pēc negadījuma /pers. B/ no

notikuma vietas aizbrauca.

Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, Policijas Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas

galvenais inspektors 2011.gada 11.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.050/PA86123 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), kurā konstatēja, ka

pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes

noteikumi) 4., 10.punkta, 50.4.apakšpunkta, 51., 52. un 125.punkta prasības, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.16panta piektajā daļā un 149.9panta devītajā daļā. Par izdarīto pārkāpumu pieteicējam

uzlikts naudas sods Ls 70 apmērā.

Ar Policijas 2011.gada 27.jūnija lēmumu Nr.2795 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums.

[2] 2011.gada 8.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. B/ (turpmāk – pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu.

Pieteikums pamatots šādi.

[2.1] Pieteicējs apšauba /pers. H/ liecības, jo pieteicēja ieskatā sliktos laika apstākļos, tumšā diennakts laikā un sliktā

apgaismojumā nav iespējams uzreiz saskatīt priekšā braucošā transportlīdzekļa marku un reģistrācijas numuru, to, ka šis

transportlīdzeklis saduras ar pretī braucošo transportlīdzekli, un to, ka sadursmes rezultātā pretī braucošajam transportlīdzeklim tiek

sasists atpakaļskata spogulis.

[2.2] Pieteicējs apšauba arī pretī braucošā transportlīdzekļa Jaguar vadītājas /pers. F/ sniegtos paskaidrojumus, tostarp arī attiecībā

uz viņas vadītajam transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem sadursmes rezultātā ar pieteicēja transportlīdzekli. Policija nepamatoti

paļāvusies uz /pers. F/ apgalvojumiem, ka sadursmi izraisījis tieši pieteicējs.

[2.3] Pēc sadursmes ar pieteicējam nezināmu transportlīdzekli, kurš lielā ātrumā pabrauca garām pieteicēja transportlīdzeklim, pirms

tam iebraucot pieteicēja braukšanas joslā, pieteicējs turpināja ceļu, līdz varēja apstāties, netraucējot pārējiem satiksmes

dalībniekiem. Saskare ar otru transportlīdzekli bija nenozīmīga, tās rezultātā tikai aizlocījās pieteicēja transportlīdzekļa atpakaļskata

spogulis vadītāja pusē. Pēc apstāšanās pieteicējs to atlocīja, kā arī pārbaudīja, vai nav apstājies otrs transportlīdzeklis. Tā kā otrs

transportlīdzeklis nebija apstājies, pieteicējs no notikuma vietas aizbrauca. Turklāt uz ceļa vispār nebija apstājies neviens

transportlīdzeklis, tāpēc pieteicēja ieskatā ir pretrunīga /pers. H/ liecība, kurā norādīts, ka viņš apstājies un gājis pie transportlīdzekļa

Jaguar vadītājas, lai ziņotu, ka viņš ir liecinieks negadījumam.

[2.4] Lēmums pieņemts, neņemot vērā pieteicēja transportlīdzeklī esošo personu liecības.

[2.5] Lēmumā norādīts, ka no Operatīvās vadības biroja zvanu ierakstiem izriet, ka /pers. F/ norādījusi uz sānu skata spoguļa

bojājumu, bet nav norādes uz tiem bojājumiem, uz kuriem /pers. F/ norādījusi vēlāk.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 22.jūnija spriedumu noraidīts pieteicēja pieteikums. Spriedums motivēts šādi.

[3.1] Lēmumā norādīts, ka pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 125.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta LAPK

149.9panta devītajā daļā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 125.punktu, ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta,

transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim (..).

[3.1.1] Lietā nav strīda, ka Protokolā norādītajā laikā pieteicējs brauca Protokolā fiksētajā vietā un virzienā. Taču ir strīds par to, vai

pieteicējs apbrauca savā joslā esošos šķēršļus, vai iebrauca pretējā braukšanas joslā un vai tādējādi nedeva ceļu pretim

braucošajam transportlīdzeklim Jaguar.

[3.1.2] Tiesas sēdē pieteicējs vairākkārt norādīja, ka viņš nevar ne apgalvot, ne noliegt, ka apbrauca savā joslā esošo šķērsli, un ka

iebrauca pretējā virziena joslā.

Tiesa konstatē, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja /pers. F/ uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma Policijas darbiniekus konsekventi

informēja, ka pieteicēja transportlīdzeklis iebrauca viņas braukšanas joslā. Minēto apstiprina gan Policijas iesniegtais audioieraksts,

gan /pers. F/ sniegtais paskaidrojums Policijas darbiniekiem negadījuma vietā. /pers. F/ paskaidrojumus apstiprina arī citi lietā

iegūtie pierādījumi, proti, Policijas inspektora /pers. M/ 2011.gada 2.jūnija ziņojums, kā arī ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokols, kurā kā sadursmes vieta norādīta /pers. F/ kustības josla. Attiecīgi tiesa secina, ka pieteicējs izbrauca no savas kustības

joslas un iebrauca pretējā braukšanas joslā.

[3.1.3] Faktu, ka pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā, apstiprina arī negadījuma aculiecinieks /pers. H/, kurš 2011.gada

24.janvāra paskaidrojumā norāda, ka pieteicējs, apbraucot sniega kupenu, kas bija izveidojusies viņa braukšanas joslā, iebrauca

pretējā braukšanas joslā, nedodot ceļu pretim braucošajam transportlīdzeklim Jaguar, kā rezultātā notika sadursme. Šos

paskaidrojumus /pers. H/ apstiprināja arī tiesas sēdē, būdams nopratināts liecinieka statusā. /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka

2011.gada 13.janvārī brauca aiz pieteicēja transportlīdzekļa tādā pašā kustības virzienā kā pieteicējs un skaidri redzēja, ka

pieteicējs, apbraucot sniega valni, kas bija izveidojies viņu braukšanas joslā, iebrauca pretējā braukšanas joslā, aizķēra

transportlīdzekļa Jaguar atpakaļskata spoguli, tas nokrita un saplīsa.

[3.1.4] No paskaidrojumu un liecību kopuma nepārprotami konstatējams, ka tieši pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā. Tāpat

no minētajiem paskaidrojumiem viennozīmīgi tiesa secina, ka pieteicējs pretējā braukšanas joslā iebrauca tāpēc, ka apbrauca savā

braukšanas joslā esošo šķērsli.

Pirmajā pēc negadījuma sastādītajā dokumentā, proti, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, atspoguļots, ka pieteicēja

braukšanas joslā atradās divi apsniguši transportlīdzekļi. Arī tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /pers. I/ apstiprināja, ka ceļa labajā

pusē jeb pusē, pa kuru brauca pieteicēja transportlīdzeklis, stāvēja mašīnas. Savukārt liecinieks /pers. H/ tiesas sēdē paskaidroja, ka

braukšanas joslā, pa kuru pārvietojās pieteicējs, bija izveidojies sniega valnis, kuru pieteicējam bija nepieciešams apbraukt, lai

varētu turpināt kustību taisni. Gan no ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā atspoguļotās shēmas, gan no /pers. H/

sniegtajām liecībām nepārprotami izriet, ka šķēršļa apbraukšana nebija iespējama, neiebraucot pretējā braukšanas joslā.

[3.1.5] Tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka, braucot dažus metrus aiz sadursmi izraisošā transportlīdzekļa, būtu apgrūtinoši pamanīt tos

apstākļus, uz kuriem norādījis /pers. H/. Turklāt /pers. H/ liecības, kurās atspoguļoti negadījuma apstākļi un tajā iesaistītie

transportlīdzekļi, nav vienīgie pierādījumi, /pers. H/ liecības apstiprina citi lietā esošie pierādījumi, līdz ar to /pers. H/ liecības pretēji

pieteicēja viedoklim ir atzīstamas par ticamām.

[3.2] Ievērojot iepriekš konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka ir iestājušies visi LAPK 149.9panta devītajā daļā paredzētie apstākļi,

kas dod pamatu pieteicēja saukšanai pie administratīvās atbildības. Līdz ar to Lēmums šajā daļā atzīstams par tiesisku un pamatotu.

[3.3] Ar Lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības arī saskaņā ar LAPK 149. 16panta piekto daļu, kura noteic, ka par

ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, uzliek naudas sodu (..)

transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim

mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) norādījis, ka, lai konstatētu vainojamu darbību,

jākonstatē, ka persona apzinājās, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums. LAPK 149.16panta piektajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu var izdarīt tikai ar nodomu (sk. Senāta 2007.gada 13.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-584/20074).

[3.3.1] No pieteicēja 2011.gada 7.februārī un 2011.gada 14.jūnijā sniegtajiem paskaidrojumiem Policijai tiesa viennozīmīgi secina, ka

pieteicējs apzinājās to, ka ir notikusi transportlīdzekļu sadursme vai, kā to definē pieteicējs, – transportlīdzekļu kontakts ar

atpakaļskata spoguļiem, kas atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktam atzīstams par ceļu satiksmes negadījumu.

To, ka pieteicēja transportlīdzekļa un transportlīdzekļa Jaguar sadursme 2011.gada 13.janvārī notika, pieteicējs apstiprināja arī tiesas

sēdē. To savās liecībās tiesas sēdē konsekventi apstiprināja arī liecinieku statusā nopratinātie /pers. I/ un /pers. V/, kuri sadursmes

laikā atradās pieteicēja transportlīdzeklī. /pers. I/ un /pers. V/ tiesas sēdē apstiprināja arī to, ka pieteicējs vairākus metrus pēc

sadursmes vietas apturēja transportlīdzekli, izkāpa no tā, apskatīja to, konstatēja, ka pieteicēja transportlīdzeklim sadursmes rezultātā

ir aizlocīts atpakaļskata spogulis vadītāja pusē, atlocīja to un aizbrauca prom.

Minēto pierādījumu kopums apstiprina, ka pieteicējs apzinājās, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums – transportlīdzekļu sadursme.

Tāpat pierādījumi apstiprina, ka pieteicējs, apzinoties, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, no negadījuma vietas aizbrauca.

[3.3.2] Pieteicējs uzskata, ka viņam nebija jāziņo par negadījumu policijai un viņš bija tiesīgs aizbraukt no notikuma vietas, neziņojot

par to policijai, tā iemesla dēļ, ka pieteicēja transportlīdzeklim nebija radīti bojājumi un otra transportlīdzekļa vadītāja no notikuma

vietas aizbrauca.

Pieteicēja paskaidrojums, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja no notikuma vietas aizbrauca, ir klajā pretrunā ar lietā esošajiem

pierādījumiem. Tiesa norādītajam pieteicēja argumentam nepiekrīt pēc būtības, jo, sistēmiski interpretējot Ceļu satiksmes noteikumu

51. un 52.punktu, secināms, ka 51.punkts, kas pieļauj iespēju neziņot par negadījumu policijai, ir piemērojams vienīgi tad, ja

negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji ir spējuši vienoties savā starpā. Savukārt gadījumā, ja šāda vienošanās netiek panākta,

par negadījumu, kā to nosaka 52.punkts, ir jāpaziņo policijai.

Tiesas ieskatā vienīgi policijas darbinieki var izvērtēt un pieņemt lēmumu, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma apstākļos, kad nav

konstatējami būtiski transportlīdzekļa bojājumi un otrs transportlīdzekļa vadītājs it kā ir aizbraucis no notikuma vietu, persona ir tiesīga

atstāt notikuma vietu.

Tiesa konstatē, ka Ceļu satiksmes noteikumi neparedz, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs varētu

atstāt negadījuma vietu un neziņot par to policijai, ja otrs transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis notikuma vietu. Turklāt Ceļu satiksmes

noteikumu 50.4.apakšpunktā expressis verbis noteikts transportlīdzekļa vadītāja pienākums ziņot policijai par ceļu satiksmes

negadījumu. Tādējādi, ja arī pieņemtu, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja atstātu negadījuma vietu, tas nedodu pamatu pieteicējam

aizbraukt no notikuma vietas, neziņojot par negadījumu policijai.

Tā kā izskatāmās lietas ietvaros negadījumā iesaistīti divi transportlīdzekļi, ko pieteicējs apzinājās jau sadursmes brīdī, tad uz

pieteicēju nav attiecināms arī Ceļu satiksmes noteikumu 54.punkts.

[3.3.3] Ievērojot iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs par ceļu satiksmes negadījumu policijai

neziņoja un aizbrauca no notikuma vietas, tiesa atzīst, ka pieteicējs ir izdarījis arī LAPK 149.16panta piektajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

[3.4] Vērtējot pieteicēja atbildību par LAPK 149.16panta piektajā daļā un LAPK 149.9panta devītajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu izdarīšanu, nav nozīmes pieteicēja argumentiem, ka pieteicēja transportlīdzekļa sadursmes rezultātā ar transportlīdzekli

Jaguar pēdējam nevarēja tikt nodarīti tādi bojājumi, kādus tos ir norādījusi transportlīdzekļa Jaguar vadītāja. Izskatāmās lietas ietvaros

ir būtiski noskaidrot nevis bojājumu pakāpi, bet gan to, vai pieteicējs, apbraucot šķērsli, nedeva ceļu pretim braucošajam

transportlīdzeklim (LAPK 149.9panta devītā daļa) un vai pieteicējs atstāja negadījuma vietu, neievērojot likumā noteikto kārtību (LAPK

149.16panta piektā daļa). Tā kā tiesa iepriekš konstatēja pieteicēja izdarītos pārkāpumus, kas kvalificējami atbilstoši norādītajām

tiesību normām, tiesa uzskata, ka pieteicējs ir saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot pieteicējam administratīvo sodu.

[3.5] Tā kā pieteicējam ar Lēmumu par LAPK 149.9panta devītajā daļā un LAPK 149.16panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu

izdarīšanu uzlikts naudas sods Ls 70 apmērā, tiesa atzīst, ka iestāde soda noteikšanā ir ievērojusi LAPK 35.panta otro daļu.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja sodīšana ar naudas sodu Ls 70 apmērā ir samērīga un atbilstoša izdarītajam

pārkāpumam, kā arī sasniedz LAPK 22.pantā paredzēto administratīvā soda mērķi.

[3.6] Lēmums ir pamatots un tāpēc atstājams negrozīts.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 22.jūnija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav nonākusi pie pareiziem secinājumiem, jo tie nesakrīt ar reālām

transportlīdzekļa tehniskajām iespējām ziemas apstākļos. Pieteicējs nepiekrīt, ka būtu radījis bīstamu situāciju Ceļu satiksmes

noteikumu 10.punkta izpratnē, kā arī iebilst pret tiesas secinājumu, ka pieteicējs nepamatoti ir atstājis ceļu satiksmes notikuma vietu.

[5] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā

ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz

tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums par to, kādēļ pieteicējs ir saucams pie

administratīvās atbildības, ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz LAPK 289.13panta trešo daļu,

pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai.

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājumi par to, ka pieteicējs ir

vainojams inkriminēto pārkāpumu izdarīšanā, ir balstīti uz visu lietā esošo pierādījumu izvērtējumu to kopsakarā. Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa lietā esošos pierādījumus ir izvērtējusi un novērtējusi saskaņā ar LAPK 244.panta

nosacījumiem. Savukārt tas, ka tiesa lietā esošos pierādījumus vērtē citādāk nekā administratīvā procesa dalībnieks, nevar būt par

pamatu apgalvojumam, ka tiesa nav izvērtējusi pierādījumus (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 10.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-132/2008 7.4.punktu).

[8] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības

ir tiesisks un pamatots un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvādaļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.131.punktu, 289. pantu,

289.22panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 27.jūnija lēmumu Nr.2795

(administratīvā pārkāpuma protokols PA Nr.868123) par /pers. B/ (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās

atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa LAPK 149.9panta devīto daļu un LAPK 149.16panta piekto daļu,

bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

K.Berķis

Tiesnesis referents (paraksts)

M.Birzgalis

Tiesneši (paraksts)

(paraksts) A.Šteinberga