Court finds defendant guilty of refusing to provide ID to police and imposes a €20 fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willfully refusing to provide personal data to police officers performing official duties. Although the defendant did not appear at the hearing and offered an explanation for missing her ID, the court rejected her claim that she was unaware of the requirement. Consequently, the court imposed a €20 fine under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un 260. panta 2. daļas: A person who fails to provide personal data to a law enforcement officer performing official duties commits an administrative offence and is liable to a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.130055815
Lietvedības Nr.1-0558-15/17
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 4.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri K.Elksnīti,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un
k o ns t a t ē ja
2015.gada 18.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk –VP RRP RCI KPN)
inspektors /J.G./ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC185732, par to, ka 2015.gada 18.jūnijā plkst.16.11 Rīgā, Audēju ielas un
Aspazijas bulvāra krustojumā /pers. A/ pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām
nosaukt savus personas datus laikā, kad policijas darbinieki veica dienesta pienākumus.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas nozīmēta 2015.gada 3.septembrī neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu
neieradās, kā arī no viņas nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, secinu, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas
izskatīšanā, tādēļ nolēmu lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās.
Lietas materiālos atrodas /pers. A/ paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka 2015.gada 18.jūnijā ap plkst.16.00 Aspazijas bulvārī,
nesagaidījusi aizliedzošā signāla beigas, uzsāka šķērsot ielu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas neviens transportlīdzeklis, jo steidzās uz tualeti
universālveikalā “Centrs”. Pēc apmēram 100 metriem viņu uzrunāja policijas formā tērpts vīrietis, kurš aizrādīja, ka nepareizi šķērsoja ielu. Piekrita, ka,
iespējams, tā arī bija, lūdza piedošanu un teica, ka tā nemēdz rīkoties, bet šobrīd steidzas uz tualeti un solīja turpmāk ievērot satiksmes noteikumus.
Policijas formā tērptais /V.I./ no 1011 ekipāžas, jautāja, lai viņa nosauc savu personas kodu. Atbildēja, ka no galvas to šobrīd neatceras. Policists
aizrādīja, ka esot pietiekoši jauna, lai to zinātu un lūdza uzrādīt dokumentus, kuri viņasprāt viņai tobrīd nebija somā klāt un vēl izteica dažādas replikas.
Mēģināja skaidrot, ka sievietes viņas vecumā var atļauties fizioloģisku un anatomisku īpatnību (vecuma) dēļ lūgt turpināt ceļu uz WC, un lūdza atļaut viņai
to nekavējoties izdarīt. Policijas formā tērptais vīrs viņu rupji un pazemojoši uz ielas satvēra aiz augšdelma un rāva viņu aiz drēbēm, grūstīja un centās
iestumt policijas mašīnā, lūdzot palīgā savu kolēģi, kurš sēdēja automašīnā un šo situāciju neredzēja. Tika rupji aizskarta fiziski no abu vīriešu puses un
uzklausot pazemojošas replikas, tika piespiesta iekāpt policijas mašīnā, lai noskaidrotu viņas personību – vai neatrodas meklēšanā un izteiktu rakstisku
brīdinājumu par ielas šķērsošanu. Mašīnā pazemojošās replikas un komentāri - (ņirgāšanās) turpinājās. Pēc ilgas lūgšanās tika nogādāta Gogoļa ielas
policijas iecirknī uz tualeti. Pēc tam tika sastādīts protokols par 20 euro sodu un turpināta izrādīt “vara”. Jutās pazemota un piemānīta, jo viņas
personība tika noskaidrota jau pie Aspazijas bulvāra un tad, kad lūdza lai /V.I./ un /M.D./ iedziļinās un atsvaidzina anatomijas zināšanas par sievietes
fizioloģiskajām vecuma īpatnībām. Tika nogādāta Matīsa ielas policijas nodaļā. Uzskata, ka /V.I./ latviešu valodas zināšanas nav pietiekamā profesionālā
līmenī, jo vairākkārt tika labota terminoloģija par personas kodu, datiem, vārdu, uzvārdu utml. Uzskata, ja darbinieka latviešu valodas prasmes un
komunikācijas spējas būtu profesionālā līmenī, šāda situācija nebūtu izveidojusies. Darbinieku augstprātīgā attieksme un neiejūtība viņu ļoti aizvainoja un
pazemoja. Uzskata, ka viņas klātbūtnē lietojot krievu valodu, lai savstarpēji izskaidrotu rīcību, abi policijas iestādes darbinieki rīkojās nekrietni un
neprofesionāli. Lūdz izskaidrot arī savas tiesības aizturēšanas laikā no 16.11 – 18.15, kas netika izdarīts, vizdegunīgi izturoties pret viņu. Uzskata, ka
viņa vardarbīgi nepretojās policijas darbiniekiem un ar humoru, lūdza viņai atļaut turpināt ceļu un piedot, lai varētu iztikt bez pazemojumiem – fiziskajiem
un nožēlojamajiem. Lūdz atkārtoti ar eksāmena palīdzību pārbaudīt /V.I./ valsts valodas zināšanas, lai profesionāli un labvēlīgi komunicētu ar pilsoņiem.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un
viņas vainīgums pierādīts ar:
2015.gada 18.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC185732 fiksēto;
VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora /M.D./ ziņojumu, kurā norādīts, ka
2015.gada 18.jūnijā veica dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru /V.I./. Plkst.16.11 atradās ar dienesta automašīnu Volvo uz Audēju ielas,
netālu no Aspazijas bulvāra. Viņš atradās dienesta automašīnā un pamanīja, ka jaunākais inspektors /V.I./ sarunājās ar divām sievietēm. Pēc kāda laika
viņš viņam iedeva vienas sievietes vadītāja apliecību un izstāstīja pārkāpuma būtību, pēc kā viņš sāka stādīt administratīvo protokolu. Kamēr viņš atradās
automašīnas salonā, dzirdēja, ka otra sieviete atsakās uzrādīt personības apliecinošu dokumentu un nosaukt savus dzimšanas datus vai personas kodu.
Pēc kāda brīža viņš redzēja, ka minētā sieviete cenšas izrauties no jaunākā inspektora roku satvēriena un aizbēgt prom. Jaunākais inspektors noturēja
minēto sievieti uz vietas un iesēdināja viņu dienesta transportlīdzeklī. Viņš arī izgāja no automašīnas salona un palūdza sievietei iesēsties automašīnas
salonā. Sieviete /pers.A/ atteicās nosaukt savus personības datus un turpināja nepakļauties viņu likumīgajām prasībām. Ņemot vērā minēto, /pers. A/ tika
nogādāta Centra iecirkņa dežūrdaļā. Pret /pers. A/ speclīdzekļi un fizisks spēks pielietoti netika;
VP RRP Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora /V.I./ ziņojumu, kurā norādīts, ka 2015.gada 18.jūnijā strādāja Rīgas Centra rajona
iecirknī kopā ar inspektoru /M.D./. Plkst.16.11 atradās uz Audēju ielas, netālu no krustojuma ar Aspazijas bulvāru. Viņš atradās ārpus dienesta
automašīnas Volvo S60. Stāvot ārā viņš pamanīja, ka krustojumu - Aspazijas bulvāris Audēju iela, pie aizliedzoša (sarkana) luksofora signāla šķērso
divas sievietes. Viņi atradās no krustojuma apmēram 20-30 metrus uz Audēju ielas. Kad sievietes pietuvojās tuvāk, viņš piegāja pie viņām, sasveicinājās
un paskaidroja, ka viņas šķērsoja krustojumu pie aizliedzošā (sarkanā) signāla. Viena no sievietēm paskaidroja, ka ļoti steidzas. Viņš paskaidroja, ka
protokola aizpildīšana aizņems 2-3 minūtes un palūdza sievietes iedod viņam personu apliecinošos dokumentus. Viena no sievietēm iedeva viņam vadītāja
apliecību, bet otra, kā vēlāk noskaidrojās /pers. A/, paskaidroja, ka viņai nav pienākums nēsāt personu apliecinošus dokumentus līdzi. Viņš iedeva
/M.D./ dokumentu, kuru viņam iedeva pirmā sieviete un viņš uzsāka stādīt protokolu. Viņš palūdza /pers. A/ nosaukt savu personas kodu. /pers. A/
paskaidroja, ka neatceras savu personas kodu un ļoti grib uz tualeti. Viņš paskaidroja, ka tiklīdz viņi noskaidros viņas personību un sastādīs protokolu,
viņa varēs turpināt ceļu kur vajag. Viņš palūdza /pers. A/ nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Sieviete paskaidroja, ka neatceras savus
datus un, ka viņai jāsteidzas uz tualeti. Viņš paskaidroja, ka kamēr viņi nenoskaidros viņas datus, viņi nevarēs viņu atlaist. /pers. A/ paskaidroja, ka savus
datus nenosauks. Viņš paskaidroja, ka viņi būs spiesti braukt uz policijas iecirkni, lai noskaidrot personas datus. Sieviete piekrita braukt uz nodaļu. Viņš
piedāvāja /pers. A/ apsēsties viņu dienesta automašīnā Volvo S60 uz priekšējā sēdekļa. /pers. A/ paskaidroja, ka nekur nebrauks. Viņš vēlreiz palūdza
/pers. A/ nosaukt dzimšanas datus un vārdu uzvārdu. /pers. A/ atteicās nosaukt savus datus. Vienā brīdī /pers. A/ pateica, ka viņai jāiet prom un strauji
sāka iet no viņa pretējā virzienā. Viņš saķēra /pers. A/ aiz kreisās rokas un paskaidroja, ka kamēr viņi nenoskaidros datus, viņi viņu nevar atlaist. /pers.
A/ sāka rauties no viņiem prom, nereaģējot uz viņa prasību palikt. Viņš pieveda /pers. A/ pie dienesta automašīnas un attaisīja automašīnas durvis. Tajā
brīdī no dienesta automašīnas izkāpa inspektors /M.D./ un piegāja pie viņiem. Sarunas laikā viņi pārliecināja sievieti iekāpt viņu dienesta automašīnā.
/pers. A/ tika nogādāta Latgales policijas iecirknī, kur viņi noskaidroja viņas personību. Kad noskaidroja personību, viņš sastādīja uz /pers. A/
administratīvā pārkāpuma protokolu pēc Latvijas APK 149. 23panta otrās daļas. Pēc tam /pers. A/ bija nogādāta Centra policijas iecirkņa tālākai
lietvedībai. Pret /pers. A/ fizisks spēks un speclīdzekļi netika pielietoti.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka viņa administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā
un vietā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām – atteicās nosaukt savus personas
datus laikā, kad policijas darbinieki veica dienesta pienākumus, lietā esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto,
uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš
izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Vērtējot /pers. A/ paskaidrojumu un policijas darbinieku ziņojumos aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav ziņu, ka
policijas darbinieki, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetenti vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā un
nepatiesu apstākļu izklāstā.
Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp policistu liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un neapstrīdami, tomēr tiem ir
augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policists sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav
nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresēti sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas. Arī /pers. A/
sava paskaidrojumā nav norādījusi uz kādiem faktiem, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti.
Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesnese neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka policijas darbinieku
aprakstītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi. Savukārt, pie administratīvās atbildības persona ir ieinteresēta sniegt paskaidrojumus savā labā,
lai izvairītos no administratīvās atbildības.
Līdz ar ko, uzskatu, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku ziņojumos aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību
raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu, /pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.-
244., 274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
no s pri e da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130055815). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 4.septembrī.
Tiesnese I.Miller