Court dismisses eviction claim due to missed statutory warning period but allows damages for unpaid rent.

Lietas arhīva Nr. C-1723-18/6

ECLI:LV:RPPT:2018:0130.C68478417.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 30.janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa

ar tiesas sēžu sekretāri S.Renerti,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārsāvim zv. Adv. Kārlim Tračumam

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Rīgas pašvaldības prasībā pret /pers. B/ par naudas līdzekļu piedziņu, īres tiesisko attiecību izbeigšanu un

izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesa tiesas sēdē

k o ns t a t ē ja

2017.gada 12.septembrī Rīgas pašvaldība (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētājs) par naudas līdzekļu

piedziņu, īres tiesisko attiecību izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā pamatojoties uz Civillikuma 2141., 1770.,

1772.pantiem un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.,8., 28.2 pantiem lūgts tiesu izbeigt starp prasītāju, un atbildētāju pastāvošās īres tiesiskās attiecības

par dzīvokļa īpašuma Nr.5, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, un ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, īri; izlikt atbildētāju no dzīvokļa īpašuma Nr.5, kas atrodas /adrese/, ar viņam

piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja, par labu prasītājai naudas līdzekļus 1130,51 euro apmērā un

visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs C/ierakstīto informāciju, dzīvokļa īpašuma Nr.5, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, turpmāk - īpašums, īpašniece

ir prasītāja, īpašumu apsaimnieko AS ,,Rīgas namu apsaimniekotājs” turpmāk - Pārvaldnieks.

Ar 2008.gada 28.septembra aktu par valsts nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašumu, kas atrodas /adrese/, (pēc adreses maiņas - /adrese/), tajā

skaitā dzīvokļu īpašuma Nr.5, un pie tā piederošo kopīpašuma domājamo daļu nodošanu un pārņemšanu Rīgas domes īpašumu departamenta valdījumā,

prasītājai nodots īpašums. Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma pārvaldes izrakstu, prasītājas valdījumā nodotais īpašums ar 1997.gada 22.aprīļa īres

līgumu nodots lietošanā atbildētājam.

2016.gada 7.decembrī prasītājas Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvalde, turpmāk - Pārvalde, pirmstiesas brīdinājumā

atgādināja, ka atbildētāja divu cilvēku ģimenei - /pers. B/ un /pers. C/ par lietošanā nodoto īpašumu ir pienākums veikt ikmēneša maksājumus par

īpašuma īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Prasītāja informēja, ka no Pārvaldnieka ir saņēmusi maksājumu

pārskatu, no kura izriet, ka par īpašuma lietošanu nav veikti maksājumi. Pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas dienā atbildētāja parādsaistības par īpašuma

lietošanu bija 1152,04 euro apmērā. Pārvalde norādīja, ka saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, izīrētājs

ir tiesīgs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citam personām bez citas dzīvojamas telpas ierādīšanas,

ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, lai gan viņam ir iespēja lietot dzīvojamo telpu.

Ievērojot iepriekš minēto, Pārvalde aicināja atbildētāju, un /pers. C/ nekavējoties samaksāt uzkrātās parādsaistības par īpašuma lietošanu vai vienoties ar

Pārvaldnieku par parāda atmaksas grafiku. Pārvalde brīdināja, ka pretējā gadījumā tiesā tiks iesniegta prasība par īpašuma īres līguma izbeigšanu, izliekot

atbildētāju un /pers. C/ bez citas dzīvesvietas ierādīšanas un piedzenot uzkrātās parādsaistības. Neskatoties uz iepriekš minēto pirmstiesas brīdinājumu,

uzkrātās parādsaistības netika segtas.

Ar prasītājas Mājokļu un vides departamenta, turpmāk - Departaments, Komisijas pašvaldības dzīvokļu īrnieku parādu apmaksas izvērtēšanai

2017.gada 24.aprīļa lēmumu, pieņemts lēmums apmaksāt atbildētāja īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu, parādu

1130,51 euro apmērā, par laika periodu no 01.02.2014. līdz 31.12.2016.

Ar Departamenta 28.04.2017. par izdevumu/zaudējumu samaksu īpašuma Pārvaldniekam, Finanšu plānošanas un iepirkumu nodaļai uzdots

nodrošināt atbildētāja uzkrātās īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma parāda 1130,51 euro apmērā, pārskaitījumu

Pārvaldniekam, kas veikts 03.05.2017.

2017.gada 19.maijā Pārvalde nosūtīja atbildētājam un Pārvaldniekam ierakstītu vēstuli, kurā informēja, ka Departaments ir atlīdzinājis

Pārvaldniekam atbildētāja uzkrāto parādu 1130,51 euro apmērā. Departaments vēstulē norādīja, ka gadījumā ja līdz 09.06.2017. atbildētājs neatlīdzinās

Departamentam tā samaksātos naudas līdzekļus 1130,51 euro apmērā, tiesā tiks iesniegta prasība par īres līguma izbeigšanu, atbildētāja izlikšanu no

īpašuma, kā arī naudas līdzekļu 1130,51 euro apmērā piedziņu.

Uz prasības celšanas brīdi Departamenta samaksātos naudas līdzekļus 1130,51 euro apmērā, atbildētājs nav atlīdzinājis. Tādēļ prasītāja ir spiesta

vērsties tiesā par īres tiesisko attiecību izbeigšanu, atbildētāja izlikšanu no īpašuma bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un atbildētāja vietā

Pārvaldniekam samaksāto naudas līdzekļu piedziņu no atbildētāja.

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 8.pantu, ja dzīvoklis pāriet citas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā

īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tādējādi, pēc 24.04.2008. pēc īpašuma nodošanas prasītājas Departamenta valdījumā, prasītājai bija

saistošas īres tiesiskās attiecības starp iepriekšējo īpašuma īpašnieku un atbildētāju.

Atbildētājs nav apmaksājis rēķinus par īpašuma īri un maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu laika periodā no 01.02.2014. līdz

31.12.2016, kā ari turpina uzkrāt parādsaistības. Iepriekš minētais periods ievērojami pārsniedz trīs mēnešu periodu.

Prasītāja ir rakstveidā brīdinājusi atbildētāju par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu ar

07.12.2016. un 19.05.2017. brīdinājumiem, kas ir vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā. Līdz ar to īres tiesiskās attiecības ar atbildētāju ir

izbeidzamas, izliekot no īpašuma bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesības

nodošanas citai personai par maksu. Civillikuma 2141.pantā paredzēts, ka īrniekam jāmaksā īres maksa līgumā noteiktos termiņos. Atbilstoši likuma

,,Par dzīvojamo telpu īri" 12.panta otrajai daļai, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai pusei zaudējumus.

Atbildētājam kā īpašuma lietotājam bija ar likumu noteikts pienākums maksāt īres maksu un ar īpašuma lietošanu saistītos maksājumus. Atbildētājs

šo savu pienākumu nav pildījis, tādēļ no atbildētāja par labu prasītājai jāpiedzen naudas līdzekļi, kurus Departaments ir samaksājis Pārvaldniekam

1130,51 euro apmērā. Bez tam, atbildētāja rīcība attiecībā pret prasītāju būtu vērtējama arī no zaudējumu nodarīšanas aspekta, jo ir konstatējami

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi.

Atbildētāja prettiesiska, neattaisnojama rīcība ir izpaudusies kā bezdarbība. Atbildētājs pretēji likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajā un

otrajā daļā noteiktajam, nav pildījis savus pienākumus. Atbildētājs nav maksājis īpašuma īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma

lietošanu. Rezultātā prasītāja bija spiesta Pārvaldniekam atlīdzināt atbildētāja uzkrāto parādu no saviem līdzekļiem. Prasītājas ieskatā, atbildētājam ir

zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, jo pastāv visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi: 1) Atbildētāja prettiesiska rīcība, apzināti neveicot īres

līgumā noteiktos maksājumus Pārvaldniekam, ir traktējama kā atbildētāja neattaisnojama rīcība; 2) Atbildētāja uzkrātās parādsaistības par īpašuma īri un

ar tā lietošanu saistītajiem maksājumiem, kuras prasītāja sedza Pārvaldniekam no saviem līdzekļiem par atbildētāju, ir vērtējami kā radītie zaudējumi;3)

Cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību izpaužas tādējādi, ka tieši atbildētāja prettiesiskas rīcības dēļ prasītāja ir bijusi spiesta veikt

maksājumu Pārvaldniekam par atbildētāju ka īpašuma īpašniece. Secīgi, starp atbildētajā rīcību un nodarītajiem zaudējumiem ir tiešs cēlonisks saskars.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem motīviem un sniedza paskaidrojumus atbilstoši

prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem. Kā izīrētājs nodibinājis, tikai /pers. B/ dzīvoklī dzīvojis pastāvīgi, tāpēc prasība celta pret viņu. Lūdza

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, iebildumus vai paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis, nav paziņojis par neierašanās iemesliem

un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā celto prasību un tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī nav pamata atlikt

lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta

pirmās daļas noteikumiem lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā

saistībā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda

prasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības.

Ar lietas materiālos esošo aktuālo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdruka apstiprinās, ka prasītājai dzīvokļa

īpašuma /adrese/, īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.245685, kadastra numurs /numurs D/, nostiprinātas 2009.gada 23.aprīlī,

pamatojoties uz 2008. gada 26. septembra aktu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu un pārņemšanu Rīgas pilsētas īpašumā un Rīgas domes īpašuma

departamenta valdījumā, uzņemot bilancē ( lietas 10-12. lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Lietas materiāliem nav pievienots, bet lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs dzīvojamo platību aizņem pamatojoties uz 1997.gada 22.aprīļa īres

līgumu, kura oriģināls nav saglabājies. Minēto apstiprina lietas materiāliem pievienotā pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites sistēmas „BRIDZIS”

izdruka (lietas 16. lapa).

Tiesa konstatē, ka atbildētājs dzīvokli izmanto uz tiesiska pamata. Prasītājs nav apstrīdējis atbildētāja iemitināšanas dzīvoklī pamatojumu. Tādejādi

atbildētam kā īrniekam ir pienākums maksāt par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Minētais pienākums nostiprināts likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 11.pantā, turklāt norādīts, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamo māju Rīgā, Uzvaras bulvārī apsaimnieko un pārvaldīšanas tiesības realizē AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”,

minēto apliecina lietas materiālos esošie pierādījumi (lietas 13-14.lapa).

Lietas materiāliem pievienotais 2016. gada 7. decembra pirmstiesas brīdinājums Nr.DMV-16-2487 , kas adresēts atbildētājam, apstiprina

prasības pieteikumā norādīto, un proti 2016. gada 29.novembrī prasītājs saņēmis dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieka AS "Rīgas namu

apsaimniekotājs" īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinus par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokli

/adrese A/, un maksājumu pārskatu, no kura secināms, ka atbildētāja divu cilvēku ģimene nav veikusi nevienu maksājumu, kā rezultātā ir izveidojies

1152,04 euro liels īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds (lietas 17.-18.lapa).

Lietas materiāliem pievienoti AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” izrakstītie rēķini par laika periodu no 2014.gada 1.februāra līdz 2016. gada

31.decembrim (lietas 20.-53.lapa).

Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pašvaldības dzīvokļu īrnieku parādu apmaksas izvērtēšanas komisijas 2017. gada 24.aprīļa sēdes

protokolu nolemts apmaksāt dzīvokļa Nr.5, /adrese/, pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

parādu par laika periodu no 2014. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31.decembrim ( lietas 55. lapa).

Ar departamenta 2017.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.DMV-17-104-rs AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” par laika periodu no 2014. gada 1.

februāra līdz 2016. gada 31.decembrim veikta apmaksa 1130,51 euro apmērā, ko apstiprina iesniegtais maksājuma uzdevums (lietas 56.-57. lapa).

Par AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” veiktajiem maksājumiem 2017.gada 19.maijā tika paziņots arī atbildētājam, nosūtot paziņojumu par regresa

prasības iesniegšanu tiesā, kurā vienlaikus norādīts, ka saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās

telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja

mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā 2017.gada 12.septembrī, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto

brīdinājuma termiņu ir ievērojusi.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs pēc būtības iebildumus attiecībā uz prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas nav cēlis, tiesa uzskata, ka pastāv

pamats izlikt atbildētāju kopā ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese A/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Sakarā ar atbildētāja parādsaistībām pret AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, prasītāja kā dzīvokļa īpašniece ir apmaksājusi atbildētāja vietā visus

izrakstītos rēķinus 1130,51 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.februāra līdz 2016.gada 31.decembrim .

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus, pret prasību nav cēlis, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, līdz ar ko tiesai

nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un veiktos aprēķinus, ar kuriem apstiprināts, ka atbildētājs maksājumus par dzīvokļa īri un

saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu nav veicis.

Izvērtējot augstākminētos pierādījumus un prasītājas veiktās darbības pret AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, atlīdzinot atbildētāja parādu, tiesa

atzīst par pamatotu prasītājas viedokli, ka summa 1130,51 euro uzskatāma par zaudējumiem, ko atbildētājs ar savu bezdarbību nodarījis prasītājai.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Ņemot vērā

minēto, prasība arī daļā par zaudējumu piedziņu 1130,51 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem, no atbildētāja prasītājas labā

piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 360,32 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kopā 363,52 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8, 41., 42., 93., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Izbeigt dzīvojamās telpas - dzīvokļa /adrese A/ lietošanas tiesības /pers. B/ un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām

piederošajām mantām no /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai zaudējumus 1130,51 euro, valsts nodevu 360,32 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

3,20 euro, kopā 1494,03 euro. Samaksa veicama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, reģistrācijas numurs 90000350215, norēķinu kontā

LV78NDEA0023300005010, Nordea Bank AB Latvijas filiāle.

Noteikt/pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 30.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Rīgā Daugavgrīvas ielā 58.

Tiesnese M.Miltiņa