Court dismisses appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit.

Lietas arhīva Nr. 1A-0560-19/44

ECLI:LV:RVPT:2019:1202.1A30056019.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 2. decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese J.Peinberga rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “JURIDISKAIS

BIROJS LEKS CENTRS” sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 15. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/3928 un administratīvā

pārkāpuma lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 21. maijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpm. – Pašvaldības policija) lietvede /pers. C/ sastādīja ziņojumu par to, ka

lietvede /pers. C/, pildot amata pienākumus par Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorija” (turpmāk – Noteikumi) kontroli, konstatēja, ka, 2019. gada

30. aprīlī transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis), iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša

režīma zonā bez caurlaides.

[2] 2019. gada 22. maijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieks /pers. E/ uzsāka administratīvo pārkāpuma

lietvedību par konstatēto un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 18. jūnijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.766013 par to, ka ar Transportlīdzekli, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības

administratīvajā teritorijā (turpm. – Jūrmalā), neiegādājoties caurlaidi. Tādējādi ir pārkāptas Noteikumu 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais

pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu 49. punktā.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 766013 SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS CENTRS” uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā.

[3] Par protokolu-lēmumu SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS CENTRS” iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā, lūdzot atcelt

protokolu-lēmumu.

[4] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 15. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/3928 (turpm. – Lēmums) sūdzība noraidīta,

protokols-lēmums atstāts negrozīts.

[4.1] Lēmumā norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas

videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles

informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk - Sistēma) Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto

transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu

iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofīksācijās skaidri attēlots

transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi

transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātām.

Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētāja norādīta

sūdzības iesniedzēja, tātad sūdzības iesniedzēja izsaukta paskaidrojumu sniegšanai uz Pašvaldības policiju pamatoti, jo Transportlīdzeklis neatbilst

nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

Norāda, ka fotoaparāts, kas veic fotofiksācijas neveic mērījumus, līdz ar to tā verificēšanai nav pamata un šajā gadījumā nav pamats piemērot

Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr.4 0 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”

prasības.

Pašvaldības policija norāda, ka lietā konstatētais pārkāpums tika fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, izmantojot transportlīdzekļu kontroles

informācijas sistēmas datus. Līdz ar to lietā ar tehniskiem līdzekļiem fiksētas ziņas ir pieļaujami, procesuāli nostiprināti un ticami pierādījumi atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpm. - Latvijas APK) 243.panta pirmajai daļai un 243.1 panta regulējumam.

[4.2] Administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.766013 ir pamatots, proti, sūdzības iesniedzējas rīcībā ir konstatēts administratīva pārkāpuma

sastāvs. Pašvaldības policija norāda, ka savā darbībā ievēro likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām.

[4.3] Pašvaldības policija norāda, ka, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādītos apstākļus,

secināms, ka Pašvaldības policijas rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu to, ka sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādītā persona /pers. H/ ir elektroniski

veicis pieteikumu, lai saņemtu Transportlīdzeklim caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā.

[4.4.] Pamatojoties uz to, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, kā Transportlīdzekļa īpašniece norādīta SIA

“JURIDISKAIS BIROJS LEKS CENTRS”, kuras reģistrētā adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 33-46A, Rīga, tad sūdzības iesniedzējas sūdzībā

norādītajām personām, proti, /pers. H/ vai /pers. I/ kā faktiskajiem Transportlīdzekļa lietotājiem bija nepieciešams vērsties Jūrmalas pilsētas domes

Apmeklētāju apkalpošanas centrā vai izmantot Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietni un saņemt caurlaidi.

Ņemot vērā to, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas kā Transportlīdzekļa turētāja ir norādīta SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS

CENTRS”, secināms, ka uz minēto gadījumu nav attiecināms Noteikumu 26.punkts. No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un Pašvaldības

policijā rīcībā esošās informācijas ir konstatējams, ka sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādītā persona /pers. H/ ar caurlaides pieteikumu nebija

elektroniski vērsies Jūrmalas pilsētas domes attiecīgajā institūcijā. Pašvaldības policija norāda, ka /pers. H/ nebija tiesību paļauties, ka pirms šāda

pieteikuma iesniegšanas viņa lietošanā esošajam Transportlīdzeklim caurlaide tiks piešķirta automātiski.

Pašvaldības policija papildus norāda, ka saskaņā ar Noteikumu 7.punktu, lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm īpašā

režīma zonā Jūrmalā saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām ir uzstādītas attiecīgas zīmes. Līdz ar to sūdzības iesniedzējas Transportlīdzekļa

vadītājam, 2019. gada 30. aprīlī, iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, bija pienākums iegādāties caurlaidi, kas netika izdarīts.

[5] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019. gada 14. augustā saņemta SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS CENTRS” (turpmāk arī –

sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 15. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/3928, kurā sūdzības iesniedzējs lūdz

atcelt iestādes lēmumu, un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

[5.1] Sūdzībā norādīts, ka Transportlīdzekļa turētājs ir SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS CENTRS”, bet ikdienā to lieto uzņēmuma valdes

loceklis /pers. H/ vai grāmatvede /pers. I/.

Norāda, ka nav iespējams noskaidrot, ka Transportlīdzeklis bija iebraucis Jūrmalā 2019. gada 30. aprīlī plkst. 18.40, un ka to ir vadījuši augstāk

minētie uzņēmuma darbinieki, jo ir pagājis krietns laiks no iespējama pārkāpuma brīža.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka sods ir piemērots, pamatojoties uz fotofiksācijām, par to, ka protokolā-lēmumā norādītais transportlīdzeklis it kā

noteiktā datumā un laikā ir atradies konkrētā vietā un iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Tādējādi pārkāpums ir konstatēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

[5.2] Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu

sarakstu” 1. punkts nosaka, ka minētie noteikumi nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas

periodiskumu (pielikums). Šo noteikumu pielikuma 1.6.punktā noteikts, ka vienu reizi gadā jāverificē “tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas un videoiekārtas),

kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.

Pašvaldības policijas izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas ģenerē fotofiksācijas, verifikācija nekad nav veikta. Neviens nav pārliecinājies par

fotofiksācijās norādīto laika datu precizitāti, kas ir vienīgais pierādījums pārkāpuma sastāva objektīvajai pusei. Iepriekš minētais nozīmē, ka fotofiksācijas

ir iegūtas pretēji Latvijas APK 243.panta pirmajai un piektajai daļai, kas nozīmē, ka šie pierādījumi nav pieļaujami.

[5.3] Uzskata, ka Pašvaldības policijai, pieņemot Lēmumu, bija jāņem vērā, ka uzņēmuma darbiniekam, kas ikdienā lieto Transportlīdzekli, /pers.

I/, pieder dzīvoklis Jūrmalā /adrese/. Turklāt uzņēmuma darbinieki, kas ikdienā lieto Transportlīdzekli, /pers. I/ un /pers. H/, ir laulātie, un /pers. H/ uz

notariāli apliecinātas pilnvaras pamata veic minētā dzīvokļa Jūrmalā apsaimniekošanu. Uzskata, ka minētajiem uzņēmuma darbiniekiem ir tiesības bez

maksas iebraukt Jūrmalā, jo viņiem pieder nekustamais īpašums Jūrmalā. Uzņēmuma darbinieks /pers. H/ elektroniski ir veicis pieteikšanu, lai saņemtu

bezmaksas caurlaidi, bet atbilde joprojām nav saņemta.

[5.4] Lūdz izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

[6] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā

ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[8] Latvijas APK 289.12panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu

no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

[9] Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa kopumā pievienojas iestādes lēmumā ietvertajam faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumam un atzīst, ka ietvertais pamatojums ir pareizs un

pietiekams.

[10] Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[11] Judikatūrā ir norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai

administratīvā pārkāpuma lietā (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA157/2007).

[11.1] Tiesnese konstatē, ka lietas materiāliem pievienots 2019. gada 12. augusta ziņojums, kurā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2019. gada 15. jūlija lēmumā Nr.1-14.1/3928 kļūdaini norādīts, ka Sūdzības iesniedzēja pārstāvis neieradās uz administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanu.

[11.2] Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 766013 veikts ieraksts, ka Sūdzības iesniedzēja pārstāvis protokola

eksemplāru saņēma, par ko pārstāvis parakstījās, tāpēc tiesnese atzīst, ka konkrētā kļūda ir neuzmanības kļūda.

[11.3] Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norāda, ka amatpersonas sastādītiem

dokumentiem, tai skaitā administratīvā pārkāpuma protokolam, a priori ir publiskā ticamība un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to

apstiprina.

[12] Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Pašvaldības policijas izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas ģenerē fotofiksācijas, verifikācija nekad nav

veikta un norāda, ka tādēļ tās nav pieļaujams pierādījums lietā, atsaucoties uz Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumiem Nr.40 “Noteikumi

par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”.

[12.1] Tiesnese konstatē, ka no lietas materiālos esošajām fotofiksācijām skaidri un nepārprotami redzams gan Transportlīdzeklis, gan tā ar valsts

reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar

GPS koordinātām.

[12.2] Likuma “Par mērījumu vienotību” 1. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai

patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm. Savukārt šī panta 16.punkts noteic, ka verificēšana ir darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu noteic Ministru kabineta 2007.gada

9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Saskaņā ar šo Ministru kabineta

noteikumu pielikuma 1.6.apakšpunktu valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti tehniskie līdzekļi (foto iekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti

pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.

No minētā secināms, ka verifikācija ir nepieciešama tādām iekārtām, kas fiksē pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli.

Noteikumu 9. punktā ir noteikts, ka lai nodrošinātu transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kārtības ievērošanu, Jūrmalas pilsētas

pašvaldība izmanto Jūrmalas pilsētas transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmu, kurā uzkrāj un apstrādā datus, kas nepieciešami transportlīdzekļu

iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei.

No minētās normas secināms, ka informācijas sistēma uzkrāj un apstrādā datus par transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalā, nevis fiksē

pārkāpumu.

[12.3] Tiesnese atzīst par pamatotu iestādes Lēmumā norādīto, ka fotokameras, ar ko tiek fiksēti Jūrmalā iebraukušie transportlīdzekļi, mērījumus

neveic, bet gan uzkrāj un apstrādā datus, tādēļ to verificēšanai nav pamata, pretēji sūdzības iesniedzēja norādītajam.

Rīgas apgabaltiesas spriedumos līdzīgos gadījumos ir secināts, ka normatīvie akti neparedz pirms iebraukšanas Jūrmalā uzstādītās iekārtas

verificēšanu un tās datu apšaubīšanai nav pamata. Minētā iekārta pati par sevi nefiksē pārkāpumu, bet gan ir sistēma informācijas uzkrāšanai un

apstrādei, kas nepieciešama transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei (skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijas 2018. gada 27. septembra spriedums lietā Nr. 1A30006618; Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada

25. janvāra spriedums lietā Nr.1A68001718).

[13] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka ikdienā Transportlīdzekli lieto uzņēmuma valdes loceklis /pers. H/ vai grāmatvede /pers. I/. Uzskata, ka

minētajiem uzņēmuma darbiniekiem ir tiesības bez maksas iebraukt Jūrmalā, jo viņi ir laulātie un viņiem pieder nekustamais īpašums Jūrmalā.

[13.1] Noteikumu 5.punkts nosaka, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

No lietas materiāliem nav secināms, ka sūdzības iesniedzējam piederošais Transportlīdzeklis ietilptu Noteikumu 20. punktā noteiktajā lokā, proti,

nav transportlīdzeklis, kas pielāgots vadītājam invalīdam, nav operatīvais transportlīdzeklis, specializēto dienestu transportlīdzeklis vai avārijas dienesta

transportlīdzeklis, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzeklis, vai valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecības, Militārās policijas, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

un prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzeklis, kā arī nav Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošais

transportlīdzeklis.

No lietas materiāliem izriet, ka Transportlīdzeklis neatbilst nevienam no Noteikumu 20.punkta nosacījumiem, tādējādi tam nepieciešama caurlaide

iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējam uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi būtu izsniegta caurlaide iebraukšanai Jūrmalā. Turklāt fakts, ka

iespējamie Transportlīdzekļa lietotāji ir veikuši darbības caurlaides pieteikšanai, nav pamats iebraukt Jūrmalas pilsētā bez caurlaides, jo to neparedz

Noteikumu normas.

[13.2] Noteikumu 49.punkts nosaka, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro.

Tiesnese konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja ir Transportlīdzekļa turētāja, ko apstiprina Ceļu satiksmes drošības direkcijas

reģistra izdruka (lietas 21. lapa), un sūdzības iesniedzēja juridiskā adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 33-46A, Rīgā, proti, kas atrodas ārpus Jūrmalas

pilsētas.

Ņemot vērā minēto, iestāde pamatoti secinājusi, ka uz sūdzības iesniedzēju nav piemērojams Noteikumu 26. punkts.

Tiesa uzskata par pamatotu iestādes atsauci uz Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 21. novembra spriedumu lietā Nr.C27219909, kurā tiesa

norādījusi, ka pašvaldības policija saņem informāciju no Sistēmas par Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekli un, izmantojot ziņas par attiecīgā

transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, noskaidro transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju. Turklāt jāņem vērā. ka transportlīdzekļa īpašniekam vai

turētājam, kas to nodevis citai personai lietošanā, ir iespējams prasīt samaksāto soda naudu no personas, kam transportlīdzeklis bija nodots lietošanā, jo

īpašniekam vai turētājam šī persona ir zināma (sk. Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 21.novembra spriedumu lietā Nr.C27219909).

Līdz ar to tiesa konstatē, ka iestāde pamatoti pie atbildības saukusi sūdzības iesniedzēju, jo nav konstatējams tiesisks pamats sūdzības iesniedzējam

iebraukt Jūrmalas pilsētā bez caurlaides.

[14] Latvijas APK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

[14.1] No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējai piemērots Noteikumos paredzētais konstantais soda veids – 50 EUR, kas ir

vienīgais par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods, ko paredzējis Noteikumu izdevējs.

Līdz ar to sods sūdzības iesniedzējai ir piemērots normatīvā akta, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ietvaros un papildus

lietderības apsvērumus par soda apmēru nav nepieciešams izdarīt.

[14.2] Ņemot vērā Latvijas APK 22.pantā noteikto soda mērķi, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējam sods piemērots pamatoti, jo nepastāv

šaubas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu.

[15] Izvērtējot visus apstākļus, tiesa nesaskata iespēju sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesnese nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto iestādes Lēmumu par sūdzības iesniedzējas sodīšanu par

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Noteikumu 49. punktā, un tādēļ atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrās daļas regulējumam

lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.7 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13 pantu, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 15. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/3928 un SIA “JURIDISKAIS BIROJS LEKS

CENTRS” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.

Sprieduma pieejamības diena 2019. gada 12. decembrī.

Tiesnese J.Peinberga