Court finds administrative violation proven and imposes maximum fine for police control duty breach.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of intentionally violating police control obligations by failing to report whereabouts and miss registration dates. Evidence from police logs and the defendant's prior administrative record confirmed the violation's elements and circumstances. Consequently, the court imposed the maximum statutory fine of 70 euros as no mitigating factors were established.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 260.-272., 274., 275.-276., 289.16.-289.18.panti: The court may proceed with a summary trial in the absence of the accused if they fail to appear without valid notice, and upon proof of the violation's elements, the maximum statutory fine may be imposed when no mitigating circumstances exist.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 129040715
Lietas arhīva Nr. 1-0407-15/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 26.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A. Baumanis
ar tiesas sēdes sekretāri A. Lasmani
izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta,
konstatēja:
2015.gada 2.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore J. Gaļējeva
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC065357 (turpmāk – Protokols) pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –
LAPK) 177.panta par to, ka: 2015.gada 2.martā plkst. 10:30, ka /pers. A/ (turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona) tīši pārkāpj
policijas kontroles uzliktos pienākumus, kas viņam tika uzlikti saskaņā ar VP RRP Rīgas Latgales iecirkņa lēmumu no 2014.gada 15.decembra. Konkrēti
pārbaudes laikā 2015.gada 23.februārī plkst. 23:10 neatradās pēc savas dzīves vietas, kā arī 2015.gada 27.februārī neieradās uz reģistrāciju, par
attaisnojošiem iemesliem iepriekš neziņoja.
Atbilstoši LAPK 289.16panta pirmajai daļai šī kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot
spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.
/pers. A/, būdams pienācīgi, atbilstoši LAPK 268.1 panta pirmajai daļai un 238.1 panta astotajai daļai informēts par dotās administratīvā
pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu (lietas 20.lapa), pretēji LAPK 260.panta pirmās daļas 1.punktā uzliktajam pienākumam – noteiktā laikā
ierasties procesa veikšanai pilnvarotas personas norādītajā vietā, uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanas
atlikšanu nav lūdzis.
Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar LAPK 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu tiesa atzīst par iespējamu lietu
izskatīt bez pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 238.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 177.panta.
Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,
attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,
izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
LAPK 243.1 pantā paredzēti sekojoši pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības;
3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie
pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.
Savukārt saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina LAPK 177.pantā paredzētajā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar
Protokolā fiksēto administratīvā pārkāpuma būtību (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieces dienesta ziņojumu par konstatēto policijas kontroles
ierobežojumu pārkāpumu (lietas 6.lapa), ar /pers. A/ pašrocīgi rakstītu paskaidrojumu par savas vainas atzīšanu policijas kontroles noteikumu
pārkāpšanā, proti, nav reaģējis uz mājās esošo „domofona” zvanu, jo parasti zvanot uz mobilo telefonu, 2015.gada 27.februārī nav ieradies uz
reģistrāciju pārpratuma dēļ, turpmāk apņemas vērīgāk attiekties pret nozīmēto uzraudzību (lietas 7.lapa), ar policijas kontroles reģistrācijas lapu (lietas
14.lapa), ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 11., 12.lapa) un pārējiem LAPK prasībām atbilstošiem lietas materiāliem.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību no lietas materiāliem noskaidrots, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/,
strādā SIA /Nosaukums C/, iepriekš administratīvi sodīts, citu objektīvu ziņu lietā nav.
LAPK 33.un 34.pantā paredzētos pie administratīvās atbildības saucamās personas attiecīgi atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa
nekonstatē.
LAPK 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek
naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Ņemot vērā iepriekš minēto un LAPK 22.pantā deklarēto administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamajai
personai nosakāms LAPK177.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods.
Atbilstoši LAPK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam
izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,
kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar LAPK 268.-272., 274., 275.-276., 289.16 pantu, 289.17 panta pirmo un otro daļu un 289.18
pantu pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu EUR 70 (septiņdesmit euro) apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts Nr.
LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr. 129040715/13.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ naudas soda nomaksas kvīti ar norādītu lietas numuru nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas nama 244.kabinetā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 27.marts, spriedums pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 30.martā.
Tiesnesis: A. Baumanis