Court dismisses defendant's appeal and imposes a fine for willful refusal to obey police officers' lawful orders.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and upheld the first-instance decision imposing a €40 fine for willful refusal to obey police orders. The defendant argued that police officers acted aggressively and violated his rights, but the court found his explanations contradictory to the officers' official report. Relying on the high credibility of police testimony in administrative proceedings, the court determined there was no evidence to suggest the officers were incompetent or biased.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. un 32. panti: The court established that while police testimony is not absolute, it carries high credibility, and a defendant's denial of facts contradicted by official reports does not automatically invalidate the officers' account without compelling evidence of bias or incompetence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130067114
Lietas arhīva Nr. 1-0671-14/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 8.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar sekretāri /L.B./,
piedaloties /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, norādītā adrese /adrese/ un
k o ns t at ē ja
2014.gada 25.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona (turpmāk – VP RRP
KPP PPP PPB) 7.rotas kārtībnieks /J.S./ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC142727, par to, ka 2014.gada 25.oktobrī plkst.16.50 /pers. A/
/adrese/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, pildot dienesta pienākumus (pēc vairākkārtīgām prasībām, labprātīgi nesekoja uz policijas
dienesta automašīnu, uzvedās agresīvi, skaļi lamājās necenzētiem vārdiem, pretojās aizturēšanai).
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu
nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka policija ieradās viņa dzīvesvietā, teica, ka viņš radot draudus vai briesmas un ir jādodas ar viņiem. Viņš
teica, ka nekur doties negrib, draudus nerada. Viņš sāka policijas darbiniekus filmēt ar mobilo telefonu. Policijas darbinieki nostājās viņam gar sāniem, aizlauza
rokas, uzlika rokudzelžus un vilka uz āru. Uzskata, ka policijas darbinieki uzvedās agresīvi. Iespējams, pēc tam varēja nolamāties. Uzskata, ka policijas darbinieki
pārkāpa viņa tiesības. Kā arī viņa māte /pers. B/ savās liecības viņu apmelo.
Pēc /pers. A/ lūguma, lietas izskatīšanas laikā kā lieciniece tika nopratināta /pers. B/, kura liecināja, ka /pers. A/ ir viņas dēls. Policijas darbiniekus bija
izsaukuši viņu kaimiņi. /pers. A/ bija viņu sitis. Redzēja, ka viņas dēls gribēja iesist policijas darbiniekam, kad viņš gribēja uzlikt rokudzelžus. Kad /pers. A/ veda
ārā no dzīvokļa, viņš bļāva un pretojās policijas darbiniekiem.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vainīgums
pierādīts ar:
2014.gada 25.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC142727 fiksēto;
VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas kārtībnieka /J.S./ ziņojumu, kurā norādīts, ka 2014.gada 25.oktobrī patrulējot pa VP Brasas iecirkņa teritoriju AP “627”
plkst.16.30 saņēma izsaukumu uz /adrese/, konflikts starp māti un dēlu (dēls sit māti).
Ierodoties minētajā adresē, gaitenī viņus sagaidīja cietusī sieviete /pers. B/ un notikuma aculieciniece /D.R./, kuras paskaidroja, dēls /pers. A/ uzbruka ar
dūrēm fiziski, fiziski aizskāra un pazemoja. Uzrunājot personu /pers. A/, kas noticis, /pers. A/ sāka agresīvi uzvesties, mesties virsū, lamāties. Uz uzaicinājumiem
doties uz policijas dienesta automašīnu, persona ļaunprātīgi nepakļāvās un pretojās aizturēšanai. Uz vairākkārtējiem lūgumiem un aizrādījumiem, nereaģēja. Pret
personu tika pielietots fizisks spēks un speclīdzekļi. Cietusī /pers. B/ un vainīgā persona tika nogādāta VP Brasas iecirknī tālākai lietas izskatīšanai un protokola
sastādīšanai. Par notikumu tika paziņots OVB “Sakta”;
/pers. B/ iesnieguma kopijā norādīto, ka 2014.gada 25.oktobrī plkst.16.30 /adrese A/ceturtajā stāvā, koplietošanas gaitenī, viņai notika konflikts ar viņas
dēļu /pers. A/. Māja ir mazģimeņu. Viņas dēls dzīvo pie viņas istabā, bez deklarēšanās. Viņš nekur nestrādā un grib, lai viņa viņu uztur. Līdz ar to, viņu starpā ir
nepārtraukti strīdi. 25.10.2014. radās konflikts, jo dēls pieprasīja, lai viņa atdod viņam mēbeles. 25.10.2014 viņš arī mēģināja viņu piekaut, taču gaitenī bija
kaimiņiene /D./, kura izsauca policiju. Kad atbrauca policija, viņas dēls mēģināja kauties arī ar viņiem, pretojās tiem, lamājās un draudēja nogalināt. Pēdējā laikā
viņam nav kārtībā ar galvu. 25.10.2014. viņš viņai kādas reizes četras iesita ar dūri pa galvu. Pēc kā viņa agresija pārgāja uz citiem kaimiņiem un policijas
darbiniekiem
/pers. B/ lietas izskatīšanas laikā sniegtajām liecībām.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai
devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa
nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību,
nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās darbības, ka /pers. A/ lamājas necenzētiem vārdiem, secinu, ka šādas darbības var tik kvalificētas
pēc Latvijas APK 167. panta, nevis Latvijas APK 175.panta.
Savukārt, vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām,
pildot dienesta pienākumus, pēc vairākkārtīgām prasībām labprātīgi nesekoja uz policijas dienesta automašīnu, uzvedās agresīvi, skaļi lamājās necenzētiem vārdiem,
pretojās aizturēšanai, lietā esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Vērtējot /pers. A/ lietas izskatīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus, kuros viņš noliedz, ka nepakļāvās policijas darbiniekiem, secinu, ka minētie
paskaidrojumi ir pretrunā ar policijas darbinieka ziņojumā aprakstītajiem pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, ka arī /pers. B/ iesniegumā un liecībās norādītajam.
Vērtējot policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav ziņu, ka policijas darbinieks, aprakstot pārkāpuma
izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetents vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēts /pers. A/ apmelošanā un nepatiesu apstākļu izklāstā.
Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp policistu liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta
ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policists sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav nekāda pamata
uzskatīt, ka policijas darbinieks būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresēts sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas. Arī /pers. A/ nav norādījis uz kādiem
faktiem, kas liktu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti.
Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesnese neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka darbinieka aprakstītie pārkāpuma
izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi. Savukārt, pie administratīvās atbildības persona ir ieinteresēta sniegt paskaidrojumus savā labā, lai izvairītos no administratīvās
atbildības.
Līdz ar ko, uzskatu, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, ko apliecina, arī /pers. B/ savā
iesniegumā un liecībās, norādot, ka /pers. A/ uzvedās agresīvi pret policijas darbiniekiem, pretojās, mēģināja iesist policijas darbiniekam.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati,
atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.-244., 274., 275., 276.,
289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
no s prie da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 40 (četrdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs:
Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie
administratīvās atbildības numuru - 130067114). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 8.decembrī.
Tiesnese paraksts I.Millere