Court dismissed appeal against anti-corruption agency's fine for dual office holding violation.

NORAKSTS Lieta Nr.420772910 A00792-12/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2012.gada 12.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs, piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei K.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.A. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2010.gada 3.augusta lēmuma Nr.1/6984 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 21.maija administratīvā pārkāpuma protokolā RD Nr.000834 konstatēts, ka V.A., būdams /Dome/ deputāts, no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.jūlijam pildīja /pagasts/ pārvaldes vadītāja pienākumus, ar ko pārkāpa likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk arī – Likums) 7.panta piektās daļas 4.punktā, 8.panta pirmajā daļā un 9.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Ar 2010.gada 28.maija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk arī

– KNAB vai atbildētājs) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas vietnieka lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/70 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) V.A. saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 166.28 un 166.30pantu, piemērojot naudas sodu Ls 50 apmērā. Ar 2010.gada 3.augusta KNAB priekšnieka lēmumu Nr.1/6984 „Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas vietnieka 2010.gada 28.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/70” Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Atbildētājs pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem: [1.1] Lietā nav strīda par to, ka V.A. no 2005.gada 18.marta līdz Lēmuma pieņemšanas brīdim bija ievēlēts /Dome/ kā deputāts un ir uzskatāms par valsts amatpersonu Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punkta izpratnē, kam ir saistoši Likumā valsts amatpersonai noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Tāpat lietā nav strīda par to, ka V.A. no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31,jūlijam bija iekļauts /Dome/ valsts amatpersonu sarakstā kā pārvaldes vadītājs un no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam bija iekļauts valsts amatpersonu sarakstos kā /novads/ /amats/ un bija uzskatāms par valsts amatpersonu Likuma 4.panta pirmās daļas 14.punkta izpratnē, kam ir saistoši minētajā likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Lietā ir strīds par to, vai V.A., veicot /Dome/ /amats/ pienākumus, ir vadījis /novads/ /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes un, līdz ar to faktiski pildot pagasta pārvalžu vadītāja amata pienākumus un vienlaicīgi ieņemot deputāta amatu, ir pārkāpis likumā ,,Par pašvaldībām” 69.2pantā noteikto, ka pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts un līdz ar to arī Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, kā arī 9.panta pirmajā daļā noteikto un tādējādi par valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošanu un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. un 166.30panta. [1.2] Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 14.punktu pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā ir valsts amatpersona, kurai ir saistoši Likumā un citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.

Tādējādi V.A. kā /novads/ /amats/, kura amata pienākumos bija iekļauti arī /novads/ /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja pienākumi, bija jāievēro Likumā un citos normatīvajos aktos valsts amatpersonai, tai skaitā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Saskaņā ar Likuma 6.pantu valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā akta nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

l) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta; 2) iesniegt institūcijai, kura tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata. Savukārt Likuma 8.panta ceturtajā daļā noteikts, kāja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā nesaņem lēmumu par atbrīvošanu no amata, tai ir pienākums: 1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam; 2)pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu; 3)paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu. Vienlaikus Likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonai ir atļauts saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmumu līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar Šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem avotiem, kas tai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem. Izvērtējot lietā esošo /Dome/ 2010.gada 21.marta vēstulē Nr. 1.3-08/255 sniegto informāciju konstatēju, ka atbilstoši Likuma 8.panta ceturtajā daļā noteiktajam V.A. nav paziņojis augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka viņš ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta un iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata. Savukārt saskaņā ar /Dome/ 2010.gada 28.aprīļa vēstulē Nr. 1.3-08/290 sniegto informāciju V.A. laika periodā no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam par deputāta pienākumu pildīšanu ir guvis neto ienākumus Ls 803,11 apmērā.

Līdz ar to atzīstams par pamatotu Lēmumā konstatētais, ka V.A., no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam savienojot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amatu pildīšanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amatu, neievērojot likuma ,,Par pašvaldībām” 69. panta otrajā daļā noteikto un Likumā noteiktajā termiņā (mēneša laikā) līdz 2009.gada 20.septembrim, nepārtraucot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amatu pildīšanas savienošanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amata pienākumu pildīšanu, kā arī saņemot ienākumus par aizliegta amata pienākumu pildīšanu, ir pārkāpis Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, kā arī 9.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai (pagasta pārvaldes vadītājam) noteikto amatu savienošanas ierobežojumus un to izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta, kā arī ienākumu gūšanas ierobežojumus. [1.3] Lēmumā norādīts, ka no lietā esošajiem /Dome/ sēžu protokolu izrakstiem secināms, ka V.A. kā /Dome/ deputāts ir piedalījies /Dome/ sēdēs, kurās tika pieņemti lēmumi attiecībā uz iepriekš šajā lēmumā norādītajiem /Dome/ /amats/ un līdz ar to V.A. zināja par to, ka minētie amati tika izveidoti ar mērķi uzdot minētajām amatpersonām (domes /amats/) veikt pagasta pārvalžu vadītāju amata pienākumus; Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka V.A. bija iepazinies ar /Dome/ /amats/ aprakstā noteiktajiem /amats/ pienākumiem, KNAB secina, ka V.A. vajadzēja apzināties to, ka savienojot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amata pienākumu pildīšanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amatu, viņš neievēro likuma ,,Par pašvaldībām” 69.2 panta otrajā daļā noteikto un Likumā noteiktajā termiņā nepārtraucot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amata pienākumu pildīšanas savienošanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amata pienākumu pildīšanu, kā arī saņemot ienākumus par aizliegta amata pienākumu pildīšanu, viņš pārkāpj Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, kā arī 9.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai (pagasta pārvaldes vadītājam) noteikto amatu savienošanas ierobežojumus un to izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta, kā arī ienākumu gūšanas ierobežojumus. Līdz ar to Lēmumā ir pamatoti secināts, ka V.A. pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības. [2] 2010.gada 8.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.A. (turpmāk arī

- pieteicējs) pieteikums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2010.gada 3.augusta lēmuma Nr.1/6984 atcelšanu. Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā minētajiem argumentiem un pieteikums pamatots ar tālāk minēto: [2.1] Likuma ,,Par pašvaldībām” 69.1panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pagasta vai pilsētas pārvaldi, savukārt, minētā likuma 69.2panta pirmā daļa paredz, ka pagasta vai pilsētas pārvaldi vada pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs.

Kā redzams no minētajām likuma normām, tad normālā situācijā likums ir paredzējis pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja amatu kā patstāvīgu amatu, kas izriet arī no likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 14.punkta, kur pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja amats minēts kā patstāvīgs valsts amatpersonas amats, par kura pildīšanu normālā situācijā amatpersonai arī pienākas attiecīga atlīdzība. [2.2] Pieteicējs norāda, ka ņemot vērā to, ka /novads/ pagastu teritoriālo pārvalžu vadītāju darba pienākumi bija sarukuši, /novads/ dome izlēma neveidot /pagasts/, /pagasts/, /pagasts/, /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāja amatu, bet gan nolēma uzdot šo pagastu pārvalžu darbu nodrošināt /novads/ /amats/.

No minētā izriet, ka pieteicējs kā /novads/ /amats/ nodrošināja /pagasts/ un /pagasts/ teritoriālo pārvalžu darbu, bet neieņēma minēto pagastu pārvalžu vadītāja amatu, un par šo pienākumu pildīšanu arī nekādu atlīdzību nesaņēma, kas apliecina šāda pārvalžu vadītāja amata neesamību. Jāuzsver, ka arī KNAB priekšnieka lēmumā nav norādīts neviens /Dome/ lēmums vai rīkojums, ar kuru pieteicējs būtu iecelts par /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāju. [2.3] Pieteicējs arī norāda, ka arī KNAB priekšnieka lēmumā citētajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 25.02.2010. vēstulē Nr.2.1-16e/2123/1329 ir norādīts, ka likums ,,Par pašvaldībām” neparedz pašvaldības tiesības uzdot citām pašvaldības amatpersonām, piemēram, /amats/ vai /amats/, pastāvīgi pildīt pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus.

No minētā izriet, ka pašvaldības /amats/ nevar būt vienlaicīgi pagasta pārvaldes vadītājs, tomēr tas nenozīmē, ka viņa pienākumos nevar ietilpt pagasta pārvaldes darba nodrošināšana. [2.4] Pieteicējs arī norāda, ka KNAB priekšnieks, pieņemot lēmumu, nav ņēmis vērā, ka pieteicējs nekad nav lūdzis sev piešķirt /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāja amatu, un minēto pagastu pārvalžu darbības nodrošināšanu pieteicējam kā /amats/ pienākumu noteica ar /Dome/ saistošajiem noteikumiem Nr.7 ,,/novads/ pašvaldības nolikums”, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta otrās daļas 4.punktam ir ārējs normatīvs akts, un ir pieteicējam saistošs. Ievērojot minēto, KNAB priekšnieka secinājums, ka pieteicējs pārkāpis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28pantu ir nepamatots.

Tāpat, pieteicējam nav skaidrs, kādēļ attiecībā uz pieteicēju piemērots arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30pants, kas paredz atbildību par ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu. Pat ja Biroja priekšnieks ir secinājis, ka pieteicējs pildījis /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāja amata pienākumus (kam pieteicējs nepiekrīt), lēmumā nav konstatēts, ka par minēto pienākumu pildīšanu pieteicējs būtu guvis kādus ienākumus, līdz ar ko, saukšana pie atbildības pēc minētas normas ir nepamatota. [3] Atbildētājs - KNAB Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, Lēmumā minētos argumentus papildinot ar šādiem apsvērumiem: [3.1] Saskaņā ar Likuma 6.pantu valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Minētā likuma 4.panta pirmajā daļā ir norādīti valsts amatpersonu amati, kas, atkarībā no amata nozīmīguma, ir sagrupēti noteiktā secībā. Savukārt minētā panta otrajā, 2.1, 2.2, 2.3, kā arī trešajā un ceturtajā daļā ir noradītas tās personas, kuras, pildot noteiktus amata pienākumus vai ieņemot noteiktus amatus, arī uzskatāmas par valsts amatpersonām. Likuma 7.pantā ir norādīti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, kas tiek piemēroti atbilstoši Likuma 4.pantā uzskaitītajiem valsts amatpersonu amatiem un personu uzskaitījumam, kuras, pildot noteiktus amata pienākumus vai ieņemot noteiktus amatus, arī uzskatāmas par valsts amatpersonām.

Tādējādi, lai konstatētu, vai konkrēta valsts amatpersona var savienot savu amatu ar citu amatu, ir jāņem vērā valsts amatpersonas statusa iegūšanas pamats, ievērojot Likuma 4.pantā noteikto. Vienlaikus Birojs vērš uzmanību uz to, ka, saskaņā ar Likuma 1.panta 1.punktā norādīto termina ,,amats” skaidrojumu, amats minētā likuma izpratnē ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. No iepriekš minētā var secināt, ka likumdevējs katram Likuma 4.pantā norādītajam valsts amatpersonas amatam vai vairākiem valsts amatpersonu amatiem vienlaikus, Likumā un citos normatīvajos aktos, atkarībā no ieņemamā amata nozīmīguma, ir paredzējis tādus valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, kas ir atbilstoši amatpersonas veicamajām funkcijām un realizējamajām pilnvarām (adekvāti amatpersonas amata nozīmīgumam), un, kurus piemērojot, tiktu sasniegts Likuma 2.pantā minētais Likuma mērķis -nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Tādējādi ir secināms, ka, lai sasniegtu Likuma 2.pantā norādīto mērķi, situācijā, kad vienai valsts amatpersonai ir papildus jāpilda arī citas valsts amatpersonas funkcijas vai uzdevumi, kā rezultātā tai ir jārealizē arī citai valsts amatpersonai noteiktās pilnvaras, minētai amatpersonai ir piemērojami un tai ir pienākums ievērot arī tos Likumā un citos normatīvajos aklos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kas ir jāievēro valsts amatpersonai, kuras pilnvaras ir uzņēmusies minētā amatpersona. Birojs uzskata, ka ir vērtējams ne tikai amata nosaukums, bet arī amatpersonas veicamās funkcijas.

Tādējādi Birojs uzskata, ka V.A., ieņemot /Dome/ /amats/ un pildot 2009.gada 20.augustā apstiprinātajā /amats/ apraksta 4.1.apakšpunktā noteikto pienākumu - ,,/pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadīšana atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, domes nolikumam, rīkojumiem, ieteikumiem, līgumiem”, ir vadījis /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes un tādējādi pildījis likumā ,,Par pašvaldībām” 69.2panta noteiktos pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja pienākumus. Līdz ar to V.A. bija jāievēro arī tie ierobežojumi un aizliegumi, kas ar Likumu un citiem normatīvajiem aktiem ir noteikti pagastu un pilsētu pārvalžu vadītājiem. [3.2] Likuma ,,Par pašvaldībām” 69. 2pantā ir noteikts, ka pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.

Tādējādi V.A. bija jāievēro arī likuma ,,Par pašvaldībām” 69.2pantā noteiktais, ka pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vienlaikus nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības domes deputāts. [3.3] Likuma 9.panta pirmā dala noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem. kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

Lēmumā tika konstatēts, ka atbilstoši Likuma 8.pantā noteiktajam V.A. nebija paziņojis augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka viņš ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta un nebija iesniedzis iesniegumu attiecīgajā institūcijā ar lūgumu atbrīvot viņu no attiecīgā amata, tādējādi pārkāpjot Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā valsts amatpersonai (pagasta pārvaldes vadītājam) noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un to izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta.

Vienlaikus tika konstatēts, ka V.A. laika periodā no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam par aizliegtu valsts amatpersonas - pašvaldības deputāta amata pienākumu pildīšanu ir saņēmis neto ienākumus Ls 803,11 apmērā, tādējādi pārkāpjot Likuma 9.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicējs neieradās. 2012.gada 2.janvārī pa faksu no pieteicēja saņemts iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes (lietas 121.lapa). Tiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 268. un 269.pantos, LAPK 260.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādēļ nolēma izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes. [5] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieka paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms. [7] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). [8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā cita starpā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības un citi dokumenti. [9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka V.A. no 2005.gada 18.marta līdz Lēmuma pieņemšanas brīdim bija ievēlēts /Dome/ kā deputāts un ir uzskatāms par valsts amatpersonu Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punkta izpratnē, kam ir saistoši Likumā valsts amatpersonai noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka V.A. no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31,jūlijam bija iekļauts /Dome/ valsts amatpersonu sarakstā kā pārvaldes vadītājs un no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam bija iekļauts valsts amatpersonu sarakstos kā /novads/ /amats/ un bija uzskatāms par valsts amatpersonu Likuma 4.panta pirmās daļas 14.punkta izpratnē, kam ir saistoši minētajā likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pārkāpis valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas ierobežojumu, kā arī nav ievērojis amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību un vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar

LAPK 166.28 un 166.30pantu. [10] Ar Lēmumu konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis Likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta, 8.panta pirmās daļas un 9.panta pirmās daļas prasības savienojot valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, nesaņemot nepieciešamo atļauju amatu savienošanai un pārkāpjot valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, līdz ar to izdarījis administratīvos pārkāpumus par kuriem atbildība paredzēta LAPK 166.28 un 166.30pantā. Pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 50 apmērā. [11] LAPK 166.28 un 166.30panti iekļauti LAPK divpadsmitajā „c” nodaļā „Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā” un ir blanketas tiesību normas, kuras nosaka atbildību par pārkāpumiem, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpumiem, proti, no likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Likumdevējs, paredzot atbildību par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpumiem, ir atzinis, ka valsts amatpersona, pārkāpjot Likumā valsts amatpersonas noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā arī, nepildot viņiem uzliktos pienākumus, apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, kā arī noteikto pārvaldes kārtību. LAPK 166.28 un 166.30pantos noteikto administratīvo pārkāpumu objekts ir tās publiskās intereses, kuras tiek apdraudētas ar pantos paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, korupcijas novēršana valsts amatpersonas darbībā.

Panti aizsargā tādas intereses kā valsts amatpersonas darbība sabiedrības interesēs, valsts amatpersonas atklāta darbība un atbildība sabiedrības priekšā, sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonai (sk., sal., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 27.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-552/2008 9.punktu). [12] Saskaņā ar LAPK 166.28pantu par neatļauta amata (..) izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Saskaņā ar LAPK 166.30pantu par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka amatpersona Likumā noteiktajā termiņā nav izbeigusi neatļauta amata pildīšanu, pārkāpusi valsts amatpersonai Likumā noteiktos amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. [13] LAPK 166.28 un 166.30pantu sastāvs paredz speciālo subjektu - valsts amatpersonu.

Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 15. un 19.punktu V.A. uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi ir atzīstams par valsts amatpersonu, izskatāmajā gadījumā, /Dome/ deputāts un /novads/ /amats/. Savukārt kā valsts amatpersonai V.A. ir saistoši Likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Arī par minētajiem apstākļiem lietā nav strīda. [14] Lai valsts amatpersonu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.28pantu, nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona likumā noteiktajā termiņā nav izbeigusi neatļauta amata izpildi. [14.1] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka V.A., ieņemot /Dome/ pašvaldības

/amats/ amatu un pildot 2009.gada 20.augustā apstiprinātajā /amats/ apraksta 4.1.apakšpunktā noteikto pienākumu -,,/pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadīšana atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, domes nolikumam, rīkojumiem, ieteikumiem, līgumiem”, ir vadījis /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes un tādējādi pildījis likumā ,,Par pašvaldībām”

69.2 pantā noteiktos pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja pienākumus. Līdz ar to tiesa secina, ka V.A. bija jāievēro arī tie ierobežojumi un aizliegumi, kas ar Likumu un citiem normatīvajiem aktiem ir noteikti pagastu un pilsētu pārvalžu vadītājiem. Pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktu ir valsts amatpersona, kurai ir saistoši Likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Kā jau iepriekš norādīts, saskaņā ar Likuma 6.pantu valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Saskaņā ar Likuma 7.panta piekto daļu pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

31) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

32) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

41) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievelējusi vai apstiprinājusi amatā. Savukārt likuma ,,Par pašvaldībām” 69.2 pantā ir noteikts, ka pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts. Tādējādi tiesa secina, ka V.A. bija jāievēro arī likuma ,,Par pašvaldībām” 69.2 pantā noteiktais, ka pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vienlaikus nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības domes deputāts. [14.2] Likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to pazinot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu. Turklāt Likuma 9.panta pirmā dala noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

Lēmumā tika konstatēts, ka atbilstoši Likuma 8.pantā noteiktajam V.A. nebija paziņojis augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka viņš ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta un nebija iesniedzis iesniegumu attiecīgajā institūcijā ar lūgumu atbrīvot viņu no attiecīgā amata, tādējādi pārkāpjot Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā valsts amatpersonai (pagasta pārvaldes vadītājam) noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un to izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta. [14.3] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka V.A. no 2009.gada 20.augusta līdz 2010.gada 9.martam savienojot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amatu pildīšanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amatu nav ievērojis Likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā valsts amatpersonai noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, jo savienoja savu valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņam ieņemt aizliegts.

Līdz ar to pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.28pantu, jo Likumā noteiktajā termiņā nav izbeidzis neatļauta amata izpildi. [15] Lai valsts amatpersonu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu, nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona pārkāpusi valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus. [15.1] Tiesa konstatē, ka 2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā 2008.gada 17.jūlijā pieņemtais likums ,,Grozījumi likumā ,,Par pašvaldībām”” un likums ,,Par pašvaldībām” tika papildināts ar 69.2pantu, kas noteic, ka pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts, /Dome/ deputāts V.A., ievērojot Likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto, 2009.gada 2.jūlijā /novads/ domei rakstveidā paziņoja par to, ka viņš ieņem amatu, kas nav savienojams ar deputāta amatu.

V.A. 2009.gada 31.jūlijā pārtrauca pildīt /pagasts/ teritoriālās pārvaldes vadītāja amata pienākumus. Līdz ar to secināms, ka V.A. zināja likumā ,,Par pašvaldībām” 69.2panta otrajā daļā noteikto, ka pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts. [15.2] No lietā esošajiem /Dome/ sēžu protokolu izrakstiem secināms, ka V.A. kā /Dome/ deputāts ir piedalījies /Dome/ sēdēs, kurās tika pieņemti lēmumi attiecībā uz /Dome/ /amats/ un līdz ar to V.A. zināja par to, ka minētie amati tika izveidoti ar mērķi uzdot minētajām amatpersonām (domes /amats/) veikt pagasta pārvalžu vadītāju amata pienākumus. [15.3] Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka V.A. bija iepazinies ar /Dome/ /amats/ aprakstā noteiktajiem /amats/ pienākumiem, tiesa secina, ka V.A. vajadzēja apzināties to, ka savienojot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amata pienākumu pildīšanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amatu, viņš neievēro likuma ,,Par pašvaldībām” 69.2panta otrajā daļā noteikto un Likumā noteiktajā termiņā nepārtraucot /pagasts/ un /pagasts/ pārvalžu vadītāja amata pienākumu pildīšanas savienošanu ar aizliegtu /Dome/ deputāta amata pienākumu pildīšanu, kā arī saņemot ienākumus par aizliegta amata pienākumu pildīšanu, viņš pārkāpj Likuma 6.pantā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, kā arī 9.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai (pagasta pārvaldes vadītājam) noteikto amatu savienošanas ierobežojumus un to izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta, kā arī ienākumu gūšanas ierobežojumus. [15.4] Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka V.A. ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu. [16] Attiecībā uz pieteicēja argumentiem, ka viņš savienojis amatus, neuzskatot, ka pastāv minēto amatu savienošanas aizliegums, tiesa norāda, ka atbilstoši likuma ,,Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantam spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu, kā arī likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Saskaņā ar minētā likuma 2.pantu likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Ievērojot to, ka visi likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek publicēti oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tāpat tiesību akti bez maksas ir pieejami publiskajos interneta portālos, tiesa atzīst, ka pieteicējam nav nekāda pamata aizbildināties ar Likuma nezināšanu.

Likums ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Saeimā tika pieņemts 2002.gada 9.maijā, savukārt stājies spēkā 2002.gada 10.maijā. Pieteicējs ieņem /Dome/ deputāta amatu no 2005.gada 18.marta, līdz ar to secināms, ka pieteicējam, uzsākot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, bija jāiepazīstas ar likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, jo valsts amatpersonai ir jāzina savas kā valsts amatpersonas tiesības un pienākumi un darbības sekas.

Līdz ar to, nevienam nav pienākums valsts amatpersonu informēt par tai saistošajos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. [17] LAPK 166.28 un 166.30pantu sastāvi ir formāli un administratīvais pārkāpums skaitās pabeigts ar brīdi, kad valsts amatpersona pārkāpj valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, proti, minētie panti neprasa kaitīgo seku iestāšanos, līdz ar to nav izvērtējams jautājums par personas vainas formu (nodomu vai neuzmanību). Ievērojot minēto, tiesai nav pamata izvērtēt apstākļus, kādēļ pieteicējs uzņēmies pildīt /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāja amata pienākumus, jo kā norāda pieteicējs, viņš nekad nav lūdzis sev piešķirt /pagasts/ un /pagasts/ pārvaldes vadītāja amatu, un minēto pagastu pārvalžu darbības nodrošināšanu pieteicējam kā /amats/ pienākumu noteica ar /Dome/ saistošajiem noteikumiem Nr.7 ,,/novads/ pašvaldības nolikums”, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta otrās daļas 4.punktam ir ārējs normatīvs akts, un ir pieteicējam saistošs. Kā jau konstatēts iepriekš, /Dome/ saistošo noteikumu Nr.7 ,,/novads/ pašvaldības nolikums” pieņemšanā pieteicējs ir piedalījies kā /Dome/ deputāts. [18] Atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. [18.1] LAPK 166.28panta sankcija paredz naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. LAPK 166.30panta sankcija paredz naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. Izvērtējot normā noteikto sankciju, tiesa secina, ka attiecībā uz naudas sodu un tiesību atņemšanu ieņemt valsts amatpersonas amatu likumdevējs ir noteicis iespēju iestādei izvēlēties un pieņemt atbilstošāko risinājumu.

Tātad iestādei, piemērojot šādu sodu, bija jāizdara lietderības apsvērumi. [18.2] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ar Lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 50 apmērā, kas ir minimālā LAPK 166.28 un 166.30pantos noteiktā sankcija. Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, konstatē, ka atbildētājs, piemērojot sodu izvērtēja pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, pieteicēja personību (nav administratīvi sodīts), vainas pakāpi, mantisko stāvokli, kā arī saskaņā ar LAPK 33.pantu konstatēja pieteicēja atbildību mīkstinošu apstākli (V.A. novērsis pārkāpumu, atsakoties no neatļauta amata pienākumu pildīšanas), pieteicēja atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Tāpat atbildētājs ir izvērtējis izdarītā pārkāpuma raksturu, konstatējot, ka pārkāpums nav nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm, kā arī ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs ir pamatojis izvēlētā naudas sodu apmēru, līdz ar to uzliktais sods ir pamatots un atbilst izdarītā pārkāpuma smagumam. [19] Tiesa, pārbaudot to, vai pieņemot Lēmumu, ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi, konstatē, ka Lēmums pieņemts atbilstoši atbildētāja kompetencei, veicot lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, Lēmumā ir atsauces uz piemērotajām tiesību normām, tajā ir izvērtēti pieteicēja iebildumi, Lēmums satur APL 67.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas.

Lēmums arī atbilst LAPK 244.panta prasībām. Ar Lēmumu pieteicējs sodīts atbilstoši LAPK 166.28 un 166.30pantā noteiktajai sankcijai, līdz ar to nav konstatējams piemērotā soda apmēra prettiesiskums vai pārsūdzētā Lēmuma saturiska neatbilstība formālajām likuma prasībām. [20] Ievērojot konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par LAPK

166. un 166.30pantā paredzēto pārkāpumu, tāpēc Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa:

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2010.gada 3.augusta lēmumu Nr.1/6984 par V.A. saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28 un 166.30pantā paredzētajiem pārkāpumiem, bet V.A. pieteikumu (sūdzību) pilnībā noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ____________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2012.gada 12.janvārī.