Court fully allows small claims debt recovery for loan default including interest, penalties, and court costs.

Lietas Nr. C15292215

Lietas arhīva Nr. C-1142-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016. gada 11. aprīlī

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „LATEKO LĪZINGS” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs AS „LATEKO LĪZINGS” (turpmāk arī Prasītājs) cēlis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk arī Atbildētāja) par

naudas piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam parādu 534,57 EUR, tajā skaitā: pamatparādu 423,70 EUR, aizdevuma

lietošanas procentus 70,10 EUR par laika periodu no 2014. gada 26. aprīļa līdz 2015. gada 26. jūlijam, līgumsodu 34,39 EUR par laika periodu no

2013. gada 26. novembra līdz 2015. gada 13. augustam, likumiskos nokavējuma procentus 6,38 EUR par laika periodu no 2015. gada 14. augusta līdz

2015. gada 5. decembrim; tiesāšanās izdevumus; atzīt Prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laika periodu līdz

sprieduma izpildei.

Prasība motivēta ar to, ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2013. gada 26. oktobrī tika noslēgts Patērētāju kreditēšanas līgums Nr. L515924

(turpmāk - Līgums). Saskaņā ar Līguma noteikumiem Prasītājs izsniedza Atbildētājai aizdevumu 438,24 EUR (308 Ls), ar aizdevuma atmaksas termiņu

līdz 2015. gada 26. oktobrim. Atbildētāja apņēmās atmaksāt aizdevuma summu, maksāt procentus par aizdevuma lietošanu – 25% gadā no

neatmaksātās aizdevuma summas - un ikmēneša maksu par saistību izpildes kontroli 5,48 EUR (3,85 Ls) apmērā, veicot maksājumus savlaicīgi ik

mēnesi, maksājumu grafikā noteiktajos datumos un norādītajā apmērā. Prasītājs savas no Līguma izrietošās saistības ir izpildījis, bet Atbildētāja savas

saistības pilnībā nav izpildījusi, jo ir veikusi 6 maksājumus par kopējo summu 179,72 EUR. Minētā summa tika novirzīta aizdevuma pamatsummas

samaksai – 96,74 EUR, procentu samaksai – 50,10 EUR, maksas par aizņēmēja saistību izpildes kontroli samaksai – 32,88 EUR apmērā.

Prasītājs vairākkārtīgi atgādinājis Atbildētājai par parādu, bet Atbildētāja uz brīdinājumiem nav reaģējusi, nav veikusi parāda samaksu, kā arī nav

cēlusi iebildumus pret parādu. Prasītājs 2014. gada 27. novembrī bija iesniedzis zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret Atbildētāju par saistību piespiedu

izpildi brīdinājuma kārtībā, bet pieteikums ticis atstāts bez izskatīšanas. Tā kā Atbildētāja nav veikusi Līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar

sastādīto maksājumu grafiku, Prasītājs, vadoties no Līguma 14. punkta, 2015. gada 31. jūlijā nosūtīja Atbildētājai paziņojumu par Līguma pirmstermiņa

izbeigšanu ar 2015. gada 14. augustu saistību nepildīšanas gadījumā. Atbildētāja parādu nav samaksājusi, kā arī nav cēlusi iebildumus pret parādu.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Līguma 13. punktu par katru maksājuma kavējuma dienu Atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 1% dienā

no savlaicīgi nesamaksātās summas. Norāda, ka pušu līgumsaistības tika nodibinātas līdz 2014. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās Civillikuma grozījumi

par līgumsoda piemērošanas īpatnībām un apmēra ierobežojumu. Prasītājs aprēķina līgumsodu saskaņā ar Līguma noteikumiem, bet piemēro Civillikuma

normas, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un ievēro līgumsoda apmēra aprēķināšanas ierobežojumu.

Pušu Līgumā nav atrunāta kārtība saņemto maksājumu novirzīšanai, bet Prasītājs, atbilstoši Civillikuma 1843. pantā noteiktajam, katru Atbildētājas

maksājumu vispirms novirzīja pamatparāda un lietošanas procentu dzēšanai un atlikušo summu – līgumsoda dzēšanai ievērojot taisnības principu,

Prasītājs uzskata, ka aprēķinātajam līgumsodam ir civiltiesiskās atbildības raksturs, jo Atbildētāja pastāvīgi pārkāpa Līgumā noteiktos maksājumu

termiņus un apmērus, ilgstoši nebija veikusi Līguma maksājumus, nav mēģinājusi vienoties ar prasītāju par parāda dzēšanas grafika sastādīšanu, ignorējusi

Prasītāja brīdinājumus, ar savu rīcību apliecinot, ka uzņemto saistību izpilde Atbildētāju neinteresē.

Norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1756. un 1765. pantu Prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos procentus par parāda samaksu. Prasītājs ir

aprēķinājis likumiskos 6% gadā no pamatparāda par laika periodu no saistību izpildes iestāšanās brīža līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1431., 1590., 1591., 1587., 1934., 1943., 1753., 1765., 1757., 1946., 1716., 1717., 1720., 1721.,

1724. pantu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājai ierakstītā sūtījumā tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma

veidlapa, kā arī tika izskaidrotas procesuālās tiesības un noteikts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš (lietas 21. lapa).

2016. gada 20. janvārī Jelgavas tiesā saņemts paskaidrojums par celto prasību (lietas 23.-24. lapa), kas ar Jelgavas tiesas tiesneses 2016. gada

27. janvāra vēstuli (lietas 27. lapa) nosūtīts atpakaļ Atbildētājai, jo iesniegtais paskaidrojums nebija parakstīts. Vienlaikus arī lūgts precizēt

paskaidrojumā norādītās ziņas par to, kādā apmērā tiek atzīta celtā prasība.

2016. gada 3. februārī no Atbildētājas tiesā saņemts paskaidrojums par celto prasību, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Norādīts, ka prasība

tiek atzīta daļā par galveno parādu 423,70 EUR apmērā, likumiskajiem procentiem 6,38 EUR apmērā un valsts nodevas 80,19 EUR piedziņu, bet

prasība daļā par līgumisko procentu 70,10 EUR apmērā un līgumsoda 34,39 EUR apmērā piedziņu tiek atzīta daļēji un lūdz šīs summas pēc iespējas

samazināt. Papildus norāda, ka ir kļuvusi par afēristu un krāpnieku upuri, par ko ir ierosināts kriminālprocess Nr. 11095058114 pēc Krimināllikuma

177. panta pirmās daļas par naudas līdzekļu, mantas izkrāpšanas faktu. Tai skaitā arī šo telefonu neņēma sev. No sākuma ir veikusi maksājumus, taču

pārstājusi naudas trūkuma dēļ. Norāda, ka nav saņēmusi Prasītāja norādīto 2014. gada 27. novembra pieteikumu. Lūdz pēc iespējas samazināt kredīta

procentus, soda naudu, tiesas izdevumus un citus izdevumus, jo ir grūts materiālais stāvoklis, kas saistīts ar lieliem kredītiem krāpšanas rezultātā. Norāda

arī, ka nevēlās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2016. gada 25. februārī no Atbildētājas saņemts paskaidrojums (lietas 35. lapa), kurā norāda, ka pie iepriekš iesniegtajiem paskaidrojumiem

pievienotā vēstule no Valsts policijas tika iesniegta ar mērķi paskaidrot, kāpēc Atbildētājai ir radies parāds (jo ir kļuvusi par krāpšanas upuri) un kādēļ

pēc iespējas lūdz samazināt soda naudas apmēru.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Ņemot vērā to, ka puses nelūdza lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu uztiesāt tiesas sēdē, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 33., 34. lapa).

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma pilnīgi.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka starp pusēm, uz Atbildētāja pieteikuma pamata 2013. gada 26. oktobrī ir noslēgts Patērētāju

kreditēšanas līgums Nr. L515924 (lietas 11.-12. lapa). Saskaņā ar minēto Līgumu Prasītājs izsniedza atbildētājam aizdevumu 438,24 EUR (308 Ls),

veicot Atbildētājas vietā samaksu par preci (mobilais telefons Apple iPhone 5 16GB Black) preces pārdevējam (Līguma 1., 4. punkts). Līguma

6. punktā noteikts aizdevuma atmaksas termiņš - 2015. gada 26. oktobris. Līgumā Atbildētāja apņēmusies maksāt aizdevuma lietošanas procentus -

25% gadā - un ikmēneša maksu par saistību izpildes kontroli - 5,48 EUR (3,85 Ls) mēnesī, veicot maksājumus ik mēnesi, maksājuma grafikā

noteiktajos datumos un apmērā (Līguma 5., 9. punkts). Līguma 13. punktā noteikts, ka par katru maksājuma kavējuma dienu Atbildētāja maksā

Prasītājam līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

Maksājuma uzdevums (lietas 13. lapa) apstiprina, ka Prasītājs aizdevuma summu pārskaitījis uz preces pārdevēja kontu.

Tiesa uzskata, ka minētais Patērētāju kreditēšanas līgums Nr. L515924 ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts un līdz ar to ir

saistošs līgumslēdzējpusēm,

Tā kā Atbildētāja prasību ir atzinusi daļā par galvenā parāda 423,70 EUR apmērā un likumisko nokavējuma procentu 6,38 EUR apmērā piedziņu,

tad tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu, papildus motivācija prasības apmierināšanai šajā daļā nav nepieciešama un

tiesa spriedumu motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tāda pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1759. panta 1. punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, [..] šādus procentus sauc

par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, [..] līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs ir — seši procenti no simta

gadā.

Civillikuma 1651. pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Civillikuma 1652. panta 3. punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa atzīst, ka galvenā parāda summa 423,70 EUR apmērā, ko veido neatmaksātā aizdevuma summa 341,50 EUR un maksa par aizņēmēja

saistību izpildes kontroli 82,20 EUR, kā arī likumisko nokavējuma procentu summa 6,38 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada 14. augusta līdz

2015. gada 15 decembrim ir pierādīta ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu (lietas 4. lapa) un izziņu par saistību apjomu pēc līguma Nr. L515924

(lietas 14. lapa).

Ņemot vērā to, ka Atbildētāja ir atzinusi prasību daļā par galvenā parāda 423,70 EUR un likumisko nokavējuma procentu 6,38 EUR apmērā

piedziņu, tad minētās summas ir piedzenamas no atbildētājas /pers. A/ prasītāja AS “LATEKO LĪZINGS” labā.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 70,10 EUR apmērā par laika periodu

no 2014. gada 26. aprīļa līdz 2015. gada 26. jūlijam, līgumsodu 34,39 EUR par laika periodu no 2013. gada 26. novembra līdz 2015. gada

13. augustam.

Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1946. panta pirmo daļu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Par pienākumu maksāt aizdevuma lietošanas procentus un to apmēru, kā arī samaksas grafiku puses vienojušās Līguma 5. un 9. punktā.

Atbildētāja minēto Līgumu ar tajā iekļauto maksājumu grafiku ir parakstījusi.

Tā kā Līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām un tas nav apstrīdēts, tad tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm, tāpēc katrai no pusēm ir

tiesības prasīt Līguma izpildi un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no Līguma

(Civillikuma 1587., 1590. pants). Līdz ar to Atbildētājai bija pienākums pildīt ar Līgumu uzņemtās saistības un veikt aizdevuma lietošanas procentu

maksājumus Līgumā pielīgtajā apmērā un kārtībā.

No izziņas par saistību apjomu (lietas 14. lapa) ir redzams, ka Atbildētāja nav pildījusi ar Līgumu uzņemtās saistība un ikmēneša maksājumi nav

veikti Līgumā pielīgtajos termiņos un apmērā, pēdējais maksājums ir veikts 2014. gada 30. aprīlī un par laika periodu no 2014. gada 26. aprīļa līdz

2015. gada 26. jūlijam Atbildētāja nav samaksājusi procentus par aizdevuma lietošanu 70,10 EUR apmērā.

Par saistību pienācīgu nepildīšanu un parāda apmēru Prasītājs 2015. gada 30. jūlijā Atbildētāju ir brīdinājis, lūdzot samaksāt parādu un līgumsodu,

kā arī veikt kārtējo maksājumu atbilstoši Līguma noteikumiem. Tāpat Atbildētāja arī brīdināta, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā Līgums tiks izbeigts

ar 2015. gada 14. augustu un Atbildētājai būs nekavējoties jāatmaksā viss neatmaksātais aizdevums, līgumsods un citi Līgumā paredzētie maksājumi.

Brīdinājums Atbildētājai nosūtīts uz līgumā norādīto adresi, kas ir arī Atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 15., 17. lapa).

Tā kā no izziņas par saistību apjomu (lietas 14. lapa) ir redzams, ka Atbildētāja līdz 2015. gada 14. augustam brīdinājumā norādīto parādu un

līgumsodu nav samaksājusi, kā arī nav veikusi kārtējo maksājumu saskaņā ar Līgumu, tad ir atzīstams, ka Prasītājs ar minēto datumu ir atkāpies no

Līguma.

Civillikuma 1716. pants (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. decembrim) noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717. pants (likuma redakcijā līdz

2013. gada 31. decembrim) noteica, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa (spēkā no 2014. gada 1. janvāra) nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā

ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt Civillikuma 1716. panta trešā daļa (spēkā no

2014. gada 1. janvāra) nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1720. pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Savukārt Civillikuma 1721. pants nosaka, ja kāds izpilda tikai daļu no savas

saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par atbildības

izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115. lpp.).

Tādējādi Civillikuma izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas gadījumā, kas

pastiprina konkrētas personas saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods. Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas

funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa konstatē, ka par pienākumu maksāt līgumsodu un tā apmēru puses ir vienojušās Līguma 13. punktā. Ņemot vērā to, ka no lietā iesniegtajiem

pierādījumiem (lietas 14. lapa) ir redzams, ka Atbildētāja ir pieļāvusi nepienācīgu saistību izpildi, nav veikusi aizdevuma pamatsummas un procentu par

aizdevuma lietošanu maksājumus Līgumā noteiktajos termiņos, tiesa atzīst, ka Prasītājam, ievērojot Civillikuma 1716., 1717., 1720. panta noteikumus, ir

tiesības prasīt Līgumā noteiktā līgumsoda piedziņu, jo par līgumsoda maksāšanas pienākumu un tā apmēru puses vienojušās.

No izziņas par saistību apjomu (lietas 14. lapa) ir redzams, ka Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu 34,39 EUR apmērā

par laika periodu no 2013. gada 26. novembra līdz 2015. gada 13. augustam.

Tiesa uzskata, ka tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda

samērīguma princips. Savukārt taisnīguma princips izpaužas tieši tajā apstāklī, ka aizņēmuma saņēmējam ir pienākums izpildīt aizdevuma līguma

noteikumus, ja šie līgumi noteiktajā kārtībā nav apstrīdēti un nav pierādītas aizdevēja darbības, kuru mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem

tikumiem, vai kuras vērstas uz to, lai apietu likumu. Sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību, jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu

izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. pantu (Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 14. maija spriedums lietā SKC -212).

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts par aizdevuma pamatsummas un procentu par aizdevuma lietošanu maksājumu kavējumu, kas pilnībā ir

atkarīgs no Atbildētājas rīcības.

Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, kā arī pamatparāda apmēru, nonāk pie atzinuma,

ka līgumsods, kas aprēķināts par laika periodu no 2013. gada 26. novembra līdz 2015. gada 26. jūlijam 34,39 EUR apmērā un ir mazāks, kā 10% no

galvenā parāda summas, ir vērtējams kā samērīgs un taisnīgs, un pilda sodīšanas funkcijas par Līguma nepildīšanu.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja līgumsoda aprēķins nav pretējs Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam. Tiesai nav pamata arī atzīt, ka

būtu pārkāptas Atbildētājas, kā patērētāja tiesības.

Atbildētāja savā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību daļā par līgumsodu un aizdevuma lietošanas procentiem atzīst daļēji, taču nav

norādījusi kādā apmērā, kā arī ir lūgusi iespēju robežās samazināt piedzenamo aizdevuma lietošanas procentu un līgumsoda summa. Atbildētāja ir

norādījusi uz savu slikto materiālo stāvokli, kas saistīts ar lieliem kredītiem krāpšanas rezultātā.

Pierādījumus savam sliktajam mantiskajam stāvoklim Atbildētāja lietā nav iesniegusi. Atbildētāja ir iesniegusi Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa 2014. gada 15. aprīļa vēstuli, no kuras ir redzams, ka pēc atbildētājas /pers. A/ iesnieguma ir uzsākts kriminālprocess

Nr. 11095058114 pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas, par naudas līdzekļu un mantas izkrāpšanas faktu no Atbildētājas (lietas 30. lapa)..

Tiesa uzskata, ka tas fakts, ka pēc Atbildētājas iesnieguma Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess par naudas līdzekļu un mantas izkrāpšanu no

Atbildētājas pats par sevi nevar būt par pamatu, tam, lai Atbildētāju pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no viņas neizpildītajām saistībām pēc Līguma un samazinātu

no Atbildētājas piedzenamā līgumsoda un aizdevuma lietošanas procentu parādu. Atbildētāja Līgumu ir parakstījusi, tādējādi ir piekritusi Līguma

nosacījumiem gan attiecībā uz aizdevuma lietošanas procentu, gan arī līgumsoda maksāšanas pienākumu un apmēru. Tāpēc tiesa atzīst, ka Atbildētājai ir

pienākums izpildīt ar Līgumu uzņemtās saistības, neatkarīgi no iespējamām izpildīšanas grūtībām.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka naudas līdzekļu un mantas izkrāpšanas fakts ir noticis arī saistībā ar AS “LATEKO LĪZINGS” un atbildētājas

/pers. A/ 2013. gada 26. oktobrī noslēgto Patērētāju kreditēšanas līgumu Nr. L515924.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnīgi un no atbildētājas /pers. A/ prasītāja AS “LATEKO LĪZINGS” labā ir

piedzenams parāds 534,57 EUR, ko veido pamatparāds 423,70 EUR, aizdevuma lietošanas procenti 70,10 EUR par laika periodu no 2014. gada

26. aprīļa līdz 2015. gada 26. jūlijam, līgumsods 34,39 EUR par laika periodu no 2013. gada 26. novembra līdz 2015. gada 13. augustam un likumiskie

nokavējuma procenti 6,38 EUR par laika periodu no 2015. gada 14. augusta līdz 2015. gada 5. decembrim.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] arī prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Prasītājs ir lūdzis noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Tiesa atzīst, ka tā kā Atbildētāja nav veikusi pilnīgu aizdevuma atmaksu un tas ir Prasītāja kapitāls, kas joprojām atrodas pie Atbildētājas, tad

pamatots ir Prasītāja lūgums noteikt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas- 341,50 EUR, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka

Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 80,19 EUR (lietas 8., 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas

10. lapa), kopā samaksājot tiesas izdevumus 84,89 EUR, kas piedzenami no atbildētājas /pers. A/ Prasītāja labā.

No lietas materiāliem (lietas 2. lapa) ir konstatējams, ka kopā lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,85 EUR apmērā. Tā kā

prasība ir apmierināma, bet Prasītājs nav pilnībā nomaksājis lietā nepieciešamos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, tad no Atbildētājas par labu

valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,15 EUR apmērā, kas ir starpība starp lietā aprēķinātajiem un Prasītāja samaksātajiem ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.

Tiesa izskaidro, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: pārējie ieņēmumi – lietas izskatīšana tiesā, ekonomiskās

klasifikācijas kods 21499, saņēmējs: Tiesu administrācija, Ūnijas iela 8 k-9, Rīga, NMR90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000.

Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei -

10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts

ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību par naudas piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „LATEKO LĪZINGS”, reģistrācijas Nr. 40003366651, parādu 534,57 EUR

(pieci simti trīsdesmit četri euro, 57 centi) apmērā, tajā skaitā: pamatparādu 423,70 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 70,10 EUR apmērā par laika

periodu no 2014. gada 26. aprīļa līdz 2015. gada 26. jūlijam, līgumsodu 34,39 EUR apmērā par laika periodu no 2013. gada 26. novembra līdz

2015. gada 13. augustam, likumiskos nokavējuma procentus 6,38 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada 14. augusta līdz 2015. gada

5. decembrim; tiesas izdevumus 84,89 EUR (astoņdesmit četri euro, 89 centi), ieskaitot tos kontā Nr. LV98LATB0006010003592, AS „Norvik

Banka”.

Atzīt AS „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr. 40003366651, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no

nesamaksātās aizdevuma pamatsummas- 341,50 EUR.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 EUR (trīs euro, 15 centi)

apmērā.

Par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: pārējie ieņēmumi – lietas izskatīšana tiesā, ekonomiskās

klasifikācijas kods 21499, saņēmējs: Tiesu administrācija, Ūnijas iela 8 k-9, Rīga, NMR90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas

tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada

11. aprīļa - Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura