Legislator Case Law & Legislation
11181477420 / K12-0712-21 ECLI:LV:DAUT:2021:0607.11181477420.1.S AI generated

Court convicts father for criminal neglect of child support, sentencing him to 160 hours of compulsory labor.

Case Number 11181477420 / K12-0712-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of evading a court order to provide child support and sentenced him to 160 hours of compulsory labor. The defendant, a working adult, intentionally failed to pay the court-ordered support for his minor child despite having the financial means to do so. The court found the defendant guilty based on the material facts and applied the Criminal Law provisions regarding evasion of support obligations.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 170. pants; Kriminālprocesa likuma 527. pants: The court may convict and sentence a defendant to compulsory labor for intentionally evading a court order to provide child support when the defendant has the financial means to comply.

Keywords

AI generated
evading court order child support evasion compulsory labor sentence criminal negligence parental duty violation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 170. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Krimināllikuma 46. pants
Krimināllikuma 40. pants
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllieta Nr. 11181477420

K12-0712-21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2021. gada 7. jūnijā

Daugavpils tiesa,

tiesnesis Ģ. Aizsils,

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 170. pantā

paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un

konstatēja

/pers. A/ izvairījās no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu, šādos apstākļos:

ar Daugavpils tiesas 2010. gada 25. novembra spriedumu civillietā Nr. C12294109 no /pers.A/ /pers.E/ labā tika piedzīti līdzekļi

meitas /pers. D/ uzturēšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar 2009. gada

18. maiju līdz bērns sasniegs 7 gadu vecumu un no 7 gadu vecuma sasniegšanas 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas ik mēnesi līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām. Spriedums stājies spēkā 2010. gada

28. decembrī.

2019. gada 15. februārī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija pieņēma lēmumu Nr. 1-8/77466-2462 no 2019. gada 10.

janvāra izmaksāt iesniedzējai /pers. E/ parādnieka /pers. A/ vietā uzturlīdzekļus bērna /pers. D/ uzturam 122,55 euro apmērā; mainoties

normatīvajos aktos noteiktajam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamajam uzturlīdzekļu apmēram, uzturlīdzekļus izmaksāt

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apmēram, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto; uzturlīdzekļu izmaksu veikt līdz brīdim,

kamēr bērns sasniedz pilngadību, ja vien līdz tās sasniegšanai nav zudis tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai.

/pers. A/, būdams darbspējīga persona, laikā, kad no viņa ar Daugavpils tiesas 2010. gada 25. novembra spriedumu civillietā Nr.

Cl2294109 tika piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīgā bērna uzturam, proti, laikā no 2019. gada 4. novembra līdz 2020. gada 6. maijam kā

SIA "/nosaukums A/" darbinieks saņēma darba algu kopā 5 992,02 euro apmērā, bet laikā no 2020. gada 13. maija līdz 2020. gada

decembrim (ieskaitot) kā SIA "/nosaukums B/" darbinieks saņēma darba algu kopā 2 690,41 euro apmērā.

/pers. A/, neraugoties uz to, ka guva iepriekš norādītos ienākumus, un apzinoties, ka ar Daugavpils tiesas 2010. gada 25. novembra

spriedumu civillietā Nr. C12294109 viņam ir uzlikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus sava nepilngadīgā bērna uzturam, tīši un ilgstoši,

no 2019. gada 4. novembra līdz 2020. gada 22. decembrim nemaksāja nepilngadīgajam bērnam uzturlīdzekļus nekādā veidā. Tādējādi

/pers.A/ izvairījās no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu /pers. D/ un dot viņai uzturu.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 170. pantā.

Saskaņā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 12. panta 11. daļu tiesa krimināllietas, kas tiesai nodotas izskatīšanai

bez pierādījumu pārbaudes, izskata rakstveida procesā, ja pret to neiebilst lietas dalībnieki.

Lietā redzams, ka apsūdzētais piekritis lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, kā arī norādījis, ka aizstāvis viņam nav

nepieciešams.

Līdz krimināllietas iztiesāšanai noraidījums tiesas sastāvam nav pieteikts, kā arī apsūdzētais nav iesniedzis iebildumus pret lietas

iztiesāšanu rakstveida procesā un viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Prokurore Ginta Viļuma iesniedza rakstveida viedokli par /pers. A/ piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu

saistītiem jautājumiem.

Prokurore norāda, ka /pers. A/ tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 170. pantā, izdarīšanā

apstākļos, kas norādīti 2021. gada 5. maija lēmumā par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības. Apsūdzētā vaina ir pilnībā

pierādīta ne vien ar viņa paša vainas atzīšanu pirmstiesas procesā, bet arī ar kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem to

kopumā un savstarpējā sakarībā.

Krimināllikuma 170. panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Izvēloties soda veidu, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība. /pers. A/ ir

izdarījis kriminālpārkāpumu, kas kaitē viņa nepilngadīgās meitas /pers. D/ labklājības interesēm. Apsūdzētā personību

raksturo tas, ka viņš strādā SIA /Nosaukums B/, viņam ir 8 klašu izglītību, ir precējies, ir trīs bērni, iepriekš vienu reizi

sodīts - ar Daugavpils tiesas 2003. gada 22. decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 4 gadiem un policijas kontroli uz 1 gadu, sodāmība dzēsta. Apsūdzības izsniegšanas gaitā /pers. A/ norādīja, ka

savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst, bet izdarīto nenožēlo.

Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, secināms, ka Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi konkrētajā

gadījumā nav iespējams sasniegt, piemērojot apsūdzētajam vieglāko soda veidu - naudas sodu. Prokurores ieskatā /pers. A/ ir

nosakāms sods -piespiedu darbs.

Nosakot soda mēru, jāņem vērā, ka kriminālprocesā /pers. A/ atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildību pastiprinošie

apstākļi netika konstatēti.

Ņemot vērā iepriekšminēto, prokurore lūdz tiesu atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 170. pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 160 stundām.

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, prokurores viedokli, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma

lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo tiesai neradās šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un

nodarījums kvalificēts pareizi. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to

uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatēja.

/pers. A/ sodāmība dzēsta, strādā algotu darbu (lietas 36.-37. lapa).

Apsūdzētais /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta otro daļu izdarīja kriminālpārkāpumu. Krimināllikuma 170. panta

sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, tiesa ņem vērā nodarījuma raksturu,

radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību. Apsūdzētā nodarījuma raksturs saistīts ar nevēlēšanos maksāt uzturlīdzekļus savam

bērnam, lai gan tāda iespēja viņam bija, līdz ar to viņš izdarīja Krimināllikuma 170. pantā paredzēto kriminālpārkāpumu. Šo nodarījumu

viņš izdarīja, būdams nesodīts. Līdz ar to, ņemot vērā šos apstākļus, tiesa pievienojas prokurores viedoklim, ka apsūdzētais sodāms ar

piespiedu darbu, kas atbilst nodarījuma raksturam, apsūdzētā personībai un soda mērķim, tas ir, sodīt apsūdzēto par izdarīto.

Nosakot soda mēru saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam nav konstatēti atbildību

ietekmējoši apstākļi, ņem vērā, ka viņš atzina sevi ar vainīgu. Ārpus Krimināllikuma 46. pantā minētajiem soda noteikšanas kritērijiem,

tiesa ņem vērā arī apsūdzētā sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes un rakstveida procesā,

apsūdzētā personību, viņa sociālos apstākļus un visu lietā konstatēto apstākļu kopumu. Līdz ar to piespiedu darba stundu skaits

nosakāms Krimināllikuma 40. pantā paredzētajās robežās, tas ir, no 40-280 stundām. Piespiedu darbs izciešams no darba un mācībām

brīvajā laikā. Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja.

Apsūdzētajam kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā, kas atstājams negrozīts līdz spriedums

stāsies spēkā.

Pamatojoties uz “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 12. panta 11. daļu, Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499.,

512., 514., 520. 527., 528., 529. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 170. pantā, un sodīt viņu ar piespiedu

darbu uz 160 (viens simts sešdesmit) stundām.

/pers. A/ noteikt pienākumu pēc sprieduma spēkā stāšanās 10 (desmit) darba dienu laikā pieteikties piespiedu darba izpildei Valsts

probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Daugavpils nodaļā.

Drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā (2021. gada

7. jūnija), sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnesis Ģ. Aizsils