Small claims court dismisses defendant's non-appearance and orders full payment plus statutory interest.

Lieta Nr.C38035417

Lietas arhīva Nr. C-0354-17

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Valkā 2017.gada 21.septembrī

Valkas rajona tiesa, šādā sastāvā:

tiesnese I.Seisuma

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Valkas Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

tiesā saņemta SIA „Valkas Namsaimnieks” (turpmāk prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. C/ (turpmāk atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu, kas uz 2017.gada 26.maiju ir EUR 490.14, valsts

nodevu EUR 73.52 un tiesas izdevumus EUR 3.30.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

No 2009.gada 1.aprīļa dzīvojamās mājas apsaimniekotājs ir prasītājs.

Apsaimniekotājs veicis mājas kopīpašuma apsaimniekošanu un nodrošinājis atbildētājai iespēju izmantot komunālos pakalpojumus, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu, savukārt atbildētājai vienlaicīgi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2.un 3.punktu ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem un segt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus. Ņemot vērā, ka atbildētāja no dzīvokļa iegādes brīža maksājumus

par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanu vispār nav veikusi, tādēļ uz 2017.gada 26.maiju atbildētājai

uzkrājies parāds EUR 490.14.

Prasītājs brīdinājis atbildētāju par parādu 05.12.2016. un 31.03.2017.

Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja tiesai paskaidrojumus par prasību nav sniegusi. Tiesas dokumenti, kas nosūtīti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu atgriezti atpakaļ

tiesai ar VAS ,,Latvijas Pasts” darbinieka norādi - beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildus adrese- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas dresē.

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Ņemot vērā, ka lietā no lietas dalībniekiem nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma

rakstveida procesā, un par to paziņojums tika nosūtīts pusēm, norādot, ka sprieduma norakstu tās var saņemt tiesas kancelejā 2017.gada 21.septembrī.

Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj

Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.

MOTĪVU DAĻA

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem pievienotā Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Valkas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/redzams, ka

atbildētājai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, /adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 468/4001

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Lietā nav strīda par to, ka minēto daudzdzīvokļu māju apsaimnieko un pārvalda prasītājs. No 2009.gada 30.marta Valkas pilsētas domes lēmuma

(sēdes protokola Nr. 4 §3) pielikuma Nr.1 „Valkas pilsētas pašvaldības valdījumā un īpašumā esoši nekustamo īpašumu(..) pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā nododamo nekustamo īpašumu saraksts” redzams, ka prasītājs pārņēma saistības, t.sk. arī ar atbildētāju.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 5.punkts nosaka, ka kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un

pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.

Maksa par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 ,,Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” noteiktajā kārtībā.

Noteikumu 5.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka veicamo maksājumu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma

domājamai daļai.

Kaut arī lietā nav iesniegti pierādījumi, ka starp pusēm būtu noslēgts līgums par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tiesa uzskata, ka atbildētājai ir

pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā uz likuma pamata.

Tā kā atbildētāja nepildīja savas uzņemtās saistības, kā arī parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem turpināja pieaugt, prasītājs

2016.gada 5.decembrī un 2017.gada 31.martā nosūtīja paziņojumus par parāda apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju nav izpildījusi, kopējais parāda apmērs ir EUR 490.14, ko apstiprina lietas materiāliem

pievienotais 2017.gada aprīļa rēķins Nr. VNS /numurs/ un 25.05.2017. izdruka par parādu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pierādīta un apmierināma. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās

tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu vai iebildumus, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi

pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu.

Tā kā atbildētāja savas saistības labprātīgi nav nokārtojusi, prasītājs pamatoti griezies tiesā. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams

pamatparāds EUR 490.14.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.

Iesniedzot prasību tiesā, prasītājs nav pieteicis tiesai lūgumu atzīt prasītāja tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildes dienai likumiskos

procentus no piedzītās summas.

Judikatūrā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra

lēmumā lietā Nr. SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC- 1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem

lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

Kaut arī prasītājs nav pieteicis lūgumu par tiesībām saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, tiesa, ņemot vērā Civilprocesa

likuma 195.panta nosacījumus, atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos

6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda, ievērojot Civillikuma 1763. pantu, atbilstoši kuram, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesāšanās izdevumus. No atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta ,,a’’ apakšpunktu EUR 73.52 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3.30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgas izpildes termiņš.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.p., 93.p., 97.p., 34.p., 41.p.1.d., 195.p., 250. 26p., 250.27p., 250.25p., 204.1 p.,

tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/ par labu SIA „Valkas Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.

44103055060, juridiskā adrese Rīgas iela 22, Valka, Valkas novads, LV- 4701, apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvojamās telpas dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, parādu, kas uz 2017.gada 26.maiju ir EUR 490.14, valsts nodevu EUR 73.52, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumu EUR 3.30, kopā EUR 566.96 (pieci simti sešdesmit seši euro un 96 centi).

Parāds ieskaitāms SIA „VALKAS NAMSAIMNIEKS”, reģ.Nr. 44103055060, AS „SEB banka” norēķinu kontā Nr. /konta numurs/.

Noteikt tiesības SIA „Valkas Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 44103055060, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma ierobežojumus.

Noteikt atbildētājai labprātīga sprieduma izpildes termiņu – 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona

tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus.

Tiesnese I.Seisuma