Court fully allows landlord's claim for unpaid property management fees and statutory default interest against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the property management company's claim for unpaid fees and default interest against the tenant. The tenant failed to appear at the hearing or submit written explanations, leading to a default judgment. The court ruled that the debt was valid and the tenant was liable for the full amount plus statutory interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1071, 1652, 1662, 1753, 1755, 1759, 1765; A default judgment may be rendered when a defendant fails to appear or explain, and the creditor's claim is substantiated by evidence, entitling them to the principal debt and statutory default interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29 4569 20
Lietas arhīva Nr. C-1918-21/5
ECLI:LV:RLPT:2021:0608.C29456920.3.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 8. jūnijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese Sanita Rūtenberga
ar tiesas sēžu sekretāri Oļesju Circāni
2021. gada 25. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par
galvenā parāda un procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret
/pers. A/ par galvenā parāda un procentu piedziņu un ierosināta civillieta.
Pamatojoties uz Civillikuma 863, 1071., 1587., 1753., 1755. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 3329,22 EUR par
laiku no 2015. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. oktobrim un nokavējuma procentus 1288,59 EUR par laika periodu no 2018. gada 1. aprīļa līdz
2020. gada 31. martam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā saskaņā ar 2016. gada 8. jūlija
dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-16-418-lī atrodas dzīvojamā māja /adrese/, Rīgā. Saskaņā ar zemesgrāmatas izdruku no 2015. gada 30.
novembra īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/ reģistrētas /pers. A/. 2015. gada 9. decembrī puses noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.
Parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2015. gada 1. decembra līdz 2020. gada
31. oktobrim. Pamatparāds ir 3329,22 EUR. Nokavējuma procenti 1288,59 EUR aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1753. panta un 1755. panta
nosacījumiem un līguma 5.6. apakšpunktu par periodu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam.
Atbildētāja nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē neieradās un rakstveidā lūdza tiesu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās. Atbildētāja tiesas sēdē
neieradās, par neierašanās iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza. Civillieta tika izskatīta bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas piedalīšanās
saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmās daļas noteikumiem.
Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta nosacījumiem tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.
Motīvu daļa
Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība ir pilnībā apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punktu saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja
tiesa prasību apmierina pilnībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta otro daļu saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta
prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un
motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa
likuma 93. panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai
pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51. pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto
pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret
kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu
aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas
viņa dzīvokļa īpašumā; 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas
nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī
nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos
dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; 10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka
neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas
pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.
Civillikuma 1753. pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet 1662. pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā apmērā
atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.
Civillikuma 1071. pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
cita starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi: valsts nodeva 419,35
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 EUR.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu tiesa
n o s p r i e d a
Prasību pilnībā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas
numurs 40103362321) galveno parādu 3329,22 EUR, nokavējuma procentus 1288,59 EUR par laiku no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31.
martam un tiesas izdevumus 424,72 EUR, kopā 5042,53 EUR.
Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā LV 83
PARX 0013 0443 80019 akciju sabiedrībā “Citadele banka”.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesā.
Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese Sanita Rūtenberga