Administrative court dismisses fine for unvaccinated dog due to subsequent vaccination and minor violation status.

NORAKSTS

Lieta Nr.142170411 143/AA43-1199-13/19

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 21.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Vīgants, tiesnese I.Kaļiņina un tiesnese R.Paegle, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz J.Z. pieteikumu par Pārtikas un veterinārā dienesta 2011.gada 14.marta lēmuma Nr.1-13/464 (protokols ZZ Nr.253201) atcelšanu, sakarā ar J.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Liepājas pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors 2010.gada 30.decembrī plkst.09:16 sastādīja J.Z. administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.253201 (turpmāk – Protokols). Protokolā konstatēts, ka J.Z. nav vakcinējis sev piederošo suni Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā. J.Z. pārkāpis Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” (turpmāk – Noteikumi Nr.266) 52.5.punktu un Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punktu. Par izdarīto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 106.panta pirmajā daļā un protokols nosūtīts izskatīšanai Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – PVD). [2] PVD Dienvidkurzemes pārvaldes valsts veterinārā inspektore 2011.gada 3.februārī pieņēma lēmumu Nr.Z40-64-1259 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru par Latvijas APK 108.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu uzlika J.Z. naudas sodu Ls 250 apmērā. Sākotnējo lēmumu J.Z. apstrīdēja augstākā iestādē.

[3] Ar PVD (turpmāk – atbildētāja) ģenerāldirektora 2011.gada 14.marta lēmumu Nr.1-13/464 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Iestādes lēmumā norādīti šādi apstākļi. J.Z. turējumā atrodas dzīvnieks (suns), kurš nav vakcinēts pret trakumsērgu, bet Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punkts noteic dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums reizi gadā nodrošināt suņa vakcināciju pret trakumsērgu. Dzīvnieka vakcinācijas apliecībā kā suņa īpašnieks norādīta A.Z. Pie administratīvās atbildības saukts J.Z., jo atbilstoši viņa 2011.gada 3.februāra paskaidrojumā norādītajam viņš ir dzīvnieka turētājs. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punktu un Latvijas APK 277.pantu, par dzīvnieku vakcinācijas pārkāpumu noteiktajā termiņā J.Z. atbild tāpat kā dzīvnieka īpašnieks, līdz ar to J.Z. pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Ar 2010.gada 22.novembra lēmumu J.Z. par Latvijas APK 108.panta pirmās daļas pārkāpumu uzlikts naudas sods Ls 10, jo J.Z. nepildīja Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punkta nosacījumus. Latvijā dzīvnieku saslimšanas risks ar trakumsērgu ir ļoti augsts un minētā slimība bīstama cilvēkiem. Par administratīvo pārkāpumu J.Z. pamatoti uzlikts naudas sods Ls 250.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 11.aprīlī saņemts J.Z. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. Pieteicējam trīs reizes uzlikts naudas sodu Ls 10 apmērā par istabas suni, kurš bija bez pavadas. Suns pieder pieteicēja mātei, bet turētājs ir pieteicējs. Pieteicējs ir ilgstošs bezdarbnieks, bet sodus ir samaksājis. Pieteicēja sieva ir slima, pieteicējs gūst ienākumus strādājot gadījuma darbus, lai būtu par ko nopirkt medikamentus un varētu palīdzēt mātei.

[5] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz pieteikumu noraidīt.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.marta spriedumu (turpmāk – spriedums) pieteikums noraidīts, un spriedumā norādīti šādi apstākļi. Suns nebija vakcinēts pret trakumsērgu, un pieteicējs ir suņa turētājs. Uz pieteicēju attiecas Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punktā noteiktais pienākums, un par pienākuma neizpildīšanu iepriekš gada laikā pieteicējs ir sodīts. Pieteicējs nenoliedz, ka pārkāpums ir izdarīts, bet norāda, ka finansiālo apstākļu dēļ viņš nav spējīgs samaksāt naudas sodu Ls 250 apmērā. Pieteicējam piemērotais sods ir tiesisks un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. Konkrētajā gadījumā pieteicējam piemērots iespējamais minimālais naudas sods Ls 250. Līdz ar to noteiktais sods iestādei nebija jāpamato ar apstākļiem, kas ņemami vērā saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu.

[7] Par spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts Lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā minētajiem apstākļiem, papildus norādot, ka pieteicējs nesaņēma tiesas pavēsti, līdz ar to viņš nezināja, kad jāierodas tiesā. Spriedums pieņemts, neuzklausot pieteicēja paskaidrojumus un pamatojumu.

[8] Atbildētāja paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas ir nepamatota.

[9] Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā un atbilstoši Latvijas APK 289.22panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām.

Motīvu daļa

[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējam izsakāms mutvārdu aizrādījums par izdarīto administratīvo pārkāpumu, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[11] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka iestāde Lēmumā pamatoti atzinusi, ka J.Z. pārkāpis Noteikumu Nr.266 52.5.punktu un Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punktu. Lēmumā pareizi konstatēts, ka šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti, līdz ar to iestāde pamatoti pieteicēja darbības kvalificējusi kā Latvijas APK 108.panta otrās daļas pārkāpumu. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs pēc būtības atzīst sevi par vainīgu, tikai apstrīdēšanas iesniegumā norādījis, ka arī citas personas izdara analoģiskus pārkāpumus un vērš iestādes uzmanību uz to, ka ir maznodrošināts. Pieteikumā un apelācijas sūdzībā pieteicējs nenoliedz, ka izdarījis administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to apgabaltiesai nav pamata atkārtoti vērtēt tos lietas apstākļus, kas norādīti iestādes Lēmumā par pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un pierādījumiem kas to apstiprina, jo atbilstoši Latvijas APK 243.panta prasībām iestāde pamatoti atzinusi, ka pieteicējs ir izdarījis Latvijas APK 108.panta otrās daļas pārkāpumu.

[12] Apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā pastāv tādi apstākļi, lai, saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu atzītu par maznozīmīgu pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu.

[13] Protokols pieteicējam ir sastādīts 2010.gada 30.decembrī, bet Sākotnējais lēmums pieņemts 2011.gada 3.februārī. Pieteicēja turējumā esošais suns ir vakcinēts 2011.gada 9.februārī pret trakumsērgu. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs šādi rīkojies pirms iestāde 2011.gada 14.martā pieņēma Lēmumu. Tas nozīmē, ka pieteicējs kā persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu rīkojies saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14.punkta prasībām, jo pēc Sākotnējā lēmuma pieņemšanas ir vakcinējis suni pret trakumsērgu un par to izdarīta attiecīga atzīme dzīvnieka pasē (lietas lapa 25). Šāda rīcība norāda, ka pieteicējs ir izpratis savas bezdarbības prettiesisko raksturu un ir veicis darbības, lai izpildītu likuma prasības. Apgabaltiesa no Lēmuma pamatojuma nekonstatē, ka iestāde Lēmumā būtu šādu pieteicēja rīcību un to, vai tā nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli kā to paredz Latvijas APK 33.panta trešā daļa. Atbilstoši minētajai tiesību normai institūcija (amatpersona), ka lemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kas likumā nav minēti. Visi lietas faktiskie apstākļi, tajā skaitā atbildētāja rīcība, kas vērsta uz likuma prasību pildīšanu, aplūkojami kontekstā ar Latvijas APK 1.panta pirmo daļu, kas paredz, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir (..) novērst tiesību pārkāpumus, un 22.pantā noteikto, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ievērojot minēto, kā arī ziņas par pārkāpēja personību, apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā lietā ir pamats piemērot Latvijas APK 21.panta pirmo daļu, atzīstot izdarīto pārkāpumu par maznozīmīgu un pieteicējam izsakāms mutvārdu aizrādījums.

[14] Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 275.panta trešās daļas 1.punktu apgabaltiesa izbeidz lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo pieteicējam tiek izteikts mutvārdu aizrādījums saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Latvijas APK 275.panta trešās daļas 1.punktu, 289.22 panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

J.Z. (personas kods /personas kods/) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 108.panta otrās daļas pārkāpumu izteikt mutvārdu aizrādījumu. Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par J.Z. saukšanu pie administratīvās atbildības (protokols ZZ Nr.253201) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 108.panta otrās daļas pārkāpumu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis referents (paraksts) M.Vīgants

Tiesnese (paraksts) I.Kaļiņina

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis M.Vīgants 2013.gada 21.janvārī.