Court allows child support claim in small claims procedure after defendant failed to respond.

Lietas Nr. C16092214

Lietas arhīva Nr. C-0922-14

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2014. gada 10. novembrī

Jēkabpils rajona tiesas tiesnese L. Bārbale, izskatot rakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu

piedziņu,

konstatēja:

prasītāja /pers. B/ (turpmāk ? Prasītāja) iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk ? Atbildētājs) par uzturlīdzekļu

piedziņu bērnu uzturam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laulība ar Atbildētāju nav bijusi reģistrēta. Kopdzīves laikā 2012. gada 23. decembrī piedzimusi meita /pers.

D/, un 2014.gada 16.jūlijā piedzimusi meita /pers. E/. Atbildētājs bērnus ir atzinis par saviem miesīgiem bērniem, iesniedzot dzimtsarakstu nodaļā

iesniegumu bērnu paternitātes labprātīgai atzīšanai. Pēc kopdzīves pārtraukšanas bērni palikuši dzīvot ar Prasītāju, atrodas viņas ikdienas aprūpē un

uzraudzībā. Atbildētājs par bērniem neinteresējas un nesniedz materiālu palīdzību bērnu uzturam.

Pamatojot prasību ar Civillikuma 112., 177., 179. pantu, Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja uzturlīdzekļus katra bērna uzturam ik mēnesi 120

euro apmērā, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālu apmēru un lūdz noteikt nekavējošu sprieduma izpildi. Prasītāja lūdz lietu izskatīt

rakstveida procesā.

2014.gada 9.septembrī Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot

termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā līdz 2014.gada 9.oktobrim.

Saskaņā ar 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, ja

vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi

un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju

par dokumentu saņemšanu.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis, iebildumus pret pieteikumu nav cēlis,

nav pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Lietu tiesa izskata rakstveida procesā 2014.gada 10.novembrī, par ko pusēm 2014.gada 22.oktobrī nosūtīts paziņojums

(lietas 27. – 28. lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par

bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa

un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot

viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Saskaņā ar šī panta otro daļu pienākums

gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Arī 1998. gada 8. jūlijā LR likuma „Bērnu tiesību aizsardzības likums” 2. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli

nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, bet 24. panta pirmā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums

ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai

25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30 %

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga ar 2014.gada 1.janvārī sastāda 320 euro, tādēļ minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas

jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, bērnam līdz 7 gadu vecumam sastāda 80 euro mēnesī, bet bērnam no 7 gadu

vecuma sastāda 96 euro mēnesī.

Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai

un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta 2. daļa nosaka, ka vecāki vai citas personas, kas audzina bērnu, ir pirmām kārtām

atbildīgi par to, lai viņu spēju un finansiālo iespēju robežās bērnam būtu nodrošināti viņa attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, par primāru uzskatāms nepilngadīgā bērna uzturēšanas nodrošinājums.

Kā redzams no lietai pievienoto dzimšanas apliecību /numurs/, un /numurs/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas

kods /personas kods/, vecāki ir /pers. C/, personas /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/ (lietas 10., 11. lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt katra bērna uzturam uzturlīdzekļus 120 euro ik mēnesī.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs savu viedokli sakarā ar celto prasību nav izteicis, ka nekādus pretargumentus prasībai nav iesniedzis, tiesa atzīst,

ka nav pamata pārvērtēt prasījuma apmēru un uzturlīdzekļi bērnu uzturam piedzenami 120 euro apmērā katram bērnam, kā to lūdz Prasītāja.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība apmierināma pilnībā, nosakot, ka no /pers. C/ meitu /pers. D/ un /pers. E/ katras uzturam ik mēnesi piedzenami

uzturlīdzekļi 120 euro apmērā, bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērnu 7 gadu vecumam,

bet no bērnu 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz pilngadības sasniegšanai ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas, sākot no prasības iesniegšanas dienas - 2014. gada 8. septembra.

Piedzenot uzturlīdzekļus konkrētajā apmērā no /pers. C/, atbilstoši Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktam, 39. pantam un

42. panta pirmajai daļai, piedzenami arī tiesas izdevumi, no kuru samaksas pie prasības iesniegšanas tiesā prasītāji uzturlīdzekļu piedziņas lietā saskaņā ar

likumu ir atbrīvoti – valsts nodeva valsts ienākumos 349,94 euro (120x2=240; 240x12=2880; 2880-2134=746x4%=29,84+320,10=349,94) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,27 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. pantu, pēc Prasītājas lūguma, nosakāms, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu ir izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas

izdevumu samaksu par labu valstij – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 197., 199., 2041., 205., 250.25 pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus ik mēnesi no visa veida

ienākumiem meitas /pers. D/, personas kods /personas kods/, un meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, katras uzturam 120 euro (viens

simts divdesmit euro) apmērā, bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērnu 7 gadu vecuma

sasniegšanai, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz pilngadības sasniegšanai ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas, sākot ar 2014. gada 8. septembri, nosakot, ka spriedums izpildāms nekavējoties, pārskaitot uzturlīdzekļus Prasītājas norēķinu kontā

/konta numurs/, AS „SEB banka”.

Izpildu rakstu, kas izsniegts saskaņā ar Jēkabpils rajona tiesas 2014. gada 18. septembra lēmumu par pagaidu

uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/, atsaukt pēc tā izpildes.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 349,94 euro (trīs simti četrdesmit deviņi euro 94 centi)

un izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu 6,27 euro (seši euro 27 centi), nosakot, ka spriedums šajā daļā Atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils

rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese L. Bārbale