Court declares bankruptcy for company after second failed insolvency protection request within a year.
Legislator summary
AI generatedThe court granted a supplementary ruling to declare the company bankrupt following the termination of its second insolvency protection proceeding within the same year. The company failed to submit a plan for protective measures after the deadline, leading to the dismissal of its initial request and the subsequent filing of a second application. Under the Insolvency Law, the court was mandated to declare bankruptcy when a second insolvency protection case was initiated without successful implementation, resulting in the official declaration of the company's insolvency.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 51.panta 2.daļa; Civilprocesa likuma 341.11 panta 2.daļa: The court must declare bankruptcy if a second insolvency protection proceeding is initiated against a debtor within a year without the implementation of the first proceeding.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1117-17/8
ECLI:LV:AAAA:2016:1123.C31333616.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 21.oktobrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese E. Stelte-Auziņa
pārbaudīja SIA “/pers. A/” pieteikumu par papildlēmuma taisīšanu “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma lietā.
Aprakstošā daļa.
Ar 2016.gada 25.jūlija lēmumu ierosināta SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Ar 2016.gada 28.septembra lēmumu izbeigts SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības process.
2016.gada 7.oktobrī tiesā reģistrēts SIA “/pers. A/” pieteikums par papildlēmuma taisīšanu lietā tajā norādot, ka jau 2015.gada 17.novembrī ar
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmumu bija ierosināta SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Tiesas noteiktajā termiņā
saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns netika iesniegts un tika lūgts pagarināt termiņu. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2016.gada 22.janvāra lēmumu civillietā Nr./numurs Z/ tika nolemts noraidīt SIA “/pers. A/” pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu
plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu, izbeigt SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigt tiesvedību tiesiskās aizsardzības procesa lietā.
Lēmumā tika norādīts, ka tas nav pārsūdzams.
2016.gada 22.jūlijā SIA “/pers. A/” atkal iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Ar Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija lēmumu civillietā Nr. /Numurs V/ ierosināta SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesa
lieta un noteikts termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem līdz 2016.gada 26.septembrim. Tiesas
noteiktajā termiņā plāns netika iesniegts, kā to paredz Maksātnespējas likuma 40.panta 1.daļa, kā arī SIA “/pers. A/” nelūdza tiesai šo termiņu pagarināt.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 28.septembra lēmumu nolemts izbeigt SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesu.
Lēmumā norādīts, ka tas nav pārsūdzams.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta 2.daļu tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas
procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa
īstenošana. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.11 panta 2.daļu tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu
un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā. Lūdz taisīt papildlēmumu, jo
ir neizlemts jautājums par maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Motīvu daļa.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 201.pantu, tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt
papildspriedumu, ja nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; tiesa nav
noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu, ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās
attiecības, bet, ja tāda likuma nav,- vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta 2.daļu tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas
procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa
īstenošana. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.11 panta 2.daļu tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu
un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.
Pārbaudot pieteicējas norādīto informāciju Tiesu informatīvajā sistēmā, tiesnese atrod, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2016.gada 22.janvāra lēmumu civillietā Nr./Numurs Z/ noraidīts SIA “/pers. A/” pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna
saskaņošanas termiņa pagarināšanu, izbeigts SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības process un izbeigta tiesvedība tiesiskās aizsardzības procesa lietā.
Atkārtoti 2016.gada 22.jūlijā SIA “/pers. A/” iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Ar Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija lēmumu civillietā Nr. /Numurs v/ ierosināta SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesa lieta
un noteikts termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem līdz 2016.gada 26.septembrim. Ar Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 28.septembra lēmumu nolemts izbeigt SIA “/pers. A/” tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesnese
konstatē, lai gan Maksātnespējas likuma 51.panta 2.daļā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas
maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās
aizsardzības procesa īstenošana, tiesa savā 2016.gada 28.septembra lēmumā nav pasludinājusi SIA “/pers. A/” maksātnespējas procesu. Līdz ar to
tiesnese secina, ka SIA “/pers. A/” pieteikums par papildlēmuma taisīšanu, ar kuru tiesa pasludina SIA “/pers. A/” maksātnespēju, ir pamatots un
apmierināms. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.11 panta 2.daļu tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu
un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.
1994.gada 16.septembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/pers. A/”.
Pieteikumā par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu norādīts, ka pieteicējai ir apgrūtināta iespēja norēķināties ar kreditoriem. Saskaņā ar
operatīvo bilanci uz 2016.gada 30.jūniju, pieteicējai bija aktīvi par 2705041,00 EUR, ko veido pamatlīdzekļi 2607818,00 EUR, apgrozāmie līdzekļi
97223,00 EUR. Pieteicējas kreditoru apjoms ir 2678805,00 EUR, ko veido ilgtermiņa kreditori 2434690,00 EUR un īstermiņa kreditori 244115,00
EUR apmērā.
Zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona lietvedībā esošās izpildu lietas ietvaros notiek piespiedu parāda piedziņa no pieteicējas AS
“/Nosaukums R/” labā par kopējo parādu 2473284,91 EUR.
Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese A/.
Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir
iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis. Maksātnespējas likuma 51.panta 2.daļā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības
procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības
procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana.
Tiesa arī būtu ieceļams Civilprocesa likuma 363.10 pantā noteiktajā kārtībā Maksātnespējas administrācijas ieteiktais administratora amata
kandidāts par administratoru. Ņemot vērā, ka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā parādniece savu administratora kandidātu neizvirzīja, tiesas
noteiktajā termiņā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neiesniedza, tādēļ administrators šajā lietā nav iecelts. Valsts aģentūrai
„Maksātnespējas administrācija” nosūtāms lēmuma noraksts maksātnespējas procesa administratora amata kandidāta ierosināšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta ceturto daļu, pasludinot maksātnespējas procesu, tiesa spriedumā norāda maksātnespējas
procedūras veidu atbilstoši Padomes regulai Nr.1346/2000. Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka parādniecei būtu uzņēmumi Eiropas Savienības
dalībvalstīs vai parādniece būtu kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmuma filiāle, starptautiska maksātnespējas procesa uzsākšanai nav
pamata, līdz ar to izskatāmajā lietā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. un 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra nav uzsākama.
Rezolutīvā daļa.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 201. pantu, 341.11 panta 2.daļu, tiesa
Papildus nolēma:
Pasludināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/pers. A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, maksātnespējas
procesu.
Lēmuma norakstu nosūtīt Valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” maksātnespējas procesa administratora amata kandidāta ieteikšanai.
Papildlēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese: E. Stelte-Auziņa