Court dismissed appeal against police fine for traffic violation, upholding original penalty as lawful and proportional.

Lieta Nr.42639108

(A00465-10/32)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 3.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējam E.B.,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Zemgales

reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa pilnvarotajai pārstāvei R.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz E.B.,

personas kods /personas kods/, (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Valsts policijas

Tukuma rajona policijas pārvaldes priekšnieka R.Z. 2008.gada 25.jūnija lēmuma

Nr.039/PA305560/B-33 atcelšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 24.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemts

pieteicēja pieteikums par Valsts policijas Tukuma rajona policijas pārvaldes (turpmāk –

iestāde vai atbildētājs) priekšnieka 2008.gada 25.jūnija lēmuma Nr.039/PA305560/B-

33 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.

Ar tiesneses 2008.gada 30.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta

administratīvā lieta (lietas 2.lapa).

[2] 2008.gada 18.maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.PA305560 (turpmāk – protokols) par to, ka tajā pašā dienā plkst. 20:04 pieteicējs

agresīvi vadījis transportlīdzekli Mazda MX-6, ar valsts reģistrācijas numura zīmi

(turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/. Pieteicējs braucis pa ceļu Jelgava – Tukums

virzienā uz Jelgavu, ceļa 45.km, krustojumā ar ceļu Rīga – Ventspils 63.km neizpildīja

207.ceļa zīmes („Neapstājoties tālāk braukt aizliegts”) prasības, uzsāka apdzīšanu

krustojumā, iebrauca krustojumā, atrodoties pretējā braukšanas joslā, tādējādi ignorējot

pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Protokolā norādīts, ka pieteicējs pārkāpis

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4., 86., 123.2., 281.5.punkta prasības un tādējādi

izdarījis administratīvos pārkāpumus, par kuriem paredzēta atbildība Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta 13.daļas 2.punktā,

149.9 panta ceturtajā daļā, 149.27 panta trešajā daļā un 149.6 panta sestajā daļā (lietas

32.lapa).

[3] 2008.gada 20.maijā izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta un pieņemts

lēmums Nr.039/PA305560 (turpmāk - sākotnējais lēmums) par pieteicēja saukšanu pie

administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 4., 86., 123.2., 281.5. punkta

prasību neievērošanu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.4 panta 13.daļas 2.punktā;

149.9 panta ceturtajā daļā, 149.27 panta trešajā daļā un 149.6 panta sestajā daļā;

konstatēts LAPK 34.panta otrajā daļā paredzēts atbildību pastiprinošs apstāklis.

Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 200 (divi simti latu) apmērā (lietas 33.lapa).

[4] 2008.gada 27.maijā pieteicējs apstrīdējis sākotnējo lēmumu, norādot, ka

ievērojis 207.ceļa zīmes prasības un apturējis automašīnu. Krustojumā iebraucis

atrodoties savā braukšanas joslā un konstatējis, ka priekšā braucošajai automašīnai

radušās tehniskas problēmas. Lai izvairītos no apstāšanās krustojuma vidū, apsteidzis

priekšā braucošo automašīnu, jo priekšā braucošās automašīnas ātrums nav bijis lielāks

par 25 km/h. Pieteicējs uzskata, ka citu transportlīdzekļu vadītāju intereses netika

ignorētas. Apstājies autobusa pieturā, piebraukuši policijas inspektori un sastādījuši

protokolu. Neskatoties uz pieprasījumu, videoieraksts neticis uzrādīts. Notikušajam ir

liecinieks G.D. (lietas 41.lapa).

[5] 2008.gada 16.jūnijā pieteicējs sniedzis paskaidrojumu (lietas 35.lapa),

norādot uz tādiem pašiem apstākļiem kā apstrīdēšanas iesniegumā (sk. šā sprieduma

4.punktu).

[6] 2008.gada 25.jūnijā pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts, norādot, ka ar lietas materiāliem pieteicēja vaina

administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pierādīta (lietas 44.-48.lapa).

[7] Pieteikumā (lietas 3.-4.lapa) norādīts, ka notikušajam bijuši liecinieki –

pasažieri, taču viņu liecības nav uzklausītas. Pārsūdzētajā Lēmumā minētos

pārkāpumus pieteicējs neesot izdarījis, tādēļ sods piemērots nepamatoti.

[8] 2009.gada 1.aprīlī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums

(lietas 29.-31.lapa), kurā norādīts, ka ar lietas materiāliem pieteicēja vaina

administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pierādīta. Pieteicēja pieļautie pārkāpumi ir

fiksēti videoierakstā, ierīce ir verificēta. Pieteicējs gada laikā jau bija administratīvi

sodīts par agresīvu braukšanu.

[9] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā

minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka LAPK 149.9 panta ceturtajā daļā

minēto pārkāpumu nav izdarījis, jo veicis apsteigšanu, nevis apdzīšanu; apsteigšana

uzsākta izbraucot no krustojuma. Arī LAPK 149.6 panta sestajā daļā minēto pārkāpumu

nav izdarījis, jo griežoties pa kreisi, priekšējā automašīna braukusi ļoti lēni un viņam

licies, ka tā plāno griezties uz nomales pusi. Neesot varējis priekšā braucošo

automašīnu apsteigt, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Savukārt LAPK 149.27 panta

trešajā daļā minēto pārkāpumu neesot izdarījis tāpēc, ka priekšā braucošā automašīna

bija apstājusies aiz stop līnijas, bet viņš apstājies tieši pie stop līnijas. Līdz ar to nav

pamata piemērot LAPK 149.4 panta 13.daļu. Policijas automašīna piebraukusi ar

ieslēgtām bākugunīm, pārkāpuma būtība tikusi izskaidrota un sastādīts protokols par

agresīvu braukšanu. Ar protokola saturu iepazinies un protokolu parakstījis. Rakstisku

paskaidrojumu nav sniedzis, bet mutiski paskaidrojis, ka neko nav pārkāpis. Policijas

darbinieki nav personīgi pazīstami.

[10] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un lūdza noraidīt.

Paskaidroja, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējs rupji pārkāpis virkni Ceļu satiksmes

noteikumu prasību - 207.ceļa zīmes neievērošana, apdzīšana krustojumā, iebraukšana

pretējā braukšanas joslā. Ar savu rīcību pieteicējs radīja bīstamu situāciju uz ceļa, kā arī

traucēja vienmērīgu transportlīdzekļu kustību. Pieteicēja rīcība kopumā kvalificējama

kā agresīva braukšana. Ņemts vērā arī tas, ka pieteicējs uz pārkāpuma fiksēšanas

momentu iepriekš gada laikā bijis 2 reizes administratīvi sodīts: par ātruma

pārsniegšanu un par agresīvu braukšanu. Ceļa posmā Rīga – Ventspils tas ir ļoti bīstams

krustojums, jo tajā bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi un pat ar letālu iznākumu.

[11] Tiesa konstatēja, ka uz tiesas sēdi nav ieradies pieteicēja norādītais

liecinieks E.Z..

Tā kā lietā esošie pierādījumi tiesas ieskatā ir pietiekami, tad tiesa atzina, ka ir

iespējams lietu izskatīt pēc būtības bez minētā liecinieka uzklausīšanas (lietas 69.-

70.lapa).

[12] Liecinieks G.D. tiesas sēdē liecināja, ka ar pieteicēju ir personīgi

pazīstams. Konstatētais pārkāpums varētu būt noticis augustā, ap astoņiem vakarā, jo

bijusi krēsla, ceļa segums bijis sauss. Krustojumā apstājušies pie stop līnijas, priekšā

braukusi baltas krāsas vieglā automašīna. Otra automašīna jau bija sākusi braukt, kad

viņi apstājušies pie stop līnijas. Pārliecinoties par ceļa drošību, izgriezuši ārā no

krustojuma, bet priekšā braucošā automašīna braukusi ļoti lēni, tādēļ to apsteiguši.

Policijas inspektori pieteicēju aicinājuši izkāpt no mašīnas, bet viņu un otru liecinieku –

E.Z. iesēdinājuši izsauktajā patruļas automašīnā un aizveduši uz policijas iecirkni, lai

noskaidrotu personību. Dokumenti iecirknī netika prasīti un personība netika

noskaidrota; personu apliecinošie dati tikuši ierakstīti protokolā.

[13] Liecinieks N.K. tiesas sēdē liecināja, ka ar pieteicēju nav personīgi

pazīstams. Pildījis dienesta pienākumus, atradies dienesta automašīnā, kad ievērojis, ka

no degvielas uzpildes stacijas lielā ātrumā izgriežas automašīna. Nolēmuši automašīnu

pārbaudīt, taču sanākusi neliela aizķeršanās un tādēļ turpat uz vietas automašīnu apturēt

nav bijis iespējams. Automašīna izbraukusi pa Jelgavas ceļu virzienā uz Rīga –

Ventspils šoseju, piebraukuši tai tuvāk un ieslēguši video iekārtu. Šosejas Rīga -

Ventspils krustojumā automašīna neapstājās pie stop zīmes un veica priekšā braucošās

mašīnas apdzīšanas manevru tieši krustojumā. Pārkāpumi bijuši acīmredzami, tie fiksēti

video. Pēc šā gadījuma automašīna tikusi apturēta un konstatēts, ka to vada pieteicējs,

automašīnā bijušas vairākas personas. Veicot pārbaudi, konstatējuši, ka pieteicējs

izsludināts meklēšanā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tāpēc pieņemts lēmums

aizturēt visas personas un nogādāt policijas iecirknī personības pārbaudei. Pieteicējs

izdarījis virkni Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumu un radījis bīstamu

situāciju. Profesionālais darba stāžs Ceļu policijā ir 15 gadi.

Motīvu daļa

[14] Tiesa, uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus,

liecinieku liecības un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, nonāca pie secinājuma, ka

pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[15] Lietā nav strīda par to, ka protokolā norādītajā laikā un vietā pieteicējs

vadīja protokolā minēto transportlīdzekli.

Pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis pārsūdzētajā Lēmumā norādītos

administratīvos pārkāpumus.

[16] LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma

izdarīšanas laikā un vietā.

Ņemot vērā minēto, tiesību normas spriedumā ir izteiktas tādā redakcijā, kāda

bija spēka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā

persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības,

vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,

kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un

brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā

atbildība.

LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās

atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Tā paša panta otrā daļa cita starp nosaka, ka šos faktus konstatē ar šādiem

līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar citu personu

paskaidrojumiem, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (foto, video u.c.).

Tādējādi, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot videoieraksts (lietas

1.pielikums), protokols (lietas 6., 32.lapa), pieteicēja paskaidrojumi (lietas 35.,

41.lapa), policijas darbinieka N.K. dienesta ziņojums (lietas 42.lapa) un liecības tiesas

sēdē (lietas 70.lapa), izdruka par pieteicējam sastādītajiem protokoliem (lietas 34., 36.

– 38.lapa) un liecinieka G.D. liecības tiesas sēdē (lietas 69. – 70.lapa).

Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona)

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

[17] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.panta otrajā daļā noteikto, ceļu

satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes

noteikumus.

Pamatojoties uz citētajā tiesību normā ietverto deleģējumu, izdoti Ceļu

satiksmes noteikumi, kuru 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku

pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu

prasības.

No minētā secināms, ka Ceļu satiksmes noteikumu, ceļa zīmju un ceļa

apzīmējumu prasības ir saistošas ikvienam, nekādus izņēmumus likumdevējs nav

paredzējis.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 6. un 10.punktam, katram ceļu satiksmes

dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs

noteiktās prasības. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai

neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu

zaudējumus.

Ceļu satiksmes noteikumu 86.punktā ir noteikts, ka jānogriežas tā, lai,

izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā

braukšanas virziena pusē.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 123.2.punktu ir aizliegts apdzīt

neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā

pret šķērsojamo ceļu.

Savukārt minēto noteikumu 281.5.punkts noteic, ka priekšrocības zīmes

norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās

vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīme 207.zīme „Neapstājoties tālāk braukt

aizliegts” nozīmē to, ka ir aizliegts braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli tieši pirms

stoplīnijas (929.apzīmējums) [..].

Par citētajās tiesību normās noteikto prasību neizpildīšanu ir paredzēta

administratīvā atbildība LAPK 149.9 panta ceturtajā daļā, 149.27 panta trešajā daļā un

149.6 panta sestajā daļā.

Saskaņā ar LAPK 149.27 panta trešajā daļā noteikto, par tās prasības

neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši

noteiktajā vietā), izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

piecu latu apmērā.

Atbilstoši LAPK 149.6 panta sestajai daļai, par nogriešanos tā, ka, izbraucot no

brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena

joslā, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

LAPK 149.9 panta ceturtajā daļā cita starp noteikts, ka par apdzīšanu

neregulējamos krustojumos uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit

latu apmērā.

Turklāt LAPK 149.4 panta 13.daļas 2.punktā ir noteikts, ka par agresīvu

braukšanu, kas izpaudusies kā: transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts

ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu

plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja

braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu

transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā

transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas

nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

[18] Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina

pārsūdzētajā Lēmumā minēto pārkāpumu izdarīšanā.

Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz tālāk minētajiem apsvērumiem.

[18.1] Lietā ir videomateriāls (lietas 1.pielikums), no kura ir redzams, ka

pieteicējs vadīja transportlīdzekli Mazda MX-6 pa ceļu Jelgava – Tukums virzienā uz

Jelgavu un pirms krustojuma ar šoseju Rīga – Ventspils neapstādināja transportlīdzekli

pirms 207.ceļa zīmes. Pieteicējs gan samazināja braukšanas ātrumu, taču 207.ceļa

zīmes prasības neizpildīja; minētās ceļa zīmes prasības izpildīja pieteicējam priekšā

braucošā automašīna, bet pieteicējs tieši pirms stop zīmes neapstādināja

transportlīdzekli. Krustojumā pieteicējs veica pagriezienu pa kreisi, iebrauca pretējā

braukšanas joslā un apdzina priekšā braucošo transportlīdzekli. Nekas neliecināja par

to, ka priekšā braucošajam transportlīdzeklim būtu radušās tehniskas problēmas, vai, ka

priekšā braucošais transportlīdzeklis gatavotos griezties uz ceļa nomales pusi. Priekšā

braucošais transportlīdzeklis krustojumā veica pagriezienu pa kreisi, ievērojot Ceļu

satiksmes noteikumu prasības. Savukārt pieteicējs neizpildīja 207.ceļa zīmes prasības

pirms krustojuma, turklāt krustojumā veica ļoti bīstamu un neatļautu manevru, tādējādi

ignorējot citu ceļu satiksmes dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, kā arī radot

bīstamu situāciju uz ceļa.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā Lēmumā norādītie pieteicēja

pieļautie pārkāpumi ir bijuši acīmredzami.

[18.2] Protokolā (lietas 6., 32lapa) minētie apstākļi sakrīt ar videomateriālā

(lietas 1.pielikums) redzamo un ceļu policijas inspektora N.K. dienesta ziņojumā (lietas

42.lapa) norādītajiem apstākļiem, proti, ka, vadot transportlīdzekli, pieteicējs

neizpildīja 207.ceļa zīmes prasības, veicot pagriezienu krustojumā iebrauca pretējā

braukšanas joslā un veica apdzīšanas manevru krustojumā. Tiesas sēdēs laikā N.K.

sniedza liecību, norādot tos pašus apstākļus (sk. šā sprieduma 13.punktu) un uzsverot,

ka pieteicēja izdarītie pārkāpumi ir bijuši acīmredzami. Tādējādi visi minētie

pierādījumi savstarpēji sakrīt.

[18.3] Tiesa izvērtēja arī pieteicēja paskaidrojumus (lietas 35., 41., 69. –

70.lapa), kā arī liecinieka G.D. sniegto liecību tiesas sēdes laikā (lietas 69. – 70.lapa),

un atzīst, ka pieteicēja paskaidrojumus un G.D. liecību neapstiprina neviens cits lietā

esošs pierādījums, tādēļ tie vērtējami kritiski.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.1.punktu, apbraukšana ir braukšana

garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem

transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas

virziena maiņu.

Ceļu satiksmes noteikumu 1.2.punkts nosaka, ka apdzīšana ir braukšana

garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā

braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā

(brauktuves pusē).

Savukārt minēto noteikumu 1.5.punts paredz, ka apsteigšana ir braukšana

garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā

braukšanas joslā (brauktuves pusē).

Noskatoties videomateriālu, tiesai nerodas šaubas par to, ka izskatāmajā

gadījumā pieteicējs ir veicis tieši apdzīšanas manevru, saskaņā ar citētajās tiesību

normās noteikto.

[18.4] Ne iestāde, ne tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas ļautu apšaubīt

pieteicēja pārkāpumus konstatējušo policijas darbinieku objektivitāti; arī pieteicējs uz

tādiem apstākļiem nav norādījis. Līdz ar to nav tiesiska pamata apšaubīt protokolā un

dienesta ziņojumā nostiprinātās ziņas. Tiesa ņem vērā arī to, ka pārkāpumu izdarīšanas

vieta tiek raksturota kā īpaši bīstama (sk. šā sprieduma 10.punktu). Tādējādi pārkāpumu

izdarīšanas laikā ir pastāvējis ievērojams potenciālais apdraudējums gan pašam

pieteicējam, gan automašīnā esošajiem pasažieriem, gan arī citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem, proti, pastāvējusi liela varbūtība, ka pieļauto pārkāpumu dēļ var notikt

ceļu satiksmes negadījums. Tiesa atzīst, ka, pieļaujot iepriekš minētos pārkāpumus,

pieteicējs radīja bīstamu situāciju uz ceļa, kā arī ignorēja pārējo ceļu satiksmes

dalībnieku intereses. Secināms, ka pieteicējs ir pieļāvis vairākus citu citam sekojošus

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai

traucējošu situāciju radīšanu; pieteicējs vadījis transportlīdzekli tādā veidā, ka tiek

ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem ir tiesības paļauties uz to, ka arī citas personas izpildīs Ceļu satiksmes

noteikumu prasības. Pieteicēja automašīnai priekšā braucošā transportlīdzekļa

vadītājam, kā arī to transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauca pa Rīga Ventspils šoseju,

nebija jāparedz, ka pieteicējs, neievērojot 207.ceļa zīmes prasības, iebrauks pretējā

braukšanas joslā un turklāt veiks apdzīšanas manevru krustojumā pagrieziena laikā.

Fakts, ka izskatāmajā gadījumā šādas pieteicēja rīcības dēļ nenotika ceļu satiksmes

negadījums, nevar izmainīt tiesas izdarītos secinājumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka

atbildētājs pieteicēja darbības ir pamatoti kvalificējis kā agresīvu braukšanu. Tiesa

uzskata, ka ir konstatējami LAPK 149.4 panta 13.daļas 1. un 2.punktā minētie apstākļi,

taču tā kā pārkāpums ir kvalificēts pēc LAPK 149.4 panta 13.daļas 2.punkta, tad nav

iemesla mainīt pārkāpuma kvalifikāciju.

[19] Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 1. un 6.punkts cita starp

noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi

atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, lai garantētu

personu un sabiedrības drošību; novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus,

noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par

šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Tā paša likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punkts cita starp nosaka, ka

policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus; pārbaudīt

personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību

apliecinošos dokumentus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kā

arī piemērot pārkāpējiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus

pēc pakļautības.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka, konstatējot pieteicēja izdarīto administratīvo

pārkāpumu, atbildētājs ir rīkojies savas kompetences ietvaros un atbilstoši situācijai un

normatīvo aktu prasībām.

[20] Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, gadījumā, ja persona ir izdarījusi

vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un

tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros,

kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot

kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no

izdarītajiem pārkāpumiem.

Atbilstoši citētajā tiesību normā noteiktajam, pieteicējam ir piemērots

administratīvais sods saskaņā ar LAPK 149.4 panta 13.daļā paredzēto sankciju.

Tiesa secina, ka atbildētājs ir pamatoti piemērojis pieteicējam naudas sodu Ls

200 (divi simti latu) apmērā, tādēļ pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai nav tiesiska pamata.

Piemērotais sods tiesas ieskatā ir pamatots un samērīgs. Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir

objektīvi un pareizi novērtējis lietā esošos pierādījumus. Tiesa nekonstatē būtiskus

materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus atbildētāja rīcībā, kas varēja novest

pie cita lietas iznākuma vai ietekmēt izdotā administratīvā akta saturu.

Procesuālās ekonomijas dēļ tiesa nevērtēs pārējos pieteikumā izklāstītos

argumentus, jo tie nevar izmainīt tiesas izdarītos secinājumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

1. Atstāt negrozītu Valsts policijas Tukuma rajona policijas pārvaldes

priekšnieka R.Z. 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.039/PA305560/B-33.

2. Noraidīt E.B., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Valsts

policijas Tukuma rajona policijas pārvaldes priekšnieka R.Z. 2008.gada

25.jūnija lēmuma Nr.039/PA305560/B-33 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Jelgavas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 3.martā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle

Jelgavā, 2010.gada 3.martā.