Court partially allowed bank's claim for joint debt repayment and awarded interest on the judgment debt.

Lietas Nr. C33366214

Lietas arhīva Nr. C-0273-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2015.gada 24.februārī

Talsu rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Felšu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Swedbank” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ par parāda solidāru piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

Akciju sabiedrība „Swedbank” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. B/ (turpmāk – atbildētājiem) par parāda solidāru

piedziņu, norādot, ka 31.07.2007. starp ,,Swedbank" AS (iepriekšējais nosaukums - AS ,,Hansabanka") kā aizdevēju (turpmāk – Banka) un /pers. A/

kā aizņēmēju (turpmāk – Parādnieks) noslēgts aizdevuma līgums Nr. 07-090214-PK ar grozījumiem (turpmāk - Aizdevuma līgums), ar kuru Banka

piešķīrusi un izmaksājusi Parādniekam aizdevumu LVL 12000 apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas kursu 1EUR=0,702804LVL, atbilst EUR

17074,46 kā iespēju kredītu. Saskaņā ar Aizdevuma līguma grozījumiem Aizdevuma valūta no Latvijas Republikas latiem ir mainīta uz eiro. Saskaņā ar

pēdējiem Aizdevuma līguma grozījumiem, kas parakstīti 05.10.2012. Parādniekam izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma pamatsumma sastādījusi EUR

10012,99. Aizdevums izmaksāts Parādniekam pilnā apmērā, veicot maksājumus saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 4. punkta un II daļas 2. punkta

noteikumiem. Bankas prasījumu, kuri var rasties Aizdevuma līguma saistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas gadījumā, nodrošināšanai

11.08.2009. starp Banku kā kreditoru un /pers. B/ kā galvinieci (turpmāk – Galvinieks) noslēgts galvojuma līgums Nr. 07-090214-PK/2 ar turpmākiem

grozījumiem, ar kuru Galvinieks uzņēmies kopā ar Parādnieku solidāru saistību, kā arī pienākumu atbildēt par Parādnieka parādu kā pats Parādnieks.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 2.punktu Galvinieks uzņēmās ar Parādnieku solidāru saistību, uzņēmās galvojuma saistības kā pats Parādnieks.

Prasītāja norādījusi, ka LR Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 07.03.2012. spriedumā lietā Nr. SKC-115/2012 ir atrunāta piedziņas

vēršana pret galviniekiem, kas ir uzņēmušies saistības kā pats parādnieks, ne izlemjot jautājumu par piedziņas vēršanu pret galviniekiem, kas saskaņā ar

noslēgtā galvojuma līguma noteikumiem uzņēmās ar parādnieku solidāru saistību. Par Aizdevuma lietošanu Parādnieks apņēmās maksāt procentus, kas

tiek veidoti bāzes likmes Euribor, pieskaitot pievienoto likmi 7% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas (Aizdevuma līguma 05.10.2012.

grozījumu I daļas 1.6.1.1., 1.6.1.2. punkts). Saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļu un II daļas 3.1.punktu Parādnieks apņēmies atmaksāt Bankai

aizdevumu un procentus atbilstoši Aizdevuma līguma noteikumiem, veicot ikmēneša Aizdevuma atmaksas un procentu samaksas maksājumus līdz katra

mēneša 8.datumam. Aizdevumu pilnībā Parādnieks apņēmies atmaksāt līdz 08.10.2013. Saskaņā ar Aizdevuma līguma II daļas 7.4.1.punktu Bankai ir

tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un pieprasīt Parādniekam Aizdevumu līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja Parādnieks Aizdevuma

līgumā noteiktos Aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņus kavē ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā katru reizi ilgāk

par 30 dienām. Parādnieks kavējis maksājumu termiņus kopš 08.01.2013., ko apliecina kredīta izraksts. Ar 02.07.2013. pretenziju Nr. 316RCOO-

4828A Banka informējusi Parādnieku un Galvinieku par to, ka Parādnieks ir pieļāvis Aizdevuma atmaksas termiņa nokavējumu, pieprasījusi no

Parādnieka un Galvinieka Aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi, kā arī brīdinājusi Parādnieku un Galvinieku, ja maksājumu saistības netiks izpildītas,

Banka uzsāks normatīvajos aktos noteiktās darbības saistību izpildei, tai skaitā iesniegs prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu. Līdz prasības

pieteikuma iesniegšanai tiesā nedz Parādnieks, nedz Galvinieks maksājumu saistības nav izpildījuši. Prasība celta par Aizdevuma neatmaksātās

pamatsummas un aprēķināto un nesamaksāto procentu par aizdevuma izmantošanu piedziņu, kas uz Bankas vienpusējās atkāpšanos dienu (02.07.2013.)

sastādījis EUR 10064,75, tai skaitā: izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 9712,99 EUR un nesamaksātie procenti par aizdevuma

izmantošanu 351,76 EUR; prasībā nav iekļauts prasījums par līgumsodu un nokavējuma naudas piedziņu. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590.,

1672., 1692., 1699., 1702., 1710., 1753., 1754., 1756., 1759., 1764., 1765., 1934., 1943., 1946.pantu prasītāja lūdz: 1) piedzīt solidāri no

atbildētājiem parādu EUR 10064,75, ko veido neatmaksātā Aizdevuma pamatsumma EUR 9712,99 un procenti par aizdevuma izmantošanu EUR

351,76, kas aprēķināti līdz 02.07.2013.; 2) noteikt tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem par laiku no 03.07.2013. līdz sprieduma pilnīgai izpildei

procentus - 6% gadā no parāda summas; piedzīt solidāri no atbildētājiem visus tiesāšanās izdevumus. Prasītāja norādījusi norēķinu kontu Nr.

LV66HABA0001408028920, ,,Swedbank" AS. (skatīt prasības pieteikumu lietas 4.-5.lapā)

Atbildētāji nav iesnieguši tiesā rakstveida paskaidrojumus ar iebildumiem pret prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 148.

panta otrās daļas noteikumiem.

Puses uz tiesas sēdi neieradās. Prasītāja lūgusi lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur pilnā apjomā, jo atbildētāji savas

saistības nav izpildījuši. (skatīt lietas 52.lapu)

Atbildētāji par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar CPL 56.panta pirmo, piekto daļu, 56. 1panta un 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma bez pušu

klātbūtnes, ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā paredzētajā kārtībā – ar tiesas pavēstēm ierakstītos sūtījumos attiecīgi - uz prasītājas

juridisko adresi un atbildētāju deklarēto dzīvesvietu adresēm un ievērojot, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietas

adresē, ka puses nav lūgušas atlikt lietas izskatīšanu, ievērojot, ka prasītāja lūgusi lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes. (skatīt lietas 45., 46., 51.,

52.lapu)

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar 2009.gada 17.marta LR Uzņēmuma Reģistra lēmumu prasītāja ir akciju sabiedrības „HASABANKA” saistību un tiesību pārņēmēja.

(skatīt lietas 38.lapu.)

2007.gada 31.jūlijā prasītāja un /pers. A/ noslēdza aizdevuma līgumu Nr.07-090214-PK (ar grozījumiem 10.08.2007., 11.08.2009.,

14.10.2009., 05.10.2012.) par aizdevuma 12 000 Ls izsniegšanu, ar ikmēneša procentu likmi – Bāzes likme 3M Rigibor 6,2%, pievienotā likme 1,8%,

apņemoties atmaksu veikt līdz 08.07.2020., veicot regulārus ikmēneša maksājumus. (skatīt lietas 8.-16.lapu)

2009.gada 11.augustā prasītāja un /pers. B/ noslēdza Galvojuma līgumu Nr.07-09214-PK/2 (ar grozījumiem 05.10.2012.), ar kuru /pers. B/

apņēmās kā pats parādnieks atbildēt par aizņēmēja saistību, kas izriet no 2007.gada 31.jūlija aizdevuma līguma Nr.07-090214-PK, ar visu savu mantu,

un 2.punktā uzņemoties kopā ar parādnieku solidāru saistību atbildēt par parāda samaksu, zaudējumiem un tiesāšanās izdevumiem. (skatīt lietas 17.-

18.lapu)

2009.gada 11.augustā prasītāja un atbildētāji noslēdza Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ar atpakaļpirkuma tiesībām (ar grozījumiem

05.10.2012.). (skatīt lietas 19.-20.lapu)

Ar atbildētāja konta izrakstu par periodu no 14.08.2007.-08.10.2013. un 14.08.2007., 12.08.2009., 22.10.2009. konta pārskatiem pierādīta

aizdevuma 12 000 Ls izsniegšana. (skatīt lietas 24.-29., 30.-32.lapā)

2013.gada 2.jūlijā prasītāja atbildētājiem nosūtīja pretenziju par aizdevuma līguma saistību izpildi, pieprasot atmaksāt nekavējoties visu

neatmaksāto aizdevuma summu 9712,99 EUR, procentus un blakus prasījumus, un paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Atpakaļpirkuma līguma.

(skatīt lietas 36., 37.lapas)

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāji saistības pilnībā vai daļēji būtu izpildījuši labprātīgi, līdz prasības celšanai tiesā. Prasītāja norādījusi, ka

atbildētāji nav nokārtojuši parāda saistības par aizdevuma pamatparāda 9712,99 EUR samaksu un par nesamaksāto procentu par aizdevuma

izmantošanu 351,76 EUR samaksu par laiku līdz 02.07.2013. (skatīt lietas 4.lapu)

Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Latvijas CL) Civillikuma 1402.pants nosaka, ka no tiesiska darījuma rodas saistību

tiesības, kuras saskaņā ar 1732.pantu aizsargājamas tiesas ceļā.

Latvijas CL 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Latvijas CL 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Latvijas CL 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Latvijas CL 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā (panta pirmā daļa).

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par

viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu (panta ceturtā daļa).

Lietā nav pierādījumu, ka pušu starpā pastāvētu strīdi par noslēgtā aizdevuma līguma, galvojuma līguma, to grozījumu tiesiskumu, kā arī par to, ka

atbildētāji saistības pilnībā būtu izpildījuši labprātīgi, līdz prasības celšanai tiesā, vai līdz sprieduma taisīšanai lietā.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs saņēmis aizdevumu. Aizdevuma izsniegšanas faktu pierāda bankas konta pārskats.

Līguma II daļas 3.1.punktā atbildētājs apņēmās aizdevuma un procentu maksājumus nokārtot saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un

grafiku.

Līguma II daļas 7.4.1.punkts nosaka bankas tiesības atkāpties no līguma pirms termiņa, ja banka konstatējusi, ka parādnieks ilgāk kā 60 dienas

nokavē aizdevuma līgumā noteiktos aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņus.

Saskaņā ar Latvijas CL 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No prasības pieteikuma satura un tam pievienotajiem pierādījumiem secināms, ka atbildētāji nav pildījuši ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības,

tās nepilda kopš 2013.gada 8.janvāra, kavējot aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumus ilgāk par 60 (sešdesmit) dienām. Līdz ar to prasītāja

pamatoti atkāpusies no Aizdevuma līguma.

No Aizdevuma līguma izrietošo saistību apmērs saskaņā ar pievienoto piedzenamās summas aprēķinu uz 2013.gada 2.jūliju ir 10 064,75 EUR,

tajā skaitā: 9712,99 EUR - izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 1.1.punktu; 351,76 EUR - aprēķinātie un

nesamaksātie procenti par Aizdevuma izmantošanu saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 1.6. punktu un II daļas 3.1.punktu.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas noteikumiem, aizdevuma summas atmaksa un procentu maksājumi bija jāmaksā katra mēneša 8.datumā.

Tiesa uzskata, ka ievērojot iepriekšminētos apsvērumus un saskaņā ar norādītajām likuma normām, ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītājas

labā parādu, kas sastāv no izsniegtās un neatmaksātās Aizdevuma pamatsummas 9712,99 EUR un nokavējuma procentiem 351,76 EUR apmērā, jo

atbildētājs norādīto prasības summu nav apstrīdējis un nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pieprasīto parāda summu samaksājis pilnīgi vai daļēji, vai

lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja. Saskaņā ar Latvijas CL 1838.pantu to, ka samaksa būtu veikta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītāja cēlusi tiesā prasību par parāda summas solidāru piedziņu no atbildētājiem, norādot, ka solidāras saistības nodibinātas ar Galvojuma

līgumu Nr.07-090214-PK/2.

Saskaņā ar Latvijas CL 1692. un 1695.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda; galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma.

Latvijas CL 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Latvijas CL 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli, bet šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Latvijas CL 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Prasītāja uzskata, ka šajā gadījumā atbildētāju solidāras atbildības pienākums izriet no 11.08.2009. starp Banku kā kreditoru un /pers. B/ kā

galvinieci noslēgtā galvojuma līguma Nr. 07-090214-PK/2 ( ar turpmākiem grozījumiem), ar kuru galviniece uzņēmusies kopā ar Parādnieku solidāru

saistību.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 2.punktu galviniece uzņēmās saistību kā pats parādnieks, uzņēmās solidāru saistību atbildēt kreditoram par

parāda samaksu, kā arī par parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesāšanās izdevumiem.

Ar galvojumu nodrošinātās visas /pers. A/ saistības, kas izriet no aizdevuma līguma un šā līguma grozījumiem.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar CPL 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, ņemama vērā judikatūra.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 7.marta

spriedumā lietā Nr. SKC-115/2012 norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums

atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā

secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības

nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma 1670.pantā, kas nosaka, ka par solidāru prasījums vai saistība atzīstama tad, kad

no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt.

Savukārt Civillikuma 1673.pants nosaka, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju

solidāra atbildība ir noteikta

Civillikuma 1699.pantā, kas nosaka, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu

parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības

nodrošinājumu.

Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus un piemērojot Civillikuma

1702.pantu, ir nepamatoti noteikusi, ka šajā gadījumā starp atbildētājiem pastāv solidāra atbildība, kaut gan no Civillikuma

1702.panta izriet, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir saistību

tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas

atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Senāta spriedumā norādīts, ka “Galvojuma būtība ir jāņem vērā, arī vērtējot, vai atbildību galvenajam parādniekam un

galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā solidāras saistības būtība ir raksturota ar izpildījuma priekšmeta (darbības,

bezdarbības, lietas) nedalāmību. Ja kāda naudas summa tiek aizdota nedalīti divām personām, tad nav loģiski vienu uzskatīt par

parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Solidārais parādnieks, pēc tam, kad

apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686. pants). Divu solidāru parādnieku

gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no

galvenā parādnieka prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma 1692.pantā, izteikts ar vārdiem „neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”,

proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās saistības. Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda

iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par

procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk

dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.”

Tiesa, uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš norādīto, nav pamata piedzīt prasītāja labā no atbildētājiem parādu solidāri, jo

tāda piedziņa ir pretrunā ar galvojuma akcesoro dabu.

Bez tam Civillikuma noteikumi, kas regulē tiesiskās attiecības pēc galvojuma līguma neparedz parādnieka un galvinieka

solidāro atbildību. Šajā gadījumā galviniekiem kopā ar parādnieku ir subsidiārā, nevis solidārā atbildība par parādnieka saistībām.

Apstāklis, ka galvojuma līgumā ir paredzēta galvinieces solidāra atbildība, nedod pamatu piemērot šo atbildības veidu, jo

būdams pretrunā ar Civillikumā noteikto galvojuma akcesoro dabu, šis līguma nosacījums ir netaisnīgs līguma noteikums no

patērētāja tiesību viedokļa, jo nostāda patērētāju neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam līguma noteikums, kas ir pretrunā likuma

5.pantam, atzīstams par netaisnīgu (skatīt Senāta 2012.gada 17.decembra spriedumu, lieta SKC-262/2012).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 12.marta spriedumu Lietā Nr.

SKC-108/2013, izšķirot civiltiesisko strīdu, tiesai ir tiesības patstāvīgi izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai

skaitā, labticīguma aspektā.

Arī no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, ka, pat neesot prasībai parāda līguma

noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību

viedokļa.

Līdz ar to tiesa nepiemēro galvojuma līgumu punktu, kas nosaka galvinieces un parādnieka solidāro atbildību un tiesa

uzskata, ka galviniecei nosakāma subsidiārā atbildība kopā ar parādnieku.

Tiesa uzskata, ka minēto likuma normu izpratnē, ievērojot judikatūru un ka prasītāja savas saistības izpildījusi un aizdevumu atbildētājam

nodrošinājusi, ka atbildētājs nav pilnībā veicis saistību izpildi – nav maksājumus veicis līgumā paredzētajā termiņā un kārtībā, ir pamats atzīt, ka prasība

par aizdevuma neatmaksātās summas 9712,99 EUR un procentu par aizdevuma izmantošanu 351,76 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja /pers. A/ ir

pamatota un apmierināma, ka piespriesto summu pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no viņa, tās piedzenamas no atbildētājas /pers.

B/.

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo likuma normu, ievērojot, ka prasība apmierināma, no atbildētājiem subsidiāri par labu prasītājai piedzenama

samaksātā valsts nodeva 613,72 EUR, kas aprēķināta saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) noteikumiem – (piedzenamā parāda summa

10 064,75 EUR – 7114 EUR) x 3,2% + 519,30 EUR (skatīt maksāšanas uzdevumu lietas 6.lapā), tiesas izdevumi 7,83 EUR par prasības pieteikuma

noraksta un pavēstu nosūtīšanu (skatīt maksājuma uzdevumu lietas 7.lapā).

Faktiski šajā lietā tiesas izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu nosūtīšanu ir 9 EUR, līdz ar to nesamaksātie tiesas

izdevumi ir 1,17 EUR (skatīt lietas 2.lapu) piedzenami līdzīgās daļās no atbildētājiem, tas ir, no katra 0,59 EUR, par labu Tiesu administrācijai.

CPL 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā norādāmas arī prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo likuma normu un, ievērojot Latvijas CL 1756.panta noteikumus, kā arī prasītājas lūgumu, ir pamats atzīt

prasītājas tiesības saņemt subsidiāri no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās parāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei(izsoles dienai), bet ne vairāk kā pamatparāda 9712,99 EUR apmērā.

Saskaņā ar CPL 204. 1pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97.,193., 194. un 204.1 pantu

tiesa

no s p r ie d a :

Apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods pers.kods, par labu akciju sabiedrībai „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, pamatparādu 9712,99

EUR (deviņus tūkstošus septiņus simtus divpadsmit euro un 99 centus), procentus par aizdevuma izmantošanu 351,76 EUR (trīs simtus piecdesmit vienu

euro un 76 centus), valsts nodevu 613,72 EUR (sešus simtus trīspadsmit euro un 72 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR (septiņus

euro un 83 centus), kopā piedzīt 10 686,30 EUR (desmit tūkstošus sešus simtus astoņdesmit sešus euro un 30 centus).

Parāda piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. A/, piespriestās summas piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas

kods/.

Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt akciju sabiedrības „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, kontā Nr. LV66HABA0001408028920.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai līdzīgās daļās

tiesas izdevumus 1,17 EUR (vienu euro un 17 centus) jeb 0,59 EUR (59 centus) no katra.

Noteikt AS „Swedbank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, bet parāda pilnīgas vai daļējas piedziņas

neiespējamības gadījumā no viņa, tiesības saņemt no /pers. B/ 6% gadā no piespriestās summas, bet nepārsniedzot pamatparāda 9712,99 EUR (deviņu

tūkstošu septiņu simtu divpadsmit euro un 99 centu) apmēru.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona

tiesā.

Tiesnese I.Valbaka