Court convicts defendant of administrative violation for missing curfew and imposes 20 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating curfew restrictions and imposed a 20 euro fine. The defendant argued he missed the police call due to family obligations, but the court rejected this unsubstantiated claim. Consequently, the court ruled that the violation was intentional and the fine was legally justified.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 32.pants: The court may convict a person of an administrative violation and impose a fine if the violation is proven, even if the defendant fails to appear in court, provided proper notification was given.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 110015713
Lietas arhīva Nr. 1-0011-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 22.janvārī
Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Andžāne
ar sekretāri N.Zaharovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12,administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, /personas kods/, dzīvo /adrese/
deklarētā dzīves vieta /Nosaukums/-18, Svitenes pagasts, Rundāles novads, neprecējies, apgādībā viens bērns, strādā SIA
„/nosaukums/”, iepriekš sodīts, saukšanu pie administratīvās atbildības un
konstatēja:
Valsts policijas (turpmāk – VP) Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore /pers. D/
2013.gada 29.oktobrī sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA/numurs/ par to, ka:
2013.gadā 25.oktobrī plkst.00:46 /pers. C/, kuram ir piemērots papildsods policijas kontrole, ierobežojuma laikā no plkst.23:00 līdz
06:00 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, ar savu rīcību tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)
177.pantā.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir piekritīga Bauskas rajona tiesai, saskaņā ar LAPK 288.panta pirmo daļu.
2013.gada 4.novembra tiesas sēdē /pers. C/ paskaidroja, ka atnācis mājās no darba un ātrāk aizgājis gulēt, zvanu nav dzirdējis.
Dzīvoklī dzīvo māsa un viņas trīs bērni, vecākajam 9 gadi, vidējam 7 gadi, mazākajam 5 gadi. Zvanu neviens nebija dzirdējis. Uzskata,
ka nav tīši pārkāpis policijas uzlikto kontroli. Dzīvo Bauskā, lai nepazaudētu darbu, varētu uzturēt ģimeni. Nevar izbraukāt uz Sviteni.
2013.gada 10.jūnijā jau sodīts ar naudas sodu, jo nebija atnācis uz policiju atzīmēties. Policijas kontrole beigsies/datums/. /pers. F/
var apliecināt, ka bijis mājās, lūdza viņu uzaicināt uz tiesu.
2014.gada 22.janvārī /pers. C/ un lieciniece /pers. F/ uz tiesas sēdi nebija ieradušies.
Tiesa atzīst, ka /pers. C/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir paziņots personīgi, LAPK paredzētajā kārtībā un termiņā, jo uzziņas
lapā atrodas paraksts par to, ka /pers. C/ ir saņēmis pavēsti, bet uz lietas izskatīšanu viņš nav ieradies nezināmu iemeslu dēļ. Lūgumi
par lietas izskatīšanas atlikšanu vai iebildumi pret administratīvā pārkāpuma protokolu nav izteikti.
Lieciniece /pers. F/ uz tiesas sēdi ir aicināta ar pavēsti ierakstītā sūtījumā uz personas norādīto adresi. Ierakstītais sūtījums saņemts
atpakaļ, jo beidzies glabāšanas laiks.
LAPK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas
sēdi nav ieradusies kāda persona. Tiesa atzīst, ka lietas iztiesāšana ir iespējama bez /pers. C/ un liecinieces /pers. F/ klātbūtnes un
nav pamata atlikt lietas izskatīšanu.
/pers. C/ paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma protokolu un lietas materiālus, tiesa
atzina sekojošo.
LAPK 177.pants paredz atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas
kontrole.
Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās
personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Pierādīšanas līdzekļu veidus nosaka LAPK 243.1pants.
Saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk - KL) 45.panta pirmo daļu, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu
līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes
norādītājiem ierobežojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ ar Bauskas rajona tiesas 2010.gada 26.aprīļa spriedumu krimināllietā
Nr./numurs/(numurs) (K/numurs/) ir atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3
gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 gadu.
No VP Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa inspektores /pers. D/ 2013.gada 26.augusta lēmuma, kuru 2013.gada
26.augustā apstiprinājis VP Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks /pers. J/, redzams, ka no
2013.gada 26. augusta, saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole –
īstenošanas kārtība” /pers. C/ noteikti ierobežojumi, kas jāievēro personai policijas kontroles laikā, tostarp, aizliegums atstāt
dzīvesvietu (/adrese/) laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00. Ar minēto lēmumu /pers. C/ iepazīstināts 2013.gada 26.augustā un viņam
izskaidroti policijas kontroles ievērošanas kārtība un kontrolējamās personas tiesības un pienākumi, par ko liecina viņa pašrocīgs
paraksts.
Ar policijas inspektores /pers. D/ 2013.gada 29.oktobra ziņojumu pierādīts, ka 2013.gada 25.oktobrī plkst.00:46 /pers. C/ neatradās
savā dzīvesvietā /adrese/, tādejādi pārkāpjot Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 177.pantu.
Tiesa netic /pers. C/ paskaidrojumiem, ka viņš nav dzirdējis durvju zvanu, jo šādi paskaidrojumi ne ar ko neapstiprinās.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa vadās no LAPK 32.panta un ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, /pers. C/ personību, viņa
vainas pakāpi, attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, mantisko un ģimenes stāvokli.
Saskaņā ar LAPK 33.pantu nav konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, un saskaņā ar LAPK 34.pantu tiesa nesaskata atbildību
pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzina, ka/pers. C/ par izdarīto administratīvo pārkāpumu sodāms LAPK 177.panta sankcijas ietvaros ar naudas sodu 20 euro
apmērā.
Vadoties pēc LAPK 9.panta, 22.panta, 26.panta, 32.panta, 243.panta, 243. 1 panta, 244.panta, 288.–289.18 pantiem, 299.panta un
177.panta, tiesa
nosprieda:
/pers. C/ (/pers. C/), /personas kods/,atzītpar vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177.pantā un sodīt
viņu pēc šī panta ar naudas sodu 20 euro (divdesmit euro).
Saskaņā ar Latvijas APK 299.panta pirmo daļu, uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad personai
izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, ja spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu
laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Bauskas
rajona tiesā.
Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē – saņēmēja banka – Latvijas Banka kods LACBLV2X, saņēmējs - Valsts kase,
NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts LAPK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks
nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 22.janvārī.
Tiesnese I.Andžāne