Legislator Case Law & Legislation
C29707015 / C-1677-16 AI generated

Court partially allowed debt collection against one tenant but dismissed joint liability claim against the other.

Case Number C29707015 / C-1677-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted Latvenergo's claim for unpaid electricity debt against one tenant while dismissing the joint liability claim against the second person. The plaintiff argued that both individuals shared a solidary obligation due to their cohabitation and payment history, but the court found insufficient evidence of a legal basis for joint liability. Consequently, the court ordered payment from the primary debtor but rejected the claim against the co-resident.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 1672; Civil Procedure Law Section 41; Civil Law Section 1759: Solidary obligations require a contract, will, or law; mere cohabitation or payment by one party does not establish joint liability without specific legal grounds.

Keywords

AI generated
solidary liability electricity debt joint tenants unpaid bills civil procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 863
Civil Law Section 1036
Civil Law Section 1038
Civil Law Section 1432
Civil Law Section 1473
Civil Law Section 1587
Civil Law Section 1672
Civil Law Section 1674
Civil Law Section 1756
Civil Law Section 1759
Civil Procedure Law Section 195
Civil Procedure Law Section 41
Civil Procedure Law Section 42
Civil Procedure Law Section 193
Civil Procedure Law Section 2041
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C29707015

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins

2016.gada 22.novembrī izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24

civillietu: akciju sabiedrība “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu EUR 317,78, likumiskos procentus EUR 57,21, valsts nodevu EUR

71,14, tiesāšanās izdevumus EUR 4,70; noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda

summas.

Aprakstošā daļa

Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka atbildētājas /pers. A/ dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta elektroenerģija.

Prasītāja uzskaites datu bāzē objektam tika piešķirts lietotāja Nr.1004405419, un piegādāta elektroenerģija, savukārt atbildētājs veica apmaksu

par patērēto elektroenerģiju, līdz ar to tika nodibinātas faktiskās līgumiskās attiecības.

Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot 2011.gada 29.novembra MK “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumus” Nr.914, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Augstāk minētajā objektā pēc AS “Latvenergo” darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto

elektroenerģiju, kā rezultātā par laika posmu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 3.oktobrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par

kopējo summu EUR 317,78.

Elektroenerģijas piegāde kā izpildījuma priekšmets ir nedalāms, jo nav iespējams nodalīt cik un kurš no kopīgās mājsaimniecības dalībniekiem

patērē elektroenerģiju. Prasītājs uzskata, ka pie līgumiem būtisks moments ir tas, ka katrā līgumslēdzējpusē var atrasties vairāk kā viena persona, līdz ar

to radot solidāru, jeb kopīgu saistību starp šīm personām, kuras ir vienādā mērā atbildīgas par saistību izpildi.

Ņemot vērā to, ka maksājumus par patērēto elektroenerģiju veica arī /pers. B/, kurš kopš 2008.gada 22.janvāra līdz šīm brīdim ir deklarēts

objektā, prasītājs uzskata, ka /pers. B/ ir solidāri mantiski atbildīgs par parāda EUR 317,78 samaksu. Parāda rašanās laikā abi atbildētāji varēja izlietot

elektroenerģiju, tādējādi nodibinot solidāru saistību kaut ko nedarīt – nemaksāt par patērēto elektroenerģiju (Civillikuma 1672.pants).

2013.gada 15.maijā atbildētāji tika brīdināti par parāda samaksu un viņiem tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada 31.maijam. Uz

brīdinājumu atbildētāji nereaģēja, parādu neapstrīd, bet nemaksā.

Prasītājam ir radušies zaudējumi nesamaksātās parāda summas apmērā, līdz ar ko likumiskie 6% gadā no neapmaksātās parāda summas uz

prasības iesniegšanas brīdi sastāda EUR 57,21.

Prasība pamatota ar Civillikuma 863., 1036., 1038., 1432., 1473., 1587., 1672., 1674., 1756., 1763., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109.,

2033.pantiem, 2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29., 31.punktu,

2011.gada 29.novembra Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.914 27., 29., 32.punktu.

Prasītājs lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Atbildētājiem likumā noteiktā kārtībā tika nosūtīts prasības pieteikums un aicinājums sniegt paskaidrojumus, kā arī par lietas izskatīšanu

atbildētājiem bija paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot visus paziņojumus uz viņu deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.pantu. Atbildētāji, tiesas noteiktā termiņā, paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav snieguši, uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūguši. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 25021.panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējusi visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem atbildētājai /pers. A/ no 2009.gada 2.marta pieder īpašumā dzīvoklis pēc adreses /adrese/ (turpmāk tekstā –

Dzīvoklis) (lietas 35.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm nebija noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, tomēr Dzīvoklim tika piegādāta elektroenerģija,

savukārt atbildētāja veica apmaksu par patērēto elektroenerģiju, kas pierādīts ar izdrukām par viektajiem maksājumiem (lietas 15., 16., 17.lapa), līdz ar

to tika nodibinātas faktiskās līgumiskās saistības.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs piegādāja atbildētājas /pers. A/ dzīvoklim elektroenerģiju.

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 68.punkts noteic, ka, ja sistēmas

operatoram vai tirgotājam ar lietotāju nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi objektam, līgums zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu, par

izlietotās elektroenerģijas samaksu laika periodā, kurā līgums nav bijis spēkā, ir atbildīgs šā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Ar rēķinu Nr.201113764731, kurš ir pamatots uz skaitītāja rādījumiem, un parāda aprēķinu ir pierādīts atbildētājas /pers. A/ parāda apmērs EUR

317,78 par elektroenerģiju (lietas 14.lapa). Atbildētāja nav apstrīdējusi šos pierādījumus likumā noteiktā kārtībā (Civilprocesa likuma 96.panta piektā

daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Savukārt Civillikuma 2021.pants nosaka, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma

izpildīšanu, tā arī zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 2033.pantu atbildētājai ir jāmaksā par piegādāto elektroenerģiju.

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 17.punkts noteic, ka

mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju neto patēriņa apmērā un sistēmas

pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm par visu elektroenerģijas apjomu, kas norēķinu periodā ir saņemts no elektrotīkla.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja /pers. A/ būtu norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, kas tika piegādāta dzīvoklim /adrese/,

kā rezultātā par laika posmu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 3.oktobrim ir izveidojies parāds EUR 317,78 (lietas 7., 14.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu apmaksājusi piegādāto elektroenerģiju, līdz ar ko, no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā

piedzenams parāds EUR 317,78 par piegādāto elektroenerģiju par laiku no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 3.oktobrim.

Prasītājs aprēķināja likumiskos procentus, kuru likmi nosaka Civillikuma 1765.pants: procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Savukārt parādnieka pienākumu maksāt

likumiskos procentus nosaka Civillikuma 1759.panta 1.punkts: procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja pieļāvusi nokavējumu. Tādējādi, no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā, pamatojoties uz Civillikuma

1759.panta 1.punktu piedzenami likumiskie procenti EUR 57,21 par laiku no 2012.gada 20.oktobra līdz 2015.gada 20.oktobrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētāja /pers. A/ ir patērētāja

(Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas

par laiku no tiesas dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 71,14, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Prasība daļā par parāda piedziņu arī no /pers. B/ uz solidāras atbildības pamata ir noraidāma.

Civillikuma 1672. Solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Lietā nav pierādījumu tam, ka /pers. B/ kopā ar Dzīvokļa

īpašnieci, tas ir, atbildētāju /pers. A/ ir solidāra mantiskā atbildība. Fakts, ka /pers. B/ deklarēja Dzīvoklī savu dzīves vietu neapstiprina viņa solidāru

atbildību, jo nav iesniegti pierādījumi, no kuriem varētu secināt uz kāda pamata /pers. B/ deklarēja Dzīvoklī savu dzīves vietu.

Pievienotas lietas materiāliem izdrukas par maksājumiem (lietas 15., 16., 17.lapa) neapstiprina faktu, ka /pers. B/ ir solidāra atbildība par /pers. A/

saistībām pret prasītāju, jo rēķinu apmaksa atbildētājas /pers. A/ vietā varēja notikt uz dažādiem pamatiem, piemēram pilnvarojums, neuzdota lietvedība

un citi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,12.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 195.pantu, 2041.pantu, 25027.pantu, tiesa

nosprieda:

akciju sabiedrības “Latvenergo” maza apmēra prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības “Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, labā parādu par

piegādāto elektroenerģiju EUR 317,78 par laiku no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 3.oktobrim, likumiskos procentus EUR 57,21 par laiku no

2012.gada 20.oktobra līdz 2015.gada 20.oktobrim, valsts nodevu EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 450,83

(četri simti piecdesmit un 83/100 euro).

Noteikt akciju sabiedrībai „Latvenergo” tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% (seši procenti) gadā no piespriestas, bet faktiski nepiedzītas

pamatparāda summas par laiku no 2016.gada 22.novembra līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,12 (trīs un 12/100 euro).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Prasību daļā par parada un likumiski procentu piedziņu no /pers. B/ noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis: