Court dismissed debt collection claim due to insufficient evidence regarding construction work value and payment history.

Lietas Nr.C33314415

Lietas arhīva Nr.C-2464-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 28.martā

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Jaunzeme,

sekretāre I.Štokmane,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

atbildētājai /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “L.Ļ. juridiskais birojs” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “L.Ļ. juridiskais birojs” 2015.gada 28.aprīlī cēla tiesā prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu. 2016.gada 15.februārī iesniegti prasības

pieteikuma papildinājumi.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 12.maijā starp SIA “Kirmi” un /pers. C/ noslēgts Celtniecības līgums Nr.2006/28 (turpmāk arī –

celtniecības līgums) par dzīvojamās ēkas /adrese/ pagastā, Jaunolainē, Rīgas rajonā, būvniecības darbiem.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu kopējā darījuma summa sastādīja 42 083,30 Ls jeb 59 879,14 euro, līdz būvniecības darbu pabeigšanai pilnībā,

faktiski tika izpildīti darbi par kopējo summu 47 101,09 Ls jeb 67 018,81 euro.

Līguma 2.6.punkts noteic, kādā veidā un kārtībā atbildētāja veic samaksu par SIA “Kirmi” veiktajiem darbiem, līdz ar to samaksa par paveikto

tika sadalīta vairākos etapos saskaņā ar līgumam pievienoto tāmi.

SIA “Kirmi” izrakstīja atbildētājai rēķinus par padarīto darbu apmaksu iepriekš norādītās kopējās summas 47 101,09 lati jeb 67 018,81 euro

apmērā.

Atbildētāja apmaksājusi rēķinus tikai daļēji 44 944,66 Ls jeb 63 950,49 euro apmērā, līdz ar to atbildētājas parāds uzņēmējai SIA “Kirmi” par

būvniecības darbiem ir 2156,43 Ls jeb 3068,32 euro.

2011.gada 29.decembrī starp SIA “Kirmi” un SIA “L.Ļ. juridiskais birojs” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru SIA “Kirmi” nodevusi savas

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2012.gada 3.jūlijā par cesiju paziņots atbildētājai, nosūtot paziņojumu uz viņas deklarētās dzīves vietas adresi.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu un Civilprocesa likuma 1., 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 127. un 136.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētājas parādu 3068,32 euro, kavējuma procentus 3068,32 euro apmērā un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

[3] 2015.gada 26.jūnijā tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi.

Atbildētāja prasību neatzīst, jo prasītāja nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka SIA “Kirmi” izpildījusi būvdarbus par kopējo summu 47

101,09 Ls jeb 67 018,81 euro. Tāpat lietai nav pievienots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2011.gada 3.novembra spriedums civillietā

Nr.C30361709, ar kuru tika atzīta atbildētājas prasība pret SIA “Kirmi” un nolemts piedzīt par labu atbildētājai zaudējumus par kopējo summu 9404,34

Ls jeb 13 381,17 euro. Ar minēto spriedumu atzīts, ka atbildētāja samaksājusi SIA “Kirmi” 45 368,91 Ls jeb 64 554,14 euro. Samaksa veikta avansa

maksājumā 2065 Ls apmērā, savukārt 43 333,91 Ls “SIA “Kirmi” pārskaitījusi banka saskaņā ar 2006.gada 19.jūlija aizdevuma līguma nosacījumiem.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja uzskata, ka prasības pieteikumā norādītā summa atšķiras no spriedumā minētās summas, kā arī norāda uz

spriedumā minēto faktu, ka lietā nav strīda par to, ka par paveiktajiem darbiem tika veikta savlaicīga samaksa.

SIA “Kirmi” nav labprātīgi samaksājusi atbildētājai nodarītos zaudējumus, jo 2013.gada 3.jūnijā sabiedrībai reģistrēta saimnieciskās darbības

apturēšana, bet 2015.gada 12.jūnijā pasludināts maksātnespējas process.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Papildus norādīja, ka iepriekš nav saņēmusi no atbildētājas iebildumus par parāda summu. Lietai ir pievienoti civillietas Nr.C30361709 materiālos esošo

aktu par būvdarbu izpildi un pieņemšanu kopijas. Apstiprināja, ka no atbildētājas tika saņemts avansa maksājums 2065 latu apmērā, par ko lietā nav

iesniegti pierādījumi.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzina, iebildumus pamatoja ar rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem. Papildus

paskaidroja, ka lietā iesniegts neparakstīts būvdarbu gala pieņemšanas un nodošanas akts Nr.26, kas nevar būt pamatu parāda summas aprēķināšanai un

piedziņai, jo starp pusēm bija strīds un atbildētāja būvdarbus nepieņēma to nekvalitatīvās izpildes dēļ. Tāpat norādīja, ka lietā ir iesniegti akti par

atsevišķu celtniecības posmu darbu izpildi, dažus no kuriem atbildētāja apstrīd un uzskata, ka aktos minētie darbi nav izpildīti, jo tie nav pieņemti līgumā

noteiktā kārtībā un šos aktus no atbildētājas puses būvuzraugs nav parakstījis.

Atbildētājai nav saprotams kā prasītāja aprēķinājusi parādu un nokavējuma procentus, jo tas neatbilst izrakstītajiem rēķiniem un veiktajiem

maksājumiem.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība noraidāma.

[5.1] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[5.2] No lietas materiāliem tiesa secina, ka starp /pers. C/ kā pasūtītāju un SIA “Kirmi” kā uzņēmēju 2016.gada 12.maijā tika noslēgts

Celtniecības līgums Nr.2006/28 par dzīvojamās mājas /adrese/ pagastā, Jaunolainē, Rīgas rajonā, būvniecību (lietas 8.-23.lapas).

Minētā līguma 2.1.punktā līgumslēdzēji vienojās par kopējo darījuma summu 42 083,30 Ls, t.i. 59879,14 euro.

[5.3] 2011 gada 29.decembrī starp SIA “Kirmi” kā cedentu un SIA “L.Ļ.juridiskais birojs” kā cesionāru tika noslēgts Cesijas līgums, ar kuru

cedents nodeva prasījuma tiesības pret /pers. C/ 2156,43 Ls apmērā, kā cesijas pamatu norādot 2006.gada 12.maija Celtniecības līgumu Nr.2006/28

(lietas 41.lapa).

Tiesa secina, ka cesijas līgumā prasījumu summa ir norādīta bez jebkāda tuvāka pamatojuma, piem., norādēm uz konkrētu parāda saistību neizpildi

vai norādi uz konkrētu rēķinu neapmaksu.

Lietas iztiesāšanas gaitā no prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumiem tiesa noskaidroja, ka prasījuma summa 2156,43 Ls jeb 3068,32

euro cesijas līgumā tika noteikta kā starpība starp izrakstītajiem rēķiniem par izpildītajiem būvniecības darbiem un atbildētājas samaksātajām summām,

t.i., prasījuma summa nav parāds par konkrētu neapmaksātu rēķinu vai konkrētiem neapmaksātiem darbiem.

Līdz ar to prasītājai sava prasījuma pamatotība jāpierāda, iesniedzot pierādījumus par izpildīto būvniecības darbu apjomu, kas pamatots ar līgumā

noteiktā kārtībā izrakstītiem rēķiniem un izpildīto būvdarbu pieņemšanas – nodošanas aktiem.

Civillikuma 2213.pants noteic, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

[5.4] Starp pusēm ir strīds par kopējo summu, par kādu tika izpildīti būvdarbi, jo atbildētāja neatzīst to izpildi prasītājas norādītājā apmērā -

47 010,09 Ls vai attiecīgi 67 018,81 euro.

Atbildētāja uzskata, ka samaksa par izpildītājiem būvdarbiem veikta pilnā apjomā un viņai nav neizpildītu saistību pret SIA “Kirmi”, līdz ar to

cedentam nav tiesības prasīt parāda summu 3068,32 euro.

[5.5] Prasītāja savu prasījumu sākotnēji ir pamatojusi ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem – SIA “Kirmi” divpadsmit izrakstītajiem rēķiniem par

paveiktajiem celtniecības darbiem (lietas 24.- 35.lapa) par kopējo summu 47 101,09 Ls apmērā.

Kā pierādījumu tam, ka /pers. C/ ir veikusi tikai daļēju minēto rēķinu apmaksu, prasītāja ir iesniegusi SEB bankas piecus maksājumu uzdevumus

(lietas 36.-40.lapas), kas apliecina, ka /pers. C/ ir pārskaitījusi SIA “Kirmi” kopsummā 44 944, 66 Ls jeb 63 720,45 euro.

Minētās summas prasītāja ir norādījusi arī prasības pieteikumā, un ar šo summu starpību 2156,53 Ls jeb 3068,32 euro ir pamatota celtā prasība

un attiecīgi cedētās prasījuma tiesības.

[5.6] Tiesa konstatē, ka celtniecības līguma 2.6.11.punktā puses ir vienojušās, ka katrā celtniecības etapā paveiktos darbus pasūtītājs apmaksā

pēc attiecīga pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas no pasūtītāja pilnvarotās personas būvuzrauga puses, izpilddokumentācijas apstiprināšanas un

rēķina saņemšanas.

Saskaņā ar līguma 2.7.punktu veikto darbu apmaksa notiek saskaņā ar līguma nosacījumiem un uzņēmēja piestādītajiem rēķiniem ar pārskaitījumu

uz rēķinā norādīto norēķinu kontu.

Savukārt līguma 3.4.punktā puses ir paredzējušas, ka pasūtītāja pārstāvis būvuzraugs piecu darba dienu laikā apstiprina iesniegtos darbu

pieņemšanas – nodošanas aktus un pēc minēto aktu parakstīšanas uzņēmējs ir tiesīgs izrakstīt attiecīgu rēķinu, kuru pasūtītājam ir pienākums samaksāt

uzņēmējam saskaņā ar pielikumu Nr.5.

[5.7] Pārbaudot lietas materiāliem pievienotos aktus par būvdarbu pieņemšanu (lietas 128.-138.lp.), tiesa secina, ka tie ir izrakstīti par kopējo

summu 45 351,07 Ls, taču vairāki akti – akts Nr.6 (par jūlija-septembra mēnesi) un akts Nr.6a ir parakstīti tikai no SIA “Kirmi” puses, bet būvuzraugs

tos nav parakstījis. Neparakstīto aktu kopsumma ir 9104,59 Ls . Līdz ar to tiesa secina, ka paveikto būvdarbu summa, ko apliecina noteiktā kārtībā

parakstītie pieņemšanas – nodošanas akti, ir 36 246,48 Ls.

Tiesai nav pamata vērtēt 23.11.2007 pavadzīmi Nr.ACL 154622 par kāpņu piegādi kā pierādījumu, jo no tās neizriet atbildētājas pienākums

maksāt par preces piegādi.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve nevarēja nosaukt izpildīto būvdarbu kopsummu, kas būtu pamatota ar parakstītiem aktiem par darbu izpildi,

savukārt atbildētāja neatzina tādu būvdarbu izpildi un aprēķinātās summas, kas norādītas no atbildētājas puses (būvuzrauga) neparakstītajos aktos.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasītāja sava prasījuma pamatotībai nav iesniegusi nepieciešamos pierādījumus, t.i., celtniecības līguma 2.6.11.punktā un

3.4.punktā noteiktā kārtībā sagatavotus un parakstītus būvdarbu pieņemšanas – nodošanas aktus par kopējo summu 47 101,79 Ls, kas pamatotu rēķinu

izrakstīšanu norādītās summas apmērā.

[5.8] Celtniecības līguma 3.6.punktā puses vienojās, ka paveikto būvdarbu gala nodošanai līdzēji izveido darba komisiju, kuras sastāvā ietilpst

pasūtītājs, uzņēmējs, būvuzraugs. Darba komisija pārbauda izpildīto būvdarbu kvalitāti, kā arī būvdarbu izpildes dokumentāciju un sastāda gala

nodošanas – pieņemšanas aktu, ko paraksta visi darba komisijas locekļi. Jebkurš no darba komisijas locekļiem ir tiesīgs neparakstīt nodošanas -

pieņemšanas aktu, tam pievienojot motivētu ar normatīviem aktiem pamatotu atteikšanos no būvdarbu pieņemšanas.

Kā papildus pierādījumu līgumā paredzēto būvdarbu izpildei prasītāja ir iesniegusi 2008.gada 14.janvāra pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.26,

kurā norādīta faktiski izpildīto darbu kopsumma - 47 101,79 Ls, bet apmaksātā līguma summa līdz pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanai –

44 924,66 Ls.

Minētais akts ir parakstīts tikai no uzņēmēja SIA “Kirmi” puses, bet no pasūtītājas /pers. C/ puses tas nav parakstīts.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotā pārstāve kategoriski noliedza, ka minētais akts jebkad būtu parakstīts no atbildētājas puses, jo starp pusēm uz

to brīdi jau pastāvēja strīds par būvdarbu izpildes apjomu, kvalitāti un radītajiem zaudējumiem, par ko tika celta prasība tiesā. Minētie fakti konstatējami

arī no lietas materiāliem pievienotā Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada sprieduma civillietā Nr.C30361709.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa konstatē, ka 2008.gada 14.janvāra pieņemšanas – nodošanas akts Nr.26 nevar būt par pamatu prasījumam

par nesamaksātās parāda summas 2156,43 Ls jeb 3068,32 euro apmērā piedziņu no /pers. C/, jo atbildētāja to ir apstrīdējusi un nav parakstījusi

celtniecības līguma 3.6.punktā noteiktajā kārtībā.

[5.9] Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti (..).

Atbildētāja savus iebildumus ir pamatojusi, iesniedzot Nordea bankas 2017.gada 20.febrāra izziņu Nr. IZ/1412/2017 (lietas 145.lp.-161.lp.), kurā

norādīts, ka starp banku un /pers. C/ tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.2005/2893/HK, saskaņā ar kuru tika izsniegts aizdevums, sadalot to četros

maksājumos, un SIA “Kirmi” (kļūdaini norādīts – SIA “Krimi”) kontā LV86UNLA0050006583566 tika ieskaitīti 61 655,45 euro jeb 43 333, 70 Ls

(pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa 0,702804). Tiesa secina, ka minētais norēķinu konts atbilst SIA “Kirmi” izrakstītajos rēķinos norādītajam

kontam, kurā atbildētājai bija jāiemaksā rēķinos norādītās summas. Minētajai izziņai pievienoti attiecīgie rēķini un maksājumus apliecinoši dokumenti.

Turklāt tiesas sēdē prasītājas pārstāve atzina, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. C/ bez bankas starpniecības SIA “Kirmi” ir veikusi avansa

maksājumu 2065,00 Ls apmērā, par ko lietā nav iesniegti maksājumu apliecinoši dokumenti.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka kopējā maksājumu summa, ko ir atbildētāja ir samaksājusi SIA “Kirmi” un par ko ir iesniegti pierādījumi lietā ir

45 398,91 Ls jeb 64 596,83 euro.

Turklāt no lietas materiāliem pievienotajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada spriedumā civillietā Nr.C30361709 /pers. C/ prasībā pret SIA

“Kirmi” par zaudējumu piedziņu konstatēts, ka lietā nav strīda par paveikto būvdarbu savlaicīgu samaksu 45 368,91 Ls apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja iesniegusi pierādījumus par paveikto būvdarbu apmaksu lielākā apmērā, nekas tas norādīts gala pieņemšanas –

nodošanas aktā Nr.26, tiesai ir pamats secināt, ka lietas materiālos iesniegtie dokumenti nav pilnīgi, ir savstarpēji pretrunīgi un no tiem nav iespējams iegūt

precīzu priekšstatu par aprēķināto un samaksāto summu pamatojumu.

[5.10] Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka prasītāja nav iesniegusi nepieciešamos pierādījumus prasības pamatojumam par parāda

summas 3068,32 euro piedziņu no /pers. C/ par neapmaksātajiem būvdarbiem, kas izpildīti saskaņā ar 2006.gada 12.maija Celtniecības līgumu.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, SIA “L.Ļ. juridiskais birojs” prasība pret /pers. C/ par parāda piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, līdz ar

to noraidāms arī prasījums par kavējuma naudas 3068,32 euro apmērā piedziņu.

[5.11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida (..), tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos.

Tiesa konstatē, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

izskatāmajā lietā ir 13,75 euro.

Tā kā prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, starpība 9,05 euro apmērā piedzenama

no prasītājas valsts ienākumos.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam prasītājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienu

laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.- 97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-

194.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “L.Ļ. juridiskais birojs” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “L.Ļ. juridiskais birojs”, reģistrācijas Nr.44103072304, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 9,05 euro (deviņi euro, 05 centi).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2017.gada 11.aprīlis.

Tiesnese I.Jaunzeme