Court dismissed pension claim due to insufficient Latvian insurance period after applicant chose Russian pension.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Liepāja rejected the applicant's request for a Latvian state pension, ruling that her claim was unfounded. The applicant, a Russian citizen, had previously chosen to receive a pension from Russia, which legally limited her eligibility for a Latvian pension to insurance periods accumulated only after January 1, 2002. The court found that her three years and seven months of qualifying insurance periods were insufficient to meet the ten-year statutory requirement for a Latvian state pension.
Legislator headnote
AI generatedLīgums par sadarbību sociālās drošības jomā; Likums par valsts pensijām: When a citizen of a contracting state chooses to receive a pension from the other state, the right to a pension from the first state is limited to insurance periods accumulated after the date specified in the transition provisions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Liepājā 2014.gada 28.martā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrai izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Liepājas reģionālā nodaļa 2013.gada 6.augustā pieņēma lēmumu
Nr.13/1763054 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (lietas 28.lapas otra puse), ar kuru pieteicējai /pers. D/ atteikts piešķirt vecuma
pensiju, jo nav nepieciešamā apdrošināšanas stāža.
Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 29.lapas otra puse), 2013.gada 8.oktobrī VSAA direktore pieņēma lēmumu
Nr.11-8/8736 (turpmāk – Lēmums) (lietas 14.-15.lapa) (ar labojumu 2013.gada 16.oktobrī (lietas 7. un 11.-12.lapa)), ar kuru
Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[1.1] 2013.gada 5.augustā VSAA Liepājas reģionālajā nodaļā tika saņemts pieteicējas iesniegums, ar kuru viņa pieprasīja Latvijas
vecuma pensiju no 2013.gada 2.septembra. Pieteicēja ir Krievijas Federācijas (turpmāk – KF) pilsone un iesniegumā viņa ir
norādījusi, ka vēlas turpināt saņemt KF pilsoņa pensiju.
[1.2] 2011.gada 19.janvārī stājās spēkā Latvijas Republikas un KF līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums).
Līgums tika noslēgts ar mērķi, lai novērstu situāciju, kad par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem persona vienlaikus
saņem pensiju no abām līgumvalstīm. Tādēļ Līguma 25.pantā tika noteikts apdrošināšanas stāža sadalījums starp abām līgumvalstīm.
[1.3] 2013.gada 5.augusta iesniegumā pieteicēja ir norādījusi izvēli turpināt saņemt KF pilsoņa pensiju (saskaņā ar Līguma 25.panta
otrās daļas nosacījumiem) un vienlaikus pieprasa arī Latvijas vecuma pensiju.
[1.4] Gadījumā, ja KF pilsonis izvēlās turpināt saņemt KF pilsoņa pensiju, tad saskaņā ar Līguma un likuma ,,Par valsts pensijām”
(turpmāk – Likums) pārejas noteikumu 2.2punkta nosacījumiem, Latvijas apdrošināšanas stāžam tiek ņemti vērā apdrošināšanas
iemaksu periodi tikai pēc 2002.gada 1.janvāra. Pieteicējas pierādītais apdrošināšanas stāžs pēc 2002.gada 1.janvāra ir tikai trīs
gadi un septiņi mēneši, kas ir nepietiekams (nepieciešami 10 gadi), lai rastos tiesības uz Latvijas vecuma pensiju.
[2] Pieteicēja 2013.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,
ar kuru pieteicējai tiktu piešķirta vecuma pensija.
Pieteicēja norāda, ka Latvijas valstij, parakstot vienošanos, vai arī amatpersonām nepareizi to piemērojot, tiek būtiski ierobežotas
pieteicējas tiesības uz nodrošinātu vecumdienu pensiju. Pieteicēja uzskata, ka ar vienošanos starp Latviju un KF pieteicējai tiek
nozagtas trīs gadu un septiņus mēnešus veiktās sociālās iemaksas, jo saskaņā ar Līguma nosacījumiem darba stāžu, kas uzkrāts
Latvijā pēc 2002.gada 1.janvāra pieteicēja nevar lūgt pievienot KF pensijai, bet Latvijas vecuma pensiju par Latvijā uzkrāto darba
stāžu pēc 2002.gada 1.janvāra pieteicēja nevar saņemt, jo tas nav pietiekams vecuma pensijas saņemšanai.
[3] Paskaidrojumā tiesai (lietas 22.-23.lapa) VSAA pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, paskaidrojot turpmāk minēto.
KF pilsoņiem pensija saskaņā ar KF tiesību aktiem var tikt piešķirta par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem KF un arī ārpus tās,
t.sk. par apdrošināšanas periodiem Latvijā līdz pat 2001.gada 31.decembrim, jo tikai no 2002.gada 1.janvāra tiek ņemti vērā
apdrošināšanas periodi vienīgi KF, ko apliecina Līguma 11.panta 2.punktā noteiktais.
Pieteicēja saņem KF darba pensiju kā KF pilsone. Līdz ar to viņai jāizdara izvēle turpināt saņemt KF darba pensiju, kā KF pilsonei,
vai pieprasīt piešķirt pensiju saskaņā ar Līgumu. Gadījumā, ja KF pilsonis izvēlās turpināt saņemt KF pilsoņa pensiju, tad saskaņā
Līguma un Likuma pārejas noteikumu 2.2punkta nosacījumiem Latvijas apdrošināšanas stāžam tiek ņemti vērā apdrošināšanas
iemaksu periodi tikai pēc 2002.gada 1.janvāra. Pieteicējai Latvijā no 2002.gada 1.janvāra VSAA ir reģistrēts apdrošināšanas stāžs
trīs gadi un septiņi mēneši, līdz ar to pieteicējai nav tiesību uz Latvijas pensiju, jo apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
[4] 2014.gada 3.marta tiesā saņemti pieteicējas pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka par periodu līdz 1991.gada 1.janvārim
pieteicēja saņem vecuma pensiju no KF, savukārt, par periodu no 1991.gada 1.janvāra atbilstoši Līguma 25.pantam vecuma pensija
pieteicēja pienākas no Latvijas (lietas 38.lapa).
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez
tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Tiesa konstatē, ka pieteicēja nav lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida
procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots.
[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja 2013.gada 5.augustā vērsās VSAA Liepājas reģionālajā nodaļā ar iesniegumu
par vecuma pensijas piešķiršanu. VSAA atteica pieteicējai piešķirt vecuma pensiju, jo attiecībā uz pieteicēju neizpildās Likuma
11.panta pirmā daļas nosacījumi, proti, pieteicējas apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Pieteicēja uzskata Lēmumu par nepamatotu, jo uzskata, ka viņai tiek atņemtas tiesības saņemt vecuma pensiju par trīs gadus un
septiņus mēnešus veiktajām sociālajām iemaksām Latvijā.
Savukārt atbildētāja norāda, ka pieteicēja saņem KF pensiju, tāpēc pieteicējai nav tiesību saņemt vecuma pensiju par darba stāžu,
kas uzkrāts Latvijā pēc 2002.gada 1.janvāra, jo pieteicējas iegūtais darba stāžs trīs gadi un septiņi mēneši nav pietiekams vecuma
pensijas iegūšanai.
Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicēja 2013.gada 2.septembrī bija sasniegusi Likumā noteikto vecumu, kas dod
tiesības uz vecuma pensiju, kā arī lietā nav strīds par to, ka pieteicēja no 2009.gada 14.februāra saņem KF vecuma pensiju.
Lietā ir strīds par to, vai VSAA pamatoti atteica piešķirt pieteicējai vecuma pensiju un vai pastāv priekšnosacījumi labvēlīga
administratīvā akta izdošanai, proti, vai pieteicējai ir tiesības uz Latvijas vecuma pensijas saņemšanu.
[8] 2013.gada 5.augustā pieteicēja vērsās VSAA ar iesniegumu par vecuma pensijas piešķiršanu no 2013.gada 2.septembra (lietas
24.-25.lapa), norādot, ka saņem KF vecuma pensiju.
[8.1] Atbilstoši Likuma pārejas noteikumu 2. 2punktam, nosakot tiesības uz valsts pensijas piešķiršanu un pārrēķinu, saskaņā ar šo
likumu neņem vērā apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.
Saskaņā Līguma 25.panta pirmo rindkopu, ja tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju, izdienas pensiju
noteiktās profesijās strādājušiem radās pēc Līguma stāšanās spēkā, tad pensiju piešķir un izmaksā šādā kārtībā:
1) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāti vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām,
pensiju saskaņā ar Līgumu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas dzīves
vieta;
2) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir uzkrāti pēc 1991.gada 1.janvāra, katra
Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar Līgumu aprēķina un izmaksā pensiju, kas atbilst tam apdrošināšanas (darba) stāžam, kas uzkrāts tās
teritorijā.
Savukārt minētā panta otrā rindkopa noteic, ka pēc Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu izvēles un uz iesnieguma pamata, viņiem var piešķirt
pensiju saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, nepiemērojot Līguma noteikumus. Šāda izvēle ir
galīga un nav pārskatāma.
[8.2] No lietas materiāliem kontējams, ka pieteicēja no 2009.gada 14.februāra saņem KF vecuma pensiju (lietas 55.lapa) un
2013.gada 5.augusta iesniegumā par pensijas piešķiršanu (pārskatīšanu) (lietas 26.lapa) pieteicēja norādījusi, ka vēlas turpināt
saņemt KF pilsoņa pensiju, kā arī ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka ir informēta un piekrīt, ka izvēle piešķirt/turpināt saņemt pensiju
saskaņā ar Līguma 25.pantu (Krievijas Federācijas pilsoņa pensija) ir galīga un nav pārskatāma. Līdz ar to pieteicēja izdarījusi izvēli
turpināt saņemt pensiju kā KF pilsone un ir atteikusies no tiesībām saņemt pensiju saskaņā ar Līgumu.
[8.3] Līguma 10.panta pirmā daļa paredz, ka, nosakot tiesības uz pensiju saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kā arī
konvertējot pensiju tiesības saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem, tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas
uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas. Līguma
10.panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, kad saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiesības uz pensiju rodas arī
neņemot vērā apdrošināšanas (darba) periodus, kas uzkrāti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad pirmā Līgumslēdzēja Puse
piešķir pensiju, pamatojoties uz apdrošināšanas stāžu, kas iegūts tās teritorijā.
Pamatojoties uz Līguma 11.panta pirmo daļu, katra Līgumslēdzēja Puse aprēķina pensijas apmēru, kas atbilst apdrošināšanas
(darba) stāžam, kas iegūts tās teritorijā, saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem. Turklāt apdrošināšanas (darba) stāža
aprēķināšana un apstiprināšana tiek īstenota saskaņā ar šī Līguma 10.panta otrajā daļā noteikto kārtību. Savukārt no Līguma
11.panta otrās daļas izriet, ka Līguma 10.panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro to apdrošināšanas un darba pensijas uzkrāto
daļu noteikšanai, kas tiek veidotas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, iemaksājot apdrošināšanas iemaksas obligātajai pensijas
apdrošināšanai saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem. Šajā gadījumā darba pensijas apdrošināšanas un uzkrātās daļas
apmēru aprēķina saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktu normām.
No minētajām Līguma normām izriet, ka KF pilsoņiem pensija var tikt piešķirta par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem KF un arī
ārpus tās, t.sk. par apdrošināšanas periodiem Latvijā līdz pat 2001.gada 31.decembrim, bet no 2002.gada 1.janvāra tiek ņemti vērā
apdrošināšanas periodi vienīgi KF.
Līdz ar to, izdarot savu izvēli saņemt KF vecuma pensiju kā KF pilsone, pieteicējai ir tiesības saņemt KF vecuma pensiju par visiem
par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem, kas uzkrāti kā Krievijā tā Latvijā līdz 2001.gada 31.decembrim.
Savukārt Latvijas vecuma pensiju pieteicēja ir tiesības saņemt tikai par apdrošināšanas stāžu, kas ir uzkrāts sākot no 2002.gada
1.janvāra.
[9] Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu un Pārejas noteikumu 8. 1 un 8.2punktiem līdz 2014.gada 1.janvārim tiesības uz vecuma
pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.
Kā jau tas norādīts iepriekš, tad lietā nav strīda par to, ka pieteicēja 2013.gada 2.septembrī sasniedza Likumā noteikto vecumu, kas
dod tiesības uz vecuma pensiju, tomēr no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējai apdrošināšanas iemaksu periodi no
2002.gada 1.janvāra kopā veido apdrošināšanas stāžu trīs gadus un septiņus mēnešus (lietas 27. un 29.lapa), kas nav pietiekams
vecuma pensijas saņemšanai saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 8.1 un 8.2punktu.
[10] Pamatojoties uz iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas prasījums par vecuma pensijas piešķiršanu nav pamatots.
[11] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka vecuma pensiju no KF pieteicēja saņem par darba stāžu līdz 1991.gada 1.janvārim, savukārt,
par periodu no 1991.gada 1.janvāra atbilstoši Līguma 25.pantam vecuma pensija pieteicēja pienākas no Latvijas, tiesa norāda, ka
2013.gada 5.augusta iesniegumā par pensijas piešķiršanu (pārskatīšanu) (lietas 26.lapa) pieteicēja izdarījusi izvēli turpināt saņemt
pensiju kā KF pilsone un ir atteikusies no tiesībām saņemt pensiju saskaņā ar Līgumu. Līdz ar to pieteicējai ir tiesības saņemt KF
vecuma pensiju par darba stāžu līdz 2001.gada 31.decembrim, savukārt Līguma 25.panta pirmās rindkopas nosacījumi uz pieteicēju
nav attiecināmi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. D/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot pieteicējai labvēlīgu
administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S.Blūma