Court dismisses civil servant's appeal against dismissal due to department liquidation as lawful and justified.

NORAKSTS Lieta Nr.A42514309 (A5143-09/25)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 30.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Piusa, piedaloties pieteicējam D.A. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Aizsardzības ministrijas pārstāvei Vitai Upeniecei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz D.A. pieteikuma par Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojuma Nr.1500-pn atcelšanu un zaudējumu atlīdzību.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs ir izdevis rīkojumu Nr.131 „Par izmaiņām Aizsardzības ministrijas struktūrā” (turpmāk arī – rīkojums Nr.131) (lietas 10.lapa). 2008.gada 11.decembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs izdevis rīkojumu Nr.1500-pn, ar kuru D.A. atbrīvots no ieņemamā Aizsardzības ministrijas Audita departamenta NBS audita nodaļas vecākā referenta amata, izbeidzot valsts civildienesta attiecības sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju ar 2008.gada 30.decembri (lietas 13.lapa). [2] 2009.gada 5.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts D.A. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojuma Nr.1500- pn (turpmāk arī – rīkojums Nr.1500-pn) atcelšanu un zaudējumu atlīdzināšanu. 2009.gada 20.janvārī tiesā saņemts Pieteicēja pieteikuma papildinājums, kurā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem. [2.2] 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs parakstījis rīkojumu Nr.131 „Par izmaiņām Aizsardzības ministrija struktūrā”, kura 1.1.1.punktā noteikts likvidēt Audita departamentu, kas ir pretrunā ar aizsardzības ministra 2007.gada 15.janvāra pavēli Nr.19 „Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā”, kā arī neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71.panta trešajai daļai un 78.panta otrajai daļai. [2.3] Nav saprotams, kā tiek plānots optimizēt iekšējā audita sistēmu, samazināt izmaksas, kas ir valdības un valsts pārvaldes viena no aktualitātēm, ja tiek palielināts darbinieku skaits un veikta ārpakalpojumu iepirkšana. [2.4] Pieteicēja ieskatā, ar aizsardzības ministra 2009.gada 14.janvāra pavēli Nr.8 netieši atzīts, ka Audita departamenta likvidācija, kā rezultātā arī iekšējā audita funkciju nodrošināšana, ir prettiesiska un nav pieļaujama. [3] 2009.gada 28.janvārī Aizsardzības ministrija (turpmāk arī – atbildētājs) iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt un kuri pamatoti ar šādiem argumentiem un apsvērumiem. [3.1] Izpildot Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokolā Nr.68, 43.& 3.1.punktā noteikto uzdevumu, Aizsardzības ministrija 2008.gada 27.novembrī izdeva rīkojumu Nr.131 „Par izmaiņām Aizsardzības ministrijas struktūrā”, kas paredz Aizsardzības ministrijas Audita departamenta likvidāciju ar 2008.gada 30.decembri.

Likvidējot minēto struktūrvienību, tika likvidēti arī tajā ietilpstošie valsts civildienesta ierēdņu amati, un 2008.gada 11.decembrī tika izdots rīkojums Nr.1500-pn par Audita departamenta vecākā referenta D.Āboliņa atbrīvošanu no ierēdņa amata. Ministrijai nav iespējas piedāvāt pieteicējam citu valsts civildienesta ierēdņa amatu. [3.2] Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kā izpaužas rīkojuma Nr.1500-pn nepamatotība un kādi normatīvie akti nav ievēroti. [3.3] Valsts kanceleja 2008.gada 30.decembra lēmumā Nr.56/H-2-kol atzinusi, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantam iestādes vadītājs, kurš atbildīgs par iestādes darbu kopumā, ir tiesīgs noteikt attiecīgās iestādes struktūru un iestādē strādājošo amata pienākumus. [4] Tiesas sēdē pieteicējs atteicās no prasības par atjaunošanu amatā.

Pieteicējs grozīja prasību un lūdza tiesu atzīt par prettiesisku Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojumu Nr.1500-pn un atlīdzināt materiālos zaudējumus, kas radušies par piespiedu darba kavējuma laiku (lietas 72.lapa). [4.1] Pieteicējs tiesai paskaidroja, ka viņam nav iebildumu par valsts sekretāra tiesībām veikt izmaiņas ministrijas struktūrā, tomēr atbrīvošana nenotika korekti un neatbilda labas pārvaldības praksei. Aizsardzības ministrijas 2008.gada 27.novembra rīkojumu Nr.131 izdevis valsts sekretārs, tādejādi rīkojums nav korekts, jo par struktūru un auditu Aizsardzības ministrijā lemj aizsardzības ministrs, kas pēc hierarhijas ir augstākā amatpersona. [4.2] Iekšējā audita likums nosaka, ka katrā iestādē ir jābūt auditam un struktūrvienības sastāvā ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem.

Likvidētais Aizsardzības ministrijas Audita departaments bija atbildīgs par iekšējā audita veikšanu piecās ministrijas iestādēs. Pēc pieteicēja rīcībā esošajām ziņām uz tiesas sēdes dienu iekšējais audits nav nodrošināts četrām struktūrvienībām. Aizsardzības ministrijā iekšējā audita funkcijas tagad uzdots veikt Administratīvajai nodaļai, bet šī nodaļa pastarpināti, caur valsts sekretāra vietniekiem ir padota iestādes vadītājam, kas ir pretrunā ar Iekšējā audita likumu, kas paredz, ka iestādei ir jābūt atsevišķai, iestādes vadītājam padotai iekšējā audita struktūrvienībai. [4.3] Likvidējot audita departamenta vecāko referentu amatus, visi Audita departamenta ierēdņi tika informēti, ka citus amatus ministrijas struktūrās nav iespēja piedāvāt.

Jaunā iekšējā audita struktūrvienība tika izveidota ar 2009.gada janvārī, bet neviens ierēdnis netika informēts par iespējām piedalīties konkursā, lai iespējams varētu turpināt darbu Aizsardzības ministrijā. Pieteicējs uzskata, ka tā kā viņam bija „A” novērtējums, tad viņš būtu spējis turpināt darbu jaunajā iekšējā audita struktūrvienībā. [5] Atbildētāja pārstāve pieteicēja prasību neatzina un tiesai paskaidroja, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra lēmumu ministrijām bija jānodrošina amatu skaita samazināšanu līdz 2008.gada 31.decembrim.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pants un Aizsardzības ministrijas nolikuma 12.punkts nosaka iestādes vadītāja pienākumu izveidot tādu iestādes struktūru, lai tā būtu racionāla un nodrošinātu ministrijas funkciju izpildi. 2008.gada 27.novembrī valsts sekretārs izdeva rīkojumu Nr.131, ar kura noteica Audita departamenta un tajā ietilpstošo amata vietu likvidāciju. Pēc tam Aizsardzības ministrs 2008.gada 18.decembrī izdeva pavēli Nr.250 „Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā”. Ministrijā tika pieņemts lēmums iekšējā audita funkcijas nodot Administratīvajai nodaļai.

Iekšējā audita likums nenosaka, kādai ir jābūt šai struktūrvienībai. Šis likums uzdod valsts sekretāram par pienākumu nodrošināt audita veikšanu. Funkcijas tika daļēji nodotas amatpersonai, kas jau strādāja ministrijā. Atbildētājs ir izvērtējis to ierēdņu pieredzi un izglītību, kas turpmāk veiks iekšējā audita funkcijas. To apliecina Aizsardzības ministrijas 2008.gada 19.decembra protokols Nr.3, kā arī amatu apraksti.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2006.gada 23.martā Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs izdevis rīkojumu Nr.271-pn „Par D.Ā. iecelšanu valsts civildienesta ierēdņa amatā” (lietas 7.lapa); [7.2] 2006.gada 11.oktobrī Valsts civildienesta pārvalde pieņēmusi lēmumu Nr.1799-k „Par ierēdņa statusa piešķiršanu” (lietas 8.lapa); [7.3] 2007.gada 15.janvārī aizsardzības ministrs izdevis pavēli Nr.19 „Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā” (lietas 15.

– 16.lapa); [7.4] 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs izdevis rīkojumu Nr.131 „Par izmaiņām Aizsardzības ministrijas struktūrā” (lietas 10. – 12.lapa); [7.5] 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi D.A. ar brīdinājumu Nr.24/344 (lietas 9.lapa); [7.6] 2008.gada 11.decembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs izdevis rīkojumu Nr.1500-pn „Par D.Āboliņa atbrīvošanu no valsts civildienesta ierēdņa amata” (lietas 13.lapa); [7.7] 2008.gada 18.decembrī aizsardzības ministrs izdevis pavēli Nr.250 „Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā” (lietas 14.lapa). [7.8] 2008.gada 30.decembrī Valsts kanceleja nosūtījusi D.A. vēstuli Nr.56/H-2-kol „Par iekšējo auditu” (lietas 44.-46..lapa). [7.9] 2009.gada 14.janvārī aizsardzības ministrs izdevis pavēli Nr.8 „Par iekšējā audita sistēmu” (lietas 30.-31.lapa). [7.10] 2009.gada 23.janvārī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs izdevis rīkojumu Nr.95-pn „Par grozījumu AM 11.12.2008. rīkojumā Nr.1500-pn „Par D.Āboliņa atbrīvošanu no valsts civildienesta ierēdņa amata”” (lietas 47.lapa) [7.11] Pieteicējs no amata atbrīvots 2009.gada 22.janvārī. [7.12] No 2009.gada 1.aprīļa pieteicējs strādā citā valsts pārvaldes iestādē. [8] Vērtējot lietas materiālus kopsakarā secināms, ka lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem.

Lietā ir strīds par to, vai Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojums Nr.1500-pn ir tiesisks un izdots pamatoti. [9] Vērtējot Aizsardzības ministrijas rīkojumu Nr.1500-pn kopsakarā ar tiesību normām tiesa konstatē, ka rīkojums Nr.1500-pn pieņemts atbilstoši atbildētāja kompetencei. Tiesa nekonstatē materiālo un procesuālo normu pārkāpumus. Rīkojums Nr.1500-pn izdots ievērojot noteikto formu un pamatots ar konkrētām tiesību normām. [9.1] Valsts civildienesta likuma 41.panta 1 punkta g) apakšpunkts noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

Publiskajā telpā pieejamajā interneta vietnē atrodams Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokols Nr.68, 43.& (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts /protokols/?protokols=2008-09-23), kura 3.punktā noteikts Ministru kabineta locekļiem padotajām valsts pārvaldes iestādēm līdz 2009.gada 30.jūnijam samazināt amatu vietu skaitu no attiecīgā Ministru kabineta locekļa padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs kopējā amatu vietu skaita ne mazāk kā par 10 % salīdzinājumā ar 2008.gada 1.janvāri, no kura nodrošināt amatu vietu skaita samazinājumu ne mazāk kā par 5 % līdz 2008.gada 31.decembrim.

Ņemt vērā, ka kopējais amatu vietu skaita samazinājums nodrošināms, izpildot šādus nosacījumus:

3.1. ministrijā (centrālajā aparātā), īpašu uzdevumu ministra sekretariātā (centrālajā aparātā) un Valsts kancelejā jānodrošina amatu vietu skaita samazinājums ne mazāk kā par 10 % līdz 2009.gada 30.jūnijam, no kura - ne mazāk kā par 5 % līdz 2008.gada 31.decembrim; 3.2. par konkrētās padotības iestādes amatu vietu skaita samazinājumu lēmumu pieņem augstākā iestāde vai amatpersona. Tādējādi Ministru kabinets noteicis ministrijām pienākumu samazināt amata vietu skaitu ministrijās.

[9.2] Kā izriet no lietas materiāliem 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs ir parakstījis rīkojumu Nr.131 (lietas 10. – 12.lapas), kura 1.1.punktā cita starpā noteikts likvidēt Audita departamentu. Savukārt rīkojuma 1.2.5.punktā noteikts likvidēt Audita departamenta vecākā referenta 5 amatus. Pieteicējs pieteikumā norādījis, ka ir strādājis Aizsardzības ministrijas Audita departamenta vecākā referenta ierēdņa amatā. No minētā secināms, ka ar Aizsardzības ministrijas rīkojumu Nr.131 ir likvidēta struktūrvienība, kurā pieteicējs strādājis, kā arī citu starpā likvidēts pieteicēja amats. [10] Pieteicējs savos paskaidrojumos tiesas sēdē uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra rīkojums Nr.131 par civildienesta amata likvidēšanu ir prettiesisks, jo ir pretrunā ar Iekšējā audita likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām.

Tieši rīkojums Nr.131 ir bijis pamatā rīkojuma Nr.1500-pn pieņemšanai par civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju. Tādējādi administratīvs akts – rīkojums Nr.1500-pn, ticis izdots pamatojoties uz prettiesisku iestādes iekšēju lēmumu – rīkojumu Nr.131. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka rīkojums Nr.131 par pieteicēja civildienesta amata likvidēšanu ir prettiesisks, jo Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs to izdodot, rīkojies pretēji aizsardzības ministra pavēlei (skat. punktu [7.3]) un pārkāpis savas kompetences robežas. [10.1] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa noteic, ka tieši pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Atbilstoši panta otrajai daļai iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt attiecīgās iestādes struktūru un iestādē strādājošo amata pienākumus. Tādējādi atbildētāja 2008.gada 27.novembra rīkojums Nr.131 daļā par audita departamenta likvidāciju, kā arī 2008.gada 11.decembra rīkojums Nr.1500-pn „Par D.Āboliņa atbrīvošanu no valsts civildienesta ierēdņa amata” izdots kompetences ietvaros, izveidojot jaunu iestādes struktūru un likvidējot noteiktus valsts civildienesta amatus. [10.2] Vērtējot rīkojumu Nr.131 kopsakarā ar aizsardzības ministra 2007.gada 15.janvāra pavēli Nr.19 „Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā” (turpmāk arī – pavēle Nr.19) secināms, ka pavēlē Nr.19 noteikts kāds darba apjoms veicams katrai Aizsardzības ministrijas struktūrvienībai.

Ar pavēli Nr.19 nav izveidotas jebkādas struktūrvienības vai civildienesta ierēdņu amati, kā arī nav ierobežota Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra kompetence veikt strukturālas izmaiņas iestādē. Savukārt rīkojums Nr.131 cita starpā nosaka likvidēt Aizsardzības ministrijas Audita departamentu un 8 šī departamenta civildienesta ierēdņu amatus. Rīkojums Nr.131 nenosaka iekšējā audita sistēmas un iekšējā audita funkciju likvidēšanu Aizsardzības ministrijā. Līdz ar to secināms, ka pavēle Nr.19 un rīkojums Nr.131 nav pretrunā, tādējādi pieteicēja minētie apsvērumi nav pamatoti. [10.3] Tiesa nesaskata, ka Aizsardzības ministrija konkrētajā gadījumā būtu pārkāpusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētos tiesību principus, proti, labas pārvaldības principu, sabiedrības informēšanas pienākumu un valsts pārvaldes organizēšanu pēc iespējas ērtu un pieejamu privātpersonai.

Pieteicējs konkrētajā gadījumā ir īpaši pakļauta persona attiecībā pret atbildētāju, savukārt minētie principi ir vērsti sabiedrības un privātpersonu tiesību ievērošanai, tādējādi, pat ja konstatē, ka šādi principi tiek pārkāpti pārvaldes darbībā, tie nevar aizskart pieteicēja tiesiskās intereses kā šīs pārvaldes iestādes īpaši pakļauto personu. [10.4] Kā redzams no lietas materiāliem, tad atbildētājs, likvidējot audita departamentu un ierēdņu amatus, ir paredzējis noteikt citu par atbildību iekšējā audita funkcijas izpildi atbildīgo struktūrvienību.

Kā norādīts Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 10.marta lēmumā, kas pieņemts pēc pieteicēja blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas lēmumu, minētais risinājums nav pretrunā ar Iekšējā audita likumu. Iekšējā audita likuma regulējums, atbilstoši kuram iekšējā audita sistēmas darbības nodrošināšanai ir izveidojama audita struktūrvienība (likuma 7.panta pirmā daļa), apgabaltiesas ieskatā nav jāsaprot burtiski, proti, ka iestādei ir jāizveido atsevišķa iekšēja audita struktūrvienība ar šauru kompetenci audita jomā.

Minētās prasības jēga nosakāma, ņemot vērā principu, ka valsts pārvalde organizējama pēc iespējas efektīvi (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 10.daļa) un iestādes struktūrai ir jābūt racionālai (Aizsardzības ministrijas nolikuma 12.4.punkts). Iekšējā audita likumā noteiktās funkcijas izpildes nodrošināšanai ir pietiekami, ja iestāde nosaka par funkcijas izpildi atbildīgo struktūrvienību, nevis no jauna izveido īpašu struktūrvienību ar kompetenci, kas attiecas tikai uz iekšējo auditu. Izvērtējot, vai iestāde ievēro Iekšējā audita likumu attiecība uz audita struktūrvienības izveidošanu, izšķirošā nozīme ir tam vai iestādē ir noteikta par iekšējo auditu atbildīgā struktūrvienība.

Savukārt tam, kāds ir minētās struktūrvienības nosaukums un kādas vēl, izņemot iekšējā audita, funkcijai veic attiecīgā struktūrvienība, nav būtiskas nozīmes. [10.5] Tādejādi, ņemot vērā augstāk minēto, tiesa secina, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, likvidējot pieteicēja ieņemto valsts civildienesta amatu rīkojies savas kompetences ietvaros. [11] Kā izriet no lietas materiāliem 2008.gada 27.novembrī Aizsardzības ministrija pieteicēju ir rakstveidā brīdinājusi (lietas 9.lapa) par to, ka 2008.gada 30.decembrī ar viņu tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības.

Pieteicēja paraksts uz dokumenta apliecina, ka pieteicējs ar dokumentu iepazīstināts 2008.gada 27.novembrī. Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājs ir savlaicīgi (vienu mēnesi iepriekš) brīdinājis pieteicēju par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu. [12] Valsts civildienesta likuma 27.pants noteic, ka ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu. No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs rīkojuma Nr.1500-pn (lietas 13.lapa) 4.punktā ir noteicis pieteicējam izmaksāt pabalstu mēnešalgas apmērā, tādējādi rīkojies atbilstoši tiesību normu prasībām. [13] Valsts civildienesta likuma 34.pants noteic, ka ierēdnim, kurš atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldību iestādē, pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās iestāde nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs neatbilst minētajā tiesību normā ietvertajiem kritērijiem. Tiesību normās nav noteikti citi gadījumi, kuri paredz iestādei pienākumu piedāvāt ierēdnim, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības, citu ierēdņa amatu. Līdz ar to atbildētājam nebija pienākuma pieteicējam piedāvāt ieņemt līdzvērtīgu vai arī jebkuru citu ierēdņa amatu. [14] Tiesa konstatē, ka rīkojumā Nr.1500-pn nav norādīti lietderības apsvērumi. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka rīkojums Nr.1500-pn vērtējams kopsakarā ar 2008.gada 27.novembra brīdinājumu, kurā norādīts pamatojums un apsvērumi pieteicēja ierēdņa amata likvidēšanai.

No lietas materiāliem secināms, ka pieteicējam bijusi iespēja administratīvajā procesā izteikt viedokli un apsvērumus – par to liecina pieteicēja rakstveida atzīmes uz rīkojuma Nr.1500-pn. Tādējādi tiesas ieskatā lietderības apsvērumu neatspoguļošana pašā rīkojumā Nr.1500-pn konkrētajā gadījumā nevar kalpot par pamatu tā atzīšanai par prettiesisku. [15] Tiesa konstatē, ka rīkojumā Nr.1500-pn nav norādītas visas piemērojamās tiesību normas. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka rīkojums Nr.1500-pn vērtējams kopsakarā ar 2008.gada 27.novembra brīdinājumu, kurā norādītas piemērojamās tiesību normas, pamatojoties uz kurām tiek pārtrauktas valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju.

Tādējādi tiesas ieskatā visu piemērojamo tiesību normu neietveršana pašā rīkojumā Nr.1500-pn konkrētajā gadījumā nevar ietekmēt tā spēkā esamību vai kalpot par pamatu tā atzīšanai par prettiesisku. [16] Tiesa konstatē, ka rīkojumā Nr.1500-pn nav norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka minētais rīkojuma Nr.1500-pn trūkums ir nenozīmīgs un nevar kalpot par pamatu tā atzīšanai par prettiesisku. [17] Vērtējot iepriekšminēto kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojums Nr.1500-pn ir pamatots un tiesisks.

[18] Pieteicējs pieteikumā norādījis, ka vēlas saņemt zaudējumu atlīdzību par piespiedu darba kavējumu un tiesas izdevumiem, bet tā kā Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojums Nr.1500-pn ir atzīstams par tiesisku, tad nepastāv arī Administratīvā procesa likuma 92.pantā paredzētās tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu. [19] Pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu tiesa neanalizē pārējos lietas materiālos ietvertos apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības. [20] Pie nodibinātajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt D.A. pieteikumu par Aizsardzības ministrijas 2008.gada 11.decembra rīkojuma Nr.1500-pn atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Pilns spriedums sastādīts 2009.gada 30.jūnijā.

Tiesnese (paraksts) L.Piusa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ L.Piusa Rīgā, 2009.gada 30.jūnijā