Court dismisses appeal against rural development fund project rejection due to insufficient safety criteria explanation.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the appeal filed by the 'Mores Museum' association against the Rural Support Service's decision to deny further evaluation of their rural development project. The association argued that their project failed to meet safety criteria, but the court found the agency's assessment correct because the term 'safety capacity' refers to broader societal cohesion rather than physical security. Consequently, the court ruled that the project did not demonstrate how its results would enhance this specific capacity, leading to the dismissal of the request for administrative action.
Legislator headnote
AI generatedMinistry of Agriculture Decree No. 590, Article 50; Ministry of Agriculture Decree No. 598, Article 14.2: The concept of 'safety capacity' encompasses social cohesion and civic participation rather than physical security, and a project must explicitly link its results to this broad definition to qualify for maximum points.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. AA43-0163-19/16
ECLI:LV:ADAT:2019:0122.A420299917.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2019.gada 22.janvārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Indra Meldere,
tiesneses Sanita Kanenberga un Anita Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Mores muzejs” pieteikumu
par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam apstiprināt biedrības „Mores muzejs” projekta iesniegumu Nr.17-04-
AL32-A019.2201-000008 „Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana” tālākai vērtēšanai Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma
„Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības „Vietējās teritorijas infrastruktūras
un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” ietvaros, sakarā ar biedrības „Mores
muzejs” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 3.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 20.aprīlī Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvalde
saņēma biedrības „Mores muzejs” projekta iesniegumu Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 „Mores muzeja brīvdabas
ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana” (turpmāk – Projekts vai Projekta iesniegums), kas tika iesniegts vietējā rīcības grupā
biedrībai „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” (turpmāk – rīcības grupa) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai apakšpasākuma „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības
„Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” (turpmāk
– rīcība) ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.590 „Valsts un Eiropas Savienības
atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās
attīstības stratēģiju”” (turpmāk – noteikumi Nr.590) 50.punktu rīcības grupa ir veikusi pieteicējas Projekta izvērtēšanu un
piešķīrusi tam 17,40 punktus.
Rīcības grupa saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.598 „Noteikumi par valsts un
Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecībai 2014.-2020.gada
plānošanas periodā” (turpmāk – noteikumi Nr.598) 14.2.apakšpunktu rīcības ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus ir
sarindojusi dilstošā secībā atbilstoši sabiedrības virzītā vietējās attīstības stratēģijā (turpmāk – attīstības stratēģija)
noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Priekšroka publiskā finansējuma saņemšanai šādā situācijā tika dota projektu
iesniegumiem ar lielāko punktu skaitu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz noteikumu Nr.598 14.3. un 18.4.apakšpunktu, LAD Lielrīgas reģionālās
lauksaimniecības pārvalde 2017.gada 10.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.04.6-11/17/846 (turpmāk – sākotnējais lēmums) par
Projekta noraidīšanu finansējuma trūkuma dēļ.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja LAD direktorei.
[2] Ar LAD direktores 2017.gada 6.septembra lēmumu Nr.10.9.3-15/17/1001-M/781 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais
lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[2.1] Projektu iesniegumu vērtēšanu rīcības grupa veic saskaņā ar noteikumu Nr.590 50.1.apakšpunktu, izvērtējot tos
atbilstoši attīstības stratēģijā apstiprinātiem vērtēšanas kritērijiem. Projektu iesniegumu vērtēšanu veic rīcības grupas
izveidota projektu vērtēšanas komisija, nodrošinot piecu vērtētāju viedokli katram projektam.
[2.2] Rīcības grupa sarindo projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam saskaņā ar projektu atlases
kritērijiem, savukārt LAD turpina vērtēt tos projektu iesniegumus, kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir
pietiekams vai daļēji pietiekams vismaz 50 % apmērā. Tie projektu iesniegumi, kuriem piešķirtais punktu skaits publiskā
finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams, tiek noraidīti. Noteikumi Nr.590 neparedz, ka LAD jāveic rīcības
grupas vērtējuma par projekta iesnieguma atbilstību attīstības stratēģijai pārbaude. LAD nav pamata apšaubīt rīcības
grupas vērtēšanas komisijas darbu, jo vērtēšana ir veikta saskaņā ar komisijas nolikumu. Tomēr LAD var izvērtēt sākotnējā
lēmuma tiesiskumu.
[2.3] Izvērtējot administratīvajā lietā esošo informāciju, tostarp rīcības grupas sniegto vērtējumu un tās sniegto
skaidrojumu par Projekta izvērtēšanas rezultātu, LAD secinājis, ka sākotnējais lēmums ir tiesisks un pamatots, kā arī nav
mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar
turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Rīcības grupas vērtējums veikts virspusēji, pavirši, tas neatbilst faktiskajai situācijai, Projekta iesniegumā
sniegtajam aprakstam un attīstības stratēģijā rīcībai 2.1 noteikto vērtēšanas kritēriju Nr.2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.8, 3.3 un 3.4
prasībām.
[3.2] Normatīvajos aktos nav paredzēta rīcības grupas sniegtā projekta vērtējuma ārpustiesas apstrīdēšana, kas
kopsakarā ar to, ka LAD nepārbauda rīcības grupas vērtējumu, liedz pieteicējai līdztiesīgi piedalīties projektu konkursā un
kvalificēties projektiem, kam ir pietiekams finansējums.
[3.4] Precīza un objektīva rīcības grupas vērtējuma gadījumā pieteicējas Projekts saņemtu nepieciešamo punktu skaitu
un tiktu ierindots to projektu iesniegumu skaitā, kam ir pietiekošs finansējums.
[4] Paskaidrojumā par pieteikumu LAD norādījis, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
LAD paskaidrojis, ka izšķirošā nozīme Lēmuma pieņemšanā ir rīcības grupas sniegtajam atzinumam. Rīcības grupa ir
tā, kura izvērtē projekta iesnieguma atbilstību attīstības stratēģijai. Tā kā pieteicējas Projekts neatbilda attīstības stratēģijai,
par ko rīcības grupa sniedza negatīvu atzinumu, LAD nebija pamata pieņemt pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par
Projekta apstiprināšanu. Pieteicējas argumenti ir vērsti uz rīcības grupas veiktā Projekta izvērtējuma nepareizību, par ko
LAD nav kompetents sniegt savu vērtējumu.
[5] Atbildētāja pusē pieaicinātā rīcības grupa (biedrība „Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība”) paskaidrojumā par
pieteikumu norādījusi, ka pieteikums ir nepamatots.
Rīcības grupa norādījusi, ka nepastāv visi priekšnoteikumi pieteicējai adresēta labvēlīga administratīvā akta izdošanai.
Proti, kaut arī rīcības grupa izvērtēja pieteicējas Projektu pēc būtības un piešķīra tam 17,40 punktus, tomēr Projekts bija
noraidāms jau sākotnējā izvērtēšanas stadijā. Proti, Projekts neatbilda sabiedriskā labuma projekta statusam noteikumu
Nr.590 regulējuma izpratnē. Kļūda iesnieguma izvērtēšanā radās tādēļ, ka pieteicēja iesniegumā sniedza nepatiesu informāciju
par biedrības darbības komerciālo raksturu. Atbilstoši noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunktam sabiedriskā labuma projekts ir
projekts, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura un kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Par sabiedriskā
labuma projekta rezultātu netiek prasīta samaksa.
Pieteicēja par Mores kauju muzeja ekspozīcijas apmeklējumu pieprasa samaksu: pieaugušajiem 3 euro, bērniem no
piecu gadu vecuma 2 euro. Savukārt tikai par brīvdabas ekspozīcijas apskati tiek prasīta samaksa 1 euro. Rīcības grupa
uzskata, ka pieteicējas Projekts tiek virzīts uz privātu interešu vajadzību apmierināšanu. Rīcības grupas piešķirtajam punktu
skaitam par Projektu šajā konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo Projekts neatbilst pasākuma mērķim.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 3.maija spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīti
turpmāk minētie argumenti.
[6.1] Konkrētajā gadījumā administratīva lieta ierosināta par Lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu LAD
apstiprināt pieteicējas Projektu.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secinājusi, ka pieteicējas galvenais mērķis, vēršoties ar pieteikumu tiesā, ir panākt, lai
tiktu apstiprināts pieteicējas Projekts, līdz ar to tiesa atzinusi, ka pieteikums precizējams kā pieteikums par pienākuma
uzlikšanu LAD izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par Projekta apstiprināšanu.
Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības
no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā
akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai,
tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga
administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi.
Tādējādi personai labvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi.
[6.2] Tiesa konstatējusi, ka pieteicēja vietējā rīcības grupā iesniedza Projekta iesniegumu, kas paredz Mores muzeja
brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošanu Siguldas novada Mores pagastā.
Rīcības grupa pieteicējas Projektam piešķīrusi 17,40 punktus, bet pieejamais finansējums ir pietiekošs projektiem,
kuriem piešķirto punktu skaits ir no 21,25 līdz 18,00. Ņemot vērā, ka rīcības grupa pieteicējas Projektam piešķīrusi 17,40
punktus, LAD noraidīja pieteicējas Projektu kā neatbilstošu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.
Pieteicēja rīcības grupas atzinumu, līdz ar to arī Lēmumu, ar kuru noraidīts Projekts, uzskata par nepamatotu.
Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pieteicējas Projekts ir atzīstams par atbilstošu publiskā finansējuma saņemšanas
nosacījumiem.
[6.3] Izvērtējot Eiropas Komisijas 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus
noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr.1083/2006 (turpmāk – regula Nr.1303/2013), 34.panta 3.punktu, Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumu Nr.125
„Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai
un īstenošanai” 4.punktu, noteikumu Nr.598 4.punktu, noteikumu Nr.590 50.punktu (50.1.2.apakšpunktu,
50.2.apakšpunktu), 51.punktu un noteikumu Nr.598 14.3.apakšpunktu, tiesa secinājusi, ka rīcības grupa ir deleģēta izstrādāt
sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ņemot vērā attiecīgā reģiona prioritātes vietējiem iedzīvotājiem, kā arī
izvērtēt projektu atbilstību vietējai attīstības stratēģijai. Savukārt LAD, pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu vai
noraidīšanu, vadās no rīcības grupas sniegtā atzinuma. No iepriekš minētajām normām izriet, ka rīcības grupa veic projekta
atbilstības vērtēšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijai 2015. – 2020.gadam un sniedz par to atzinumu,
savukārt negatīva atzinuma saņemšanas gadījumā LAD noraida projekta iesniegumu.
[6.4] Rīcības grupai ir piešķirts deleģējums primāri veikt projekta atbilstības vērtēšanu sabiedrības virzītas vietējās
attīstības stratēģijai un sniegt par to atzinumu, kas pēc savas tiesiskās dabas ir starplēmums. Konkrētajā lietā rīcības grupas
izdotajam starplēmumam ir izšķiroša nozīme Lēmuma pieņemšanā, jo negatīva atzinuma saņemšanas gadījumā par
atbilstību vietējās attīstības stratēģijai LAD atbilstoši noteikumu Nr.590 51.punktam un noteikumu Nr.598
17.2.apakšpunktam ir jāizdod obligātais administratīvais akts. Tādējādi konkrētās lietas ietvaros arī ir pārbaudāms
starplēmuma tiesiskums, kas tiešā veidā ietekmēja LAD izdoto administratīvo aktu.
No lietas materiāliem izriet, ka pēc apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas LAD, pamatojoties uz Administratīvā
procesa likuma 59.panta otro daļu, 2017.gada 31.augustā rīcības grupai lūdza sniegt papildus informāciju par pieteicējas
Projekta izvērtējumu. Rīcības grupa uz minēto sniedza atbildi, norādot, ka atzinums par Projekta atbilstību attīstības
stratēģijai paliek nemainīgs, tas ir, negatīvs. Ņemot vērā iepriekš norādīto un saskaņā ar noteikumu Nr.590 51.punktu, tā kā
Projekts neatbilda attīstības stratēģijai un rīcības grupa par to bija sniegusi negatīvu atzinumu, tad LAD nebija jāpārbauda
Projekta atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem (noteikumu Nr.590 51.apakšpunkts).
Konkrētajā gadījumā LAD nav tiesīgs pārvērtēt rīcības grupas sniegto atzinumu par Projektu vai sniegt savu viedokli
par tās sniegto Projekta izvērtējuma pamatojumu, jo šāda kompetence atbilstoši regulai Nr.1303/2013 un noteikumu Nr.598
4.punktam ir tikai rīcības grupai.
LAD savukārt pieņem lēmumu, balstoties uz rīcības grupas izdoto lēmumu (starplēmumu), kā arī pārbauda, vai,
pieņemot sākotnējo lēmumu, ir ievērotas procesuālās tiesību normas. Tā kā tiesiskā situācija attiecībā uz pieteicēju kopš
sākotnējā lēmuma bija nemainīga, tas ir, rīcības grupa sniedza negatīvu atzinumu par Projekta atbilstību attīstības
stratēģijai, LAD ar Lēmumu sākotnējo lēmumu atstāja spēkā un, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, LAD izvērtēja gan
rīcības grupas atzinumu, gan papildus saņemto informāciju, gan projektu izvērtēšanas procesa atbilstību noteikumu Nr.125
8.14. un 47.2.apakšpunktam.
Ņemot vērā konstatēto, tiesa secinājusi, ka LAD ir rīkojies saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un atzinusi Lēmumu par
pamatotu un tiesisku.
[6.5] Attiecībā par rīcības grupas novērtējumu un Projektam piešķirto punktu skaitu tiesa norādījusi, ka novērtējums ir
veikts atbilstoši Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbības teritorijas sabiedrības virzītas vietējas attīstības stratēģijai
2015.-2020.gadam un vērtēšanas nolikumam.
Tiesa arī norādījusi, ka šajā gadījumā piešķirto punktu skaitam nav izšķirošas nozīmes, jo Projekts neatbilst pasākuma
mērķim un nav pamata tam dot pozitīvu atzinumu. Noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunkts noteic, ka šo noteikumu izpratnē
sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kuru īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”, kurā plānotajam
mērķim nav komerciāla rakstura un kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Par sabiedriska labuma projekta rezultātu netiek
prasīta samaksa.
Noteikumu Nr.590 8.5.apakšpunkts noteic, ka atbalsta pretendents ir šo noteikumu 5.2.1. un 5.2.2.apakšpunktā
minētajai darbībai juridiska persona (tostarp vietēja pašvaldība, biedrība un nodibinājums) vai fiziska persona, kas īstenos
šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto sabiedriskā labuma projektu.
Konkrētajā gadījumā pieteicēja par Mores kauju muzeja ekspozīcijas apmeklējumu pieprasa samaksu: pieaugušajiem –
3,00 euro, bērniem no piecu gadu vecuma – 2,00 euro, tikai brīvdabas ekspozīcijas apskatei – 1,00 euro. Minēto apliecina
rīcības grupas pārstāvju foto fiksācijas Mores muzejā.
[6.6] Ievērojot šajā spriedumā secināto, tiesa nav konstatējusi pamatu labvēlīga administratīvā akta izdošanai un ir
atzinusi, ka LAD pamatoti noraidījis pieteicējas Projektu.
[7] Par minēto spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie
argumenti.
[7.1] Projekts atbilst projekta publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem, ko apliecina Projekta iesnieguma saturs,
tā pielikumi, Projekta iesnieguma pašnovērtējums (pieteicējas argumenti un viedoklis sūdzības pamatojumam), rīcības
grupas pozitīvais novērtējums un piešķirtie 17,40 punkti, sākotnējais lēmums un Lēmums.
[7.2] Pieteicējas darbība nav komerciāla rakstura, tā ir pilnībā vērsta uz sabiedriskā labuma mērķi. Statūtos noteikto
mērķu sasniegšanai pieteicēja veic saimniecisko darbību, bet ienākumi no tās nav vienīgie finanšu līdzekļi.
[7.3] Pieteicējas Projekts attiecas uz labiekārtošanas darbiem Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijā pie Mores
kauju muzeja, kas redzama atbildētāja fotofiksācijā lietas 1.sējuma 187.lapā, kā arī projekta dokumentācijā un topogrāfiskajā
plānojumā lietas 1.sējuma 97.,98., 148., 149., 144.lapā.
Kultūras objekta „Mores kauju muzejs” otra daļa – teritorija pa labi no autostāvvietas un centrālā celiņa, ar muzeja ēku
un palīgēkām, kas redzama atbildētāja fotofiksācijā, lietas 1.sējuma 188.lapā, uz projektu neattiecas.
[7.4] Par muzeja ekspozīciju apmeklējumu muzeja ēkās brīvprātīgā muzeja darbinieka pavadībā ar vēstures
stāstījumu tiek ņemta samaksa 3 euro pieaugušajiem un 2 euro bērniem no piecu gadu vecuma, un atkarībā no maksājuma
apliecinošā dokumenta iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti kā biedrības saimnieciskās darbības ieņēmumi vai anonīmie ziedojumi,
par ko rakstīts arī projekta iesniegumā.
[7.5] Sākot ar 2014.gadu pieteicēja iekasēja maksu par iebraukšanu muzeja teritorijā, lai organizētu tūristu
plūsmu, jo blakus esošā tūrisma objekta „Safari parks More” apmeklētāji sāka izmantot muzeja publiski pieejamo brīvdabas
infrastruktūru ar auto stāvvietu, tādējādi traucējot „Mores kauju muzeja” apmeklētājiem.
[7.6] Projekta publiska finansējuma saņemšanas gadījumā ieeja Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijā,
uz kuru attiecas Projekts, būs bez maksas, to pieteicēja ir norādījusi arī Projekta iesniegumā un tā pielikumos.
[7.7] Atbildētāja veica Projekta iesnieguma vērtējumu, piešķirot 17,40 punktus, un tā vēlāks paziņojums, ka
Projekta vērtēšanā bijusi kļūda, nevar kalpot par pamatu Projekta iesnieguma vērtējuma atcelšanai.
[8] Rīcības grupa iesniedza paskaidrojumu par pieteicējas apelācijas sūdzību. Paskaidrojumā norādīti turpmāk
minētie argumenti.
[8.1] Neskatoties uz to, ka rīcības grupa pieteicējas Projekta iesniegumu izvērtēja un piešķīra 17,40 punktus,
lietas ietvaros ir konstatējams, ka Projekts bija noraidāms jau sākotnējā izvērtēšanas stadijā, jo neatbilda sabiedriskā labuma
projekta statusam noteikumu Nr.590 izpratnē. Minētā kļūda radās, jo pieteicēja Projekta iesniegumā sniedza nepatiesu
informāciju par biedrības darbības nekomerciālo raksturu.
Pat, ja pieteicēja tiešā veidā neprasīs samaksu par ekspozīcijas teritorijas apskati, arī ieeja par ziedojumiem
uzskatāma par samaksas iekasēšanu. Pieteicējai pastāv nepieciešamība saņemt kaut simbolisku samaksu, lai uzturētu
izveidoto objektu un teritoriju labā stāvoklī.
Minētajai teritorijai piemīt slēgtas teritorijas raksturs, teritorija tiks apjozta ar žogu, pie ieejas tiks uzstādīta
izkārtne par ieejas maksu, tādējādi konstatējams, ka tikai formāli un dokumentāli Projekta dokumentācijā ir norādīts, ka tā
būs publiski pieejama un par tās izmantošanu netiks prasīta samaksa. Nav pamata uzskatīt, ka situācija tūristu organizēšanā
pēc Projekta realizācijas izmainīsies vai tiks radīti tādi apstākļi, ka teritorijas apmeklējums un iebraukšana teritorijā notiks
bez maksas.
Pieteicēja Projekta iesniegumā labiekārtojamo un uzturamo teritoriju ir saistījusi ar Mores muzeju kā vienu
veselumu.
[8.2] Atbildētāja jau pirmās instances tiesas sēdē izskaidroja konkrētos juridiskos apsvērumus, kuru dēļ Projektam tika
piešķirts konkrēts punktu skaits. Pieteicējai piešķirto punktu skaits arī pēc būtības ir samazināms, salīdzinot ar to punktu
skaitu, kuru piešķīruši eksperti.
[9] LAD iesniedza paskaidrojumu par pieteicējas apelācijas sūdzību. LAD uztur Lēmumā un pirmās instances tiesā
sniegtajos paskaidrojumos norādītos argumentus. Papildus LAD norāda turpmāk minēto.
Pieteicējas Projekta iesniegums ir noraidāms jau sākotnējā izvērtēšanas stadijā, kurā vērtē, vai projekts atbilst pasākuma
aktivitātes mērķim. Konkrētajā gadījumā Projekts neatbilda projekta aktivitātes mērķim – sabiedriskā labuma projekta
statusam noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunkta regulējuma izpratnē. Līdz ar to piešķirto punktu skaitam nav izšķirošas
nozīmes.
Lietā ir konstatējams, ka par ieeju Mores muzejā, t.sk. par āra ekspozīciju un autostāvvietu šobrīd tiek prasīta
samaksa, ko konstatēja arī rīcības grupa, tiesa, kā arī pirmās instances tiesas sēdē to apliecināja pieteicējas pārstāve.
Pie ieejas ir uzstādīta izkārtne par ieejas maksu, tādējādi konstatējams, ka tikai formāli projekta dokumentācijā ir
norādīts, ka tā būs publiski pieejama un par tās izmantošanu netiks prasīta samaksa.
No pieteicējas Projekta ir skaidri noprotams, ka liebiekārtojamā teritorija ir saistīta ar Mores muzeju kā nedalāmu
veselumu. Pat, ja maksa attiecas tikai uz stāvvietu, izkārtne maldina iespējamos apmeklētājus. Pieteicēja tiesas sēdē nevarēja
ticami pamatot, ka muzeja apmeklējums ir bez maksas. Turklāt pieteicējai nepieciešams saņemt ziedojumus/ieejas maksu, lai
uzturētu muzeju un tā teritoriju.
[10] Pieteicēja iesniedza papildu paskaidrojumu. Papildu paskaidrojumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
Pieteicēja atbilst atbalsta pretendenta nosacījumiem saskaņā ar noteikumu Nr.590 6.8 un 8.5.apakšpunktu. Pieteicējas
darbībai nav komerciāla rakstura vai komercdarbības pazīmes atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam „Biedrību
un nodibinājumu saimnieciskās darbības veikšana”.
Pieteicēja darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un apstiprinātiem statūtiem, ir reģistrēta Uzņēmumu
reģistrā un tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss kultūras un izglītības jomās. Pieteicēja veic saimniecisko
darbību un katru gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu un sabiedriskā labuma organizācijas darbības
pārskatu. 2016.gada pārskata sadaļā ieņēmumu un izdevumu pārskats sadalījumā pa posteņiem redzams, ka ieņēmumi no
saimnieciskās darbības ir 823 euro (4% no kopējiem ieņēmumiem), peļņa netiek gūta.
Pieteicējas darbība virzīta sabiedriskam labumam izglītības un kultūras jomās. Visi pieteicējas rīcībā esošie finanšu
līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskā labuma darbībai, muzeja uzturēšanai un attīstībai. Visu muzeja darbu veic divi biedrības
biedri, kuri strādā uz brīvprātīgā darba līguma pamata, jo algām naudas nepietiek. Brīvprātīgā darba ieguldījums ir
ievērojams – 2370 stundas gadā. Visiem iedzīvotājiem muzeja ēkas ekspozīcijas un brīvdabas ekspozīcijas teritorijas
apmeklējums ir bez maksas, ko apliecina pieteicējas biedri un Mores pagasta iedzīvotāji.
Projekta iesnieguma obligātajos pavaddokumentos, atbalsta pretendenta deklarācijā un pieteicējas valdes 2017.gada
18.aprīļa sēdes lēmuma Nr.47/17 izrakstā ir deklarēta apņemšanās pildīt visas saistības, kas izriet no sabiedriskā labuma
projekta īstenošanas. Projekta pieteikumā ir norādīts, ka teritorijas uzturēšanai vajadzīgo finansējumu pieteicēja saņems kā
ziedojumus no uzņēmējiem un organizācijām.
Motīvu daļa
[11] Apelācijas sūdzībā pieteicēja lūgusi izskatīt lietu mutvārdu procesā.
Šajā sakarā apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas
instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var
noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
Administratīvā apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka lūgumam izskatīt lietu mutvārdu procesā apelācijas instances
tiesā jābūt motivētam. Apgabaltiesas ieskatā īpaši tas no pieteicēja ir sagaidāms tad, kad lietas izskatīšana mutvārdu procesā
jau ir tikusi nodrošināta pirmās instances tiesā. No apelācijas sūdzības satura secināms, ka pieteicēja savu lūgumu izskatīt
lietu mutvārdu procesā nav motivējusi. Turklāt pieteicēja ir izmantojusi savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā mutvārdu
procesā pirmās instances tiesā.
Apgabaltiesa atzīst, ka nav saskatāms arī cits iemesls apgabaltiesai pēc savas iniciatīvas noteikt lietas izskatīšanu
mutvārdu procesā šajā konkrētajā gadījumā. Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros
no lietā esošajiem dokumentiem nevar gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu
uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami
izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu process parasti nav lietderīgs (sk., piemēram, Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-0034-14 6.punktu).
Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa uzskata, ka konkrēto lietu nav nepieciešams izskatīt mutvārdu procesā, jo lietā
esošie materiāli, tostarp procesa dalībnieku rakstveidā sniegtie paskaidrojumi, kā arī pieteicējas argumentācija par lietas
faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pieteikumā un apelācijas sūdzībā ir pietiekami, lai lietu objektīvi izskatītu rakstveida
procesā.
Tādējādi pieteicējas lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ir noraidāms.
[12] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietas dalībnieku argumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka
pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
Apgabaltiesa arī atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, kā arī norādījusi
pareizās tiesību normas, kas raksturo LAD un rīcības grupas kompetenci projekta iesnieguma izvērtēšanā (sk. šā
sprieduma 6.3. – 6.4.punktu), tādēļ Administratīvā apgabaltiesa faktiskos apstākļus un minēto tiesisko regulējumu
neatkārtos.
Vienlaikus apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas vērtējums par pieteicējas projekta iesnieguma neatbilstību
konkrēto atbalstāmo rīcību regulējošajām tiesību normām ir nepareizs.
[13] Atbilstoši noteikumu Nr.598 4.punktam, ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu lauku attīstībai
apakšpasākumam „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju” vai Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fonda pasākumiem sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai, tad sākotnēji tiek izvērtēta
projekta iesnieguma atbilstība konkrētās vietējās rīcības grupas vietējai attīstības stratēģijai, ko veic vietējā rīcības grupa.
Noteikumu Nr.590 1.punktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu
atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā lauku attīstībai 2014.–2020.gadam apakšpasākuma „Darbību īstenošana
saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (apakšpasākuma kods – 19.2.) aktivitātēs „Vietējās ekonomikas
stiprināšanas iniciatīvas” un „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”.
Apakšpasākuma mērķis citastarp ir veicināt sabiedrības iesaistīšanos vietējā dabas, fiziskā, sociālā un cilvēku kapitāla
stiprināšanas un kultūras kapitāla stratēģiskas un ilgtspējīgas izmantošanas un attīstības iniciatīvās, tā palielinot lauku
iedzīvotāju drošumspēju, kā arī vietas potenciālu un pievilcību, kas var kļūt par priekšnosacījumu jaunu integrētu tūrisma,
kultūras, veselības un citu saistītu pakalpojumu un produktu piedāvājumam (noteikumu Nr.590 2.2.apakšpunkts).
Saskaņā ar noteikumu Nr.590 5.2.apakšpunktu atbalsts tiek sniegts aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”:
1) vietējās teritorijas, tostarp dabas un kultūras objektu, sakārtošanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un
sasniedzamību; 2) sabiedrisko aktivitāšu (tostarp apmācību un interešu klubu, sociālās aprūpes vietu, kultūras, vides
aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu) dažādošanai.
Saskaņā ar noteikumu Nr.590 8.5.apakšpunktu atbalsta pretendents šo noteikumu 5.2.1. un 5.2.2.apakšpunktā minētajai
darbībai ir juridiska persona (tostarp vietējā pašvaldība, biedrība un nodibinājums) vai fiziska persona, kas īstenos šo
noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto sabiedriskā labuma projektu.
Saskaņā ar noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunktu sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kuru īsteno aktivitātē „Vietas
potenciāla attīstības iniciatīvas”, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, par kura rezultātu netiek prasīta samaksa
un kurš ir publiski pieejams. Sabiedriskā labuma projekts nav kvalificējams kā valsts atbalsts, izņemot šo noteikumu 5.1
punktā minēto gadījumu.
Lietā nav strīda, ka pieteicēja iesniegusi Projekta iesniegumu apakšpasākuma „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”
ietvaros, kā arī pieteicēja kā biedrība vispārīgi atbilst pretendentam, kas ir tiesīgs īstenot atbalstāmo projektu minētā
apakšpasākuma ietvaros un saņemt publisko finansējumu.
Tomēr lietā ir strīds par to, vai pieteicējas Projekts atbilst noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunktam. Proti, rīcības grupas
ieskatā pieteicējas muzeja darbībai ir komerciāls raksturs, pieteicēja par muzeja ekspozīciju apmeklējumu prasa samaksu,
taču tas esot pretrunā ar noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunktā noteikto.
Tā kā šīs lietas pieteikuma priekšmets ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pamatots ir rīcības grupas
arguments, ka rīcības grupas viedokļa par Projekta neatbilstību sabiedriskā labuma projektam pamatotība ir jāpārbauda
tiesā, neskatoties uz to, ka Projekts ir vērtēts pēc būtības un tam piešķirts noteikts punktu skaits. Tas atbilst arī
Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajai daļai.
[14] Iepriekš jau norādīts, ka rīcības grupas ieskatā pieteicējas Projektam ir komerciāls raksturs, jo par muzeja
apmeklējumu pieteicēja prasa samaksu. Rīcības grupa pirmās instances tiesai iesniegusi fotogrāfijas, kas uzņemtas
2017.gada 14.decembrī, no kurām redzams, ka par Mores kauju muzeja ekspozīcijas apmeklējumu pieteicēja prasa 3 euro
par pieaugušo, 2 euro par bērnu no piecu gadu vecuma, bet tikai par brīvdabas ekspozīcijas apskati – 1 euro. No
pieteicējas argumentiem pirmās instances tiesas sēdē, kā arī apelācijas sūdzības secināms, ka pieteicēja neapstrīd faktu, ka
izkārtne ar norādītajām muzeja apmeklējuma cenām ir patiesa. Turklāt pirmās instances tiesas sēdē pieteicējas pārstāve
paskaidroja, ka maksājumi par apmeklējumu muzejā tiek pieņemti, kas ir biedrības saimnieciskā darbība, jo muzejs ir
jāuztur, ir vajadzīgi līdzekļi apkurei, elektrībai. Maksu, ko atnes apmeklētāji, pieteicēja ieskaita ziedojumos. Vienlaikus
pārstāve arī paskaidroja, ka ne visi apmeklētāji maksā. Tos, kuri nemaksā, pieteicēja nedzen ārā no savas teritorijas. Vietējie
iedzīvotāji muzeju apmeklē par brīvu.
Pieteicēja Administratīvajai apgabaltiesai iesniedza divu vietējo iedzīvotāju iesniegumus – apliecinājumus par to, ka šīs
personas un viņu ģimenes izmanto Mores muzeja teritoriju atpūtai. Gan par teritorijas izmantošanu, gan ekspozīciju apskati,
gan autostāvvietas izmantošanu nav prasīta samaksa (sk. lietas 2.sējuma 44. – 45.lapu). Pārbaudījusi pirmās iesniedzējas
iesniegumā (sk. lietas 2.sējuma 44.lapa) norādīto deklarēto adresi, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šī persona
patiešām ir deklarējusi savu adresi Mores pagastā, tādēļ apgabaltiesa atzīst, ka viņa var sniegt informāciju par apstākļiem,
kādos notiek Mores kauju muzeja apmeklējumi. Otrās iesniedzējas deklarēto adresi Administratīvajai apgabaltiesai ar tai
pieejamajiem līdzekļiem nav iespējams pārbaudīt, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes šajā lietā.
No iepriekš minētajām ziņām secināms, ka vispārīgi par Mores kauju muzeja apmeklējumu pieteicējai bija paredzēts
prasīt atlīdzību, ko apliecina informatīvā izkārtne pie muzeja. Vienlaikus no iepriekš aprakstītā secināms, ka samaksa netiek
pieprasīta no ikviena, jo ne visi apmeklētāji samaksā. Arī šādiem apmeklētājiem muzeja apmeklējums netiek liegts. Turklāt
pieteicēja vairākkārt uzvērusi, ka tieši no vietējiem iedzīvotājiem samaksa netiek prasīta. To apliecina arī divu vietējo
iedzīvotāju iesniegumi.
Tomēr iepriekš minētajiem apstākļiem Administratīvās apgabaltiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes jautājumā par to,
kāda rakstura darbību pieteicēja patiesībā plānoja veikt, īstenojot Projektu, jo Projekta iesniegums netika apstiprināts
nepietiekamo iegūto punktu dēļ. Proti, analizētie fakti raksturo pieteicējas darbību apstākļos, kad tai nav apstiprināts
Projekta iesniegums konkrētā publiskā finansējuma saņemšanai. Apgabaltiesas ieskatā šie apstākļi varētu arī atšķirties no
tiem, ja pieteicēja būtu saņēmusi finansējumu. Tādējādi nozīme ir tieši pieteicējas Projekta iesniegumā plānotajai darbībai un
finansējumam, kas nodrošinās tās darbības veikšanu, nevis tiem apstākļiem, kas raksturo pieteicējas darbību pašreizējos
apstākļos.
[15] Atbilstoši noteikumu Nr.590 6.3.apakšpunktam sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kurā plānotajam mērķim
nav komerciāla rakstura, par kura rezultātu netiek prasīta samaksa un kurš ir publiski pieejams.
Projekta iesniegumā norādīts, ka tā nosaukums ir „Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana”.
Tātad pieteicēja vēlas saņemt publisko finansējumu tieši muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas attīstībai, nevis visai
muzeja kā kompleksa attīstībai. Attiecīgi ir jānovērtē, vai tieši Projekta mērķim ir / nav komerciāls raksturs, par to
tiks / netiks prasīta samaksa un vai tas būs publiski pieejams.
Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka tam, ka par muzeja iekštelpu apmeklējumu pieteicēja prasa samaksu 3 euro, ko
pieteicēja norādījusi arī apelācijas sūdzībā, nav nozīmes, jo muzeja iekštelpu infrastruktūras attīstībai publiskais
finansējums nav prasīts. Turklāt Biedrību un nodibinājumu likums neaizliedz veikt biedrībai saimniecisko darbību, lai
nodrošinātu biedrības darbību un tās mērķu sasniegšanu un darbību sabiedriskā labuma jomās.
Proti, Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā ir noteikts, ka biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības
veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko
darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus (panta pirmā daļa). Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst
izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās
darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem (panta otrā daļa).
Pieteicēja tās darbības ieskatam ir iesniegusi 2016.gada pārskatu (sk. lietas 2.sējuma 26. – 37.lapu), kas bija pēdējais
apstiprinātais pieteicējas gada pārskats laikā, kad rīcības grupa un LAD vērtēja pieteicējas Projekta iesniegumu 2017.gadā,
tātad bija izmantojams, lai novērtētu pieteicējas darbības raksturu, ja par to bija šaubas.
No šā gada pārskata redzami pieteicējas ieņēmumi 2016.gadā – 19 533 euro, kur lielāko daļu no ieņēmumiem veido
saņemtais finansējums no Eiropas Savienības un citiem ārvalstu fondiem, tam seko saņemtie ziedojumi un dāvinājumi –
3968 euro, dotācijas – 3549 euro. Savukārt ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir tikai 823 euro. Gada pārskatam
pievienots detalizēts ziedojumu izlietojuma apraksts (sk. lietas 2.sējuma 36. - 37.lapu). No šā apraksta secināms, ka,
piemēram, mērķziedojums 100 euro izmantots kultūras projektam „Muzeju nakts Mores muzejā 2016”, ziedojums 2345 euro
apmērā izlietots muzeja ekspozīciju un brīvdabas ekspozīciju uzturēšanai, kultūrvēsturisko priekšmetu vākšanai u.c.
Iepazīstoties ar pieteicējas darbības pārskatu par 2016.gadu, Administratīvajai apgabaltiesai nav šaubu, ka visi gūtie līdzekļi
tiek izmantoti muzeja darbībai un attīstībai atbilstoši pieteicējas statūtos definētajiem mērķiem (viens no tiem –
2.1.1.izveidot un uzturēt Mores kauju muzeju kā kultūras, izglītības un vēstures izpētes centru Mores pagastā ar
kvalitatīvām eksponātu izstādēm un mūsdienīgām metodēm to popularizēšanā, (sk. lietas 1.sējuma 200.lapu), nevis peļņas
gūšanas nolūkā, kas ir galvenā komerciālās darbības pazīme.
Minēto netieši apliecina fakts, ka pieteicējai jau no 2007.gada 17.janvāra ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas
statuss (sk. lietas 1.sējuma 8.lapu), pieteicēja katru gadu iesniedz pārskatu par savu darbību atbilstoši Sabiedriskā labuma
organizāciju likuma 13.panta pirmajai daļai. Minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka komisija katru gadu izskata sabiedriskā
labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par
nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas
darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma
organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai
kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem. Ne no publiskajiem
reģistriem, ne arī esošajiem lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka pieteicējas darbībā būtu konstatētas kādas
neatbilstības sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķim. Tādējādi ir prezumējams, ka pieteicēja kopumā darbojas
atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam, Sabiedriskā labuma organizāciju likuma nosacījumiem un neveic komerciāla
rakstura darbības.
Projekta iesnieguma A.1 sadaļā norādīts, ka muzeja darbība tiek uzturēta ar apmeklētāju un uzņēmēju ziedojumiem, bet
ar projektam piesaistītiem līdzekļiem tiek veidota infrastruktūra un nodrošināta attīstība. Projekta iesnieguma B.6.3 sadaļā
norādīts, ka pieteicēja projekta īstenošanai paredzētos maksājumus veiks ar publisko finansējumu 32 034 euro apmērā.
Līdzfinansējumu 3559,35 euro nodrošinās pieteicēja ar saviem finanšu uzkrājumiem no ziedojumiem un saimnieciskās
darbības, un Siguldas novada pašvaldības piešķirtiem 3000 euro sabiedriskā labuma projekta atbalstam.
No Projekta iesnieguma un tam pievienoto pielikumu satura kopsakarā ar iepriekš analizēto pieteicējas vispārējo
darbību neizriet, ka par projekta rezultātu – labiekārtotu brīvdabas ekspozīcijas teritoriju – tiks prasīta samaksa. Piemēram,
no Projekta iesniegumam pievienotā pielikuma Nr.1 secināms, ka publiski pieejamā brīvdabas teritorija būs bez maksas, arī
tur organizētie pasākumi būs bez maksas. Savukārt no pielikuma Nr.3 secināms, ka Projekts ir ilgtspējīgs un lai to turpinātu,
tiks piesaistīts finansējums no ziedotājiem vai arī praktiska palīdzība no uzņēmējiem un organizācijām.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka rīcības grupas un LAD uzskats, ka pieteicējas plānotā
darbība būs ar komerciālu raksturu ziedojumu aizsegā, ir nepamatots.
[16] Administratīvā apgabaltiesa arī uzskata, ka atbildētāju arguments par to, ka pieteicējas teritorija nebūs publiski
pieejama, ir balstīts tikai uz pieņēmumiem. Fakts, ka muzeja brīvdabas teritorija būs apjozta ar žogu, nenozīmē, ka teritorijai
nevarēs piekļūt, piemēram, pa vārtiem vai kādu citu nenoslēgtu ieeju.
Projekta iesnieguma B.5 sadaļā norādīts, ka brīvdabas ekspozīcijas labiekārtošanas darbus paredzēts veikt ar mērķi
uzlabot publiski pieejamas brīvdabas teritorijas un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas apmeklējuma kvalitāti (..). Projekta B.6.1
sadaļā norādīts, ka intensīvi izmantotai un jebkurā laikā publiski pieejamai brīvdabas teritorijai ir nepieciešams kvalitatīvs
zāliens, celiņi, aprīkojums u.c. Tātad projektā ir uzsvērts, ka brīvdabas teritorija būs publiski pieejama jebkurā laikā.
Savukārt Projekta pielikumā Nr.2 norādīts žoga izbūves mērķis – lai mazinātu meža dzīvnieku postījumus zālienam un
dekoratīviem stādījumiem, pieteicēja ir iecerējusi izveidot sētu ap brīvdabas ekspozīcijas teritoriju. Iekļūšana šai teritorijā
būs tikai, ejot gar muzeja ēku. Sēta norobežotu muzeja brīvdabas teritoriju no blakus esošā valsts autoceļa un novērstu
iespēju maziem bērniem nejauši nonākt uz tā, tādējādi paaugstinot teritorijas drošumu apmeklētājiem.
Administratīvās apgabaltiesas ieskatā minētais pieteicējas mērķis ir pietiekami pamatots un atbilstošs realitātei. Proti,
tas, ka žogs ir paredzēts muzeja apmeklētāju drošībai un teritorijas saglabāšanai, nav nekas neparasts un aizdomīgs, lai no
tā varētu secināt, ka patiesībā ar žoga ierīkošanu teritorija nebūs publiski pieejama vai nebūs pieejama bez maksas.
[17] Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējas Projekta iesniegums atbilst noteikumu
Nr.590 6.3.apakšpunktā noteiktajam mērķim – sabiedriskā labuma projektam.
Pirmās instances tiesa, tāpat kā rīcības grupa, nonākusi pie nepareiziem secinājumiem par pieteicējas projekta
neatbilstību minētajai tiesību normai.
[18] Tā kā Projekts ir atbilstošs sabiedriskā labuma projektam, tālāk ir jāvērtē, vai rīcības grupa ir pamatoti
konstatējusi nepietiekamu punktu skaitu projekta iesnieguma apstiprināšanai publiskā finansējuma saņemšanai.
[19] Pieteicēja iebilst rīcības grupas piešķirtajam punktu skaitam Projektu vērtēšanas 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.8, 3.3 un 3.4
kritērijā. No pieteikuma, apelācijas sūdzības un papildu paskaidrojumiem pirmās instances tiesā un apgabaltiesā izriet, ka
pieteicēja nepiekrīt ne rīcības grupas kopējam Projekta vērtējumam, ne atsevišķu rīcības grupas dalībnieku vērtējumam,
uzskatot, ka Projekts strīdīgajos kritērijos bija jānovērtē ar augstāko punktu skaitu un ka rīcības grupas dalībnieki izdarījuši
nepamatotus secinājumus par Projektu.
Administratīvā apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka tā nav tiesīga pārvērtēt katra konkrēta rīcības grupas
dalībnieka viedokli par to, kā novērtējams kāds no Projektā aprakstītajiem apstākļiem. Administratīvā apgabaltiesa ir tiesīga
pārbaudīt, vai rīcības grupa, kas īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ir izstrādājusi nediskriminējošu un
pārredzamu darbību atlases procedūru un objektīvus kritērijus, kas izriet no regulas Nr.1303/2013 nosacījumiem.
Apgabaltiesa var pārbaudīt to, vai pieteicējas projekta iesnieguma novērtējumā nav acīmredzamas kļūdas, piemēram,
projekta iesniegums nav vērtēts atbilstoši pašas rīcības grupas izstrādātajai procedūrai. Administratīvā apgabaltiesa nevar
pārvērtēt to, kā katrs no rīcības grupas dalībniekiem ir sapratis un interpretējis pieteicējas aprakstītos projekta nosacījumus
un uzskatījis, ar cik punktiem katrs no tiem ir novērtējams.
[20] Pieteicēja nav apstrīdējusi rīcības grupas izstrādātās atlases procedūras atbilstību regulas Nr.1303/2013
prasībām. Tādējādi ir secināms, ka lietā nav strīda par šīs procedūras atbilstību nediskriminācijas un pārskatāmības
prasībām. Lietā ir strīds par konkrētu novērtējumu konkrētos kritērijos.
Kā redzams no sākotnējā LAD lēmuma un Lēmuma, konkrēts pamatojums tam, kāpēc ir piešķirts kāds noteikts punktu
skaits pieteicējas strīdīgajos kritērijos, nav norādīts. Tomēr šāds pamatojums ir rodams rīcības grupas skaidrojumā, kas
saņemts LAD 2017.gada 31.augustā.
[20.1] Rīcības atlases kritēriju 2.1.punkts ir definēts šādi: „Projektā plānotās aktivitātes, to laika grafiks un projekta
vadība ir skaidri definēta, apliecinot mērķtiecīgu kvalitatīva rezultāta sasniegšanu (t.sk. risku un to novērtēšanas iespēju
apraksts)”. Maksimālais vērtējums „2”, ko piešķir katrs vērtētājs, iegūstams tad, ja ir detalizēti aprakstītas projekta
aktivitātes. Projekta aktivitātes ir būtiskas projekta mērķa sasniegšanai. Projekta laika grafikā detalizēti aprakstīta projekta
vadība un tas, kā projekts tiks īstenots. Vērtējumu „1” katrs vērtētājs piešķir tad, ja ir informācija par projekta aktivitātēm, ir
pamatojums, kāpēc tās nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai. Vispārīgi aprakstīts laika grafiks. Vērtējumu „0” piešķir
tad, ja prasītā informācija nav sniegta.
Pieteicēja šajā kritērijā ieguvusi 1,8 punktus (aprēķināts kā rīcības grupas kopējais punktu skaits, saņemot katra
atsevišķā vērtētāja piešķirto vērtējumu), bet uzskata, ka par šo kritēriju bija jāsaņem maksimālie 2 punkti. Sākotnējā lēmuma
apstrīdēšanas iesniegumā, kura argumentus pieteicēja norādījusi kā izmantojamus pieteikuma pamatojumā, pieteicēja ir
norādījusi, ka Projekta iesnieguma sadaļā B.6.2 ir detalizēti aprakstīts Projekta realizācijas laika grafiks, Projekta īstenošanai
veicamie darbi, Projekta vadība un izpildītāji, bet pielikumā Nr.5 – labiekārtošanas darbu apjomi, pielietojamo materiālu
daudzumi, bet pielikumā Nr.6 – identificētie riski un to novēršanas pasākumi.
Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka apstrīdēšanas iesniegumā citētais Pieteicējas projekta īstenošanas laika grafiks
ir citēts atbilstoši B.6.2 sadaļā un pielikumā Nr.6 norādītajam, tomēr apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka 2.1 kritērijs
sastāv ne tikai no prasības aprakstīt projektā plānotās aktivitātes, bet prasīts apliecināt mērķtiecīgu kvalitatīva rezultāta
sasniegšanu. No rīcības grupas iesniegtā paskaidrojuma LAD secināms, ka maksimālais punktu skaits pieteicējai samazināts
tieši šīs pēdējās prasības neizpildes dēļ. Rīcības grupa ir paskaidrojusi, ka pieteicējas sniegtajā aktivitāšu aprakstā ir grūti
izsekojama aktivitāšu saistība un nav apliecinājuma, ka tieši šīs aktivitātes ir noteicošās mērķtiecīgai kvalitatīvai rezultātu
sasniegšanai. Apgabaltiesa no Projekta iesnieguma B.6.2 sadaļā norādītā pieteicējas sniegtā apraksta pārliecinās, ka ir
uzskaitītas tikai aktivitātes – 12 punkti, bet nav norādīts apliecinājums tam, kā tās nodrošinās kvalitatīvu un mērķtiecīgu
rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa nesaskata acīmredzamas novērtējuma kļūdas
2.1. atlases kritērijā.
[20.2] Rīcības atlases kritēriju 2.2.punkts ir definēts šādi: „Ir pamatota plānotā projekta nepieciešamība”. Maksimālais
vērtējums „2”, ko piešķir katrs vērtētājs, piešķirams tad, ja projekta nepieciešamība ir pamatota. Ir aprakstīts projektu
ieguldījums vietējo vajadzību risināšanā. Vērtējumu „1” katrs atsevišķais vērtētājs piešķir tad, ja projekta nepieciešamība ir
pamatota, bet vērtējumu „0” – ja pamatojuma nav.
Pieteicēja šajā kritērijā kopumā ieguvusi 0,8 punktus, bet uzskata, ka Projekta iesniegums šajā kritērijā atbilst
maksimālajiem 2 punktiem. Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja norādījusi, ka Projekta nepieciešamība Mores kauju muzeja
brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošanai ir pamatota sadaļā B.5, iedzīvotāju vajadzības aprakstītas sadaļā B.6.1 un
tās pielikumā Nr.1, bet pielikumā Nr.2 detalizēti aprakstīti teritorijas trūkumi un nepieciešamās ar Projektu veicamās
darbības, lai sasniegtu uzlabojumus.
Rīcības grupa ir sniegusi LAD detalizētu un izvērstu pamatojumu tam, kāpēc kritērijā Nr.2.2 pieteicēja nav ieguvusi
lielāku punktu skaitu. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka rīcības grupas pamatojums ir skaidrs un loģisks. Būtisks
apgabaltiesas ieskatā ir rīcības grupas norādītais arguments, ka nav skaidrības, kādu ieguldījumu projekts dos vietējo
vajadzību risināšanā, jo pieteicējas aprakstītās iedzīvotāju vajadzības (vienmēr kvalitatīvi uzturēta, labiekārtota vide ar
infrastruktūru gan individuālai atpūtai ar bērniem, gan ģimenes svētkiem; jaunatnei netraucēta pulcēšanās vieta atpūtai un
sportiskām aktivitātēm; teritorija, kur apmeklēt tur organizētus pasākumus; vieta, ko parādīt saviem viesiem ar lepnumu par
savu pagastu, savu ieguldījumu tās izveidošanā, vēstures pētniecībā un saglabāšanā) jau tiek nodrošinātas bez Projekta.
Pieteicēja vairākkārt ir norādījusi, ka Mores kauju muzejs ir iecienīta atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem, kā arī dažādiem
brīvdabas pasākumiem. Tātad ar pieteicējas plānoto projektu netiks apmierinātas kādas vēl neapmierinātas vietējās
vajadzības. Runa var būt tikai par šo vajadzību apmierināšanas kvalitāti. Kaut arī atbalstāmā pasākuma mērķis jeb rīcība
2.1 „Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” ietver
arī pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ir redzams, ka pieteicējas Projekta iesnieguma aprakstā norādītais pamatā ir vērsts
tieši uz vietējo iedzīvotāju atpūtas kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot vides pievilcību. Piemēram, Projekta iesnieguma B.6.1
punktā norādīts, ka „blakus muzejam kopā ar brīvdabas ekspozīciju tika izveidota publiski pieejama dabas teritorija, ko ļoti
iecienījuši vietējie iedzīvotāji (..) aktīvai atpūtai vasaras laikā”. Projekta iesnieguma Pielikumā Nr.1 norādīts, ka „brīvdabas
teritorijā tiek organizēti dažādi bezmaksas pasākumi ļoti plašai auditorijai: dažādu amatnieku meistarklases, skolēniem
pasākumi ar sportiskām vai citām aktivitātēm, bērnudārzu izlaidumi, semināri, novada viesu un pieredzes apmaiņu
dalībnieku uzņemšana. Tūrisma sezonas laikā apmeklētāji pēc ekskursijas muzeja ekspozīcijās turpina atpūsties muzejam
blakus esošā dabas teritorijā, apskatot vēsturiskās teritorijas militārās tehnikas un lauksaimniecības darbarīku ekspozīciju,
spēlējot volejbolu vai vienkārši atpūšoties labiekārtotā teritorijā un baudot apkārtnes lauku ainavu. Ģimenes ar maziem
bērniem, sevišķi vietējie iedzīvotāji, ir iecienījuši atpūtas vietu pie dīķa ar smilšainu krastu bērnu rotaļām un ūdens dzīvo
radību izpēti. Šeit cilvēki vasaras periodā relaksējas visu dienu (..)”. Apgabaltiesas ieskatā tas gluži neatbilst tieši pieteicējas
Projekta iesnieguma mērķim „Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana”. Pieteicēja Projekta
iesnieguma B.5 sadaļā ir definējusi, ka ar projektu plāno veikt Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijā
labiekārtošanas darbus (..) ar mērķi uzlabot publiski pieejamas brīvdabas teritorijas un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas
apmeklējuma kvalitāti, pieejamību un drošumu plašai mērķauditorijai. Tomēr plašākais pamatojums ir sniegts tieši par to, kā
tiks apmierināta iedzīvotāju vajadzība pēc atpūtas brīvā dabā.
Administratīvā apgabaltiesa secina, ka rīcības grupa konstatējusi arī citas nepilnības Projekta iesnieguma aprakstā,
piemēram, Projekta iesnieguma paskaidrojuma rakstam pievienotajā plānā nav informācijas par infrastruktūras sadalījumu,
nav informācijas par Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstītā projektā sakārtotām teritorijām. Projekta iesnieguma
pielikumā ir pievienots nedzīvojamo telpu nomas līgums, kurā norādīts, ka sabiedrībai tiek iznomāta zeme 0,3 ha platībā,
bet finansējums zālāja atjaunošanai prasīts par 0,7 ha lielu teritoriju. Tāpat pieteicēja norādījusi, ka lielākais ieguldījums daļas
teritorijas labiekārtošanā paveikts ar EZF atbalstīto projektu, iztīrot dabīgo dīķi, iekārtojot celiņus, vietu atpūtai un auto
stāvvietu. Taču nav apraksta, kas ir noticis ar šo teritoriju, kādi pasākumi ir veikti, lai to uzturētu kvalitatīvā stāvoklī, kāda
daļa no tās jāatjauno. Tāpat nav aprakstītas problēmas, kas saistītas ar pārvietošanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c.
lietas. Apgabaltiesa tikai fragmentāri atreferēja to, kas norādīts rīcības grupas pamatojumā saistībā ar 2.2 kritērija izpildes
trūkumiem, tomēr apgabaltiesas ieskatā arī tas pierāda, ka Projekta iesniegums attiecībā uz šā kritērija izpildi nav pilnīgs.
Rīcības grupa to ir detalizēti vērtējusi un sniegusi izvērstu pamatojumu nepilnībām. Tādēļ Administratīvā apgabaltiesa
acīmredzamas kļūdas 2.2 kritērija novērtējumā nesaskata.
[20.3] Rīcības atlases kritēriju 2.3.punkts ir definēts šādi: „Ir aprakstīts esošais teritorijas pakalpojumu piedāvājums
un/vai pieejamā infrastruktūra Rīgas reģiona Lauku atbalsta biedrības darbības teritorijā un to sasaiste ar atbalstāmo
darbību. Apraksts pamato, ka projekta rezultāts veicinās pakalpojumu dažādošanu, kvalitātes un pieejamības uzlabošanu
rīcības grupas teritorijā un tam ir sava vieta pakalpojumu kopējā piedāvājumā”.
Maksimālo novērtējumu „2” katrs no vērtētājiem piešķir tad, ja ir aprakstīts esošais teritorijas pakalpojumu
piedāvājums un/vai pieejamā infrastruktūra Rīgas reģiona Lauku atbalsta biedrības darbības teritorijā un to ietekme uz
atbalstāmo darbību. Apraksts pamato, ka projekta rezultāts veicinās pakalpojumu dažādošanu, kvalitātes un pieejamības
uzlabošanu rīcības grupas teritorijā un tam ir sava vieta pakalpojumu kopējā piedāvājumā. Novērtējumu „1” katrs no
vērtētājiem piešķir, ja projekta iesniegumā ir daļēji aprakstīts esošais teritorijas pakalpojumu piedāvājums un infrastruktūra.
Ir daļēji pamatoti projektā sasniedzamie rezultāti. Vērtējums „0” tiek piešķirts, ja apraksta nav.
Par šā kritērija izpildi pieteicēja ieguvusi kopumā 0,2 punktus, bet uzskata, ka pieteicējai ir piešķirams maksimālais
punktu skaits – 2, jo apraksts esot norādīts Projekta iesnieguma B.6.1 un B.13 sadaļā. Apstrīdēšanas iesniegumā ir ievietots
citāts no Projekta iesnieguma B.6.1 sadaļas, ko apgabaltiesa procesuālās ekonomijas nolūkā neatkārtos.
Rīcības grupas sniegtajā pamatojumā savukārt norādīts, ka Projekta iesniegumā nav aprakstīts pakalpojumu
piedāvājums ne Morē, ne visā rīcības grupas darbības teritorijā, bet apraksts pamato, ka rezultāts veicinās pakalpojuma
pieejamības uzlabošanu. Apgabaltiesa piekrīt rīcības grupas norādītajam, ka Projekta iesniegumā tiešiem vārdiem nav
aprakstīts pakalpojumu piedāvājums Morē, bet ir aprakstīti tikai nepieciešamie uzlabojumi. No apraksta B.6.1 sadaļas tikai
netieši izriet, ka Morē tiek piedāvāta iespēja apmeklēt muzeju, atpūta labiekārtotā teritorijā, iespēja apmeklēt bezmaksas
brīvdabas pasākumus. Tādējādi atzīstams, ka Projekta iesniegumā ietvertais apraksts pamatoti atzīts par nepilnīgu.
Papildus tam apgabaltiesa piekrīt rīcības grupas viedoklim, ka Projekta iesniegumā nekas nav norādīts par esošo
pakalpojumu piedāvājumu un infrastruktūru rīcības grupas darbības teritorijā, kā rezultātā varētu secināt, ka pieteicējas
piedāvātie pakalpojumi dažādo jau esošos piedāvājumus. Taču tas ir galvenais, ko prasa pamatot atlases kritērijs Nr.2.3.
Proti, no pieteicējas piedāvātā Projekta iesnieguma apraksta pieteicējas norādītajās sadaļās pamatoti nevar konstatēt, kādu
vietu ieņem jeb kādu pienesumu vietējās rīcības grupas teritorijā dod tieši pieteicējas piedāvātie pakalpojumi, jo, kā norādīja
rīcības grupas pārstāvis pirmās instances tiesā, pieteicējai līdzīgs objekts ir Turaidas pils, kas atrodas rīcības grupas
teritorijā. Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja faktiski ir aprakstījusi tikai Mores muzeja nozīmi kara tematikas atspoguļošanā,
nevis piedāvāto pakalpojumu vietu jau esošo pakalpojumu dažādošanai.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai pamatoti ir samazināts piešķiramo punktu
skaits kritērijā Nr.2.3.
[20.4] Rīcības atlases kritēriju 2.4.punkts ir definēts šādi: „Projekta rezultāts ir kvantitatīvi izmērāms. Ir aprakstīts, kā
tiks nodrošināta projekta rezultāta pieejamība plašākai sabiedrībai pēc projekta ieviešanas. Pakalpojuma vieta ir
sasniedzama. Ir norādīts, cik lielam iedzīvotāju skaitam projekts ir nepieciešams un pieejams”.
Maksimālo vērtējumu „2” vērtētājs piešķir tad, ja projekta rezultāts ir kvantitatīvi izmērāms. Ir aprakstīts, kā tiks
nodrošināta projekta rezultāta pieejamība plašākai sabiedrībai pēc projekta ieviešanas. Pakalpojuma vieta ir sasniedzama. Ir
norādīts, cik lielam iedzīvotāju skaitam projekts ir nepieciešams un pieejams. Vērtējumu „1” piešķir tad, ja projekta rezultāts
ir kvantitatīvi izmērāms. Nav skaidri saprotami veicamo darbu apjomi. Vērtējumu „0” piešķir, ja nav apraksta.
Pieteicēja šajā kritērijā ieguvusi 1,4 punktus no maksimāli iespējamā punktu skaita 2, kaut gan pieteicēja uzskata, par
Projektu šajā kritērijā ir piešķirams maksimālais punktu skaits. Pieteicēja norādījusi, ka projekta rezultāti, darba daudzumi,
pakalpojumu vietas pieejamība plašai sabiedrībai un dažādai mērķauditorijai ir aprakstīti Projekta sadaļās B.5, B.6.1, B.6.2
un B.13. Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā ir citējusi tās vietas no Projekta iesnieguma sadaļām, kuras pieteicējas ieskatā
apstiprina kvantitatīvi izmērāmus apjomus.
Izvērtējusi pieteicējas minētajās Projekta iesnieguma sadaļās norādīto aprakstu ar rīcības grupas sniegto pamatojumu
LAD, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējai pamatoti nav piešķirts maksimālais punktu skaits šajā kritērijā. Kaut
arī pieteicēja B.6.2 pielikumā Nr.5 ir uzskaitījusi daudz un dažādus kvantitatīvi izmērāmus lielumus, piemēram, izmaksas par
dēstiem – pelēkajām spirejām par gabalu vai arī izmaksas par darbu „esošā zāliena frēzēšana”, apgabaltiesa piekrīt rīcības
grupas viedoklim, ka šis apraksts nav pilnīgs. Rīcības grupa pamatoti norādījusi, ka nav aprakstīts, tieši kādus darbus
ietver, piemēram, esošā zāliena frēzēšana. No dzīvē gūtiem novērojumiem secināms, ka šāds darbs neietver tikai cilvēka
darbu, bet arī tehnikas izmantošanu. No Projekta nav saprotams, ar kādu tehniku pieteicēja to veiks un kas to veiks, lai
LAD, pārbaudot Projektu tālākā izvērtēšanā, varētu izdarīt secinājumus par izmaksu pamatotību. Tas pats konstatējams,
piemēram, par darbiem esošā dīķa krasta planēšanai, augsnes sagatavošanu dzīvžogam (piemēram, vecās augsnes
norakšana, jaunas ievietošana u.c.). Proti, projekta iesniegumā norādīti tādi darbi, kas iever gan sīkākus darbus, gan
tehnikas izmantošanu, bet Projekta iesniegumā nav šāda detalizēta apraksta. Tādējādi pieteicējai pamatoti nav piešķirts
augstākais novērtējums šajā kritērijā, bet rīcības grupas novērtējums 1,4 punkti apgabaltiesas ieskatā par šo kritēriju ir
adekvāts.
[20.5] Rīcības atlases kritēriju 2.8.punkts ir definēts šādi: „Ir sniegts projekta dzīvotspējas novērtējums. Ir redzams, kā
atbalsta pretendents uzturēs rezultātu pēc projekta ieviešanas”.
Maksimālo punktu skaitu „2” vērtētājs piešķir tad, ja ir detalizēti aprakstīts, kā projekta rezultāti tiks uzturēti projekta
uzraudzības periodā (piecus gadus pēc īstenošanas) un pēc tā. Vērtējumu „1” piešķir tad, ja projektā ir uzskaitīts, kā
projekta rezultāti tiks uzturēti projekta uzraudzības periodā (piecus gadus pēc īstenošanas), bet novērtējumu „0” piešķir tad,
ja nav sniegts novērtējums.
Pieteicēja šajā kritērijā ieguvusi 1,2 punktus, bet uzskata, ka tās Projekta iesniegumā ietvertais apraksts atbilst
maksimālajam punktu skaitam „2”, jo Projekta sadaļas B.6.1 pielikumā Nr.3 ir dots projekta ilgtspējas detalizēts apraksts,
kurā astoņos punktos aprakstīts, ar kādiem cilvēkresursiem, finansiāliem līdzekļiem, iekārtām un organizatoriskiem
paņēmieniem tiks nodrošināta projekta dzīvotspēja.
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka rīcības grupas norādītais pamatojums par šā kritērija tikai daļēju izpildīšanos nav
gluži atbilstošs kritērija prasībām. Proti, kritērija apraksts prasa aprakstīt pasākumus, kas nodrošinās projekta dzīvotspēju
pēc projekta ieviešanas. Tomēr rīcības grupas pamatojumā norādīts, ka pieteicēja nav spējusi arī līdz šim uzturēt brīvdabas
ekspozīciju, jo ar publiskā finansējuma palīdzību vēlas atjaunot zālāju un celiņus. Administratīvā apgabaltiesa no dzīvē
gūtiem novērojumiem secina, ka zālāja un celiņu atjaunošana un uzlabošana sabiedriski nozīmīgās un aktīvās vietās ir
periodiski nepieciešama darbība, jo arī tie, tāpat kā citas lietas, mēdz nolietoties. Tomēr apgabaltiesa atzīst, ka rīcības
grupa pamatoti nepiešķīra par šo kritēriju maksimālo punktu skaitu, jo pieteicējas ietverto aprakstu Projektā nevar uzskatīt
par detalizētu, kam būtu piešķirami maksimālie 2 punkti. Apgabaltiesa atzīst, ka Projekta aprakstā pieteicējas norādītajās
sadaļās ietvertajai informācijai ir vispārējs raksturs. Piemēram, Projekta īstenošanas laikā pieteicēja plāno piesaistīt finanšu
vadības un grāmatvedības konsultantu. Tomēr detalizēta informācija par šādu mērķi apgabaltiesas ieskatā ietvertu arī
informāciju, cik bieži šādi pakalpojumi būtu nepieciešami. Tā kā pieteicēja jau nodrošina sabiedrībai pieeju muzejam un
brīvdabas teritorijai, kā arī pieļauj dažādu pasākumu norises, kā arī ir pieredze Eiropas Savienības finansējuma apguvē,
pieteicējai jau vajadzētu būt pieredzei un zināšanām par to, cik nepieciešami un cik bieži ir vajadzīgi šādi grāmatvedības
konsultantu pakalpojumi. Tāpat detalizētāku aprakstu prasa pieteicējas norādītais, ka pieteicēja nodrošinās brīvdabas
teritorijas uzturēšanu, piesaistot ziedojumus un veicot saimniecisko darbību. Ņemot vērā pieteicējas pieredzi, apgabaltiesa
atzīst, ka pieteicēja varēja paredzēt, kas būs ziedotāji – fiziskas personas, juridiskas personas vai kādas organizācijas, kā
arī, kas būs tā pieteicējas saimnieciskā darbība, no kuras iegūtajiem līdzekļiem būs iespējams nodrošināt projekta
dzīvotspēju. Tāpat apgabaltiesas ieskatā bija iespējams detalizētāk norādīt vismaz minimālo apjomu tiem darbiem, ko
nodrošinās divi biedrības biedri, veicot teritorijas sakopšanu.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai nebija pamata sagaidīt, ka rīcības grupa par
kritēriju Nr.2.8 piešķirs maksimālo punktu skaitu. Piešķirtais punktu skaits 1,2 ir adekvāts tam Projekta iesnieguma B.6.1
pielikumā Nr.3 sniegtajam aprakstam, kas attiecas uz kritērija Nr.2.8 izpildi. Piešķirtais punktu skaits apgabaltiesas ieskatā
nav nesamērīgi zems.
[20.6] Rīcības atlases kritēriju 3.3.punkts ir definēts šādi: „Projekta rezultātā tiek uzlabota pakalpojumu pieejamība
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”.
Pieteicēja šajā kritērijā ieguvusi 0,4 punktus, bet uzskata, ka būtu iegūstami maksimālie punkti. Pieteicēja citējusi
fragmentus no Projekta iesnieguma B.6.1 un B.13 sadaļas, norādot, ka teritorijā esošais zālājs ticis veidots pa daļām, liela
daļa no tā ir kādreiz lauksaimniecībā izmantotais lauks ar neatbilstošu mikroreljefu. Pēdējos trīs gadus pēc kārtas zālājs
ievērojami cieta no mežacūkām. Daļu vecā zālāja pārņēmusi sūna. Trūkumi ir likvidējami, tikai zālāju atjaunojot. Ar smalkiem
oļiem klātajiem celiņiem nepieciešams grants papildinājums, lai veidotos stingrāka virskārta un būtu vieglāk pa tiem
pārvietoties. Tāpat pieteicēja citējusi, ka izlīdzināts teritorijas mikroreljefs ar labi koptu zālienu, stingrākas struktūras celiņu
virskārtu un papildus soliņiem zālienā uzlabos šīs teritorijas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veciem cilvēkiem
un ģimenēm ar bērniem.
Administratīvā apgabaltiesa piekrīt rīcības grupas argumentam, ka Projekts neparedz nekādus būtiskus uzlabojumus
muzeja brīvdabas teritorijas piekļuvei personām ar īpašām vajadzībām. Pieteicējas paredzētās darbības – zālāja atjaunošana
un celiņu stāvokļa uzlabošana ar cietāku segumu nodrošina vecā zālāja un grantēto celiņu stāvokļa atjaunošanu, nevis
būtisku uzlabojumu. Proti, piekļuve muzeja brīvdabas ekspozīcijai personām ar kustību traucējumiem jau iepriekš tika
nodrošināta pa celiņiem ar oļiem un zālāju. Projekts paredz vienīgi zālāja un celiņu atjaunošanu. Apgabaltiesa piekrīt
pieteicējai, ka par uzlabojumu, kas var kalpot piekļuvei muzeja brīvdabas ekspozīcijai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir
atzīstami pieteicējas plānotie soliņi zālājā, tomēr apgabaltiesa arī atzīst, ka pamatots ir rīcības grupas pamatojumā
norādītais, ka atjaunotais zālājs, uzlabotie celiņi un izbūvētie soliņi ir paredzēti ne tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet
plašai mērķauditorijai, kas ir viens no pieteicējas mērķiem – padarīt pievilcīgāku muzeja brīvdabas ekspozīciju un teritoriju
vietējiem iedzīvotājiem un tiem, kas vēlas tur atpūsties. Tādējādi minētie uzlabojumi nav vērsti tieši uz personu ar īpašām
vajadzībām piekļuves nodrošināšanu pieteicējas pakalpojumiem.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka nav konstatējamas acīmredzamas kļūdas rīcības
grupas veiktajā kritērija Nr.3.3 novērtējumā.
[20.7] Projekta atlases kritēriju 3.4.punkts ir definēts šādi: „Projekta ietvaros radītie rezultāti veicinās iedzīvotāju
drošumspēju, piemēram, veicot teritorijas labiekārtošanas aktivitātes, t.sk. apgaismošanu”.
Maksimālo punktu skaitu „2” vērtētājs piešķir, ja projekta rezultāts veicinās iedzīvotāju drošumspēju, bet „0” – ja
projektā par to nav informācijas.
Pieteicēja šajā kritērijā ieguvusi 1,6 punktus, bet uzskata, ka bija jāiegūst maksimālais punktu skaits. Pieteicējas ieskatā
minētajā kritērijā ar jēdzienu „drošumspēja” ir jāsaprot cilvēku drošības nodrošināšana labiekārtojamajā teritorijā. Pieteicējai
ir paredzēts žogs ap teritoriju, kas pasargās teritoriju no esošā valsts autoceļa ietekmes un novērsīs maziem bērniem iespēju
nokļūt uz ceļa. Dīķa laipas zonā tiks izvietoti noteikumi drošībai pie ūdeņiem, glābšanas riņķi, virve un citi palīglīdzekļi
apmeklētāju drošībai publiski pieejamajā teritorijā. Pieteicēja citējusi fragmentus no projekta iesnieguma B.6.1 un B.13
sadaļas.
Administratīvā apgabaltiesa savukārt piekrīt rīcības grupas pamatojumā norādītajam, ka jēdziens „drošumspēja”
nenozīmē teritorijas drošību apmeklētājiem. Rīcības grupa atsaukusies uz Nacionālo attīstības plānu (akceptēts Latvijas
Republikas Saeimā 2012.gada 20.decembrī), kas apraksta šo jēdzienu. Iepazīstoties ar šā dokumenta saturu, apgabaltiesa
secina, ka šā jēdziena izpratne nav tieši saistīta ar personu fizisku drošību kādā noteiktā vietā, bet tas ir daudz plašāks
jēdziens, kas ietver rīcības grupas pamatojumā uzskaitītās rīcības, proti, cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība
kā piederības Latvijai pamats, stabili pamati tautas ataudzei, vesels un darbspējīgs cilvēks, kompetenču attīstība, cienīgs
darbs. Pamatots ir rīcības grupas uzskats, ka neviena no šīm rīcībām neaptver infrastruktūras attīstību.
Tā kā pieteicējas Projekta iesniegumā nav norādīts, kā tās Projekta rezultāts veicinās iedzīvotāju drošumspēju,
pieteicējai pamatoti nav piešķirts maksimālais punktu skaits šajā kritērijā. Apgabaltiesa acīmredzamas kļūdas rīcības grupas
novērtējumā nesaskata. Apgabaltiesas ieskatā pieteicējai maldīgu priekšstatu par jēdziena „drošumspēja” nozīmi šā projekta
ietvaros varēja radīt kritērija Nr.3.4 aprakstā norādītā piebilde, „piemēram, veicot teritorijas labiekārtošanas aktivitātes, t.sk.
apgaismošanu”. Tomēr šāda, iespējams, neprecīza norāde kritērija aprakstā apgabaltiesas ieskatā nav novedusi pie
acīmredzami nepareiza rezultāta, jo rīcības grupa, izvērtējot projektu kopumā, ir piešķīrusi pat 1,6 punktus, kas ir vairāk
nekā puse no maksimāli iegūstamo punktu skaita konkrētajā kritērijā. Apgabaltiesa arī atzīst, ka pat tad, ja pieteicēja šajā
kritērijā iegūtu maksimālo punktu skaitu jeb 2 punktus, ar to tik un tā nebūtu pietiekami, lai pieteicēja kopējā Projekta
iesnieguma novērtējumā iegūtu minimāli nepieciešamos 18 punktus. Pieteicēja tad iegūtu tikai 17,80 punktus.
[21] Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai
labvēlīga administratīvā akta izdošanai, tāpēc pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā
apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt biedrības „Mores muzejs” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam apstiprināt
biedrības „Mores muzejs” projekta iesniegumu Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 „Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas
teritorijas labiekārtošana” tālākai vērtēšanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības
programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības
stratēģiju” rīcības „Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un
sasniedzamībai” ietvaros.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente I.Meldere
Tiesneses S.Kanenberga
A.Šteinberga