Court convicted defendant of theft and sentenced to 150 hours of compulsory labor due to lack of income data for fine.

Lietas Nr. 11089215012

Lietas arhīva Nr. K29-0294-14/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 15.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Bite

ar sekretāri I. Juzefoviču

tulku I.Šromu

piedaloties prokurorei T.Paševičai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. F/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Tiesas izmeklēšanas laikā, tiesa

ko nsta tē ja

/pers. F/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

/pers. F/, 2012. gada 12. decembrī, ap plkst. 05:00, atrodoties savā darba vietā SIA „Maxima Latvija” veikalā „Maxima” (R-66), kas

atrodas Rīgā, A. Saharova ielā 20a, izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu sekojošos apstākļos, un tieši: /pers. F/,

būdams SIA „Maxima Latvija” darbinieks (krāvējs), pildot savus darba pienākumus, atrodoties veikala ledusskapja telpās, mantkārīgu

motīvu vadīts, ar mērķi nolaupīt svešu kustamu mantu, piegāja pie stenda ar siera izstrādājumiem un, apkārtējiem nemanot, paņēma

no stenda plauktiem vienu kasti siera „Holandes siers” Cesvaine, svars 18,07 kg, katra kg 4,82 euro (Ls 3,39) vērtībā, par kopējo

summu 87,15 euro (Ls 61,25); vienu kasti siera „Holandes siers” Cesvaine, svars 17,08 kg, katra kg 4,82 euro (Ls 3,39) vērtībā, par

kopējo summu 82,38 euro (Ls 57,90); vienu kasti siera „Siers Krievijas” Smiltene, svars 12, 956 kg, katra kg 7,04 euro (Ls 4,95)

vērtībā, par kopējo summu 91,25 euro (Ls 64,13). Pēc tam, /pers. F/, salika minētās trīs kastes ar sieru iekrāvu ratiņos. Tālāk /pers.

F/, piegāja pie stenda ar alkoholiskajiem dzērieniem un no stenda paņēma vienu pudeli degvīna „Absolut Vodka” 0,7 l tilpuma, 11, 37

euro (Ls 7,99), kuru arī paslēpa pie sevis, tādā veidā nolaupot minēto preci. Pēc tam, /pers. F/, turpinot savas prettiesiskās darbības,

slēpjot noziedzīga nodarījuma pēdas, ar iekrāvu ratiņiem izveda kastes ar sieru no ledusskapja telpām, apmeta šīs kastes ar

iepakojumu plēvēm un izveda nolaupīto caur rampu no veikala teritorijas pie atkritumu tvertnēm, kur plēvi izmeta. Tālāk, /pers. F/, bez

autovadītāja ziņas paslēpa nolaupīto preci transportlīdzeklī (automašīnā /Nosaukums/, v.n. /TLnumurs/), kas nodarbojas ar pārtikas

preču izvadāšanu un atradās pie veikala „Maxima” (R-66) Rīgā, A.Saharova ielā 20a, tādā veidā rīkojoties ar kustamu mantu, kas

pieder SIA „Maxima Latvija” pēc saviem ieskatiem. Ar tādām savām darbībām /pers. F/ slepeni nolaupīja kustamu mantu, kas pieder

SIA „Maxima Latvija”par kopējo summu 272,15 euro (Ls 191,27), tas ir, nelielā apmērā, ar ko nodarīja SIA „Maxima Latvija”

materiālo zaudējumu par norādīto summu.

Ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarīto nožēloja,

atzina cietušā pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa, izskaidrojot

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, noskaidrojot, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt

prokurors, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas

izmeklēšanā.

Apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pierādīta un, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots.

Apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā personu raksturojošie dati: dzimis

1976.gada 22. novembrī Rīgā, Latvijas Republikas nepilsonis (l.l.36); VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” datu par

psihiskiem traucējumiem nav (l.l.60); agrāk nesodīts (sodāmība dzēsta) (l.l.30); VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”

Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nesastāv (l.l.77).

No apsūdzētā vārdiem noskaidrots, ka viņam ir vidējā izglītība, neprecējies, apgādībā nepilngadīga meita /pers. H/, dzimusi/datums/,

strādājošs SIA Strek”, dzīvojošs pēc adreses: Rīgā/adrese/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējas kā kriminālpārkāpums, par ko likums paredz alternatīvus soda veidus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinās un

nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī ņem

vērā apsūdzētā personību, to, ka viņš Krimināllikuma 63.panta izpratnē ir agrāk nesodīta persona, apgādībā nepilngadīgs bērns, ir

pastāvīga dzīvesvieta un darbavieta, atbildību mīkstinošo apstākli, to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti, to, ka izdarīts

kriminālpārkāpums, kā arī to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, apsūdzētais ir izmantojis savas tiesības sadarboties ar

tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētais par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā ir sodāms ar piespiedu darbu. Tiesa uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis – sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos

no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa uzskata, ka dotā noziedzīgā nodarījuma raksturs un sekas nav tādas, lai piemērotu brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa neatrod par mērķtiecīgu kā soda veidu apsūdzētajam piemērot naudas sodu, jo tiesas rīcībā nav ziņu par apsūdzētā

ienākumiem, līdz ar ko naudas soda izpilde nebūs iespējama.

Ievērojot to, ka izskatot lietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā nebija strīds par cietušā SIA „Maxima Latvija” pieteikto

kaitējuma kompensāciju 11,37 euro (Ls 7,99) apmērā, kuru apsūdzētais atzina, tiesa atzīst iepriekš norādīto kaitējuma kompensāciju

pieteikumu par apmierināmu un piedzenamu no apsūdzētā.

Rīcība ar lietisko pierādījumu izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem.

Pirmstiesas procesa laikā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, kurš ir atceļams pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529.pantiem, tiesa

no sp ri e d a

/pers. F/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar

piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā uzlikt par pienākumu /pers. F/ desmit darbdienu laikā pieteikties piespriestā piespiedu

darba izciešanai Valsts probācijas dienestā pēc dzīvesvietas.

Lietisko pierādījumu – CD disku, kurš glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināt.

Piedzīt no /pers. F/ par labu SIA „Maxima Latvija” 11,37 euro (Ls 7,99).

Drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Bite