Court imposes administrative detention for refusing to stop during a border guard check.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of refusing to stop when ordered by a border guard officer performing official duties. The defendant fled the vehicle after the officers requested he remain inside, despite his claim of not understanding the language. Consequently, the court imposed a seven-day administrative detention penalty under the Administrative Offences Act.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un 34. panta pirmās daļas 2. punkta: Refusal to comply with a border guard's lawful order to stop during a service duty constitutes an administrative offence punishable by administrative detention.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 112028119
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī, 2019. gada 12.septembrī
Daugavpils tiesa,
tiesnesis K.Rinčs,
izskatīja tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu p a r /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta ,,/adrese/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2019.gada 2.jūlijā pulksten 23.35 /pers. A/, /adrese/, pierobežā, uz valsts nozīmes ceļa V 618 Ezernieki – Svariņi – Šķaune, laikā, kad Valsts
robežsardzes darbinieki veica automašīnas Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un tajā braucošo personu pārbaudi, kurā /pers. A/
atradās kā pasažieris, patvaļīgi pameta automašīnu skrienot projām. /pers. A/ vajāšanas laikā ļaunprātīgi nepakļāvās Silenes robežapsardzības nodaļas
inspektora likumīgajai prasībai – apstāties. Līdz ar to pārkāpa Robežsardzes likuma 41.panta pirmās daļas prasības. Inspektors pildīja dienesta
pienākumus, bija formas tērpā.
/pers. A/ rīcība kvalificēta kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.pantā paredzētais pārkāpums.
Latvijas APK 175.pants nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus– uzliek naudas
sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Motīvu daļa
/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka 2019.gada 2.jūlijā brauca automašīnā Audi 80, kā pasažieris. Automašīnu apturēja robežsardzes darbinieki.
Viņš nesaprata teikto par to, ka jāpaliek automašīnā, jo robežsargs runāja latviešu valodā, tādēļ izkāpa un gāja projām. Varbūt viņam kaut ko arī teica,
bet nesaprata, ka tas attiecas uz viņu. Pēc kāda laika viņu uz ceļa aizturēja citi robežsargi. Paskaidrojumu, ko viņš parakstīja, neizlasīja un nezina, kas tajā
tika uzrakstīts. Paskaidroja, ka strādā, ir apgādājamiem, bet ar ģimeni nedzīvo.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes (turpmāk – VRS DAP) pārstāve I.Zaņevska tiesas sēdē norādīja, ka ir pamats /pers. A/ saukt pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos robežsarga likumīgajai prasībai. /pers. A/ vaina pārkāpuma
izdarīšanā ir pierādīta ar lietas materiāliem un liecinieku liecībām.
Liecinieks /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka 2019.gada 2.jūlijā, tuvāk pusnaktij, pildīja dienesta pienākumus /adrese/. Kolēģis /pers. F/ apturēja
automašīna Audi 80. Viņš uzsāka tajā braucošo personu pārbaudi. Nevienam no braucošajiem nebija personu apliecinošu dokumentu, tādēļ viņš
automašīnā braucošos informēja par aizliegumu izkāpt no automašīnas. Pats devās uz dienesta automašīnu un sazinājās ar dežūrdaļu. Pie automašīnas
Audi 80 palika /pers. F/. Atrodoties dienesta automašīnā izdzirdēja kā /pers. F/ sauc ,, Stāt! Valsts robežsardze!”. Viņš atgriezās pie apturētās
automašīnas Audi 80 un konstatēja, ka tās pasažieris patvaļīgi izkāpa no automašīnas un aizbēga projām, neapstājoties uz /pers. F/,, Stāt! Valsts
robežsardze!”. Uz notikuma vietu tika izsaukta meklēšanas grupa. Aizbēgušais tika aizturēts uz šī paša ceļa, tikai daudz tālāk no automašīnas Audi 80.
Liecinieks /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka 2019.gada 2.jūlijā pildīja dienesta pienākumus /adrese/. Ap pulksten 23.25 tika apturēta automašīna
Audi 80, un kolēģis /pers. E/ uzsāka tajā braucošo personu pārbaudi. Nevienam no braucošajiem nebija personu apliecinošu dokumentu. /pers. E/
devās uz dienesta automašīnu pirms tam pabrīdinot automašīnā braucošos par aizliegumu izkāpt no automašīnas. Viņš palika pie automašīnas Audi 80 un
sarunājās ar tās vadītāju, kurš nepārtraukti centās izkāpt no automašīnas. Vienā brīdī viņš nepamanīja, ka automašīnas aizmugurējā sēdvietā sēdošais
pasažieris patvaļīgi izkāpa no automašīnas un devās projām. Viņš izdzirdēja šī pasažiera soļu troksni ceļmalas krūmos un skaļi uzsauca ,,Stāt! Valsts
robežsardze!”. Drošības apsvērumu dēļ viņš nesāka sekot aizbēgušajam. Uz notikuma vietu tika izsaukta meklēšanas grupa. Aizbēgušais tika aizturēts
citā vietā krietni tālāk no automašīnas Audi 80.
Tiesa, uzklausījusi Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvi, /pers. A/ paskaidrojumus, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas
materiālus, atzīst, ka /pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta
Latvijas APK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos robežsargu likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi
izpilda dienesta pienākumus.
Valsts robežsardzes likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka robežsargs ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās robežsarga likumīgajām prasībām ir sodāma.
Valsts robežsardzes inspektoru E.Soldana un /pers. F/ dienesta ziņojumos norādīts, ka 2019.gada 2.jūlijā no pulksten 21.15 pildīja dienesta
pienākumus atbilstoši robežpārraudzības uzdevumam Nr. 401-1246, veicot kontroles posteņa pienākumus /adrese/. Pulksten 23.25 tika apturēta
automašīna Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un uzsākta tajā braucošo personu pārbaude. Uzsākot pārbaudi automašīnā
braucošie tika brīdināti par aizliegumu izkāpt no automašīnas. Tomēr automašīnas pasažieris /pers. A/ patvaļīgi izkāpa no automašīnas un bēga projām,
neapstājoties uz Valsts robežsardzes inspektora prasību ,, Stāt! Valsts robežsardze!”. Uz notikuma vietu tika izsaukta meklēšanas grupa. Aizbēgušais
/pers.A/ tika aizturēts pulksten 00.10 /adrese/. Inspektori pildīja dienesta pienākumus formas tērpā (lietas 7., 8.lapa).
Tiesa atzīst, ka šādā situācijā, kad Valsts robežsardzes darbinieki pildīja dienesta pienākumus, viņu izvirzītās prasības un rīkojumi automašīnā Audi
80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, braucošajām personām bija likumīgas un pamatotas.
/pers. A/ rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka atradās automašīnā Audi 80, kuru apturēja Valsts robežsardzes darbinieki. Pārbaudes laikā viņš
izkāpa no automašīnas un skrēja projām. Dzirdēja Valsts robežsardzes darbinieku prasību apstāties, bet to nedarīja (lietas 6.lapa).
Tiesas sēdē /pers. A/ apstiprināja lietas materiālos norādītos apstākļus bet precizēja, ka viņš nebija ieskrējis mežā, bet gan gāja projām pa ceļu.
Tiesas ieskatā minētais apstāklis nav būtisks, jo nav nozīmes tam kādā veidā /pers. A/ devās projām. Nozīme ir pārkāpuma faktam, kas izpaudās
kā nepakļaušanās Valsts robežsardzes darbinieka prasībai apstāties.
Tiesa konstatē, ka /pers. A/ nav pakļāvies Valsts robežsardzes darbinieku likumīgajām prasībām viņu dienesta pienākumu pildīšanas laikā ar savu
rīcību izdarot administratīvu pārkāpumu, līdz ar to ir pamats /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta un piemērot viņam
administratīvo sodu.
Tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, ņem vērā, ka /pers. A/ ir izdarījis prettiesisku vainojamu darbību, kura apdraud noteikto pārvaldes
kārtību, viņš gada laikā administratīvi ir sodīts, viņam reģistrētu ienākumu. Atbildību mīkstinoši apstākļi, atbilstoši Latvijas APK 33.pantam, nav
konstatēti. Atbildību pastiprinošs apstāklis, atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2. punktam, ir tas, ka viņš ir persona, kas agrāk izdarījusi
noziegumu, ko apstiprina informācija no IeM Informācijas centra (lietas 16.-19.lapa).
Tiesas ieskatā, lai panāktu administratīvā soda mērķi, /pers. A/ ir nosakāms administratīvais sods – arests. Ievērojot atbildību ietekmējošos
apstākļus tiesa atzīst, ka nav iespējams soda apmēru noteikt tuvāk sankcijā paredzētajai minimālajai robežai.
Latvijas APK 317.pantā noteikts, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un
lēmums nav pārsūdzēts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 289.16, 289.18 pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā un noteikt
viņam administratīvo sodu – administratīvo arestu 7 (septiņas) diennaktis.
Sprieduma norakstu nosūtīt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei administratīvā aresta izpildei.
Administratīvā aresta izpildi /pers. A/ uzsākt kad termiņš sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un spriedums nav pārsūdzēts.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības tiesas kancelejā (2019.gada 12.septembra),
iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis K.Rinčs