Court dismissed defendant's failure to appear and allowed plaintiff's claim for unpaid property management fees and costs.

Lietas Nr. C20241814

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 16.februārī

Liepājas tiesa: tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu biedrības „/Nosaukums/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (/pers. B/)

par naudas piedziņu.

Tiesa

konstatēja

2014.gada 1.augustā prasītāja biedrība „/Nosaukums/” (turpmāk – biedrība) cēlusi maza apmēra prasību tiesā pret atbildētāju /pers. B/ par

naudas EUR 419,65 un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder neapdzīvojamās telpas Nr.NT/adrese/. Atbildētājs, kā neapdzīvojamo telpu īpašnieks,

maksu par mājas apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem nav veicis pilnā apmērā no 2011.gada aprīļa. No 2010.gada 20.oktobra dzīvokļu

īpašnieku kopība ar balsu vairākumu nolēma noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu. Atbildētājs nav piedalījies minētajā sapulcē.

Līdz 2014.gada 1.jūlijam ir izveidojies parāds EUR 419,65. 2014.gada 22.jūlijā atbildētājam nosūtīts brīdinājums par parāda labprātīgu samaksu.

Prasītājas pārstāve norādījusi, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Nauda iemaksājama kontā LV96UNLA0050018022887 AS „SEB banka”.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13., 16.pantu un Civilprocesa likuma 1., 127.pantu.

2014. gada 8.augustā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu un 250.22 panta pirmo daļu, atbildētājam uz īpašuma adresi un

2014.gada 11.decembrī uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības,

norādīta informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 85.,104.lapa). Atbildētājs nav izmantojis savas

procesuālās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumu par prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Civilprocesa likuma 250.25.panta pirmajā daļā noteikts, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi par to paziņojot pusēm. Atbilstoši tam, 2014.gada

11.decembrī pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā (lietas 98.,100.lapa). Papildus pieteikumi vai lūgumi nav saņemti.

Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem konstatēts, ka 2011.gada 13.aprīlī īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu īpašumu Nr.NT/adrese/, atbildētājam tika

nostiprinātas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ NT1 (lietas 38.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijusi spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Prasītāja lūgusi piedzīt parādu laika periodā no 2011.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 1.jūlijam, tātad piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pants noteic, ka atsevišķs īpašums dzīvojamā mājā ir arī neapdzīvojama telpa. Savukārt minētā likuma 8.pants paredz,

ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus,

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija u.tml.).

Ieraksts zemesgrāmatā apliecina, ka atbildētājam īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu īpašumu Nr.NT/adrese/, ir nostiprinātas no 2011.gada

13.aprīļa. Tātad atbildētājs ir neapdzīvojamo telpu īpašuma īpašnieks un viņam ir pienākums norēķināties par īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem.

Tiesa konstatē, ka 2010.gada 20.oktobrī sastādīts balsošanas protokols, ar kuru dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nobalsojuši

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu slēgt ar /pers. F/ un deleģējuši minēto līgumu parakstīt biedrības valdei (lietas 9.-13.lapa). Līguma

4.2.punktā noteikts, ka maksājumi veicami rēķinos norādītajos termiņos. Sapulces protokolu parakstījuši no pavisam dzīvojamā mājā esošajiem 68

nekustamajiem īpašumiem parakstījuši 45 īpašumu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 8.punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, kas konkrētajā gadījumā tā ir /pers. F/.

Savukārt Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punkts paredz, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par

pilnvarojuma došanu un atsaukšanu. Minētā likuma 17.pants noteic, ka 16.panta otrās daļas 4.punktu ir jānobalso 2/3 no visiem dzīvokļu īpašumu

īpašniekiem, bet attiecīgi par 8.punktu jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Tiesa konstatē, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodošanu ir nobalsojuši 40 nekustamo īpašumu īpašnieki (lietas 9.lapas), kas ir vairāk kā

puse, taču mazāk kā 2/3 no nekustamo īpašumu kopskaita. Līdz ar to tiesa secina, nekustamo īpašnieki nodeva dzīvojamās mājas pārvaldīšanu /pers. F/

(lietas 12.,13.lapa). Prasību tiesā iesniegusi biedrības valde. Pierādījumi par tās pilnvarojumu nav iesniegti.

Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Atbildētājs nav apstrīdējis savu pienākumu maksāt prasītājai par īpašuma apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja iesniegusi pierādījumus, ka tā noslēgusi līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem (par ūdens, siltuma, elektrības un tml.) piegādi

daudzdzīvokļu mājai /adrese/ (lietas 21.-37.lapa).

Atbildētājam piederošais neapdzīvojamo telpu īpašums ir daļa no kopīpašuma – atsevišķa telpa daudzdzīvokļu mājā. Tiesa secina, ka

ūdensapgādes un siltumapgādes sistēmas kā nedalāmas ir uzskatāmas par daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļu, jo tās paredzētas visas mājas kopīgai

apsildīšanai un ūdens apgādei, tās pilnībā kalpo mājas ekspluatācijai. Siltumelementi (radiatori, stāvvadi), ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pēc

sava mērķa daudzdzīvokļu mājā ir domātas visas mājas kopējās siltumapgādes un ūdensapgādes nodrošināšanai, tās ir projektētas un būvētas kā

vienotas sistēmas. Tās apsaimniekoja prasītāja un par sniegtajiem pakalpojumiem atbildētājam ir jānorēķinās ar to.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka iebildumus pret celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis, nav apstrīdējis parāda summu un tā aprēķina pareizību, kā

arī savu pienākumu to maksāt atbildētājs neapstrīd, līdz ar ko prezumējams, ka strīda par to lietā nav.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda izšķiršanā.

Ievērojot iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pamats apmierināt prasību, piedzenot no atbildētāja, kā neapdzīvojamo telpu īpašnieka,

parādu 400,29 euro apmērā, kā to aprēķinājusi prasītāja (lietas 14.- 16.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, apmierināms prasītājas lūgums par likumisko 6% gadā piedziņu no parāda pamatsummas laika periodā no

2012.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 30.jūnijam EUR 19,36 apmērā.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav sniedzis, pierādījumus par parāda izpildi arī nav iesniedzis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 71,14 (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,70 (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu paredzēts, ka atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Tos piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Konkrētajā

prasībā no atbildētāja piedzenami EUR 62,95 (419,65 x 30% :2) par pieteikuma sagatavošanu (lietas 41.,42.lapa).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.,42.pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 8,71 (lietas 1.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97., 193., 250 27. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu biedrībai „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģ.nr./, apsaimniekošanas

un komunālo maksājumu parādu EUR 419,65 (četrus simtus deviņpadsmit euro sešdesmit piecus centus), tai skaitā pamatparāds EUR 400,29,

likumiskie procenti EUR 19,36 laika periodā no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 30.jūnijam; kā arī tiesāšanās izdevumus EUR 138,79 (vienu simtu

trīsdesmit astoņus euro septiņdesmit deviņus centus). Nauda iemaksājama kontā LV96UNLA0050018022887 AS „SEB banka”.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus EUR 8,71 (astoņus euro septiņdesmit vienu centu).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr.LV51TREL2190458019000

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Noteikt atbildētājam minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā, ievērojot

Civilprocesa likuma 250.27 pantu.

Tiesnese I.Pūce