Court imposes 20 euro fine for intentional failure to register with police without valid reason.

Lietas Nr. 132045016

Lietas arhīva Nr. 1-0450-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 26. septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar sekretāri Valsts amatpersona

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības

par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 1. septembrī plkst. 10.00 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts

amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 199249 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka 2016. gada 1. septembrī plkst. 10.00

konstatēts, ka /pers. A/ (turpmāk tekstā arī - Pārkāpējs) bez attaisnojoša iemesla neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Ziemeļu iecirknī laika posmā no 2016. gada 8. augusta līdz 2016. gada 1. septembrim, līdz ar ko pārkāpa policijas kontroles noteikumus, par ko

paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk arī – Latvijas APK) 177. pantā.

Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, 2016. gada 15. septembrī tiesā

saņemtajā iesniegumā lūdz lietas izskatīšanu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, kas, tiesas ieskatā, nav šķērslis lietas izskatīšanai bez pārstāvja

piedalīšanās.

/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, kā arī tiesā nav saņemts pārkāpēja rakstveida lūgums atlikt lietas

izskatīšanu, pamatojoties uz dibinātiem iemesliem. Pārkāpējam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Latvijas APK 268.1 pantā paredzētajā kārtībā,

nosūtot 2016. gada 6. septembrī tiesas pavēsti.

Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka lietu iespējams izskatīt bez Pārkāpēja klātbūtnes, jo viņš Latvijas APK 260. panta pirmās daļas 1. punktā

noteikto pienākumu ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā neizpildīja, turklāt nepastāv apstākļi, kas liegtu izskatīt lietu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir

pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

/pers. A/ vaina pierādīta ar turpmāk izklāstītiem rakstveida pierādījumiem lietā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2008. gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. 11096112306, lietvedības Nr. KA04-47-08/8,

/pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem un ar policijas kontroli uz trīs gadiem,

konfiscējot mantu, saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz trīs gadiem,

konfiscējot mantu. Ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2013. gada 18. janvāra spriedumu lietā Nr. 11096112306, lietvedības Nr. PAK-

6/2013, nospriests /pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ar policijas

kontroli uz trīs gadiem, konfiscējot mantu. Ar Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 23. aprīļa lēmumu Nr. 11096112306, lietvedības Nr. SKK-

276/2013 nolemts Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2013. gada 18. janvāra spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto papildsodu – mantas

konfiskāciju un daļā par galīgā soda noteikšanu, un kriminālprocesu šajā daļā izbeigt. Ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014. gada 4. marta

spriedumu lietā Nr. 11096112306, lietvedības Nr. PAK-100/2014 nospriests atcelt daļā par /pers. D/ apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2008.

gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. 11096112306. Nolēmums stājies spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā

piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2016. gada 20. jūnija lēmumu, ar kuru nolemts

iekārtot /pers. A/ policijas kontroles lietu un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2016. gada 20.

jūnija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, tostarp /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, proti, 1.1. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts

atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00, 1.3. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas,

1.4. apakšpunktā nosakot, ka četras reizes mēnesī, katras nedēļas pirmdienā no plkst. 09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī.

/pers. A/ brīdināts, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā viņš tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177. panta, par ko 2016.

gada 20. jūnijā parakstījās.

No 2016. gada 18. jūlija paziņojuma redzams, ka /pers. A/ uzlikts par pienākumu līdz 2016. gada 21. jūlijam ierasties Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī, un /pers. A/ brīdināts, ka neierašanās gadījumā viņš tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK

177. panta, par ko 2016. gada 18. jūlijā parakstījās.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2016. gada 25. jūlija lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu, tostarp /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, proti, 1.1. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00

līdz plkst. 06.00, 1.2. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts uzturēties izklaides vietās, kur tiek lietoti alkoholiskie dzērieni, 1.3. apakšpunktā nosakot, ka

aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas, 1.4. apakšpunktā nosakot, ka četras reizes mēnesī, katras nedēļas pirmdienā no plkst.

09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī. Kā arī atzīts, ka 2016. gada 20. jūnija lēmums par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu atzīts par spēku zaudējušu. /pers. A/ brīdināts, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā viņš tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 177. panta, par ko 2016. gada 21. jūlijā parakstījās.

Ar 2016. gada 24. augusta pavēsti apstiprinās, ka /pers. A/ aicināts obligāti ierasties 2016. gada 29. augustā plkst. 10.00 uz administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanu par konstatēto pārkāpumu pēc Latvijas APK 177. panta.

Ar policijas kontroles reģistrācijas lapu apstiprinās, ka /pers. A/ nebija ieradies reģistrēties laika posmā no 2016. gada 8. augusta līdz 2016. gada

1. septembrim.

No 2016. gada 30. marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores majores /pers. F/

ziņojuma redzams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa uzskaitē – policijas kontrolē sastāv /pers. A/, kurš nebija ieradies

reģistrēties laika posmā no 2016. gada 8. augusta līdz 2016. gada 1. septembrim, par neierašanās iemesliem savlaicīgi nepaziņoja, nekādus attaisnojošus

dokumentus neiesniedza, ignorēja uzaicinājumu ierasties 2016. gada 29. augustā, un uz telefona zvaniem nereaģē.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir

bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.

Saskaņā ar Latvijas APK 10. pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības prettiesisko

raksturu, paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē kādus objektīvus apstākļus, kas liecinātu, ka pārkāpējs, kuram bija uzlikts ierobežojums – četras reizes

mēnesī, katras nedēļas pirmdienā no plkst. 09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī, Protokolā norādītajā laikā neievēroja

policijas kontroles noteikumus attaisnojošu iemeslu dēļ.

Izvērtējusi Protokolā norādīto un lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus,

tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

Latvijas APK 177. pants paredz administratīvo atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, nosakot, ka par minētā pārkāpuma

izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesas rīcībā nav rakstveida ziņu par /pers. A/ pašreizējiem ienākumiem un nodarbošanos, no Protokola redzams, ka pārkāpējam ir noteikta

dzīvesvieta, apgādībā nav personu, agrāk vienu reizi administratīvi sodīts, ko apstiprina arī pievienotā IeM Informācijas centra izdruka.

Pārkāpēja atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu tiesa nekonstatē, tāpat saskaņā ar Latvijas APK 34. pantu tiesa

nekonstatē atbildību pastiprinošus apstākļus.

Tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu, pārkāpēja personību, un par pārkāpēja personību iegūtās ziņas, vadoties

pēc iepriekšminētā atzīst, ka konkrētajā gadījumā arests nav piemērojams, jo līdz ar visu minēto secināms, ka /pers. A/ soda mērķa sasniegšanai pašlaik

piemērojams naudas sods, kas samērīgs ar pārkāpumu.

Nosakot naudas soda apmēru, tiesa, vadoties pēc samērīguma un taisnīguma principa, atzīst, ka /pers. A/ piemērojams naudas sods 20 euro

apmērā. Tiesa uzskata, ka šāds naudas soda apmērs pašlaik atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī noteiktais sods atbilstoši Latvijas APK 22.

pantam audzinās vainīgo personu likumu ievērošanās un sadzīves noteikumu cienīšanas garā un panāks, lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, atzīstams, ka /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu nosakāms naudas sods 20 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 289.13, 289.16 un 289.18.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177.pantā, un sodīt ar naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro).

Naudas sodu samaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk

kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods samaksājams – saņēmējam Valsts kasei,

reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100. Maksājumu ap liecinošs

dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2016. gada 26. septembra.

Tiesnese I.Meldere