Court dismissed appeal against administrative fine for unauthorized construction in attic without building permit.

Lieta Nr.A42575506 A263-09/7

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2009.gada 10.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere,

piedaloties pieteicējam J.M. un atbildētājas Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvei Loretai Skaburskai,

2009.gada 20.maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.M. pieteikuma par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.D57 37-10 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas Būvvaldes būvinspekcijas Latgales pilsētas inspektors 2006.gada 13.oktobrī J.M. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.045-L. Protokolā norādīts, ka 2006.gada 4.septembrī /adrese/ (lit.1), bēniņos virs dzīvokļa Nr.24 un Nr.27 veikta patvaļīga būvniecība – norobežojošu gāzbetona sienu izbūve. Bēniņos izveidotas atsevišķas telpas virs dzīvokļiem Nr.24 un Nr.27. Tādējādi pārkāpta Būvniecības likuma 13.panta piektā daļa un Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 112.punkts.

[2] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmumu Nr.D57 37-10 (turpmāk arī pārsūdzētais lēmums) J.M. saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta pirmās daļas, piemērojot viņam naudas sodu Ls 400. Saskaņā ar LAPK 40.pantu J.M. uzlikts par pienākumu izpildīt Rīgas pilsētas Būvvaldes atzinumu 045-L, kurā ir noteikts, ka nekavējoties ir jāpārtrauc visi būvdarbi, kas tiek veikti /adrese/ nama bēniņos virs 24 un 27 dzīvokļa. Pretējā gadījumā tiks piemērots Administratīvā procesa likuma 368.pants, kurš nosaka, ka administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību. Lēmumā norādīts, ka pārkāpums ir veikts apzināti, būvniecība veikta bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas un bez būvprojekta, bez būvatļaujas. Lietā ir atbilstību mīkstinošs apstāklis – vainīgais nožēlo izdarīto, atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt.

[3] Par minēto lēmumu J.M. iesniedza pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, norādot tālāk minētos argumentus. Pārsūdzētais lēmums pieņemts, ignorējot faktu, ka pieteicējs, remontējot savu dzīvokli Nr.24 /adrese/, Rīgā, kas 2005.gada 11.maijā tika bojāts ugunsgrēkā, pie reizes sakopa arī bēniņu telpas. Ugunsgrēka rezultātā ēka /adrese/, Rīgā sešus mēnešus bija bez jumta. Tā kā jumts pēc ugunsgrēka bija atjaunots, pārkāpjot celtniecības tehnoloģijas un ugunsdrošības normas, kā arī pašreiz atrodas avārijas stāvoklī, galējās nepieciešamības apstākļu spiests, pieteicējs norobežoja nepiederošu personu piekļuvi avārijas stāvoklī esošajam jumta posmam. Tādējādi pieteicējs mazinājis dzīvības apdraudējumu trešajām personām jumta iebrukšanas lappuse 1 no 7 gadījumā. Par šīm darbībām pieteicējs arī sodīts ar Ls 400 naudas sodu. Administratīvā komisija neņēma vērā apstākli, ka pārvaldnieks, kurš bija atbildīgs par jumta atjaunošanu, 2006.gada maijā atteicās no mājas apsaimniekošanas, bet līgums ar jauno mājas apsaimniekotāju tika noslēgts tikai augustā. Līdz ar to nebija iespējams saskaņot būvniecības darbus, kā arī ēkas līdzīpašnieki ar saviem parakstiem ir apliecinājuši piekrišanu minēto darbu veikšanai. Administratīvā komisija nav ņēmusi vērā, ka izdarītais pārkāpums veikts galējās nepieciešamības apstākļos. Administratīvās komisijas lēmums arī neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.pantam, jo nav norādes, kur un kādā termiņā administratīvo aktu var pārsūdzēt.

[4] Paskaidrojumā par pieteikumu Administratīvā komisija norādījusi, ka ir ņemti vērā pieteicēja paskaidrojumi, gan lietas materiāli. Izbūve notiek kopīpašumā esošās bēniņu telpās, virs dzīvokļiem Nr.24 un Nr.27 izveidojot atsevišķu telpu. No lietā pievienotās Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada 7.septembra vēstules Nr.2.3-DA-06-4260-ap izriet, ka, 2006.gada 30.augustā apsekojot bēniņu telpas un dzīvokli Nr.27, ir konstatēts caurejošs urbums dzīvokļa Nr.27 griestos tajā bēniņu daļā, kurā veikti būvdarbi. Ir izbūvētas divas gāzbetona sienas, no kurām viena šķērso dzīvokļa Nr.27 guļamistabas un sanitārā mezgla griestus, kas kopīpašumā esošās bēniņu telpas sadala trijos atsevišķos nodalījumos. Virs J.M. piederošā dzīvokļa Nr.24 nodalītā platība vairākkārt pārsniedz kādreiz eksistējušo tehniskās telpas platību. Administratīvās komisijas ieskatā, pieteicējs, minot apstākļus, kuri it kā atbrīvo viņu no administratīvās atbildības, ir nepamatoti atsaucies uz LAPK 17.pantu. Komisija nav konstatējusi apstākļus, kuri varētu apdraudēt trešās personas. Nav arī saprotams, kādēļ pieteicējs atsaucies uz galējo nepieciešamību tikai pieteikumā, nepieminot to iepriekš. Bēniņu telpas nav nepieciešams aizmūrēt, lai tajās neiekļūtu nepiederošas personas, bet gan pietiktu ar slēdzenes pielikšanu pie bēniņu durvīm. Veicot patvaļīgu būvniecību bez būvspeciālistu izstrādāta un akceptēta projekta, pieteicējs vairāk pakļauj ēkas iedzīvotājus riskam, nekā pieteicēja minētais, ka privātīpašumā esošajos bēniņos varētu uzturēties trešās personas.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs papildus paskaidroja, ka līdz 2006.gada februārim dzīvoklis Nr.24, kurā dzīvoja pieteicēja vecāki, nebija pieteicēja īpašumā, jo ēka savā laikā tika denacionalizēta. Dzīvokļu īpašniece, kas bija ieguvusi minētos dzīvokļus pārpirkšanas ceļā, atteicās darīt jebko, lai novērstu ugunsgrēka sekas. Tā rezultātā nokrišņi bojāja pārsegumu starp bēniņiem un pieteicēja ģimenes dzīvokli. Pēc dzīvokļa iegādes īpašumā, pēc visu dokumentu noformēšanas Zemesgrāmatā pieteicējs ir saskaņojis būvprojektu dzīvokļa renovēšanai. Lai varētu atjaunot griestus, bija nepieciešams lakot starpstāvu pārsegumus starp pieteicēja dzīvokli un bēniņiem. Apzinoties, ka nav iespējams dzīvot dzīvoklī, kurā brūk iekšā starpstāvu pārsegums, pieteicējs darījis visu iespējamo, lai sastaptu tos kaimiņus un līdzīpašniekus, kuri faktiski dzīvo Latvijā. No tiem līdzīpašniekiem, kuri uzturējās Latvijā, un kuri bija sastopami, paraksti ir savākti. Pieteicējam piespriestais sods ir nesamērīgs, jo Administratīvā komisija nav objektīvi vērtējusi apstākļus, kuru dēļ darbības tika veiktas. Administratīvās komisijas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka nav strīda par to, ka pārkāpums ir izdarīts. Komisija ņēma vērā gan pieteicēja norādītos apstākļus, gan arī iesniegumu, ka ir cietuši dzīvokļi, mājas iedzīvotāji ir parakstījuši iesniegumu. Ir divi būvvaldes atzinumi. Tas ir pastiprinošs apstāklis, ka persona ir atkārtoti brīdināta. Administratīvā komisija norāda, ka darbi bēniņos netika veikti tikai tādā apmērā, ka uzlikts jumts, tur tika izbūvētas gāzbetona sienas, kā arī veikts caurejošais urbums dzīvokļa Nr.27 griestos.

Motīvu daļa

lappuse 2 no 7 [6] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un Administratīvās komisijas lēmuma tiesiskumu, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas apstākļus: [7.1] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu tiesneša 2006.gada 12.februāra lēmumu nostiprinātas īpašuma tiesības J.M. uz 218/10 000 domājamām daļām zemei un ēkām /adrese/, Rīgā (lietošanā dzīvoklis Nr.24, dzīvojamā ēkā lit.Nr.1). [7.2] Ar 2005.gada 11.maija aktu par ugunsgrēku Nr.355 konstatēts, ka piecstāvu dzīvojamajā mājā /adrese/, Rīgā 2005.gada 11.maijā noticis ugunsgrēks 35m2 platībā, kā rezultātā bojāta dzīvojamās mājas bēniņu telpa un jumts (lietas 8.lpp.). [7.3] 2006.gada 10.jūlijā Rīgas pilsētas Būvvalde sastādījusi atzinumu Nr.59-L (turpmāk – atzinums 59-L) par būves pārbaudi. Atzinumā konstatēts:

1) būvprojekts „Tehniskā palīgtelpa” bēniņos /adrese/ saskaņota 1991.gada 13.martā Maskavas rajona Starpresoru komisijā ar 1991.gada 29.jūlija lēmumu PEU-33;

2) būvdarbi veikti saskaņā ar akceptēto projektu: durvis kāpņu telpās un uzsākta šķērssienu izbūve. Atzinumā norādīts, ka jāuzrāda sertificēta būvinženiera slēdziens par nekvalitatīvo jumta izbūvi 1990.gadā, jāuzrāda speciālistu viedoklis sakarā ar bijušo ugunsgrēku bēniņos, pārskaņot projektu Būvvaldē līdz 2006.gada 1.septembrim. Atzinumā arī norādīts pieaicinātās personas J.M. viedoklis, ka 1990.-91.gadā bēniņu telpā /adrese/ virs dzīvokļa 24 notika saskaņota tehniskās telpas izbūve, kas 2005.gada 11.maijā smagi tika bojāta ugunsgrēkā. 2006.gadā, iegūstot īpašumtiesības uz dzīvokli Nr.24, veikti bēniņu sakopšanas darbi saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektu (lietas 39.lpp.). [7.4] 2006.gada 22.augustā Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas Mājoklis” nosūtīja vēstuli Nr.RM-06_126-dv Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram informējot, ka aģentūrā atkārtoti vērsās R.I. kungs par būvdarbiem bēniņos /adrese/, Rīgā.

Apsekojot minētos bēniņus, aģentūras darbinieki nofotografēja veiktos darbus un nosūta Pilsētas attīstības departamenta direktoram 2006.gada 22.jūnijā un 2006.gada 15.augustā uzņemtās fotogrāfijas un 2006.gada 4.augusta akta kopiju turpmākai rīcībai (sk. lietas 54.lpp.). [7.5] Rīgas pilsētas Būvvalde 2006.gada 4.septembrī sastādījusi atzinumu Nr.74-L (turpmāk – atzinums Nr.74-L), kurā norādīts, ka dzīvojamās mājas /adrese/ bēniņos virs dzīvokļiem Nr.24 un Nr.27 ir notikusi patvaļīga gāzbetona norobežojošo sienu izbūve, ignorējot Būvvaldes atzinumu 59-L, par ko liecina 2006.gada 4.augusta sastādītais akts.

Atzinumā norādīts, ka nekavējoties jāpārtrauc būvdarbi, kas tiek veikti /adrese/ nama bēniņos virs 24. un 27. dzīvokļa platībā, kas uzskatāma par kopīpašumu, uz kuru nav saņemta kopīpašnieku piekrišana (lietas 51.lpp.). [7.6] 2006.gada 7.septembrī J.M. nosūtīta Rīgas pilsētas būvvaldes vēstule Nr.3.2.- DA-06-4260-ap, norādot, ka J.M. nav iesniedzis Būvvaldē bēniņu daļā veikto pārbūves darbu likumību apliecinošus dokumentus, no Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas Mājoklis” atsūtītā informācija netieši liecina, ka būvdarbi tiek turpināti.

Tādēļ J.M. 2006.gada 15.septembrī jāierodas Būvinspekcijā, lai saņemtu atzinumu par patvaļīgo būvniecību, kā arī lai lemtu par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu (lietas 52.lpp.). [7.7] 2006.gada 13.oktobrī J.M. sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par pieļauto Būvniecības likuma 13.panta piektās daļas un Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta pārkāpumu. [7.8] 2006.gada 25.oktobrī J.M. ar Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D57 37-10 saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 152.panta pirmo daļu.

J.M. uzlikts naudas sods Ls 400 apmērā.

lappuse 3 no 7 [8] Saskaņā ar LAPK 285.pantu iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību. Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmo daļu iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai; 3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu; 5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbilstību par administratīvo pārkāpumu.

[9] LAPK 152.panta pirmajā daļā (redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā) noteikts, ka par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem. Tiesa konstatē, ka lietā būtībā nepastāv strīds, ka pieteicējs ir veicis būvniecības darbus bēniņu telpā /adrese/ virs dzīvokļiem Nr.24 un Nr.27. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir saucams pie administratīvās atbildības, ņemot vērā to, ka pieteicēja ieskatā minētie darbi veikti galējās nepieciešamības apstākļos.

[10] Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Šā panta piektajā daļā noteikts, ka būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta normatīvajos aktos. Vispārīgo būvnoteikumu 112.punktā noteikts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju.

Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. Vispārīgo būvnoteikumu 116.punktā norādīts, ka, lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē citastarp šādus dokumentus: būvatļaujas pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu. Lietā nepastāv strīds, ka pieteicējs nav saņēmis būvatļauju būvdarbu veikšanai bēniņu telpā /adrese/-8. Pieteicējs norādījis un atbildētājs nav apstrīdējis, ka 1991.gadā bija saskaņots būvprojekts tehniskās palīgtelpas izbūvei minētajā telpā.

Tiesa konstatē, ka Būvvaldes atzinumā Nr.59-L norādīts, ka būvdarbi veikti saskaņā ar minēto projektu: durvis kāpņu telpās un uzsākta šķērssienu izbūve, bet līdz 2006.gada 1.septembrim būvprojekts jāpārskaņo. Ar Būvvaldes atzinumu Nr.74-L konstatēts, ka būvdarbi pēc iepriekš minētā atzinuma /adrese/ nama bēniņos faktiski tikuši turpināti, ignorējot iepriekš minētajā atzinumā norādīto par būvdarbu pārtraukšanu. Savukārt no Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada 7.septembra vēstules Nr.2.3.-DA-06-4260-ap izriet, ka no pieteicēja nav saņemti nekādi dokumenti, kas apliecinātu uzsākto būvdarbu likumību un ka Rīgas pašvaldības aģentūrai „Rīgas Mājoklis” atsūtītā informācija netieši liecina par būvdarbu turpināšanu nama Rīgā, /adrese/ bēniņos, proti, ir konstatēts caurejošs urbums dzīvokļa Nr.27 griestos tajā bēniņu daļā, kurā pieteicējs veic būvdarbus, ir divas izbūvētas gāzbetona sienas, kas kopīpašumā esošās bēniņu telpas sadala trijos atsevišķos nodalījumos.

Virs dzīvokļa Nr.24 nodalītā platība vairākkārt pārsniedz kādreiz eksistējošu tehniskas telpas platību. Pieteicējs tiesas sēdē norādījis, ka ir darījis visu, lai sastaptu kaimiņus un dabūtu parakstus no mājas kopīpašniekiem, lai varētu veikt būvniecības darbus bēniņu telpas lappuse 4 no 7 sakārtošanai. Diemžēl faktiski neesot iespējams sastapt visus līdzīpašniekus, jo vairāki no tiem pamatā dzīvo ārzemēs – Itālijā, Izraēlā, Azerbaidžānā. Tiesa secina, ka pieteicējs būtībā apzinās, kādiem priekšnoteikumiem jāpastāv, lai varētu veikt būvdarbus, jo vismaz tiesas sēdē paskaidroja, ka ir centies dabūt kopīpašnieku saskaņojumu.

Tomēr no iepriekš minētā arī secināms, ka pieteicējs nav līdz 2006.gada 1.septembrim pārskaņojis 1991.gadā akceptēto būvprojektu kā tas bija norādīts Būvvaldes 2006.gada 10.jūlija atzinumā Nr.59-L. Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Vispārīgajos būvnoteikumos. Pats pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka gāzbetona sienas pašreiz izbūvētas citā platībā, nekā tās bija pirms ugunsgrēka (sk. lietas 77.lpp.).

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir pierādīts tas, ka pieteicējs veicis būvdarbus bez akceptēta būvprojekta, tādējādi izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 152.panta pirmajā daļā.

[11] Pieteicējs pieteikumā norādījis, ka pārkāpums ir veikts galējās nepieciešamības apstākļos. LAPK 17.pantā noteikts, ka pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. No minētās tiesību normas izriet šādi priekšnoteikumi tās piemērošanai:

1) persona ir izdarījusi LAPK paredzētu administratīvo pārkāpumu;

2) persona rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

3) rīcība notikusi, aizsargājot no apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību;

4) apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums. Izvērtējot minēto priekšnoteikumu atbilstību faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka šī tiesību norma konkrētajā gadījumā nav piemērojama. [11.1] Proti, šā sprieduma 10.punktā ir pierādīts, ka pieteicējs izdarījis pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 152.panta pirmajā daļā. [11.2] Pieteicējs norādījis apstākļus, kādēļ ir izdarījis pārkāpumu. Proti, 2005.gada maijā notikušais ugunsgrēks ir bojājis dzīvojamās mājas /adrese/ jumtu un bēniņu telpas, būtiski bijāts arī dzīvoklis Nr.24, kurš vēlāk nonāca pieteicēja īpašumā.

Pēc ugunsgrēka jumts tika nekvalitatīvi atjaunots, ko pierāda sertificēta būvinženiera 2006.gada 14.jūlija atzinums: degušā jumta remonta darbi veikti nepilnā apjomā un nekvalitatīvi, nav izpildītas ugunsdrošības prasības. Jumta segums nenodrošina pret ūdeņu nokrišņu caurtecēšanu; ja esošā situācija saglabāsies, tad ēkas konstrukcijas turpinās bojāties (sk. lietas 15.lpp.). Minētajā atzinumā arī norādīti konstatētie konstrukciju defekti, piemēram, bojātais skārds nomainīts nepilnā apjomā, daudzviet palicis ugunsgrēkā bojātais jumta skārds, retinātajā dēļu klājā vietām atstāti ugunsgrēkā degušie materiāli, jaunie dēļi pienagloti haotiski, vāji apstrādāti ar antipirēniem, dēļu sāni nav apstrādāti; atstātas apogļojušās degušās spāres, to apstrāde ar antipirēniem pēc degšanas nav veikta u.c.

Pārvaldnieks, kura laikā jumts tika atjaunots, 2006.gada maijā atteicās no mājas apsaimniekošanas, bet jauns līgums ar citu pārvaldnieku noslēgts tikai 2006.gada augustā. Pieteicēja ieskatā, viņa darbības bijušas vērstas uz citu personu dzīvības apdraudējuma novēršanu. Tiesa piekrīt Administratīvās komisijas apgalvojumam, ka šādu citu personu dzīvības apdraudējumu var novērst ar citiem līdzekļiem, piemēram, aizslēdzot bēniņu ieeju un izliekot brīdinājumu, ka jumta segums ir bojāts un ka var tikt apdraudēta mājas iedzīvotāju (kopīpašnieku) dzīvība, atrodoties bēniņu telpā.

Mājai nepiederošu personu iekļūšana bēniņu telpās var tikt nodrošināta arī ar dzīvojamās mājas ārdurvju kodu. Tiesas ieskatā patiesais lappuse 5 no 7 pieteicēja uzsākto būvdarbu mērķis bija pasargāt no bojāšanās savu īpašumu – dzīvokli Nr.24, kurš atrodas zem bēniņiem. No visa iepriekš minētā tiesa secina, ka personu dzīvības un īpašuma „apdraudētājs” bijis dzīvojamās mājas nekvalitatīvais jumta segums. Tiesa nekonstatē, ka šim „apdraudētājam” ar pieteicēja darbībām ir nodarīts kāds kaitējums, kā tam jābūt saskaņā ar LAPK 17.pantu.

Tieši otrādi, ar pietiecēja darbībām, neatļauti izbūvējot bēniņu telpas, kas ir mājas iedzīvotāju kopīpašums, tiek apdraudētas pārējo mājas kopīpašnieku tiesības. [11.3] Tādējādi tiesa atzīst, ka LAPK 17.pants šajā gadījumā nav piemērojams.

[12] Ar Administratīvās komisijas lēmumu pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 400 apmērā saskaņā ar LAPK 152.panta pirmo daļu. Tiesa secina, ka minētā tiesību norma paredz naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Pieteicējs norādījis, ka viņaprāt, minētais sods ir nesamērīgs. [12.1] Tiesa konstatē, ka Administratīvā komisija pārsūdzētajā lēmumā ir ņēmusi vērā šādus lietderības apsvērumus soda Ls 400 apmērā piemērošanai:

1) pārkāpums ir veikts apzināti;

2) vainīgais nožēlo izdarīto;

3) prettiesiskā rīcība ir turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt – netiek izpildīts Būvvaldes atzinums Nr.74-L, kurā noteikts, ka nekavējoties jāpārtrauc visi būvdarbi. Tiesa secina, ka no visiem lietas materiāliem kopumā ir secināms, ka J.M. darbības, izbūvējot bēniņu telpā starpsienas, ir bijusi apzināta. Administratīvā komisija ir konstatējusi atbildību mīkstinošu apstākli, tātad pieteicējam labvēlīgu apstākli, proti, to, ka pieteicējs nožēlo izdarīto. [12.2] Attiecībā par būvdarbu turpināšanu tiesa secina, ka Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada 7.septembra vēstulē Nr.2.3.-DA-06-2460-ap norādīts, ka ir pierādījumi, kas netieši liecina par būvdarbu turpināšanu pēc Būvvaldes atzinuma Nr.59-L par būvdarbu pārtraukšanu.

Pārbaudījusi Būvvaldes atzinuma Nr.59-L saturu, tiesa konstatē, ka atzinuma 3.sadaļā norādīts fakts: „Būvdarbi veiktie saskaņā ar akceptēto projektu: durvis kāpņu telpās un uzsākta šķērssienas izbūve”. Atzinuma 4.sadaļā citastarp norādīts, ka jāpārskaņo projekts būvvaldē līdz 2006.gada 1.septembrim. Tiesa nekonstatē, ka šajā atzinumā tiešā tekstā būtu uzlikts pienākums J.M. pārtraukt uzsāktos būvdarbus. To netieši var secināt vienīgi no būvinspektora uzliktā pienākuma pārskaņot būvprojektu, jo īpaši, ja ņem vērā paša pieteicēja norādīto tiesas sēdē, ka šķērssienu izbūves platība atšķiras no tās, kāda pastāvēja pirms ugunsgrēka.

Tiesas ieskatā, minētais arī apliecina iemeslu būvprojekta pārskaņošanai. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka šāda būvniecība ir bez saskaņota būvprojekta un līdz ar to nav pieļaujama. Atkārtoti apsekojot mājas bēniņu telpas, ar Būvvaldes atzinumu Nr.74-L konstatēts, ka būvdarbi turpinās, par ko liecina arī 2006.gada 4.augusta sastādītais akts. 2004.gada 4.augustā nama /adrese/ dzīvokļa Nr.27 īpašnieks R.I. un nama pārvaldnieks A.Dz. konstatējuši, ka dzīvoklī /adrese/ guļamistabas griestos aptuveni 100 mm no istabas gala sienas un 3500 mm no istabas ārējās sienas ir vērojams svaigs urbums ar diametru 6-8 mm.

Ņemot vērā urbuma atrašanās vietu bēniņos, ir konstatēts, kas tas atrodas J.M. izbūvētajā nama bēniņu daļā. Pieteicēja norādītais tiesas sēdē, ka minētais urbums ir kaimiņu inscenējums, kas vērsts pret pieteicēju, kā tas ir bijis citos gadījumos, tiesas ieskatā ir tikai pieteicēja pieņēmums un to nevar ņemt vērā. [12.3] Ņemot vērā to, ka pieteicējs atzinis izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā, ka veikto būvdarbu projekts netika pārskaņots Būvvaldē, ievērojot, ka ir pierādīts, ka pārkāpums ir bijis ilgstošs un turpināts pēc Būvvaldes atzinuma Nr.59-L sastādīšanas, kā arī ņemot vērā paša pārkāpuma raksturu – būvniecība bez akceptēta būvprojekta – kas šajā konkrētajā gadījumā aizskar citu kopīpašnieku kopīpašuma tiesības, tiesa atzīst, ka minētais naudas sods Ls 400 apmērā ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

lappuse 6 no 7 [13] Administratīvās komisijas lēmuma 2.punktā norādīts, ka saskaņā ar LAPK 40.pantu un Būvniecības likuma 13.panta pirmo un piekto daļu uzlikt pienākumu J.M. izpildīt Rīgas pilsētas Būvvaldes atzinumu Nr.045-L, kurā ir noteikts, ka nekavējoties ir jāpārtrauc visi būvdarbi, kas tiek veikti /adrese/ nama bēniņos virs 24 un 27 dzīvokļa. LAPK 40.pantā noteikts, ka administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods. Ņemot vērā, ka pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par būvdarbu veikšanu bez būvatļaujas vai akceptēta būvprojekta, pieteicējam pamatoti uzlikt par pienākumu pārtraukt iesāktos būvdarbus, kā tas bija paredzēts arī Rīgas pilsētas Būvvaldes atzinumā Nr.74-L. Tiesas ieskatā Administratīvās komisijas lēmumā kļūdaini norādīts Būvvaldes atzinums 045-L, jo šāds numurs atbilst administratīvā pārkāpuma protokola numuram šajā lietā, bet šāda kļūda nenoved pie Administratīvās komisijas lēmuma prettiesiskuma.

[14] Pieteikumā norādīts, ka Administratīvās komisijas lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.pantam, jo nav norādīts, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt. Tiesa secina, ka arī šāds procesuāls pārkāpums nenoved pie lēmuma prettiesiskuma. Saskaņā ar Administratīvās procesa likuma 188.panta trešo daļu, ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. No tā secināms, ka pārsūdzības kārtības nenorādīšana administratīvajā aktā ietekmē vienīgi administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt J.M. pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.57 37-10 atcelšanu; atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmumu Nr.57 37-10

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Meldere

lappuse 7 no 7