Court dismissed defendant's failure to answer and allowed plaintiff's claim for debt and penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit a written explanation within the statutory deadline. The plaintiff successfully claimed unpaid management fees and a contractual penalty for late payment. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, the agreed penalty, and state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 pants; Civilprocesa likuma 195 pants: Failure to submit a written explanation within the court-set deadline results in the dismissal of the defendant's defense, allowing the court to rule on the plaintiff's claim based on the submitted evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31330914
Lietas arhīva Nr. C-0602-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Madonā, 2014. gada 10. novembrī
Madonas rajona tiesas tiesnesis D.P.Kļaviņš,
2014. gada 10. novembrī izskatot rakstveida procesā Madonā, Avotu ielā 8, maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Māju Apsaimniekošana” maza
apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu,
k o ns t a t ē j a
2014. gada 18. jūlijā Madonas rajona tiesā saņemta maksātnespējīgās akciju sabiedrības (turpmāk tekstā MAS) „Māju apsaimniekošana”
(turpmāk arī – prasītājs) maksātnespējas procesa administratora /pers. C/ maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam /pers. B/ piedzer dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/.
Starp pusēm 2007. gada 20. februārī esot noslēgts Kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 6313, kur 2.1. punktā ir noteikts, ka
īpašnieks apņemas segt dzīvojamās mājas apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli
īpašumā esošo telpu lielumam atbilstošai izdevumu daļai. Atbilstoši 2.2. punktā noteiktajam, papildus apsaimiekošanas maksai īpašnieks veic maksājumus
par komunālajiem pakalpojumiem un 2.5. punktā ir noteikts maksājumu termiņš- rēķini ir jāapmaksā līdz katra mēneša pēdējam kalendārajam datumam.
Atbilstoši līguma noteikumiem prasītāja esot veikusi pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus dzīvojamā mājā /adrese/ un piestādījusi
dzīvokļu īpašniekiem rēķinus. Atbildētājs neesot apmaksājis rēķinus par periodu no 2009. gada janvāra līdz 2009. gada oktobrim un pamatparāda
summa sastāda EUR 826.66. Prasītājs esot vairākkārtīgi atgādinājis atbildētājam par nenokārtotajām saistībām tomēr parāds neesot segts.
Saskaņā ar līguma 2.6. punktu prasītāja aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu 0.3% apmērā no kavējuma summas par katru kavējuma dienu, kas
par laika periodu no 2009. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 14. jūlijam sastādījusi EUR 2409.25. Prasītāja līgumsodu samazinājusi līdz pamatparāda
summai- EUR 826.66.
Pamatojoties uz Civillikuma (redakcijā līdz 2011. gada 31. janvārim) 1578.-1590. pantiem, 1716., 1720. pantiem, lūgts piedzīt no atbildētāja
pamatparādu EUR 826.66, līgumsodu EUR 826.66, kā arī noteikt MAS “Māju Apsaimniekošana” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos nokavējuma procentus
Prasības pieteikumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Kā redzams no lietas materiāliem, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2014. gada 24. martā Rīgas pilsētas Zemgales rajona
tiesa atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi izsūtījusi prasības pieteikumu, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014. gada
23.aprīlim, izskaidrojot atbildētāja tiesības.
Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro
daļu tas nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Lai panāktu ātrāku lietas izskatīšanu 2014. gada 7. jūlijā civillieta Nr. C31330914, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu nodota
izskatīšanai Madonas rajona tiesai.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā.
Civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā bez pušu piedalīšanās 2014. gada 10. novembrī Madonas rajona tiesā.
Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā šādu
apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus
šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A//pers. B/ nodibinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu
/adrese/, kadastra Nr./numurs B/(7.-8. l.l.). Dzīvojamās mājas /adrese/, kur atrodas atbildētājam piederošs dzīvokļa īpašums prasītājs veicis nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu.
AS “Māju Apsaimiekošana” administratora /pers. C/ 2014. gada 14. februāra izziņā norādīts, ka AS “Māju serviss KSA” tiesiskās aizsardzības
procesa laikā mainījusi nosaukumu uz AS “Māju apsaimniekošana” (24. l.l.).
No lietas materiāliem izriet, ka 2007. gada 20. februārī starp AS “Māju serviss KSA” un /pers. B/, kā dzīvokļa /adrese/ īpašnieku noslēgts
Kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 63/3 (6. l.l.)
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem (10.-20. l.l.), atbildētājam izveidojies parāds EUR 826.66
apmērā. Rēķini par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem izrakstīti /pers. B/.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa un 12.panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos
izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai. Saskaņā ar 12.panta ceturto daļu dzīvokļa
īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Saskaņā ar 12.panta piekto daļu minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi
no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai
ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Ar 2007. gada 20. februāra Kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. 6313 atbildētājam pielīgts pienākums segt dzīvojamās
mājas apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli īpašumā esošo telpu lielumam atbilstoši
izdevumu daļai (līguma 2.1. punkts).
Atbilstoši līguma 2.2. punktam papildus apsaimniekošanas maksai dzīvokļa īpašniekam jāveic maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem,
savukārt līguma 2.5. punktā noteikts, ka apsaimniekošanas izdevumi, komunālie un citi atrunātie maksājumi īpašniekam jāapmaksā par tekošo mēnesi ne
vēlāk kā līdz tekošā mēneša pēdējam kalendārajam datumam, apsaimniekotāja norēķinu kontā, saskaņā ar rēķinu.
Civillikuma 1828. pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai.
Ņemot vērā to, ka ir izveidojies parāds un atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ar līgumu noteikts pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tiesa atzīst, ka par labu prasītājam no atbildētājas piedzenams pamatparāds EUR 826.66.
Līgumsoda piedziņu prasītāja pamatojusi ar 2007.gada 20. februāra Kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 2.6.punktu, kur puses
vienojušās, ka par maksājumu kavējumu īpašnieks maksā līgumsodu 0,3 % apmērā no kopējā parāda summas par katru kavējuma dienu.
Tiesa atzīst, ka ar pušu starpā noslēgto apsaimniekošanas līgumu atbildētājs nodibinājis un uzņēmies saistību maksāt līgumsodu, līdz ar ko prasītājs
pamatoti lūdz tiesu piedzīt līgumsodu par neizpildīto saistību. Atbildētājs līgumsoda maksāšanas pamatu nav apstrīdējis. Tiesā nav celti iebildumi par
aprēķinātā līgumsoda apmēru, līdz ar ko arī tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja veikto līgumsoda aprēķinu.
Tiesa konstatēja saistību neizpildes nokavējumu, tādējādi atzīstams, ka atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu prasītājas norādītajā apmērā
EUR 826.66, par laika periodu no 2009. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 14. jūlijam.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās
parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta
gadā.
Tā kā prasītājs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, ceļot prasību par parāda piedziņu, no tiesas izdevumu samaksas
bija atbrīvots, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, kā to paredz Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktā noteikto valsts nodeva, kas piedzenama no atbildētāja par labu
valstij ir EUR 248.00 .
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi,
līdz ar ko no atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi EUR 3.91 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587. panta, 1833. panta, Civilprocesa likuma 97. panta, 193. panta, 250.25 panta,
250. panta un 250.27 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt MAS „Māju Apsaimniekošana” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu MAS „Māju Apsaimniekošana”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
pamatparādu EUR 826.66 apmērā un līgumsodu EUR 826.66 apmērā, kopā EUR 1653.32 (viens tūkstotis seši simti piecdesmit trīs euro un trīsdesmit
divu centu ) apmērā.
Atzīt MAS „Māju Apsaimniekošana”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas, tas ir, no EUR 826.66 (astoņi simti divdesmit sešiem euro un sešdesmit sešiem centiem
), ņemot vērā Civillikuma 1763. panta nosacījumus.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 248.00 (divi simti četrdesmit astoņu euro 00 centu)
apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3.91 (trīs euro deviņdesmit viens cents) , nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā
maksājuma veikšanu ir iesniedzams Madonas rajona tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
Madonas rajona tiesā.
Tiesnesis D.P.Kļaviņš