Court allowed landlord's small claims suit for unpaid rent and services against tenant who failed to respond.

Civillieta Nr.C12198117

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2017.gada 23.augustā

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 10.maijā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” (turpmāk – SIA „Krāslavas nami”) cēla tiesā prasību pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Krāslavas novada domes 2014.gada 20.marta lēmumu

(protokols Nr.4, 4.§), 2014.gada 2.oktobrī SIA „Krāslavas nami” noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1825 ar /pers. A/. Saskaņā ar līguma

nosacījumiem atbildētāja pienākums ir veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

30.datumam. Pakalpojumu izmantošanas periodā starp pusēm nav radies strīds par sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu vai konstatēti citi apstākļi, kas

būtu par pamatu atbildētāja tiesībām kavēt rēķinu apmaksu par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Laika posmā no 2015.gada

1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim atbildētājs līgumā noteiktās saistības nepildīja. Tādā veidā 2017.gada 10.maijā konstatēts īres maksas parāds un

maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, parāds, kopā 878,91 euro. SIA „Krāslavas nami” ar SIA „DOVA”, kas ir sadzīves

atkritumu izvešanas pakalpojuma sniedzējs, 2008.gada 1.februārī noslēdza vienošanos par parādu piedziņas tiesību ar visām blakus tiesībām nodošanu

SIA „Krāslavas nami”. Reorganizācijas ceļā SIA „Krāslavas nami” 2016.gada 2.decembrī pārņēma SIA „Krāslavas ūdens” līgumu saistības. Lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 878,91 euro par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim, nokavējuma

likumiskos procentus 31,52 euro par periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim, valsts nodevu 136,56 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,30 euro.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu. Tiesas nosūtītos dokumentus atbildētājs deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmis, kas

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Līdz ar to, atzīstams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrās daļas prezumpcijai dokumenti

atbildētājam izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, 2017.gada 19.jūlijā pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā,

tas ir – 2017.gada 23.augustā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā. Tāpat, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 113.pants nosaka, ka īrnieka nodrošināšana ar apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves

atkritumu izvešanu ir pamatpakalpojums.

Lietas materiāli apliecina, ka 2014.gada 2.oktobrī starp SIA „Krāslavas nami” un /pers. A/ tika noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas īres līgums

Nr.1825 par dzīvokļa /adrese/ īri.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.punktu īres maksa jāmaksā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam un maksa par pakalpojumiem –

apkuri, gāzi, karsto ūdeni, sadzīves atkritumu izvešanu, patstāvīgo maksu par karsto ūdeni, jāmaksā izīrētājam vienlaicīgi ar īres maksu.

Lietas materiāli apliecina, ka SIA „Krāslavas nami” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju Nr./adrese/, kurā atrodas atbildētāja dzīvoklis.

Lietas materiālos esošā SIA „Krāslavas nami” 2017.gada 10.maija izziņa Nr.13 apliecina, ka par aprēķinātiem un apmaksātiem pakalpojumiem

dzīvoklim Nr.47, /adrese/, īres maksas parāds – 240,08 euro, parāds par siltumenerģiju – 503,15 euro, parāds par sadzīves atkritumu izvešanu – 21,45

euro, parāds par ūdens un kanalizāciju – 74,23 euro, parāds par gāzi 26,85 euro, nodokļa parāds par nekustamo īpašumu – 4,20 euro, parāds par

elektroenerģiju koplietošanas telpās – 8,95 euro, parāds izveidojies laika periodā no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Lietas izskatīšanā gūti pierādījumi, ka prasītāja atbildētāja dzīvoklim piegādāja siltumenerģiju un nodrošināja komunālos pakalpojumus, savukārt,

atbildētājs nav sedzis īres maksu, lai gan viņam bija nodrošinātas tiesības lietot īrēto dzīvokli, nav norēķinājies par komunālajiem pakalpojumiem pilnā

apmērā. Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenams galvenais parāds 878,91 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 31,52 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz

2017.gada 30.aprīlim.

Ar procentiem, atbilstoši Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējuma samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietas materiāli apliecina, ka prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 31,52 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada

1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto likumisko nokavējuma procentu apmēru, kā arī atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķināto

procentu apmēru. Līdz ar to, tiesa prasītājas norādītos procentus un to aprēķinu atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas norādītajā – 31,52 euro

apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Atbildētājs nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniedzis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parāds būtu samaksāts. Līdz ar to

tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams maksājumu parāds par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem 878,91 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim un likumiskie nokavējuma

procenti 31,52 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 136,56 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 un 250.27, pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami”, reģistrācijas Nr.45903001693, labā

parādu par komunālajiem pakalpojumiem 878,91 euro (astoņi simti septiņdesmit astoņi euro 91 cents), kas aprēķināts par laika periodu no 2015.gada

1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim, likumiskos 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu 31,52 euro (trīsdesmit viens euro 52 centi), kas

aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.aprīlim, tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 136,56 euro (viens simts

trīsdesmit seši euro 56 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi) apmērā, kopā – 1050,29 euro (viens tūkstotis

piecdesmit euro 29 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami”,

reģistrācijas Nr.45903001693, kontā LV79HABA0551032124704, AS „Swedbank”.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2017.gada 23.augusta Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa