Court orders bank to collect debt from guarantor if primary debtor cannot pay under Latvian Civil Law.

ECLI:LV:RIRT:2019:1003.C33613918.2.S

Lietas arhīva Nr. C-2388-19/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 3.oktobrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese I.Bāliņa,

ar sekretāri A.Bukbārdi,

piedaloties prasītājas akciju sabiedrības “Citadele banka” pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Citadele banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Akciju sabiedrība “Citadele banka” (turpmāk – prasītāja) 2018.gada 14.decembrī, ar papildinājumiem 2019.gada 23.augustā, vērsusies

tiesā ar prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – atbildētāji) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasītāja, pamatojoties uz Kredīta līguma, Ieķīlājuma līguma, 1.Vienošanās un Galvojuma, Civillikuma 1., 1587.-1590., 1692., 1698.,

1702.panta otro daļu, 1753., 1756., 1759., 1764., 1765., 1828., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 27.panta otro daļu, 33., 34.panta pirmās

daļas 1.punkta b)apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 128.-130., 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

no atbildētājas /pers. C/ par labu prasītājai kopējo parādu 7010,78 euro, kas sastāv no: neatmaksātā kredīta summas 6524,80 euro, līgumiskajiem

procentiem 144,06 euro, apdrošināšanas prēmijas 23,37 euro, likumiskajiem procentiem 318,55 euro; līgumsodu 30,08 euro apmērā par laika periodu

no 2018.gada 10.jūlija līdz 2018.gada 16.novembrim; piedzīt no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. C/

par labu prasītājai ar tiesāšanos saistītos izdevumus; noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no

atbildētājas /pers. C/ likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās kredīta summas 6524,80 euro līdz sprieduma izpildes dienai.

[1.2.] Prasībā norādīts, ka 2007.gada 27.martā akciju sabiedrība (turpmāk - AS) “Parex banka” (ar 2012.gada 10.maiju akciju sabiedrība

“Reverta”) un atbildētājs /pers. B/ noslēdz Kredīta līgumu Nr.2.1.15.1.8.-07/158 (turpmāk – Kredīta līgums), saskaņā ar kuru AS “Parex banka”

piešķīra atbildētājam /pers. B/ kredītu 14 000 euro apmērā ar galīgā norēķina dienu 2017.gada 26.martu (ieskaitot).

Atbildētāja/pers. B/ no Kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2007.gada 27.martā AS “Parex banka” un atbildētājs /pers. B/

noslēdza Ieķīlājuma līgumu Nr.2.1.15.1.8.-07/158-IE1 (turpmāk – Ieķīlājuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. B/ ieķīlāja par labu AS “Parex

banka” viņam piederošo nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru /numurs A/ar kopējo platību 0,0601 ha un uz zemes

gabala esošām ekspluatācijā nenodotām ēkām: dārza mājas un trim palīgceltnēm, kas atrodas /īpašuma adrese/., kadastra numurs /numurs A/, ierakstīts

Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Olaines pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/(turpmāk – Nekustamais īpašums). Uz minēto

īpašumu tika nostiprināta hipotēka par labu AS “Parex banka”.

Atbildētāja/pers. B/ no Kredīta izrietošo saistību pret AS “Parex banka” pastiprināšanai AS “Parex banka” tika iesniegts atbildētājas

/pers. C/ 2007.gada 27.marta Galvojuma līgums Nr.2.1.15.1.8.-07/158-GL1 (turpmāk – Galvojums), saskaņā ar kuru atbildētāja /pers. C/ uzņēmās kā

pats parādnieks atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, tajā skaitā – ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī par procentiem un

līgumsodu, kā arī visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar atbildētāja /pers. B/ parādu.

[1.3.] AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, ir nodevusi prasītājai savas tiesības un saistības, kas

izriet no Kredīta līguma, Ieķīlājuma līguma un Galvojuma.

[1.4.] 2017.gada 28.martā prasītājs un /pers. B/ noslēdza Vienošanās Nr.1 par Kredīta līguma grozījumiem (turpmāk – 1.Vienošanās), saskaņā

ar kuru līgumslēdzējas puses noteica, ka 1.Vienošanās noslēgšanas brīdī neatmaksātās kredīta summas sastādīja 7448,16 euro, galīgā norēķina diena tika

noteikta 2027.gada 26.marts, kā arī tika grozīti vairāki Kredīta līguma punkti.

Prasītāja konstatē, ka atbildētājs /pers. B/ ir pieļāvis Kredīta līguma (1.Vienošanās redakcijā) 6.1.punktā minēto apstākļu iestāšanos un

tieši – uz Kredīta līguma saistību nodrošinājumu, tas ir Nekustamo īpašumu, ir vērsts trešās personas prasījums – Olaines pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs C/ir ierakstīta piedziņas atzīme 166 490,79 euro apmērā par labu AS “Swedbank”, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona

tiesas 2008.gada 19.martā izsniegto izpildu rakstu lietā Nr.3-12-407/2/08.

Ņemot vērā minēto, prasītāja nosūtīja atbildētājiem 2018.gada 27.aprīļa paziņojumu par uzņemot saistību izpildi, ar kuru uzaicināja

atbildētājus novērst trešās personas prasījumu uz Nekustamo īpašumu vai vienoties ar prasītāju par saistību izpildes papildus nodrošinājumu. Atbildētāji

trešo personu prasījumus nenovērsa, kā arī nevienojās ar prasītāju par saistību izpildes papildus nodrošinājumu.

[1.5.] Prasītāja konstatēja, ka atbildētājs /pers. B/ ir pieļāvis Kredīta līguma (1.Vienošanās redakcijā) 6.1.punktā minēto apstākļu iestāšanos un

tieši – tika kavēti Kredīta līgumā paredzēto maksājumu samaksas termiņi ilgāk par 60 dienām, kā rezultātā atbildētājam /pers. B/ izveidojās maksājumu

parāds pret prasītāju.

Prasītāja nosūtīja atbildētājiem 2018.gada 16.paziņojumu par uzņemot saistību izpildi un jaunās galīgās norēķinu dienas noteikšanu.

Paziņojumā prasītāja uzaicināja abus atbildētājus samaksāt savu tekošo parādu, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja tekošais parāds netiks

samaksāts, prasītāja, pamatojoties uz Kredīta līguma (1.Vienošanās redakcijā) 6.1.1.punktu, nosaka jaunu galīgā norēķina dienu no Kredīta līguma

izrietošo saistību pilnīgai izpildei, proti 2016.gada 16.novembris (ieskaitot).

Ņemot vērā, ka 2018.gada 16.novembrī (ieskaitot) ar Kredīta līgumu uzņemtās saistības netika izpildītas, 2018.gada 16.novembrī ir

iestājusies Kredīta līguma galīgā norēķinu diena. Atbildētāji nav veikuši pilnu saistību, kas izriet no Kredīta līguma atmaksu.

[2] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve lūdz apmierināt prasību uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien

saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa konstatē, ka atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma

prasībām. Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[4] Prasītāja lūdz piedzīt neatmaksāto kredīta summu 6524,80 euro apmērā.

Lietā nav strīda, ka 2007.gada 27.martā akciju sabiedrība (turpmāk - AS) “Parex banka” (ar 2012.gada 10.maiju akciju sabiedrība “Reverta”) un

atbildētājs /pers. B/ noslēdz Kredīta līgumu Nr.2.1.15.1.8.-07/158 (turpmāk – Kredīta līgums), saskaņā ar kuru AS “Parex banka” piešķīra atbildētājam

/pers. B/ kredītu 14 000 euro apmērā ar galīgā norēķina dienu 2017.gada 26.martu (ieskaitot) (lietas 11.-17.lapa, I sējums).

Konta izraksts apstiprina, ka atbildētājs ir izmantojis piešķirto kredītu (lietas 36.-155.lapa, I sējums).

[4.1] Lietā nav strīda, ka AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, ir nodevusi akciju sabiedrībai

“Citadele banka”, savas tiesības un saistības, kas izriet no augstāk minētā kredīta līguma, vienošanās Nr.1 pie Kredīta līguma, ieķīlājuma līguma un

galvojuma.

Saskaņā ar Kredīta līguma 1.5.4.punktu atbildētājs apņēmās līdz 2017.gada 26.martam (ieskaitot) pilnībā atmaksāt prasītājai saņemto un

neatmaksāto kredītu, kā arī procentus par kredīta lietošanu un visus citus kredīta līgumā noteiktos maksājumus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs veica Kredīta līgumā noteiktos maksājumus Kredīta līguma noteiktajā termiņā daļēji, kā rezultātā

atbildētājam izveidojās maksājumu parāds.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 28.martā prasītāja un /pers. B/ noslēdza Vienošanās Nr.1 par Kredīta līguma grozījumiem (turpmāk –

1.Vienošanās), saskaņā ar kuru līgumslēdzējas puses noteica, ka 1.Vienošanās noslēgšanas brīdī neatmaksātās kredīta summas sastādīja 7448,16 euro,

galīgā norēķina diena tika noteikta 2027.gada 26.marts, kā arī tika grozīti vairāki Kredīta līguma punkti (lietas 27.lapa, I sējums).

Tāpat tiesa konstatē, ka atbildētājs /pers. B/ ir pieļāvis Kredīta līguma (1.Vienošanās redakcijā) 6.1.punktā minēto apstākļu iestāšanos un tieši – uz

Kredīta līguma saistību nodrošinājumu, tas ir Nekustamo īpašumu, ir vērsts trešās personas prasījums – Olaines pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs C/ir ierakstīta piedziņas atzīme 166 490,79 euro apmērā par labu AS “Swedbank”, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

2008.gada 19.martā izsniegto izpildu rakstu lietā Nr.3-12-407/2/08.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja nosūtīja atbildētājiem 2018.gada 27.aprīļa paziņojumu par uzņemot saistību izpildi, ar kuru

uzaicināja atbildētājus novērst trešās personas prasījumu uz Nekustamo īpašumu vai vienoties ar prasītāju par saistību izpildes papildus nodrošinājumu

(lietas 156.lapa, I sējums).

Lietā nav strīda, ka prasītāja 2018.gada 16.oktobrī nosūtījusi atbildētājiem paziņojumu par uzņemto saistību izpildi un jaunās galīgās

norēķinu dienas noteikšanu (lietas 159.-160.lapa, I sējums).

[5] Kredīta līguma 6.1.punkts noteic, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji noteikt jaunu galīgā norēķina dienu, nosūtot paziņojumu ne mazāk kā 7

(septiņas) dienas iepriekš. Atbilstoši Kredīta līguma noteikumiem (Kredīta līguma II daļa), galīgā norēķinu diena ir kredīta līgumā minētais vai saskaņā ar

kredīta līguma noteikumiem prasītāja noteiktais saistību izpildes termiņš, līdz kuram atbildētājam ir jāatmaksā prasītājam saņemtais un neatmaksātais

kredīts un jāsamaksā prasītājam procenti un citi kredīta līgumā noteiktie maksājumi pilnā apmērā. Paziņojumā prasītāja uzaicināja samaksāt tekošo

parādu, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja tekošais parāds netika samaksāts, prasītāja, pamatojoties uz Kredīta līguma 6.1.1.punktu, nosaka jaunu

galīgā norēķina dienu no kredīta līguma izrietoši saistību pilnīgai izpildei, proti, 2018.gada 16.novembri (ieskaitot). Ņemot vērā to, ka 2018.gada

16.novembrī (ieskaitot) ar kredīta līgumu uzņemtās saistības netika izpildītas, 2018.gada 16.novembrī iestājās Kredīta līguma galīgā norēķina diena, ko

atbildētāji nav apstrīdējuši.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[6] Atbildētājs nav atmaksājis pamatparādu 6524,80 euro apmērā.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu apmaksājis parādu 6524,80 euro apmērā. Līdz prasības izskatīšanas dienai atbildētājs, saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu, nav iesniedzis pierādījumus parāda atmaksai. Līdz ar tiesa konstatē, ka parāds nav pilnīgi apmaksāts.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka ir iegūti pierādījumi tam, ka starp pusēm ir bijis tiesīgi noslēgts aizdevuma līgums un ka atbildētājs nav pildījis

šā līguma nosacījumus – atbildētājs nav atmaksājis parāda pamatsummu pilnā apmērā, kas dod pamatu apmierināt prasību par parāda pamatsummas

6524,80 euro apmērā piedziņu.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus 144,06 euro par laika periodu no 2018.gada 10.jūnija līdz 2018.gada 16.novembrim.

Līguma 1.4.1.punkts paredz, ka par kredīta lietošanu jāmaksā mainīgā procentu likme gadā, kas sastāv no nemainīgās daļas – 3% un

mainīgās daļas EUR 6 mēnešu LIBOR likme, kas līguma noslēgšanas dienā ir 4,02% (lietas 11.lapa, I sējums).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Parāda summas aprēķins apliecina, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumiskos procentus 144,06 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no

2018.gada 10.jūnija līdz 2018.gada 16.novembrim.

Ņemot vērā, ka puses vienojušās par līgumisko procentu samaksu, un atbildētājs nav pierādījis to samaksu, tiesa atzīst aprēķinu par pamatotu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka līgumiskie procenti piedzenami prasītājas norādītajā 144,06 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no

2018.gada 10.jūnija līdz 2018.gada 16.novembrim.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt apdrošināšanas prēmiju 23,37 euro apmērā.

Līguma 5.3.punkts noteic, ja klients savlaicīgi neizpilda savas līguma 5.1.3.punktā noteiktās saistības, bankai ir tiesības, bet tai nav

pienākuma pašai veikt nodrošinājuma priekšmeta apdrošināšanu.

Lietā nav strīda, ka prasītāja atbilstoši līguma 5.3.punktam ir veikusi nodrošinājuma priekšmeta apdrošināšanu, tādējādi lūdz piedzīt

apdrošināšanas prēmiju 23,37 euro apmērā.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apdrošināšanas prēmija piedzenami prasītājas norādītajā 23,37 euro apmērā, kas aprēķināta atbilstoši līguma

5.3.punktam.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 30,08 euro apmērā par laika periodu no 2018.gada 10.jūlija līdz 2018.gada 16.novembrim.

Ar līguma 6.2.punktu puses vienojušās, ka atbildētājs par maksājumu kavējumu maksā prasītājam līgumsodu 0,25% apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Ņemot vērā, ka puses vienojušās par līgumsoda samaksu, un atbildētājs nav pierādījis to samaksu, tiesa atzīst aprēķinu par pamatotu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams prasītājas norādītajā 30,08 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2018.gada

10.jūlija līdz 2018.gada 16.novembrim.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus 318,55 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no

2018.gada 17.novembra līdz 2019.gada 9.septembrim.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Parāda summas aprēķins apliecina, ka prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 318,55 euro apmērā, kas aprēķināti par laika

periodu no 2018.gada 17.novembra līdz 2019.gada 9.septembrim.

Tiesa, ņemot vērā maksājumu nokavējumu no atbildētāja puses, likumisko nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu, un nekonstatējot

kļūdas aprēķinos, par piedzenamu no atbildētāja.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka likumiskie nokavējuma procenti piedzenami prasītājas norādītajā 318,55 euro apmērā, kas aprēķināti par laika

periodu no 2018.gada 17.novembra līdz 2019.gada 9.septembrim.

[11] Prasībā lūgts atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatsummas parāda.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

[12] Prasītāja lūdz piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. B/, piedzīt no /pers. C/, par labu prasītājai kopējo parādu 7010,78

euro, kas sastāv no neatmaksātā kredīta summas 6524,80 euro, līgumiskajiem procentiem 144,06 euro, līgumsoda 30,08 euro apmērā, apdrošināšanas

prēmijas 23,37 euro, likumiskajiem procentiem 318,55 euro; noteikt prasītājai tiesības saņemt piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers.

B/, no /pers. C/, likumiskos procentus 6% no simta gadā no neatmaksātās kredīta summas 6524,80 euro apmērā par laika posmu līdz sprieduma

izpildei.

Civillikuma 1702.pants noteic, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja /pers. B/ no Kredīta izrietošo saistību pret AS “Parex banka” pastiprināšanai AS “Parex banka” tika

iesniegts atbildētājas /pers. C/ 2007.gada 27.marta Galvojuma līgums Nr.2.1.15.1.8.-07/158-GL1 (turpmāk – Galvojums), saskaņā ar kuru atbildētāja

/pers. C/ uzņēmās kā pats parādnieks atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, tajā skaitā – ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī

par procentiem un līgumsodu, kā arī visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar atbildētāja /pers. B/ parādu (lietas 22.lapa, I sējums).

Tiesa konstatē, ka ar noslēgtu Galvojuma līgumu atbildētāja /pers. C/ ir uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka parāda piedziņas neiespējamības gadījumā kredīta neatmaksātā kredīta summa 6524,80 euro, līgumiskie

procenti 144,06 euro, līgumsods 30,08 euro apmērā, apdrošināšanas prēmija 23,37 euro, likumiskie procenti 318,55 euro apmērā piedzenama no

atbildētājas /pers. C/, kā arī nosakāmas prasītājai tiesības piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6%

no simta gadā no neatmaksātās kredīta summas 6524,80 euro apmērā par laika posmu līdz sprieduma izpildei.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tādējādi no atbildētāja /pers. B/, piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no /pers. C/ prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 504,60

euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro apmērā (lietas 9.-10.lapa).

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, piedzīt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas numurs 40103303559, pamatparādu 6524,80 euro, līgumiskos procentus

144,06 euro par laika periodu no 2018.gada 10.jūnija līdz 2018.gada 16.novembrim, līgumsodu 30,08 euro apmērā par laika periodu no 2018.gada

10.jūlija līdz 2018.gada 16.novembrim, apdrošināšanas prēmiju 23,37 euro, likumiskos procentus 318,55 euro par laika periodu no 2018.gada

17.novembra līdz 2019.gada 9.septembrim, samaksāto valsts nodevu 504,60 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro apmērā, parāda

samaksu veicot uz prasītājas norādīto kontu LV88PARX0001769230006.

Noteikt akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas numurs 40103303559, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, 6%

(sešus procentus) gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas 6524,80 euro apmērā.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, bet lietas dalībnieks,

kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa