Court orders payment of property management debt, contract penalty, and statutory interest to housing management company.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the housing management company, ordering the individual defendant to pay the outstanding debt, contract penalty, and statutory interest. The defendant failed to make full payments for property maintenance and utilities, creating a liability for damages under the Civil Law. Consequently, the court awarded the principal amount, the agreed penalty calculated at 0.3% per day, and legal interest rates for the delay period.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that a debtor incurring a debt for property management and utilities is liable for the principal sum, contractually agreed penalties, and statutory interest for delay, even without a specific interest agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32251916
Lietas arhīva Nr. C-0742-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017. gada 25.janvārī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,
ar tiesas sēdes sekretāri E.Priedi,
piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA /Nosaukums R/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
SIA /Nosaukums R/ cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
maksas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, norādot, ka SIA /Nosaukums R/ (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/)
apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes
lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.
Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju par īpašumu no 2002.gada 18.aprīļa atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz /adrese/.
2006.gada 6.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums par minēto dzīvokli.
Saskaņā ar līgumu prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Pamatojoties uz 2016.gada 16.maija rēķinu
Nr.21362391/05781 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāja parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no
2014.gada novembra un uz 2016.gada 19.maiju sastādīja: pamatparāds EUR 5084,07, līgumsods EUR 508,41, likumiskie procenti EUR 242,03.
Līgumsoda aprēķins izdarīts, pamatojoties uz dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu, un saskaņā ar to aprēķināts
0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% apmērā no kopējās pamatparāda summas.
Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu.
Norāda, ka atbildētājs ir vienīgais dzīvojamā mājā, kurš nenodod ūdens skaitītāju rādījumus, līdz ar to viņam jāsedz mājas kopējā ūdens patēriņa
starpība atbilstoši 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 “Kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1.punkta noteikumiem.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likums 8.pantu, 10.pantu un Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1662., 1716., 1765., 1779., 1828.pantu,
prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 5084,07, līgumsodu EUR 508,41 un likumiskos procentus EUR 242,03, kā arī tiesāšanās
izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.
Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja un lūdza tiesu prasību apmierināt.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.
Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav
konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats
taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.
Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka, pamatojoties uz 2002.gada 18.aprīļa pirkuma līgumu, 2002.gada 3.jūnijā zemesgrāmatā ir
nostiprinātas /pers. B/ īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.33 un pie tā piederošām 4609/191825 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un
zemesgabala /adrese/ k-2, kadastra Nr./numurs A/.
2006. gada 4.decembrī starp Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ un /pers. B/ noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
līgums Nr.705.
Ar Uzņēmuma reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu Nr.6-12/167284 ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot
komercsabiedrības Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums B/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums C/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums D/, Rīgas
pašvaldības SIA /Nosaukums E/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums K/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums F/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums
G/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums H/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums I/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums J/, Rīgas pašvaldības SIA
„/Nosaukums Z/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums K/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums L/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/, Rīgas
pašvaldības SIA /Nosaukums M/, un izveidota SIA /Nosaukums R/ ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Tādējādi SIA /Nosaukums R/, kas
šobrīd apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ k-2, atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ tiesību un saistību pārņēmēju.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas
uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu
vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tādējādi /pers. B/ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/ k-2,
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis
attiecīgu līgumu.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. B/ būtu veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri un pilnā apmērā.
No lietas materiāliem pievienotā komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķina redzams, ka atbildētāja parāds par
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada oktobra līdz 2016.gada 19.maijam sastāda EUR 5084,07.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6. punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums par maksājuma kavējumu maksāt
līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Tā kā /pers. B/ nav veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu
un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ir iestājusies viņa saistība ciest līgumsodu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu viņam ir
pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu līdz 2016.gada 19.maijam, uz likuma pamata, un to apmērs
sastāda EUR 242,03.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu EUR
5084,07, līgumsodu EUR 508,41 un likumiskos procentus EUR 242,03.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 468,12 un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos
nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 5084,07.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, 93. pantu, 189.pantu, 190. pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums R/, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par mājas
apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 5084,07 (pieci tūkstoši astoņdesmit četrus euro septiņus centus), līgumsodu EUR 508,41 (pieci
simti astoņus euro četrdesmit vienu centu), likumiskos procentus par laika periodu līdz 2016.gada 19.maijam EUR 242,03 (divi simti četrdesmit divus
euro trīs centus) un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 468,12 (četri simti sešdesmit astoņus euro divpadsmit centus) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 6307,33 (seši tūkstoši trīs simti septiņus euro
trīsdesmit trīs centus).
Noteikt SIA /Nosaukums R/, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas
kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 5084,07 (pieci tūkstoši astoņdesmit četri
euro septiņi centi).
Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S.Strakše