Court fully allows small claims debt recovery for property management fees and statutory interest against a private individual.

Lietas Nr.C32361715

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 21.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāri J.Sutiku

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību pret /pers. B/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR

1199,10, likumiskos procentus EUR 763,43, tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja norāda, ka tās (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava”) apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes

lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem”

(2011,gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu no 2005.gada 19.jūlija līdz 2014.gada 26.augustam atbildētājam bija nostiprinātas

īpašuma tiesības uz /adrese/.

Nezināmu iemeslu dēļ atbildētājs nav noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par minēto dzīvokli.

Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Atbildētāja parāds pamatots ar 2014.gada 15.septembra rēķinu Nr.21376537/14091 un piedzenamās summas aprēķinu.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par

iepriekš minēto periodu.

Likumisko procentu aprēķins veikts pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu.

Prasītāja atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto

daļu.

Norāda, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada

9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās

par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto

daļu, Civillikuma 1587., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662., 1765., 1779., 1828.pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību pilnībā, pamatojoties uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem, lūdza to apmierināt.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tiesas sēdi informēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka, pamatojoties uz 2005.gada 19.jūlija pirkuma līgumu, 2005.gada 30.augustā īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu Nr./adrese/, nostiprinātas /pers. B/. Pamatojoties uz tiesas 2014.gada 15.augusta lēmumu, kas stājies spēkā 2014.gada 26.augustā, /pers. B/

īpašuma tiesība izbeigusies.

No Uzņēmuma reģistra 2014.gada 4.decembra izziņas izriet, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izveidots 2010.gada 29.decembrī,

apvienojot Rīgas pašvaldības SIA “Avota nami”, Rīgas pašvaldības SIA “Ķengaraga nami”, Rīgas pašvaldības SIA “Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības

SIA “Krasta nami”, Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs”, Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava”, Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”, SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA “Valdemāra nami”, Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA “Mežciema

namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis”,

Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”. Tādejādi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas šobrīd apsaimnieko dzīvojami māju /adrese/, atzīstama par

Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava” tiesību un saistību pārņēmēju.

No 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldība uzdevusi prasītājai un

prasītāja uzņēmās pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas, tostarp dzīvojamo māju /adrese/.

Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada

1.janvārī.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

/pers. B/ ir pienākums veikt samaksu prasītajai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu, jo no Civillikuma 1402.panta izriet, ka saistības rodas no tiesiska darījuma, neatļautas darbības vai likuma.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildīja pilnā apmērā, taču atbildētājs nesamaksāja par

saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds.

No lietas materiālos esošās piedzenamās summas aprēķina redzams, ka prasītāja par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz

2014.gada 25.augustam /pers. B/ aprēķinājusi parādu EUR 1199,10, likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

10.novembrim EUR 763,43.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem

pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, kā arī nav ieradies

uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu, jo tas veikts saskaņā ar likuma nosacījumiem un atbildētājs nav to apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu (nokavējuma

procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Civillikuma 1765.pants paredz, ka, ja darījumā nav noteikts procentu apmērs, tad tas

nolikts pa seši no simta gadā.

Ievērojot Civillikuma 1756.pantu, 1757.pantu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti prasa piedzīt no atbildētāja

likumiskos procentus, jo ir pieļauts maksājuma saistības nokavējums.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu EUR

1199,10, likumiskos procentus EUR 763,43.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 294,38, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesi” saistītie izdevumi EUR 14,94.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procents 6 % gadā no pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93., 156., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu

EUR 1199,10 (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit deviņi euro 10 centi), likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 10.novembrim EUR 763,43 (septiņi simti sešdesmit trīs euro 43 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 294,38 (divi simti

deviņdesmit četri euro 38 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro 70 centi) un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus EUR 14,94 (četrpadsmit euro 94 centi), kopā piedzenot EUR 2276,55 (divi tūkstoši divi simti septiņdesmit seši

euro 55 centi).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas EUR 1199,10 (viens

tūkstotis viens simts deviņdesmit deviņi euro 10 centi) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 4.janvārī.

Tiesnesis A.Vasiļevskis