Court convicts tax evader of tax fraud, imposes suspended sentence and fines without asset confiscation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of tax fraud and imposed a suspended prison sentence of ten months alongside a fine and an office ban. The prosecution argued the defendant evaded taxes as a company director, while the defense contested the severity of the penalty. The court ruled that the coercive measure was proportional and fair, leading to a conviction without asset confiscation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 218. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 520. pants: The court established that a suspended sentence with a fine and office ban constitutes a proportionate and fair penalty for tax fraud when no asset confiscation is applied.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K30-1579-20/4
ECLI:LV:RVPT:2020:1109.15830010717.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 9.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
tiesnese Z. Studente,
piedaloties prokuroram A. Aleksejevam,
apsūdzētā /pers. A/ aizstāvim zvērinātam advokātam A. Purmalim,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas
un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/”, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/,
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, un konkrēti:
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2010.gada 29.oktobrī Nr. /reģistrācijas
numurs/ un Nodokļu maksātāju reģistrā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. SIA „/Nosaukums/” reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa
(turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā 2013.gada 13.jūlijā.
SIA „/Nosaukums/” juridiskā adrese ir /adrese/, darbības veidi – citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, pārējo
cilvēkresursu vadība.
Laika posmā no 2015.gada 20.marta SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis bija /pers. A/. /pers. A/, būdams SIA „/Nosaukums/” faktiskais vadītājs,
kurš SIA „/Nosaukums/” ietvaros organizēja, vadīja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību – tikās ar darījumu partneriem, organizēja reālu ar
PVN apliekamu darījumu slēgšanu, to izpildīšanu un deklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID), rīkojās ar SIA „/Nosaukums/” finanšu
līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, pārvaldīja uzņēmuma grāmatvedību, kā arī sagatavoja SIA „/Nosaukums/” deklarācijas un iesniedza tās VID
Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (turpmāk – EDS).
Ievērojot iepriekš norādīto, /pers. A/, izmantojot viņa rīcībā esošos SIA „/Nosaukums/” maksāšanas līdzekļus, kā arī piekļuves datus VID EDS,
nodrošināja PVN deklarāciju iesniegšanu par SIA „/Nosaukums/” veiktajiem dalījumiem.
/pers. A/ kā SIA „/Nosaukums/” finansiāli – saimnieciskās darbības veicējam un SIA „/Nosaukums/” amatpersonai bija pienākums pārzināt un
ievērot Latvijas Republikas likumdošanas prasības par nodokļu nomaksu.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.pantu /pers. A/ kā uzņēmuma valdes loceklim un vadītājam bija pienākums „(..) aprēķināt,
maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”.
/pers. A/, būdams SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmumā faktiskais vadītājs un finansiāli – saimnieciskās darbības veicējs, kurš SIA
„/Nosaukums/” vārdā organizēja, vadīja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību, tikās ar darījumu partneriem, organizēja reālu ar PVN apliekamu
darījumu slēgšanu, to izpildīšanu un deklarēšanu VID, rīkojās ar SIA „/Nosaukums/” naudas līdzekļiem, bet aprēķinātās nodokļu un maksājumu summas
valsts budžetā labprātīgi, pilnā apmērā un termiņā nesamaksāja, un, nepildot savus, kā atbildīgās personas pienākumus, ar savu bezdarbību, neveicot
saņemto un aprēķināto PVN nomaksu, aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) nomaksu, iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (turpmāk – UN) nomaksu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) nomaksu un uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk -
UIN) nomaksu, ir izvairījies no likumos noteikto nodokļu un nodevu nomaksas valsts budžetā, tādējādi nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, kaut gan
SIA „/Nosaukums/” saņēma samaksu par darījumiem un tam bija pietiekami finanšu līdzekļu nodokļu un nodevu nomaksai.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.pantā noteikts likuma mērķis un tā darbības sfēra. Minētā panta pirmajā daļā noteikti nodokļu un nodevu
veidi un reglamentēta nodokļu un nodevu noteikšanas kārtība, to iekasēšana un piedziņa, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu
administrācijas tiesības, pienākumi un atbildība. Savukārt, šī likuma otrajā panta otrajā daļā noteikts, ka šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un
nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmajā daļa ir uzskaitīti nodokļu maksātāja vispārīgie pienākumi. Nodokļu maksātājam ir
pienākums aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 119.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa
maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
/pers. A/ par taksācijas periodiem 2016.gada novembris, decembris, 2017.gada marts, maijs, jūnijs, septembris, oktobris, elektroniski sagatavoja
iesniegšanai nodokļu administrācijai SIA „/Nosaukums/” PVN deklarācijas ar pielikumiem par katru taksācijas periodu. Tādā veidā /pers. A/ sagatavoja,
elektroniski parakstīja un iesniedza nodokļu administrācijai SIA „/Nosaukums/” PVN deklarācijas ar pielikumiem par katru taksācijas periodu, kurās pēc
/pers. A/ rīcībā esošajiem attaisnojuma dokumentiem un no darījumu partneriem saņemtajām ziņām aprēķināja valsts budžetā iemaksājamo PVN, tomēr
/pers. A/, būdams uzņēmuma valdes loceklis, vadītājs un finansiāli – saimnieciskās darbības veicējs, maksājumus 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas
perioda beigām neveica, un konkrēti:
/pers. A/ veica reālu (faktiski notikušu) ar PVN apliekamu darījumu slēgšanu un izpildīšanu, par ko SIA „/Nosaukums/” norēķinu kontos no
darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā, valstij maksājamās PVN summas, kuras apzināti valsts budžetā pilnā apmērā netika nomaksātas,
proti:
/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par taksācijas periodu – 2016.gada
novembris, pēc kā /pers. A/ 2016.gada 20.decembrī VID EDS iesniedza 2016.gada novembra PVN deklarāciju.
No iesniegtās SIA ,,/Nosaukums/” 2016.gada novembra mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2016.gada novembra mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/pers. F/” savā 2016.gada novembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi 21%:
1) darījums ar SIA „/Nosaukums A/”, darījuma partnera reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez PVN
3000 EUR, PVN vērtība 630 EUR;
2) darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1084,86 EUR apmērā, PVN vērtība 227,82 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2016.gada novembrī bez PVN 4084,86 EUR apmērā, PVN vērtība 857,82 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2016.gada novembra mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2016.gada novembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus realizācijas darījumus ar Latvijas Republikas
uzņēmumiem, ar PVN likmi 21%:
1) darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez PVN
66000 EUR, PVN vērtība 13860 EUR;
2) darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1750 EUR apmērā, PVN vērtība 0 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2016.gada novembrī bez PVN 67750 EUR apmērā, PVN vērtība 13860 EUR.
2017.gada 25.aprīlī, /pers. A/ iesniegtajā precizētajā PVN deklarācijā par 2016.gada novembri izņemti citās valstīs veiktie maksājumi 1750 EUR
apmērā, kā arī palielināts priekšnodoklis par 86,10 EUR, uzrādot aprēķināto PVN budžetā iemaksājamo summu 13 002,18 EUR apmērā, kuras
iemaksas termiņš bija 2016.gada 20.decembrī.
Kā minēto deklarāciju (sākotnējās, precizētās) sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts –
/pers. A/.
Aprēķinātais nodoklis samaksāts 178,07 EUR apmērā (segts no iepriekšējā periodā izveidojušās PVN pārmaksas summas).
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2016.gada novembra mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2016.gada
20.decembri, kasē bija skaidras naudas līdzekļi 331491,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2016.gada
21.decembrī uzņēmumam bija bezskaidras naudas līdzekļi 2782,47 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2016.gada 20.decembrī bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2016.gada novembra mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2016.gada 20.decembrim (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 12824,11 EUR
apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu – 2016.gada decembris, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 20.janvārī VID EDS iesniedza 2016.gada decembra PVN
deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2016.gada decembra mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2016.gada decembra mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2016.gada decembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi
21%:
1) darījums ar SIA „/Nosaukums C/”, darījuma partnera reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez PVN
9000 EUR, PVN vērtība 1890 EUR;
2) darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1637,04 EUR apmērā, PVN vērtība 343,78 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2016.gada decembrī bez PVN 10637,04 EUR apmērā, PVN vērtība 2233,78 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2016.gada decembra mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2016.gada decembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus realizācijas darījumus ar Latvijas Republikas
uzņēmumiem, ar PVN likmi 21%:
1) darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, precu vai pakalpojumu vērtība bez PVN
25200 EUR, PVN vērtība 5292 EUR;
2) darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 400 EUR apmērā, PVN vērtība 84 EUR;
3) darījumi ar darījuma veida kodu X bez PVN 221 EUR apmērā, PVN vērtība 46,41 EUR;
Kopējā darījumu vērtība 2016.gada decembrī bez PVN 25821 EUR apmērā, PVN vērtība 5422,41 EUR.
2017.gada 25.aprīlī, /pers. A/ iesniegtajā precizētajā PVN deklarācijā par 2016.gada decembri palielināts priekšnodoklis par 131,97 EUR,
uzrādot aprēķināto PVN budžetā iemaksājamo summu 3188,63 EUR apmērā, kuras iemaksas termiņš bija 2017.gada 20.janvārī.
Kā minēto deklarāciju (sākotnējās, precizētās) sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts –
/pers. A/.
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2016.gada decembra mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada 20.janvāri,
kasē bija skaidras naudas līdzekļi 356 341,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem uzņēmumam 2017.gada
21.janvārī bija bezskaidras naudas līdzekļi 12,67 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 20.janvārī bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2016.gada decembra mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 20.janvārim (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 3188,63 EUR
apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu - 2017.gada marts, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 20.aprīlī VID EDS iesniedza 2017.gada marta PVN deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2017.gada marta mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2017.gada marta mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada marta mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi
21%: darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1389,33 EUR apmērā, PVN vērtība 291,76 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada martā bez PVN 1389,33 EUR apmērā, PVN vērtība 291,76 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2017.gada marta mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada marta mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus realizācijas darījumus ar Latvijas Republikas
uzņēmumiem, ar PVN likmi 21%: darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai
pakalpojumu vērtība bez PVN 37200 EUR, PVN vērtība 7812 EUR;
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada martā bez PVN 37200 EUR apmērā, PVN vērtība 7812 EUR.
2017.gada 20.aprīlī /pers. A/ iesniegtajā PVN deklarācijā par 2017.gada martu uzrādīta aprēķinātā PVN budžetā iemaksājamā summa 7520,24
EUR apmērā, kuras iemaksas termiņš bija 2017.gada 20.aprīlī.
Kā minētās deklarācijas sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijā norādīto informāciju norādīts – /pers. A/.
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2017.gada marta mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada 20.aprīli, kasē
bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2017.gada 21.aprīlī uzņēmumam bija
bezskaidras naudas līdzekļi 77,98 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 20.aprīlī bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2017.gada marta mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 20.aprīlim (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 7520,24 EUR apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu – 2017.gada maijs, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 20.jūnijā VID EDS iesniedza 2017.gada maija PVN deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2017.gada maija mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2017.gada maija mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada maija mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošu iegādes darījumu Latvijas Republikā, ar PVN likmi 21%:
darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1403,01 EUR apmērā, PVN vērtība 209,67 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada maijā bez PVN 1403,01 EUR apmērā, PVN vērtība 209,67 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2017.gada maija mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada maija mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošu realizācijas darījumu ar Latvijas Republikas uzņēmumu, ar
PVN likmi 21%: darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez
PVN 22 400 EUR, PVN vērtība 4704 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada maijā bez PVN 22400 EUR apmērā, PVN vērtība 4704 EUR.
2017.gada 26.jūnijā /pers. A/ iesniegtajā precizētajā PVN deklarācijā par 2017.gada maiju korekti uzrādīta PVN III sadaļā aprēķinātais nodoklis
par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, uzrādot aprēķināto PVN budžetā iemaksājamo summu 4494,33 EUR apmērā, kuras iemaksas
termiņš bija 2017.gada 20.jūnijā.
Kā minēto deklarāciju (sākotnējās, precizētās) sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts –
/pers. A/.
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2017.gada maija mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada 20.jūniju, kasē
bija skaidras naudas līdzekļi 381 141,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2017.gada 21.jūnijā uzņēmumam bija
bezskaidras naudas līdzekļi 17 605,90 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 20.jūnijā bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2017.gada maija mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 20.jūnijam (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 4494,33 EUR
apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu – 2017.gada jūnijs, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 20.jūlijā VID EDS iesniedza 2017.gada jūnija PVN deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2017.gada jūnija mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2017.gada jūnija mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada jūnija mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi
21%: darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 567,43 EUR apmērā, PVN vērtība 119,16 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada jūnijā bez PVN 567,43 EUR apmērā, PVN vērtība 119,16 EUR.
Piegādes darījumi ārvalstīm 2017.gada jūnija mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada jūnija mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošu realizācijas darījumu ar Latvijas Republikas uzņēmumu, ar
PVN likmi 21%: 1) darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez
PVN 25200 EUR, PVN vērtība 5292 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada jūnijā bez PVN 25200 EUR apmērā, PVN vērtība 5292 EUR.
2017.gada 20 jūlijā /pers. A/ iesniegtajā PVN deklarācijā par 2017.gada jūniju uzrādīta aprēķinātā PVN budžetā iemaksājamā summa 5172,84
EUR apmērā, kuras iemaksas termiņš bija 2017.gada 20.jūlijā.
Kā minētās deklarācijas sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts – /pers. A/.
Aprēķinātais nodoklis samaksāts 69,80 EUR apmērā (segts no iepriekšējā periodā izveidojušās PVN pārmaksas summas).
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2017.gada jūnija mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada 20.jūliju, kasē
bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2017.gada 21.jūlijā uzņēmumam bija
bezskaidras naudas līdzekļi 21845,90 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 20.jūlijā bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2017.gada jūnija mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 20.jūlijam (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 5103,04 EUR apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu - 2017.gada septembris, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 20.oktobrī VID EDS iesniedza 2017.gada septembra PVN
deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2017.gada septembra mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2017.gada septembra mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada septembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi
21%: darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 1873,88 EUR apmērā, PVN vērtība 393,52 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada septembrī bez PVN 1873,88 EUR apmērā, PVN vērtība 393,52 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2017.gada septembra mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada septembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus realizācijas darījumus ar Latvijas Republikas
uzņēmumiem, ar PVN likmi 21%:
1) darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez PVN
60400 EUR, PVN vērtība 12684 EUR;
2) darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 255 EUR
apmērā, PVN vērtība 53,55 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada septembrī bez PVN 60655 EUR apmērā, PVN vērtība 12737,55 EUR.
2017.gada 20.oktobrī, /pers. A/ iesniegtajā PVN deklarācijā par 2017.gada septembri uzrādīta aprēķinātā PVN budžetā iemaksājamā summa
12344,03 EUR apmērā, kuras iemaksas termiņš bija 2017.gada 20.oktobrī.
Kā minētās deklarācijas sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts – /pers. A/.
Aprēķinātais nodoklis samaksāts 189,99 EUR apmērā (segts no iepriekšējā periodā izveidojušās PVN pārmaksas summas).
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2017.gada septembra mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada
20.oktobri, kasē bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2017.gada 21.oktobrī
uzņēmumam bija bezskaidras naudas līdzekļi 12805,35 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 20.oktobrī bija pietiekami skaidras naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti
valsts budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2017.gada septembra mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 20.oktobrim (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 12154,04 EUR
apmērā.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja SIA „/Nosaukums/” PVN
deklarāciju par taksācijas periodu - 2017.gada oktobris, pēc kā /pers. A/ 2017.gada 21.novembrī VID EDS iesniedza 2017.gada oktobra PVN
deklarāciju.
No iesniegtās SIA „/Nosaukums/” 2017.gada oktobra mēneša PVN deklarācijas satura ir redzams, ka uzņēmums SIA „/Nosaukums/” savā
2017.gada oktobra mēneša PVN deklarācijā neuzrādīja iegādes darījumus no ārvalstīm.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada septembra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošus iegādes darījumus Latvijas Republikā, ar PVN likmi
21%: darījumi zem 1430 EUR ar Latvijas Republikas uzņēmumiem bez PVN 2037,47 EUR apmērā, PVN vērtība 427,87 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada septembrī bez PVN 2037,47 EUR apmērā, PVN vērtība 427,87 EUR.
Piegādes darījumi uz ārvalstīm 2017.gada oktobra mēnesī nav deklarēti.
SIA „/Nosaukums/” savā 2017.gada oktobra mēneša PVN deklarācijā uzrādīja sekojošu realizācijas darījumu ar Latvijas Republikas uzņēmumu,
ar PVN likmi 21%: darījums ar SIA /Nosaukums B/, darījuma partnera PVN reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, preču vai pakalpojumu vērtība bez
PVN 21200 EUR, PVN vērtība 4452 EUR.
Kopējā darījumu vērtība 2017.gada oktobrī bez PVN 21200 EUR apmērā, PVN vērtība 4452 EUR.
2017.gada 21.novembrī, /pers. A/ iesniegtajā PVN deklarācijā par 2017.gada oktobri uzrādīta aprēķinātā PVN budžetā iemaksājamā summa
4024,13 EUR apmērā, kuras iemaksas termiņš bija 2017.gada 21.novembrī.
Kā minētās deklarācijas sagatavotājs, parakstītājs un atbildīgā persona par deklarācijās norādīto informāciju norādīts – /pers. A/.
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” PVN deklarāciju par 2017.gada oktobra mēnesi un SIA „/Nosaukums/” kases grāmatu uz 2017.gada 21.novembri,
kasē bija skaidras naudas līdzekļi 251141,64 EUR apmērā, savukārt saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” kontu izrakstiem 2017.gada 21.novembrī
uzņēmumam bija bezskaidras naudas līdzekļi 9768,87 EUR apmērā.
Lai gan SIA „/Nosaukums/” rīcībā 2017.gada 21.novembrī bija pietiekami naudas līdzekļi, lai veiktu nodokļu nomaksu, tie netika ieskaitīti valsts
budžetā PVN segšanai.
Tādā veidā /pers. A/, kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs, realizējot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no
nodokļu nomaksas, apzināti par SIA „/Nosaukums/” deklarētajiem, faktiski notikušajiem 2017.gada oktobra mēneša darījumiem, neveica aprēķināto
nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 119.panta pirmo daļu valsts budžetā bija jāiemaksā līdz
2017.gada 21.novembrim (ieskaitot) un ar minētajām darbībām izvairījās no nodokļu nomaksas un radīja zaudējumus valsts budžetam 4024,13 EUR
apmērā.
Veicot savu saimniecisko darbību uzņēmumam SIA „/Nosaukums/” saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā saskaņā ar Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 118.panta pirmo daļu, bija pienākums noteiktajos taksācijas periodu ietvaros iesniegt savas kā nodokļa maksātāja deklarācijas
un tās pielikumus. Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir noteikts – 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām. Saskaņā ar minētā likuma 119.panta pirmo
daļu nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
Savukārt 84.pantā noteikts, ka nodokli valsts budžetā maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts vai kam saskaņā ar šo likumu jābūt
reģistrētam VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kas veic apliekamus darījumus, kuriem iekšzemē piemēro nodokli.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā un 2.punktā noteikts: Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi: 1)
aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; 2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkts nosaka, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas
informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās
pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai
bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Līdz ar to SIA „/Nosaukums/” savās 2016.gada novembra, decembra un 2017.gada marta, maija, jūnija, septembra, oktobra mēnešu PVN
deklarācijās deklarēja iemaksājamās pievienotās vērtības nodokļu summas, bet valsts budžetā apzināti, pilnā apmērā, tās nenomaksāja. Tādējādi ar
augstāk minētajām darbībām, SIA „/Nosaukums/” nodarīja zaudējumus valsts budžetam 49308,52 EUR apmērā (PVN).
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā
darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur IIN, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem
nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. Minētā likuma 21 .panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs iemaksā speciālā
budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID izsniegtajā paziņojumā. Savukārt saskaņā ar minētā
likuma 23.panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt VID ziņojumu par
obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja un iesniedza VID EDS sekojošus SIA „/Nosaukums/” Darba devēju
ziņojumus (turpmāk – Ziņojums) par VSAOI, proti:
1) 2016.gada 23.decembrī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada novembri, norādot aprēķinātās
VSAOI apmēru 939,85 EUR. Līdz 2016.gada 27.decembrim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 305,90 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka
uzņēmuma kase 2016.gada 27.decembrī bija skaidras naudas līdzekļi 356341,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2016.gada 21.decembrī bija
bezskaidras naudas līdzekļi 2782,47 EUR apmērā;
2) 2017.gada 25.janvārī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada decembri, norādot aprēķinātās
VSAOI apmēru 958,77 EUR, līdz 2017.gada 25.janvārim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 958,77 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma
kasē 2017.gada 25.janvārī bija skaidras naudas līdzekļi 356141,64 EUR apmērā;
3) 2017.gada 16.martā iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada janvāri, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 1035,02 EUR. Līdz 2017.gada 27.februārim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 1035,02 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma
kasē 2017.gada 27.februarī bija skaidras naudas līdzekļi 356141,64 EUR apmērā;
4) 2017.gada 24.martā iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada februāri, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 989,32 EUR. Līdz 2017.gada 27.martam valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 989,32 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 27.martā bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.martā bija bezskaidras naudas līdzekļi
787,11 EUR apmērā;
5) 2017.gada 25.aprīlī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada martu, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 990,29 EUR. Līdz 2017.gada 25.aprīlim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 990,29 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 25.aprīlī bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21,aprīlī bija bezskaidras naudas līdzekļi
77,98 EUR apmērā;
6) 2017.gada 25.maijā iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada aprīli, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 988,02 EUR. Līdz 2017.gada 25.maijam valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 988,02 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 25.maijā bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.maijā bija bezskaidras naudas līdzekļi
8317,10 EUR apmērā;
7) 2017.gada 27.jūnijā iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada maiju, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 1313,02 EUR. Līdz 2017.gada 26.jūnijam valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 1313,02 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 26.jūnijā bija skaidras naudas līdzekļi 381141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūnijā bija bezskaidras naudas līdzekļi
17605,90 EUR apmērā;
8) 2017.gada 25.jūlijā iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada jūniju, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 1315,20 EUR. Līdz 2017.gada 25.jūlijam valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 1282,06 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 25.jūlijā bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūlijā bija bezskaidras naudas līdzekļi
21893,35 EUR apmērā;
9) 2017.gada 25.augusta iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada jūliju, norādot aprēķinātās VSAOI
apmēru 1484,73 EUR. Līdz 2017.gada 25.augustam valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 971,08 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 25.augustā bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.augustā bija bezskaidras naudas
līdzekļi 8258,93 EUR apmērā;
10) 2017.gada 25.septembrī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada augustu, norādot aprēķinātās
VSAOI apmēru 2264,88 EUR. Līdz 2017.gada 25.septembrim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 2264,88 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka
uzņēmuma kasē 2017.gada 25.septembrī bija skaidras naudas līdzekļi 321 141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.septembrī bija
bezskaidras naudas līdzekļi 8056,39 EUR apmērā;
11) 2017.gada 26.oktobrī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada septembri, norādot aprēķinātās
VSAOI apmēru 1552,65 EUR. Līdz 2017.gada 25.oktobrim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 1552,65 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka
uzņēmuma kasē 2017.gada 25.oktobrī bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.oktobrī bija
bezskaidras naudas līdzekļi 12805,35 EUR apmērā;
12) 2017.gada 27.novembrī iesniedza Ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada oktobri, norādot aprēķinātās
VSAOI apmēru 1651,23 EUR. Līdz 2017.gada 27.novembrim valsts budžetā nav iemaksātas VSAOI 1651,23 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka
uzņēmuma kasē 2017.gada 27.novembrī bija skaidras naudas līdzekļi 251141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.novembrī bija
bezskaidras naudas līdzekļi 9768,87 EUR apmērā.
/pers. A/ SIA „/Nosaukums/” minētos ziņojumus iesniedza sistemātiski, tomēr par laika periodu no 2016.gada novembra līdz 2017.gada oktobrim
VSAOI iemaksas netika veiktas pilnā apmērā atbilstoši deklarācijās (ziņojumos) aprēķinātajam VSAOI apmēram, ka rezultātā SIA „/Nosaukums/”
valsts budžetā netika iemaksātas VSAOI 14302,24 EUR apmērā.
Tāpat /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā sagatavoja un iesniedza VID EDS sekojošus SIA „/Nosaukums/” Darba
devēju ziņojumus par IIN, proti:
1) 2016.gada 27.oktobrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada septembri, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 567,53 EUR. Līdz 2016.gada 15.septembrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 420,85 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2016.gada 15.septembrī bija skaidras naudas līdzekļi 251466,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2016.gada 21.septembrī bija bezskaidras
naudas līdzekļi 4566 EUR apmērā;
2) 2016.gada 25.novembrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada oktobri, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 567,53 EUR. Līdz 2016.gada 14.oktobrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 466,30 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2016.gada 14.oktobrī bija skaidras naudas līdzekļi 281491,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2016.gada 21.oktobrī bija bezskaidras naudas
līdzekļi 1803,87 EUR apmērā;
3) 2016.gada 23.decembrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada novembri, noradot aprēķinātā IIN
apmēru 567,53 EUR. Līdz 2016.gada 15.novembrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 567,53 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2016.gada 15.novembrī bija skaidras naudas līdzekļi 331491,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2016.gada 21.novembrī bija bezskaidras naudas
līdzekļi 956,58 EUR apmērā;
4) 2016.gada 25.janvārī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2016.gada decembri, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 578,95 EUR. Līdz 2016.gada 15.decembrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 578,95 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2016.gada 15.decembrī bija skaidras naudas līdzekļi 331491,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2016.gada 21.decembrī bija bezskaidras naudas
līdzekļi 2782,47 EUR apmērā;
5) 2017.gada 16.martā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada janvāri, norādot aprēķinātā IIN apmēru
624,99 EUR. Līdz 2017.gada 17.janvārim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 624,99 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
17.janvārī bija skaidras naudas līdzekļi 356141,64 EUR apmērā;
6) 2017.gada 24.martā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada februāri, norādot aprēķinātā IIN apmēru
597,40 EUR. Līdz 2017.gada 15.februārim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 597,40 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
15.februārī bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā;
7) 2017.gada 25.aprīlī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada martu, norādot aprēķinātā IIN apmēru
612,13 EUR. Līdz 2017.gada 15.martam valsts budžetā nav iemaksāts IIN 612,13 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
15.martā bija skaidras naudas līdzekli 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.martā bija bezskaidras naudas līdzekļi
787,11 EUR apmērā;
8) 2017.gada 25.maijā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada aprīli, norādot aprēķinātā IIN apmēru
582,47 EUR. Līdz 2017.gada 18.aprīlim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 582,47 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
18.aprīlī bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā;
9) 2017.gada 27.jūnijā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada maiju, norādot aprēķinātā IIN apmēru
792,86 EUR. Līdz 2017.gada 15.maijam valsts budžetā nav iemaksāts IIN 792,86 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
15.maijā bija skaidras naudas līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.maijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 8317,10
EUR apmērā;
10) 2017.gada 25.jūlijā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada jūniju, norādot aprēķinātā IIN apmēru
794,18 EUR. Līdz 2017.gada 15.jūnijam valsts budžetā nav iemaksāts IIN 794,18 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
15.jūnijā bija skaidras naudas līdzekļi 381141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūnijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 17605,90
EUR apmērā;
11) 2017.gada 25.augustā iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada jūliju, norādot aprēķinātā IIN apmēru
896,55 EUR. Līdz 2017.gada 17.jūlijam valsts budžetā nav iemaksāts IIN 896,55 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada
17jūlijā bija skaidras naudas līdzekļi 381141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūlijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 21893,35
EUR apmērā;
12) 2017.gada 25.septembrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada augustu, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 890,59 EUR. Līdz 2017.gada 17.augustam valsts budžetā nav iemaksāts IIN 890,59 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 17.augustā bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.augustā bija bezskaidras naudas
līdzekļi 8258,93 EUR apmērā;
13) 2017.gada 26.oktobrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada septembri, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 1376,59 EUR. Līdz 2017.gada 15.septembrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 1376,59 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 15.septembrī bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.septembrī bija bezskaidras
naudas līdzekļi 8056,39 EUR apmērā;
14) 2017.gada 27.novembrī iesniedza Ziņojumu par IIN no darba ņēmēju darba ienākumiem par 2017.gada oktobri, norādot aprēķinātā IIN
apmēru 937,55 EUR. Līdz 2017.gada 16.oktobrim valsts budžetā nav iemaksāts IIN 937,55 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē
2017.gada 16.oktobrī bija skaidras naudas līdzekļi 321141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.oktobrī bija bezskaidras naudas
līdzekļi 12805,35 EUR apmērā.
/pers. A/ SIA „/Nosaukums/” minētos ziņojumus iesniedza sistemātiski, tomēr par laika periodu no 2016.gada septembra līdz 2017.gada oktobrim
IIN netika iemaksāts pilnā apmērā atbilstoši ziņojumos aprēķinātajam IIN apmēram, ka rezultātā SIA „/Nosaukums/” valsts budžetā netika iemaksāts
IIN 10138,94 EUR apmērā.
Tāpat /pers. A/sagatavoja un iesniedza VID EDS sekojošus SIA „/Nosaukums/” Darba devēju ziņojumus ar aprēķinātām UVRN, proti:
1) 2017.gada 24.martā iesniedza Ziņojumu par UVRN par 2017.gada februāri, norādot aprēķinātās UVRN apmēru 1,44 EUR. Līdz 2017.gada
15.martam valsts budžetā nav iemaksāts UVRN 1,05 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 15.martā bija skaidras naudas
līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.martā bija bezskaidras naudas līdzekļi 787,11 EUR apmērā;
2) 2017.gada 25.aprīlī iesniedza Ziņojumu par UVRN par 2017.gada martu, norādot aprēķinātās UVRN apmēru 1,44 EUR. Līdz 2017.gada
18.aprīlim valsts budžetā nav iemaksāts UVRN 1,44 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 18.aprīlī bija skaidras naudas
līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.aprīlī bija bezskaidras naudas līdzekļi 77,98 EUR apmērā;
3) 2017.gada 25.maijā iesniedza Ziņojumu par UVRN par 2017.gada aprīli, norādot aprēķinātās UVRN apmēru 1,44 EUR. Līdz 2017.gada
15.maijam valsts budžetā nav iemaksāts UVRN 1,44 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 15.maijā bija skaidras naudas
līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.maijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 8317,10 EUR apmērā;
4) 2017.gada 27.jūnijā iesniedza Ziņojumu par UVRN par 2017.gada maiju, norādot aprēķinātās UVRN apmēru 1,44 EUR. Līdz 2017.gada
15.jūnijam valsts budžetā nav iemaksāts UVRN 1,44 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 15.jūnijā bija skaidras naudas
līdzekļi 391141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūnijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 17605,90 EUR apmērā;
5) 2017.gada 25.jūlijā iesniedza Ziņojumu par UVRN par 2017.gada jūniju, norādot aprēķinātās UVRN apmēru 1,44 EUR. Līdz 2017.gada
17.jūlijam valsts budžetā nav iemaksāts UVRN 1,44 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 17.jūlijā bija skaidras naudas
līdzekļi 381141,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.jūlijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 21893,35 EUR apmērā. /pers. A/ SIA
„/Nosaukums/” minētos ziņojumus iesniedza sistemātiski, tomēr par laika periodu no 2017.gada februāra līdz 2017.gada jūnijam UVRN netika
iemaksātas pilnā apmērā atbilstoši ziņojumos aprēķinātajām UVRN apmēram, ka rezultātā SIA „/Nosaukums/” valsts budžetā netika iemaksātas UVRN
6,81 EUR apmērā.
Tāpat /pers. A/ sagatavoja un 2016.gada 2.maijā iesniedza VID EDS SIA „/Nosaukums/” uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju par
2015.gadu, kas 2016.gada 2.decembrī tika precizēta, proti, tika palielināta apliekamā ienākuma (zaudējumu) kopējā palielināšanas (samazināšanas)
summa par 34731 EUR, palielinot gada pārskatā norādīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstāmo nemateriālo ieguldījumu vērtību par 34731 EUR.
Deklarācijā aprēķinātā UIN maksājamā summa valsts budžetā ir 858 EUR, kuras nomaksas termiņš ir 2016.gada 17.maijs, tomēr līdz 2016.gada
17.maijam aprēķinātā UIN summa netika iemaksāta valsts budžetā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2016.gada 17.maijā bija skaidras naudas
līdzekļi 173206,64 EUR apmērā un 2016.gada 2.decembrī bija skaidras naudas līdzekļi 331491,64 EUR apmērā.
Tāpat /pers. A/ sagatavoja un 2017.gada 2.maijā iesniedza VID EDS SIA „/Nosaukums/” uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju par
2016.gadu. Deklarācijā aprēķinātā UIN maksājamā summa valsts budžetā ir 31053 EUR, kuras nomaksas termiņš ir 2017.gada 17.maijs, tomēr līdz
2017.gada 17.maijam aprēķinātā UIN summa netika iemaksāta valsts budžetā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma kasē 2017.gada 17.maijā bija skaidras
naudas līdzekļi 391341,64 EUR apmērā, kā arī uzņēmuma rīcībā 2017.gada 21.maijā bija bezskaidras naudas līdzekļi 8317,10 EUR apmērā.
/pers. A/ SIA „/Nosaukums/” minētos ziņojumus iesniedza sistemātiski, tomēr par 2015. un 2016.gadu UIN netika iemaksāts pilnā apmērā
atbilstoši ziņojumos aprēķinātajām UVRN apmēram, kā rezultātā SIA „/Nosaukums/” noteiktajā termiņā valsts budžetā neiemaksāja UIN 31911 EUR
apmērā, lai gan uzņēmuma kasē un norēķinu kontos bija pietiekami naudas līdzekļi, lai savlaicīgi veiktu UIN maksājumus valsts budžetā, līdz ar to SIA
„/Nosaukums/” nav godprātīgi veikusi savus pienākumus atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam.
Pamatojoties uz augstāk minēto, uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, 15.panta pirmās daļas 1.punktu un 2.punktu, 23.panta
4.1daļu, 23.panta sestās daļas 2.,4.,5 un 6.punktu, likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punktu,
5.panta pirmās daļas 1.punktu, 31.panta pirmo daļu, 34.panta pirmo daļu, 84.panta desmito daļu, 115.panta pirmās daļas 1.punktu, 117.panta pirmo
daļu, 118.panta pirmo daļu, 119.panta pirmo daļu un 125.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmo un otro daļu,
likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmo daļu, piekto daļu un desmito daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.585 „Noteikumi par
grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 2.punktu, 8.punktu, 35.11punkta 2.un 6.apakšpunktu, Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumiem
Nr.836 „Noteikumi, par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā” 2.punktu, 3.puktu, 4.4.apakšpunktu, Ministru kabineta 2010.gada
7.septembra noteikumu Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 21.punktu un, neskatoties uz to, ka nodokļu aprēķināšana un nomaksāšana
Latvijas Republikas tiesību aktos ir obligāta prasība visiem nodokļu maksātājiem, SIA „/Nosaukums/” faktiskais finansiāli – saimnieciskās darbības
veicējs /pers. A/ to ignorēja. Šādas rīcības rezultātā, /pers. A/, organizējot finansiāli – saimniecisko darbību SIA „/Nosaukums/” būdams tās faktiskais
vadītājs, iesniedza VID nodokļu deklarācijas, bet nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un nodevu samaksu pilnā apmērā likumā
noteiktajā termiņā, kā rezultātā SIA „/Nosaukums/” izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, neiemaksājot valsts
budžetā Pievienotās vērtības nodokli 49308,52 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 14302,24 EUR apmērā, Iedzīvotāju
ienākumu nodokli 10138,94 EUR apmērā, Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 6,81 EUR apmērā un Uzņēmuma ienākuma nodokli 31911 EUR
apmērā, izvairoties no nodokļu un nodevu nomaksas par kopējo summu 105667,51 EUR apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atbilst lielam apmēram, radot mantisko zaudējumu Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu un nodevu
veidā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ un SIA “/Nosaukums/” pārstāvis savu vainu izvirzītajā apsūdzībā neatzina, lietā veikta pierādījumu pārbaude.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas neatzina.
Tiesas sēdē SIA “/Nosaukums/” pārstāvis /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas neatzina.
Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas ir pierādīta un pastāv
Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Tāpat tiesa atzīst, ka lietā ir pilnībā pierādīta un pamatota juridiskās personas SIA „/Nosaukums/” ieinteresētība /pers. A/ inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.
Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar inkriminēto apsūdzību, to kopumā un
savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem.
Par celto apsūdzību apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka ir SIA “/Nosaukums/” 50% kapitāldaļu īpašnieks kopš 2015.gada sākuma.
Apsūdzībā norādītajā laika periodā – 2016. un 2017.gadā, otru 50% kapitāldaļu īpašnieks bija /pers. B/, personas kods /personas kods/. Un arī
uzņēmuma valdē bijuši abi. Turklāt pārstāvēt uzņēmumu varējuši vienīgi abi kopā. Tādēļ ne gluži par pareizu uzskata apsūdzībā norādīto, ka vienīgi viņš
bijis SIA “/Nosaukums/” faktiskais vadītājs. SIA “/Nosaukums/” pamatdarbība saistīta ar laboratorisko pētījumu veikšanu un uzņēmuma laboratorijā ir
iespējams veikt akreditētus mērījumus par: 1) spuldžu un gaismekļu fotometrisko īpašību mērīšanu; 2) fotobioloģiskā drošuma standartu; 3) LED gaismas
avotu lūmenu saglabāšanās paredzēšanu ilgtermiņā; 4) LED gaismas avotu un LED spuldžu elektrisko un fotometrisko īpašību raksturošanu atkarībā no
temperatūras; 5) korozijas testiem mākslīgā klimata apstākļos. Šo laboratorijas mērījumu veikšana nodrošina augstas precizitātes lampu, gaismekļu un
LED diožu fotometriskos mērījumus, tai skaitā nosakot gaismas avota bīstamību cilvēka acīm vai ādai; izpēta gaismekļu ilgmūžību un to darbību dažādās
temperatūrās, kā arī noskaidro citas būtiskas gaismekļu īpašības. SIA “/Nosaukums/” galvenais klients, pēc kura pasūtījuma tiek veikta gaismekļu
laboratoriskā izpēte, ir SIA “/Nosaukums B/”, kuras valdes loceklis /pers. C/ sniedza liecības kriminālprocesā. Otrs krimināllietā nopratinātais liecinieks –
SIA “/Nosaukums C/” valdes loceklis, bija sadarbības partneris un no šī uzņēmuma tika nomāta iekārta. Ne viens, ne otrs lietā nopratinātais liecinieks
nesniedza un nevarēja sniegt liecības par apsūdzībā norādītajiem jautājumiem – par inkriminēto izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ar /pers. B/ 2016.-
2017.gadā darba pienākumus SIA “/Nosaukums/” bija sadalījuši tā, ka bijis atbildīgs par visiem ar uzņēmuma dokumentiem saistītajiem jautājumiem,
savukārt /pers. B/ vairāk nodarbojās ar jaunu potenciālo klientu meklēšanu un investoru iespējamo piesaisti. Un tieši tāpēc sastādījis un parakstījis Valsts
ieņēmumu dienestā iesniegtās atskaites par uzņēmuma darbu un nomaksai budžetā aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem. Ar Artūru bija runājuši par
nepieciešamību paplašināt uzņēmuma darbību, iegādājoties jaunas iekārtas. Tādēļ bija pieņēmuši lēmumu pēc iespējas uzkrāt uzņēmuma naudas līdzekļus
un, ja būs iespējams – piesaistīt papildu finanšu resursus. Plānotajai attīstībai – iekārtu iegādei, bija nepieciešami vairāk kā 500000 EUR. Varbūt nedaudz
muļķīgi, bet kopā ar /pers. B/ bija izlēmuši naudas līdzekļus uzkrāt skaidrā naudā. 2016.gadā bankrotēja Trasta komercbanka un klīda baumas par citu
banku slēgšanu, tādēļ tolaik glabāt naudu skaidrā naudā šķita pareizāk. Naudas līdzekļus no SIA “/Nosaukums/” bankas norēķinu konta noņēmis gan
pats, gan /pers. B/. Par grāmatvedības uzskaites jautājumiem uzņēmumā atbildīgs bija pats – tādēļ arī parakstījis visus grāmatvedības dokumentus par
naudas līdzekļu glabāšanu uzņēmuma kasē skaidrā naudā. Plānojot iegādāties jaunu iekārtu uzņēmuma darbības paplašināšanai, bija rēķinājušies ar to, ka
iegādājoties iekārtu par aptuveni 500000 EUR, darījuma partnerim būs jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis ap 100000 EUR, bet uzņēmuma
grāmatvedībā tas atspoguļosies ar mīnuss zīmi – kā pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa, kas atmaksājama no valsts budžeta vai novirzāma citu
nodokļu maksājumu segšanai. Tādēļ 2016.-2017.gadā bija koncentrējušies uz uzkrājumu veidošanu iekārtas iegādei, mazāk domājot par tekošo
maksājumu tūlītēju samaksu. Iegādājoties iekārtu, ar nodokļa pārmāksu tiktu segti nodokļu parādi, ja tādi būtu. Bet gadījumā, ja neizdotos realizēt ieceri
par iekārtas iegādi – uzkrātie naudas līdzekļi nešaubīgi tiktu izmantoti visu parādu segšanai. Tādēļ 2016.un 2017.gadā SIA “/Nosaukums/” izveidojās
nodokļa parāds, kurš sasniedza ievērojamu apmēru. Piekrīt apsūdzībā norādītajam, ka SIA “/Nosaukums/” pašas aprēķinātie nodokļi valsts budžetā
likumos noteiktajos termiņos netika samaksāti, kaut naudas līdzekļi uzņēmumā bija pietiekami šo maksājumu veikšanai. Nepiekrīt tam, ka ir izdarījis
kriminālsodāmu noziegumu. Gan tāpēc, ka nekad nav vēlējies izvairīties no nodokļu samaksas, jo vienmēr apzinājies nodokļu samaksas pienākuma
esamību. Gan tāpēc, ka tajā laikā radušais nodokļu parāds ir pilnībā samaksāts. Kā jau minējis iepriekš, naudas līdzekļu uzkrāšanas laikā bija doma segt
radušos nodokļu parādus ar nodokļu pārmāksu, kura izveidotos jaunas iekārtas iegādes rezultātā. Bet jau pēc tam, kad DNB Banka apturēja uzņēmuma
konta darbību un tika uzsākts kriminālprocess – visi 2016.-2017.gadā radušies nodokļu parādi tika pilnībā segti veicot attiecīgus maksājumus. Faktu, ka
nodokļu parādi tika pilnībā samaksāti, tiesā apliecināja arī lieciniece Ozoliņas k-dze. Piekrīt, ka bijis atbildīgs par SIA “/Nosaukums/” nodokļu samaksu
valsts budžetā un vēlreiz var apliecināt, ka vēl laikā, kad krimināllieta atradās izmeklēšanā VID Finanšu policijā, visi uzņēmuma parādi tika samaksāti.
Tolaik, 2017.gada rudenī, SIA “/Nosaukums/” bija lūgusi arī Valsts ieņēmumu dienestam atļaut izmantot 2017.gada vasarā Saeimā pieņemtā likuma
“Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likums” normas radušos parādu segšanai un Valsts ieņēmumu
dienests tam piekrita. Tādējādi SIA “/Nosaukums/” nebija jāmaksā būtiskas nokavējuma naudas par izveidojušos nodokļu parādu, bet no otras puses –
ja Valsts ieņēmumu dienests atļāva izmantot šī likuma dotās iespējas parāda segšanai, acīmredzot Valsts ieņēmumu dienestam nebija arī pamata uzskatīt,
ka SIA “/Nosaukums/” ir veikusi kādas ļaunprātīgas darbības nodokļu savlaicīgā nesamaksāšanā. Bet valsts budžetam jebkāds kaitējums pilnīgi noteikti
nav ticis nodarīts. Pēc tam, kad 2017.gada jūnijā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests bloķēja SIA “/Nosaukums/” kontu AS
DNB Banka, kam par pamatu bija no uzņēmuma kases veiktā skaidras naudas iemaksa bankas norēķinu kontā 10000 EUR apmērā, ko apliecina arī
krimināllietas 1.sējuma 71.lapā esošā vēstule, baidījies veikt būtiska apmēra skaidras naudas līdzekļu iemaksu kontā nodokļu parādu samaksai – lai atkal
naudas līdzekļiem netiktu uzlikts arests. Tādēļ nodokļu maksājumi netika maksāti uzreiz, bet galvenokārt – no bankas kontā bezskaidras naudas veidā
saņemtajiem naudas līdzekļiem par sniegtajiem pakalpojumiem. Papildus vēl vēlas piebilst, ka par nepamatotu uzskata arī procesu par piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu SIA “/Nosaukums/”. Arī šobrīd ir SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis, arī šobrīd pārstāvības tiesības uzņēmumā ir
kopā ar otru valdes locekli. Taču kopš 2018.gada beigām /pers. B/ vietā otru 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir /pers. D/ un abi ar /pers. D/ tagad
ir valdes locekļi uzņēmumā. Nedomā, ka situācijā, kad visi nodokļu maksājumi sen jau ir veikti, ir taisnīgi un godīgi lemt par soda uzlikšanu SIA
“/Nosaukums/”. Un nedomā, ka par taisnīgu un godīgu būtu atzīstama lemšana par soda uzlikšanu juridiskajai personai, kuras 50% īpašnieks šobrīd ir
nevis /pers. B/, ar kuru savulaik bija radījuši nodokļu parādu uzņēmumā, bet pilnīgi cita persona, kura faktiski nav informēta par 2016.-2017,gadā
izveidojušos nodokļu parādu un tā rašanās iemesliem. Paskaidroja, ka naudu glabājis pie sevis un bijusi piekļuve naudai.
Tiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. C/ liecināja, ka ir SIA “/Nosaukums B/” valdes priekšsēdētājs. Policijā liecinājis par sadarbību ar SIA
“/Nosaukums/”. No “/Nosaukums/” iepērk pakalpojumus, dažāda veida testus, kuri nepieciešami klientiem, konkursiem. Dokumentus Valsts ieņēmumu
dienestam iesniedz galvenā grāmatvede /pers. E/. Darījumi ar SIA “/Nosaukums/” bija vairākus gadus, arī tagad notiek testi. Atskaites par darījumiem
iesniedz grāmatvedība. Pakalpojumi ir gaismekļu testi, visbiežāk tie ir fotometrijas testi, nepieciešami tad, kad tiek saražoti gaismekļi, lai zinātu kā
gaismeklis izstaro gaismu, kādos leņķos, visi parametri, likt simulācijas programmās, tiek simulēts cik gaismeklis dos luksus uz galda vai asfalta. Viens
tests maksā vairākus simtus. Šī ir vienīgā akreditētā laboratorija Baltijas valstīs. Tuvākā ir Vācijā, kur maksā par 30-40 % dārgāk. /pers. F/ vairāk
nestrādā, viņa noteikti palīdzēja grāmatvežiem, bija kā lietvede. SIA /Nosaukums B/ ražo ielas gaismekļus, industriālos gaismekļus noliktavām, skolām,
bērnudārziem, visu eksportē. SIA “/Nosaukums/” ir sava aparatūra, kas ir akreditēta. Taisām fotometrijas testus, ūdens izturības testus, triecienizturības
testus, kuri nepieciešami dažādos konkursos, kuros startē. Testus prasa klienti vai inženieri pārbauda, lai saprastu gaismekļa kvalitāti. Nezina ko SIA
“/Nosaukums/” dara ar saņemtajiem naudas līdzekļiem.
Tiesas izmeklēšanā lieciniece /pers. G/ liecināja, ka apsūdzēto nepazīt, veikusi nodokļu aprēķinu pēc procesa virzītāja pieprasījuma. Aprēķins tika
veikts 2018.gada 10.decembrī un tas tika veikts pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma. Tika izmantoti procesa virzītāja iesniegtie dokumenti un
Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija. Sastādījusi aprēķinu. Strādājusi par Nodokļu kontroles pārvaldes galveno nodokļu inspektori. Tika
veikts aprēķins par pievienotās vērtības nodokli par laika periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.oktobrim, par valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām laika periodā no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.oktobrim, par iedzīvotāju ienākuma nodokli laika
periodā no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.oktobrim, par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu laika periodā no 2017.gada 1.februāra līdz
2017.gada 31.oktobrim, par uzņēmumu ienākuma nodokli par 2015.gadu un 2016.gadu. Aprēķina rezultātā konstatēts, ka valstij nav nodarīti zaudējumi,
jo nodokļi tika samaksāti vēlāk. Tika secināts, ka uzņēmuma visas deklarācijas pārskatus sagatavojis un Valsts ieņēmumu dienestam EDS iesniedzis
/pers. A/. Šī amatpersona bija vienlaicīgi arī valdes loceklis, grāmatvedis un kasieris. Konstatēts, ka grāmatvedības uzskaite nav patiesa, salīdzināma,
netika ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasības. Paša darba devēja pārskati un PVN deklarācijas tika iesniegtas vēlāk, netika ievēroti
termiņi. Vērtējot bankas kontu pārskatus, tika konstatēts, ka tiklīdz saņemti naudas līdzekļi, tie tika izņemti bankomātos un iemaksāti kasē, līdz ar to
netika veiktas nodokļu iemaksas konkrētos laikos. Sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu šim uzņēmumam tika piešķirts nodokļu samaksas
pagarinājums. Rezultātā tās summas, ko bija parādā, tika iemaksātas un nokavējuma nauda tika dzēsta. Pārskatos bija patiesas ziņas, bet termiņš netika
ievērots, nodokļi netika samaksāti līdz 20.datumam. Kad tika piešķirts pagarinājums, tās summas tika sadalītas par periodiem un tika samaksāts.
Nokavējuma nauda tika dzēsta. Skaidro Nodokļu aprēķina pārskata tabulu ierakstu summas (lietas 3.sējums, 22.-63.lapa).
Tiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. I/ liecināja, ka ir SIA “/Nosaukums C/” valdes priekšsēdētājs. SIA “/Nosaukums/” noslēdza darījumu ar
SIA “/Nosaukums C/” par iekārtu iznomāšanu (cikliskas korozijas testa kamera ar aksesuāriem un papildus piederumiem). Iekārta ir paredzēta, lai
pārbaudītu metālu korozijas uz sāli un šķidrumiem. Pēc darījuma noslēgšanas SIA “/Nosaukums/” rīcībā iznomātā iekārta atradās sākotnēji vienu mēnesi,
pēc tam divus mēnešus, pēc tam iekārta bija atgriezta un tika iekavēti maksājumi par iekārtas iznomāšanu. SIA “/Nosaukums C/” laicīgi norēķinājās ar
Valsts ieņēmumu dienestu un visu deklarēja, tāpēc pret SIA “/Nosaukums C/” Valsts ieņēmumu dienestam pretenziju nebija. Norāda, ka SIA
“/Nosaukums/” ar SIA “/Nosaukums C/” norēķinājās, kaut gan gala norēķiniem bija jābūt jau 2017.gada februārī. Tika noslēgta vienošanos par parādu
dzēšanu. SIA “/Nosaukums/” bija parādā SIA “/Nosaukums C/” 11000 EUR. Tika sastādīts parāda dzēšanas grafiks, bet ar kavējumu. Kopumā SIA
“/Nosaukums/” norēķinājās ar SIA “/Nosaukums C/”. Pirms parāda segšanas SIA “/Nosaukums C/” apsvēra domu, ka attiecībā pret SIA
“/Nosaukums/” varētu iesniegt pieteikumu tiesā par maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet redzēja, ka viņiem bija lieli budžeta parādi, līdz ar to,
process būtu ieildzis, kamēr nebūtu segti budžeta parādi. Nav zināms kāda veidā SIA “/Nosaukums/” radās nodokļu parāds. Pretenziju pret SIA
“/Nosaukums/” nav.
Cietušā Latvijas Republikas pārstāve Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā pārstāve /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka Valsts ieņēmumu dienests
2019.gada 19.decembrī pieteica pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju minētajā kriminālprocesā. No pieteikuma izriet, ka Valsts ieņēmumu
dienests ir saņēmis procesa virzītāja pieprasījumu minētajā kriminālprocesā un no pieprasījuma izrietēja, ka komercsabiedrība, veicot saimniecisko
darbību, sistemātiski sniegusi nodokļu administrācijai likumā noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet tiesību normās noteiktajā termiņā un pilnā
apjomā aprēķinātās nodokļu summas budžetā labprātīgi nav nomaksājusi. Līdz ar to SIA “/Nosaukums/” nav izpildījusi tai tiesību normās noteikto
pienākumu, un šīs prettiesiskās rīcības rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks zaudējums – uzņēmuma ienākuma nodokļa 31911 EUR apmērā,
pievienotās vērtības nodokļa 49308,52 EUR apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10138,94 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
14302,24 EUR apmērā un uzņēmējdarbības valsts nodeva 6,81 EUR apmērā. Likuma normas par uzņēmuma ienākuma nodokli, par iedzīvotāju
ienākuma nodokli, par pievienotās vērtības nodokli, par valsts sociālo apdrošināšanu, Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts
nodevas apmēru paredz termiņus kādi nodokļu maksātājam ir jāievēro un kuros jāiemaksā aprēķinātie nodokļi valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta
nodokļu kontroles pārvalde veikusi aprēķinu no kura izriet, ka SIA “/Nosaukums/” nav termiņā veikusi nodokļu iemaksas valsts budžetā
105667,51 EUR apmērā. Gatavojot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka uz pieteikuma sagatavošanas dienu 2019.gada 19.decembri visi
maksājumi ir samaksāti valsts budžetā pilnā apmērā. Nodokļa parāds tika dzēsts un tas ir atspoguļots nodokļu aprēķinā par katru mēnesi. SIA
“/Nosaukums/” bija piešķirts nodokļu atbalsta pasākums un 2017.gada 16.novembrī bija pieņemts lēmums par atbalsta pasākuma piemērošanu
nokavējuma soda naudas dzēšanai. Kritēriji par atbalsta pasākumu piemērošanu noteikti likumā un lēmumu pieņēma Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot
vai ir parāds un citi kritēriji. Aprēķinātie nodokļi nebija samaksāti noteiktajā termiņā. Nokavējuma naudas tiek aprēķinātas administratīvā procesa
ietvaros. Kriminālprocesā netiek aprēķinātas nokavējuma naudas. Tika konstatēts, ka aprēķinātie un deklarētie nodokļi netika samaksāti termiņā, bet tajā
paša laikā kā tas aprēķinā norādīts, ka gan inkasācijas uzdevumu rezultātā, gan iemaksu rezultātā, gan atbalsta pasākumu rezultātā parādi valsts
budžetam tika segti pilnā apmērā. Nokavējuma nauda administratīvajā procesā tika aprēķināta. Nodokļu parāda summas uzņēmums deklarēja sniedzot
deklarācijas. Ja termiņā netiek samaksāts parāds, tiek aprēķinātas nokavējuma naudas. Uzņēmums nodokļu summas deklarēja un nesamaksāja laikā.
Noteiktā laikā un termiņā nepildot un nenomaksājot deklarētos nodokļus uz to brīdi tika nodarīts kaitējums.
Tiesas izmeklēšanā pēc aizstāvja lūguma tika pārbaudīti lietā esošie pierādījumi:
- Lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu (lietas 1.sējums, 1.lapa);
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta 2017.gada 9.jūnija vēstule Nr. 1-9/289 Iesnieguma pārsūtīšana (lietas 1.sējums,
65.lapa);
- SIA „/Nosaukums/” 2017.gada 7.jūnija vēstule Nr.1/6-17 Par rīkojumu par naudas līdzekļu pagaidu iesaldēšanu (lietas 1.sējums, 66.-68.lapa);
- Zvērināta advokāta A. Purmaļa 2018.gada 11.jūnija iesniegums Par kriminālprocesu Nr.15830010717 (lietas 1.sējums, 87.lapa);
- 2018.gada 15.jūnija Lēmums par lūguma noraidīšanu (lietas 1.sējums, 89.lapa);
- Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 2.augusta vēstule Nr. 14.21-19/7831 Par iesniegumu (lietas 1.sējums,133.lapa);
- zvērināta advokāta A. Purmaļa 2017.gada 8.decembra vēstule Par kriminālprocesu Nr. 15830010717 ar pielikumu (lietas 1.sējums, 134.-
135.lapa);
- Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 21.decembra lēmums par lūguma noraidīšanu (lietas 1.sējums, 138.lapa);
- Zvērināta advokāta A. Purmaļa 2018.gada 22.oktobra iesniegums Par kriminālprocesu Nr.15830010717 (lietas 1.sējums, 140.lapa);
- Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 30.oktobra lēmums par lūguma noraidīšanu (lietas 1.sējums, 144.lapa);
- zvērināta advokāta A. Purmaļa 2019.gada 16.janvāra iesniegums Par kriminālprocesu (lietas 1.sējums, 146.lapa);
- Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 22.marta lēmums par lūguma noraidīšanu (lietas 1.sējums, 151.lapa);
- maksājumu uzdevumi (lietas 2.sējums, 5.-19.lapa).
Tiesas ieskatā minētie rakstveida pierādījumi pierāda to, par ko lietā nav strīda – kriminālprocess uzsākts 2017.gada 12.jūnijā un apsūdzībā
norādītie nodokļu parāda maksājumi tikai pēc kriminālprocesa ierosināšanas – 2017.gada 18.-19.jūlijā – tika samaksāti valsts kopbudžetā.
Izvērtējot pārējos lietā esošos pierādījumus un liecinieku, kā arī paša apsūdzētā sniegto liecību, tiesai nav šaubu par to, ka saskaņā ar likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 15.pantu /pers. A/ kā uzņēmuma valdes loceklim un SIA “/Nosaukums/” finansiāli – saimnieciskās darbības veicējam, bija
pienākums „(..) aprēķināt, maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”.
Tāpat tiesai nav šaubu par to, ka /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums/” finansiāli – saimnieciskās darbības veicējam un SIA “/Nosaukums/” amatpersonai bija
pienākums pārzināt un ievērot Latvijas Republikas likumdošanas prasības par nodokļu nomaksu.
Tiesa norāda, ka apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierāda šādi lietā
esošie un tiesas izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi:
- 2017.gada 23.maija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojums par SIA „/Nosaukums/” un tā pielikumi (lietas 1.sējuma
40.-43.,44.,45.-63.lapa) no kuriem izriet, ka no SIA “/Nosaukums/” uzņēmuma konta laika periodā no 2016.gada 20.janvāra līdz 2016.gada 20.jūnijam
tika izņemti skaidras naudas līdzekļi kopumā 149270 EUR apmērā, tie tika debetēti drīz pēc to ienākšanas kontā, SIA “/Nosaukums/” uz 2017.gada
7.maiju nenomaksāto nodokļu parāds bija 24109,37 EUR, uzņēmums nav deklarējis darījumus ar skaidru naudu un uzņēmumam 2017.gada 23.maijā
tika iesaldēti kontā esošie līdzekļi;
- SIA „/Nosaukums/” 2018.gada 10.decembra nodokļu aprēķina pārskats un tā pielikumi (lietas 3.sējuma 22.-71.lapa) no kura izriet, ka SIA
“/Nosaukums/” vārdā deklarācijas/pārskatus sagatavojis, parakstījis un VID EDS iesniedzis /pers. A/, kurš vienlaicīgi ir gan valdes loceklis, gan
grāmatvedis; SIA “/Nosaukums/” saimniecisko darbību vienpersonīgi veicis /pers. A/, kases grāmatas, kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus
vienpersonīgi parakstīja /pers. A/ kā valdes loceklis, kā grāmatvedis, kā kasieris, kā skaidras naudas saņēmējs un izsniedzējs; SIA “/Nosaukums/” nav
ievērojis Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” 29. un 30.punkta prasības, jo /pers. A/ nav
vienīgais sabiedrības īpašnieks; SIA “/Nosaukums/” grāmatvedības uzskaite nav patiesa, salīdzināma, netiek ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 2.panta
prasības; darba devēja pārskati par 2016.gada septembri, 2017.gada janvāri, maiju, septembri, PVN deklarācija par 2017.gada janvāri iesniegta VID
vēlāk, neievērojot iesniegšanas termiņus; 2016.gada novembrī, decembrī SIA “/Nosaukums/” PVN deklarācijās deklarē darījumus ar SIA “/Nosaukums
B/”, kas sastāda 97,5% no kopējās darījuma vērtības par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un periodā 2017.gada janvāris-oktobris
98,5%; no SIA “/Nosaukums B/” saņemtie naudas līdzekli no kredītiestādes norēķinu kontos tajā paša dienā vai nākošajās dienās tiek izņemti skaidrā
naudā bankomātos un iemaksāti kasē, neveicot noteiktos maksājumus valsts budžetā; SIA “/Nosaukums/” nav veikusi valsts budžetā nodokļu iemaksas
likumā noteiktajos termiņos, lai gan SIA “/Nosaukums/” kasē un bankas kontos bija pietiekami finanšu līdzekļi nodokļu nomaksai; SIA “/Nosaukums/”
nav noteikti zaudējumi valsts budžetam, jo saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju atbilstoši iesniegtajām PVN deklarācijām, darba devēju ziņojumiem,
uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijām nodokļi/nodeva ir nomaksāti valsts budžetā līdz 2018.gada 26.jūnijam.
- 2019.gada 19.decembra Valsts ieņēmumu dienesta pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā (lietas 3.sējuma 78.-81.lapa),
no kuras izriet, ka uz 2019.gada19.decembri SIA “/Nosaukums/” deklarētie UIN, PVN, IIN, VSAOI un riska nodevas maksājumi ir samaksāti valsts
budžetā pilnā apmērā;
- 2019.gada 10.oktobra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes paziņojums un tā pielikums (lietas 3.sējuma 93, 94,-97.lapa), no kura izriet,
ka 2019.gada 7.oktobrī SIA “/Nosaukums/” VID administrēto nodokļu un citu valsts administrēto obligāto maksājumu parāds ir 8259,75 EUR;
- izdruka no datu bāzes „Lursoft” par SIA „/Nosaukums/” (lietas 3.sējuma 106.-108.lapa) un 2018.gada 14.jūnija Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistra izziņa par SIA „/Nosaukums/” un tā pielikumi (lietas 4.sējuma 2.-4.,5.-105.lapa) no kurām redzams, ka /pers. A/ ir SIA “/Nosaukums/” valdes
loceklis no 2015.gada 20.marta un no 2016.gada 21.janvāra viņam ir tiesības pārstāvēt SIA “/Nosaukums/” kopā ar visiem valdes locekļiem;
- SIA „/Nosaukums/” PVN taksācijas periodu deklarācijas (lietas 4.sējuma 108.-129.lapa) kurās atspoguļoti ar PVN apliekamie darījumi laika
periodā no 2016.gada novembra līdz 2017.gada oktobrim;
- SIA „/Nosaukums/” uzņēmuma ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas (lietas 4.sējuma 130.-144.1apa) kurās atspoguļoti ar uzņēmumu
ienākuma nodokli apliekamie ienākumi laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim;
- SIA „/Nosaukums/” ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma
nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (lietas 4.sējuma 145.-159.lapa);
- 2017.gada 7.jūlija Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes paziņojums (lietas 4.sējuma 161.lapa) no kura izriet, ka SIA „/Nosaukums/”
uzņēmuma ienākuma nodokļa parāds sāka veidoties 2016.gada 17.maijā, pievienotās vērtības nodokļa parāds sāka veidoties 2016.gada 20.decembrī,
iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds sāka veidoties 2016.gada 14.oktobrī, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds sāka veidoties
2016.gada 27.decembrī, riska nodevas parāds sāka veidoties 2017.gada 15.martā;
- izdruka no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmas par SIA „/Nosaukums/” (lietas 4.sējuma 188.-204.lapa) no
kuras izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests attiecībā pret SIA „/Nosaukums/” regulāri pieņēma lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
- 2017.gada 29.augusta AS /Nosaukums D/ atbilde uz pieprasījumu un tās pielikumi (lietas 5.sējuma 12.-116.1apa) un 2017.gada 29.augusta AS
/Nosaukums D/ atbildei pievienotais CD disks ar informāciju par kontu apgrozījumiem un informāciju par internetbankas pieslēgumu IP adresēm, no
kurām redzams SIA „/Nosaukums/” naudas apgrozījums bankas norēķinu kontos un skaidras naudas izņemšana bankomātos;
- 2017.gada 26.jūnija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta paziņojums ar pielikumiem ar SIA „/Nosaukums/” dokumentu
kopijām, kas raksturo uzņēmuma saimniecisko darbību, tajā skaitā, komandējumu izdevumus un pamatlīdzekļu uzskaiti, kas nesatur ziņas par skaidrās
naudas līdzekļu izlietojumu (lietas 7.sejuma 2.-150.1apa, lietas 8.sējuma l.-264.1apa, dokumentu tulkojumi lietas 9.sējuma l.-265.1apa).
Tiesas ieskatā fakts, ka tika izdarīts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums – izvairīšanās no nodokļu un ar tiem
pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā – apstiprinās arī ar paša apsūdzētā sniegtajām liecībām, kurās viņš liecināja,
ka SIA “/Nosaukums/” paša aprēķinātie nodokļi valsts budžetā likumā noteiktajos termiņos netika samaksāti, kaut naudas līdzekļi uzņēmumā bija
pietiekami šo maksājumu veikšanai, gan arī ar cietušā pārstāves /pers. H/ un liecinieces /pers. G/ sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka valstij tika radīti
zaudējumi lielā apmērā, jo nodokļu maksājumi netika veikti likumā noteiktajā termiņā.
Tiesas ieskatā apsūdzētā /pers. A/ liecinātais, ka nekad nav vēlējies izvairīties no nodokļu samaksas, ir pretrunā apsūdzētā kā SIA “/Nosaukums/”
valdes locekļa un SIA “/Nosaukums/” finansiāli – saimnieciskās darbības veicēja rīcībai laika periodā no 2016.gada līdz 2017.gadam, kura atspoguļota
apsūdzībā.
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Nozieguma
objekts – tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā. Nozieguma priekšmets – likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi
ar nodokli apliekami objekti, citi tiem pielīdzināmi maksājumi (valsts vai pašvaldību nodevas). No objektīvās puses Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā
paredzētais noziedzīgais nodarījums var izpaustiem bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas un darbībās –
ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai samazināšanā. Minētā pantā minētajam noziegumam ir materiāls sastāvs, jo panta
dispozīcijā ir ietverta norāde gan uz darbību (bezdarbību), gan uz kaitīgām sekām – zaudējumiem valstij vai pašvaldībai lielā apmērā. Starp izvairīšanos no
nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un zaudējumiem valstij vai pašvaldībai lielā apmērā jākonstatē cēloņsakarība. No subjektīvās puses
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā minētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms. Personas uzvedība raksturojas ar
konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Nozieguma subjekts ir fiziska persona, pieskaitāma persona, kas
sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu un kurai saskaņā ar likumu ir pienākums veikt nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu.
Tiesai nav šaubu par to, ka /pers. A/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, t.i., izvairījies no
nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Tāpat tiesai nav šaubu par noziedzīga nodarījuma
kvalifikāciju un to, ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, izdarīja SIA “/Nosaukums/” interesēs.
Tiesa norāda, ka ar /pers. A/ apsūdzībā norādīto rīcību ir nodarīti zaudējumi lielā apmērā un apstāklis, ka nodokļu parāda maksājumi tika veikti
pēc kriminālprocesa uzsākšanas un minētais bija par pamatu valstij nepieteikt un neuzturēt prasību par zaudējumu piedziņu, nedod pamatu atzīt, ka
noziedzīgs nodarījums nav izdarīts. Vienlaikus tiesa arī norāda, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, turklāt lielos apmēros, ir nopietns Latvijas
Republikas interešu apdraudējums tautsaimniecības jomā, kas ietekmē arī citas svarīgas valsts intereses, savukārt, apsūdzētā rīcība, nostādot uzņēmuma
intereses augstāk kā sabiedrības intereses, bija rūpīgi pārdomāta, kas liecina par apsūdzētā tiesiskā nihilisma izpausmi pret valsts tautsaimniecības
interesēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā aizstāvja zvērināta advokāta A. Purmaļa norādītais par to, ka apsūdzība pēc Krimināllikuma
218.panta otrās daļas celta nepamatoti, jo netika konstatēta ļaunprātība nodokļu aprēķinos un nodokļu un nodevu parāds uz apsūdzības celšanas dienu ir
samaksāts, ir nepamatots. Tiesa vērš uzmanību, ka aprēķinātās nodokļu un nodevu maksājumu summas valsts budžetā netika samaksātas labprātīgi, pilnā
apmērā un termiņā ilgstošā laika periodā un regulāri un lietā konstatēta izvairīšanās no nodokļu un pielīdzināto maksājumu nomaksas. Vienlaikus tiesa
norāda, ka pat Krimināllikuma 218.panta nosaukums „Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” ļauj secināt, ka šī nozieguma
sastāvs aptver gan tiešu izvairīšanos no aprēķināto nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, gan arī ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai
samazināšanu.
Tiesa uzskata, ka lietā esošie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi ir pieļaujami, savstarpēji atbilstoši, tādēļ ticami un pietiekami apsūdzētā /pers.
A/ vainas pierādīšanai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. A/ ir izdarījis smagu noziegumu.
Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods. Nosakot soda
veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un
viņa attieksmi pret izdarīto, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Apsūdzētais/pers. A/ agrāk nav sodīts, viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, strādā SIA “/Nosaukums/”.
Apsūdzētā/pers. A/ atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu un 48.pantu nav konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Lemjot par soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Ņemot vērā, ka ar
noziedzīgo nodarījumu tautsaimniecībā apsūdzētais nodarījis zaudējumus valstij tādā apmērā, kas ievērojami pārsniedz likumā “Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā noteikto lielo apmēru, tiesa uzskata, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas, naudas sods un piespiedu darbu sods
neatbilstu ne izdarītā nozieguma raksturam, kā arī nesasniegs soda mērķi un nebūs lietderīgs soda veids apsūdzētajam.
Tiesa, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī iepriekš izklāstīto pamatojumu par citiem Krimināllikuma
218.panta otrās daļas sankcijā paredzētajiem sodu veidiem, uzskata, ka apsūdzētajam pamatsods ir nosakāms brīvības atņemšanas soda veidā tuvu
minimālajai robežai, bez mantas konfiskācijas, piemērojot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto papildsodu – brīvības atņemšana uz
10 (desmit) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu uz 2 (diviem) gadiem. Tiesas ieskatā šāds sods būs taisnīgs
un samērīgs.
Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka lietā nav iegūti tādi apsūdzētā personību negatīvi raksturojoši dati, kas liecinātu par to, ka viņš ir tik sabiedrībai
bīstams, ka viņu būtu jāizolē no sabiedrības soda izciešanai, un, ka tikai šāds soda veids spētu labot apsūdzētā uzvedību. Bez tam, tiesa ņem vērā to, ka
/pers. A/ nav izdarījis jaunus likumpārkāpumus. Kā arī šajā kriminālprocesā būtisks ir arī tas, ka cietušais nav pieteicis kaitējuma atlīdzību un nodarītie
zaudējumi valsts kopbudžetam nav. Tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka, neizciešot sodu, apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus. Līdz ar to
brīvības atņemšanas sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu – nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.
/pers. A/ kriminālprocesā drošības līdzeklis nav piemērots. Tiesai nav pamata atzīt, ka /pers. A/ izvairīsies no sprieduma izpildes, līdz ar to drošības
līdzeklis /pers. A/ netiek noteikts.
2019.gada 8.novembrī kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesa uzsākšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu
juridiskai personai SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai
personai, noskaidrots, ka būdams SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis, uzņēmuma faktiskais vadītājs un finansiāli – saimnieciskās darbības veicējs, kurš
SIA “/Nosaukums/” vārdā organizēja, vadīja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību, tikās ar darījumu partneriem, organizēja reālu ar PVN
apliekamu darījumu slēgšanu, to izpildīšanu un deklarēšanu VID, rīkojās ar SIA “/Nosaukums/” naudas līdzekļiem, bet aprēķinātās nodokļu un
maksājumu summas valsts budžetā labprātīgi, pilnā apmērā un termiņā nesamaksāja, un, nepildot savus, kā atbildīgās personas pienākumus, ar savu
bezdarbību, neveicot saņemto un aprēķināto PVN nomaksu, aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu, iedzīvotāju ienākuma
nodokļa nomaksu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksu un uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksu, ir izvairījies no likumos noteikto nodokļu
un nodevu nomaksas valsts budžetā, tādējādi nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, kaut gan SIA „/Nosaukums/” saņēma samaksu par darījumiem un
tam bija pietiekami finanšu līdzekļu nodokļu un nodevu nomaksai.
Tiesas ieskatā lietā ir pilnībā pierādīta un pamatota juridiskās personas SIA „/Nosaukums/” ieinteresētība /pers. A/ inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, jo apsūdzētā noziedzīgo darbību, izvairoties no nodokļu un tiem pielīdzināto
maksājumu nomaksas, rezultātā SIA “/Nosaukums/” tika radītas nepamatotas finansiālas priekšrocības, jo tās rīcībā nepamatoti tika atstāti finanšu
līdzekļi, savukārt valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.8pantu, nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu.
Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka /pers. A/, kā SIA “/Nosaukums/” valdes locekļa darbību rezultātā SIA
“/Nosaukums/’” guva labumu, nenomaksājot likumā noteiktajā termiņā nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus valsts budžetā, kas saskaņā ar likumu
“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atzīstami par lieliem apmēriem. /pers. A/, rīkodamies kā SIA “/Nosaukums/”
valdes loceklis noziedzīgu nodarījumu izdarīja juridiskās personas interesēs, kas ir pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai
personai.
Izvērtējot visus krimināllietā konstatētos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī ziņas par SIA “/Nosaukums/” darbību, tiesa atzīst, ka atbilstoši Krimināllikuma 70.2panta pirmās daļas 4.punktam, juridiskajai personai
SIA “/Nosaukums/” piemērojams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – 10 (desmit) minimālo mēnešalgu apmērā, kas atbilst 4300 EUR (četri tūkstoši trīs
simti euro). Tiesas ieskatā šāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis būs samērīgs un taisnīgs.
Tiesa atzīst, ka pēc sprieduma spēkā stāšanās atceļams SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašumā esošajam
transportlīdzeklim OPEL ASTRA STATION WAGON ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (VIN Nr./numurs/), piemērotais arests, jo ar
šo spriedumu SIA “/Nosaukums/” netiek piemērota mantas konfiskācija.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi – divas aploksnes, kuras glabājas pie krimināllietas un
kurās atrodas SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums/” darījumus apliecinoši dokumenti – pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriežami to īpašniekiem.
CD diski 2 gb. atstājami glabāties pie krimināllietas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu,
nosprieda:
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā
un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) desmit mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu uz 2 (diviem)
gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1
(vienu) gadu.
Nepiemērot /pers. A/, personas kods /personas kods/, drošības līdzekli.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.pantu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ir pienākums 10 (desmit) darba dienu laikā no
tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā pēc savas deklarētās dzīves vietas.
Saskaņā Krimināllikuma 70.2panta pirmās daļas 4.punktu noteikt SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, piespiedu
ietekmēšanas līdzekli 10 (desmit) minimālo mēnešalgu apmērā, kas atbilst 4300 (četri tūkstoši trīs simti euro).
Piedzītā naudas summa iemaksājama 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās: Valsts kasē, reģistrācijas NMR 90000050138,
kontā Nr.LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC Kods: TRELLV22, (iemaksas mērķis – naudas piedziņa, SIA
“/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, saskaņā ar 09.11.2020. spriedumu krimināllietā Nr.15830010717).
Maksājuma uzdevumu par naudas piedziņas samaksu SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, jāiesniedz Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pēc sprieduma spēkā stāšanās atcelt SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašumā esošajam transportlīdzeklim OPEL
ASTRA STATION WAGON ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (VIN Nr./numurs/), piemēroto arestu.
Lietiskos pierādījumus – divas aploksnes, kuras glabājas pie krimināllietas un kurās atrodas SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums/”
darījumus apliecinoši dokumenti – pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriezt to īpašniekiem.
CD diskus 2 gb. atstāt glabāties pie krimināllietas.
Spriedumu desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai protestu
iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2021.gada 25.janvāris.
Tiesnese Z. Studente